Iesaki rakstu:

Nākamos 10 gadus veselÄ«bas aprÅ«pei jāparedz vienkārša formula – valsts budžetā ik gadu jābÅ«t 100 miljoniem eiro papildus klāt: šai atziņai, Ä«stenotai praktiskā rÄ«cÄ«bā, jākļūst par aksiomu. Tāpat kā aizsardzÄ«bai 2% no IKP. Par to neviens vairs nediskutÄ“, un aizsardzÄ«bas ministru nenomoka ar viņam vienam neizpildāmu uzdevumu “atrodiet finansÄ“jumu savai nozarei”. To atrod (ja naudu budžetā vispār var “atrast”) visa valdÄ«ba kopā.

#Veselībai10X100. Ja kādu gadu var 150 miljonus, lai būtu. Vairāk par 150 veselības sistēma nemaz nespēj efektīvi gada laikā absorbēt. Jau dzirdu skeptiķus sakām, ka veselībai tik dod papildu naudu un nekas jau nemainās. Vispirms sakārtojiet sistēmu, caurā mucā nav, ko naudu bērt, tad prasiet papildus.

Daļēji varu piekrist. SistÄ“ma ir jākārto, un caurā muca ir jāsalabo. Bet, lai izdarÄ«tu abas šÄ«s rÄ«cÄ«bas, arÄ« vajag naudu. Tad vÄ“l bieži lietots aicinājums ir atrast naudu sistÄ“mas iekšienÄ“. ArÄ« šÄ«m varu daļēji piekrist, jo efektÄ«vāka esošÄ finansÄ“juma tÄ“riņu iespÄ“jas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ ir gana lielas. EfektÄ«vāka tÄ“rÄ“šana dod vairāk un labāk izārstÄ“tu pacientu, tomÄ“r tā nekavÄ“joši nerada vairāk naudas veselÄ«bas aprÅ«pes budžetā.

Parunāsim par skaitļiem. Ir jāzina trīs būtiski rādītāji, kas raksturo Latvijas veselības aprūpes veselību.

Veselības aprūpes budžets 2018.gadā bija 3,64% no IKP, ES dalībvalstīs vidēji 7,1%. Tas veido aptuveni 10% no vispārējiem valdības izdevumiem veselībai iepretim 15,3% ES vidēji

MedicÄ«nas māsu skaits Latvijā ir trešais zemākais ES un uz 1000 iedzÄ«votājiem ir 4,7 (vidÄ“ji ES 8,4)

Personiskie maksājumi (out of pocket) par veselību Latvijā bija 44,6% iepretim 18,2% vidēji ES

*avots: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/chp_lv_latvian.pdf, Eurostat

Šoreiz neaprakstÄ«šu epidemioloÄ£iskos rādÄ«tājus, ar tiem var iepazÄ«ties iepriekš ievietotajā saitÄ“ uz EK ziņojumu par Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu.

VeselÄ«bas aprÅ«pe ir viena no nozarÄ“m, kas piedzÄ«vojusi lielākās strukturālās izmaiņas kopš 2000.gada. Ir bÅ«tiski samazinājies slimnÄ«cu un gultas vietu skaits. Tā, piemÄ“ram, gultu skaits 1000 iedzÄ«votājiem 2000.gadā bija 8,8, bet 2015.gadā 5,7. SlimnÄ«cu skaits 2006.gadā bija 106, tagad 39.

TomÄ“r hroniski nepietiekamā finansÄ“juma apstākļos veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ strukturālās izmaiņas nevar glābt situāciju. Proti, sauklis - esiet efektÄ«vāki, novÄ“rsiet sistÄ“mas ačgārnÄ«bas - nevar atrisināt tādu problÄ“mu kā pašizmaksai absolÅ«ti neatbilstošie tarifi, ko valsts samaksā par sniegtajiem pakalpojumiem.

Ķirurgu, onkologu, neiroÄ·irurgu asociācijas Ä·Ä“rušÄs pie pakalpojumu tarifu pārrÄ“Ä·ina, un aina atklājas gauži bÄ“dÄ«ga. Lielai daļai pakalpojumu no valsts saņemtais finansÄ“jums nesedz pat izlietoto materiālu izmaksās, nerunājot par pienācÄ«gu atalgojumu. Teiksiet, bet ir specialitātes, kas pratušas sev izkārtot visnotaļ konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu tarifu. Jā, bet diemžēl šÄ« ir bijusi ne gluži koleÄ£iālā un sistÄ“miskā viedā iegÅ«ta labvÄ“lÄ«ba, kas tikai vairojusi nevienlÄ«dzÄ«bu nozarÄ“ un kas nebÅ«tu jāpraktizÄ“ turpmāk.

Gadiem pienācÄ«gi nefinansÄ“tā veselÄ«bas aprÅ«pe vairo divkosÄ«bu un arÄ« veicina korupciju. DivkosÄ«ba ir apstāklÄ«, ka gan politiÄ·i, gan sabiedrÄ«ba kopumā tā kā klusÄ“jot pieņem, ka ārsti jau kaut kā izgrozÄ«sies, paši sev nopelnÄ«s, bet pacienti jau kaut kā to veselÄ«bas aprÅ«pi sev sarunās. Tāda telefona grāmatiņas medicÄ«na.

Daļēji tā arÄ« notiek. VeselÄ«bas aprÅ«pes grandi Latvijā, neraugoties uz bÄ“dÄ«go valsts finansÄ“jumu, ir profesionāli un dzÄ«vo labi. Ir sajÅ«ta, ka pielāgojušies nenormālajai situācijai un samierinājušies. TomÄ“r jaunajiem ārstiem un māsām iespÄ“ja tik sekmÄ«gi adaptÄ“ties nav. Un viņi arÄ« nevÄ“las to pieņemt.

Kā jau minÄ“ju, sistÄ“mu ir jāturpina kārtot un tās kvalitātes, pieejamÄ«bas un efektivitātes uzraudzÄ«bai jābÅ«t nepārtrauktai. No savas puses varu apsolÄ«t, ka veselÄ«bas aprÅ«pi Latvijā virzÄ«šu uz pacientam draudzÄ«gāku, labāk pārvaldÄ«tu un caurskatāmāku. Strādājam pie universitāšu slimnÄ«cas pārvaldÄ«bas uzlabošanas, veidosim tām profesionālas uzraudzÄ«bas padomes, liksim ieviest pašizmaksa uzskaites sistÄ“mas, izskaudÄ«sim neskaidrus tehnoloÄ£iju iepirkumus.

Cita starpā mana personiskā pārliecÄ«ba ir, ka cilvÄ“kiem, kas veselÄ«bā „shÄ“mo” publiskas naudas, ellÄ“ ir jāparedz Ä«pašs nodalÄ«jums. TomÄ“r labāka naudas pārraudzÄ«ba nemazinās vajadzÄ«bu pÄ“c masÄ«va papildu finansÄ“juma no budžeta. PÄ“dÄ“jo 3 gadu laikā piešÄ·irtais finansÄ“jums veselÄ«bai dod pirmos piesardzÄ«gi pozitÄ«vos rezultātus.

VeselÄ«bas aprÅ«pes darbinieki sāk atgriezties slimnÄ«cās, jo tiek palielināts atalgojums. Ja tas netiks turpināts, rezultāti var bÅ«t graujoši. Jo lai piedod man skolotāji un policisti, kuru skaits Latvijā uz skolÄ“nu un iedzÄ«votāju skaitu ir augstāks nekā ES vidÄ“ji, mediÄ·i patiešÄm var aizbraukt strādāt uz ārzemÄ“m. Un tā lielā atšÄ·irÄ«ba ir, ka strādāt savā profesijā.

SvarÄ«gais jautājums – kur tad ņemt naudu? Te jāskatās kontekstā. PolitiÄ·i un sabiedrÄ«ba kopumā pie katra budžeta izdara noteiktas izvÄ“les. Tā, piemÄ“ram, vispārÄ“jie valdÄ«bas izdevumi izglÄ«tÄ«bai Latvijā ir 15,2%, ES vidÄ“ji 10,2%. SabiedrÄ«bas kārtÄ«bai un drošÄ«bai Latvijā 6,2%, ES vidÄ“ji 3,7%. Policistu skaits uz 100 tÅ«kst. Latvijā ir 461, vidÄ“ji ES 318.  Regulārajos Ä«pašuma nodokļos mÄ“s 2018.gadā iekasÄ“jām 0,8% no IKP, kamÄ“r ES vidÄ“ji 1,6%.

PÄ“c OECD aplÄ“sÄ“m Latvijā 2020.gadā kapitāla nodokļu Ä«patsvars bÅ«s 3% no IKP, sarÅ«kot no 3,6% 2017.gadā. Tās visas ir noteikta veida izvÄ“les, ko mÄ“s izdarām, un kurām ir ļoti konkrÄ“tas sekas. Savukārt, ja nav politiskas gribas izdarÄ«t šÄdas izvÄ“les, tad veselÄ«bai nauda ir jāturpina aizņemties. Jo izdevumi veselÄ«bai patiesÄ«bā ir investÄ«cija. Ar slimu sabiedrÄ«bu augsti attÄ«stÄ«tu tautsaimniecÄ«bu neuzbÅ«vÄ“s.

Latvijas Radio nupat pieteiktā raidÄ«jumu sÄ“rija par paliatÄ«vo aprÅ«pi Latvijā ir skaidrs šÄdu izdarÄ«to izvēļu apliecinājums. SaistÄ«to trauku princips – ja tiek izdarÄ«ta izvÄ“le par labu maz efektÄ«vam skolām, pašvaldÄ«bu skaitam un lielumam, kas nespÄ“j sevi uzturÄ“t, garākajam ceļu tÄ«klam pret iedzÄ«votāju blÄ«vumu, lielākam policistu skaitam, acÄ«mredzot viss, ieskaitot veselÄ«bas aprÅ«pi, stagnÄ“s un vārguļos, un paliatÄ«vās aprÅ«pes nebÅ«s. Ar 5 eiro nekādi nevar samaksāt 100 eiro rÄ“Ä·inu.

Paradoksālā kārtā pÄ“dÄ“jos gados veselÄ«bai papildus piešÄ·irta nauda problÄ“mu dziļumu nozarÄ“ ir aktualizÄ“jusi un izgaismojusi ar vÄ“l lielāku skaudrumu. R.Kiplinga “Džungļu grāmatā” lielā sausuma laikā visi zvÄ“ri meta ienaidu pie malas un apvienoja spÄ“kus kopÄ“jam mÄ“rÄ·im. Lietojot analoÄ£iju un aicinot lÅ«koties uz bezkaislÄ«giem skaitļiem, veselÄ«bas izvilkšana no purva ir politiÄ·u un sabiedrÄ«bas kopÄ“jais lielais mÄ“rÄ·is. Jo sekas, ja to nedara, bÅ«s graujošas. Uz tā fona skolotāju streiks šÄ·itÄ«s kā viegla pastaiga.

Bez #Veselībai100 nebūs Latvijai150.