CilvÄ“ks tomÄ“r nav saprÄtÄ«ga bÅ«tne
Leonards Inkins · 10.06.2021. · Komentāri (0)TaisnÄ«ba ir apgalvojumam, ka cilvÄ“ks ir divkÄjains primÄts, kurš ietilpst zÄ«dÄ«tÄju klasÄ“, bet par saprÄtu zinÄtnieki vÄ“l strÄ«das. Es neesmu nedz biologs, nedz kÄdas citas zinÄtnes pÄrstÄvis, esmu vidÄ“jais latvietis ar formÄlu padomju vidusskolas izglÄ«tÄ«bu. VidÄ“jais divkÄjainais primÄts. TÄ arÄ« vÄ“rtÄ“jiet šo rakstiņu.
Tikai slinkais sadzÄ«vÄ“ vai pat publiski nav kategoriski paudis kÄdu viedokli par Kovidu, bet ļoti maz ir tÄdu, kuru apgalvojumi un «viedoklis» balstÄ«ts reÄlÄs zinÄšanÄs. LabÄkajÄ gadÄ«jumÄ šie cilvÄ“ki ietekmÄ“jas un pÄrstÄsta citu pausto.
Vieni pÄrstÄsta dažÄdu šarlatÄnu un neizglÄ«totu cilvÄ“ku, afÄ“ristu un pat psihiski slimu cilvÄ“ku tÄ saucamos viedokļus un apgalvojumus, kurus parasti – kÄda tante teica vai pauda tas dakteris, tas zinÄtnieks, tas blogeris, tas politiÄ·is, bet reti kurš zinÄšanas smeļas no šÄ«s jomas speciÄlistiem. SpeciÄlistu Ä«patnÄ«ba un bÅ«tÄ«ba ir tÄda, ka viņi laiku veltÄ« izzinÄšanai un citÄm zinÄtniskÄm darbÄ«bÄm, bet publikÄcijÄm un viedokļu paušanai sociÄlajos tÄ«klos viņiem nav laika. Tas bÅ«tu profesionÄli jÄdara žurnÄlistiem, bet to jau sen nav, ir tikai komentÄ“tÄji un «dÄ«vÄna eksperti» ar ļoti nabadzÄ«gu pasaules skatÄ«jumu.
Es lasu, klausos visus, bet šamaņus aizvien retÄk, jo parasti viņu apgalvojumi izrÄdÄs no pirksta izzÄ«sti un labÄkajÄ gadÄ«jumÄ balstÄs nezinÄšanÄ un loÄ£ikas trÅ«kumÄ.
NormÄlÄ dzÄ«ve
Ir teikts, ka cerÄ«ba mirst pÄ“dÄ“jÄ, un ik pa laikam izskan cerÄ«ba vai vÄ“lme atgriezties pie normÄlas dzÄ«ves, jo esam noguruši no Kovida izraisÄ«tajiem ierobežojumiem.
PirmkÄrt, neuzskatu, ka lÄ«dz Kovidam dzÄ«vojÄm normÄli, otrkÄrt, esmu pÄrliecinÄts, ka tÄdas «normÄlas dzÄ«ves», kÄda bija lÄ«dz šim, vairs nebÅ«s. Ar to nÄksies samierinÄties, un galvenais, kas mÅ«su dzÄ«vi vismaz tuvÄkajos gados diktÄ“s, regulÄ“s, ietekmÄ“s un noteiks, bÅ«s nevis tautu vÄ“lmes, nevis globÄlistu plÄni un iegribas, nevis valdÄ«bu ieceres, bet to noteiks vÄ«russ, jo tas, kaut niecÄ«ga izmÄ“ra, tomÄ“r ir varens un savu varenÄ«bu demonstrÄ“s. Šis ir gadÄ«jums, kas saskan ar teicienu, ka mazs cinÄ«tis gÄž lielu vezumu, jo ir Ä«stajÄ laikÄ un Ä«stajÄ vietÄ ieradies. Jo tikai tad cinÄ«ti kÄds pamana un tas spÄ“j gÄzt vezumu.
Tas ieradÄs tad, kad, manuprÄt, sÄkÄm dzÄ«vot galÄ«gi greizi, kad vairums sÄka domÄt greizi, kad tÄs vÄ“rtÄ«bas un tÄ dzÄ«vesziņa, kas nodrošinÄja cilvÄ“cei izaugsmi un attÄ«stÄ«bu, tika nosodÄ«tas un atzÄ«tas par nederÄ«gÄm. VÄ«russ atnÄca tad, kad bijÄm ļoti viegli ievainojami, un tÄdi esam vÄ“l aizvien.
VÄ«russ ievieš citu dzÄ«vošanu. Tie, kuri nepakļausies šai «jaunajai kÄrtÄ«bai», inficÄ“s citus, slimos paši un mirs.
Šodien tu jÅ«ties vareni, uzvedies izaicinoši un bravÅ«rÄ«gi, jo tevi sargÄ tie, kas maskÄs, tie, kas ir piesardzÄ«gi, bet šÄ« aizsardzÄ«ba nebÅ«s mūžīga, un arÄ« tavÄ dzÄ«vÄ“ ienÄks Kovids. SÄkumÄ, iespÄ“jams, bez simptomiem un nemanÄmi, nÄkamreiz – jau jÅ«tamÄk, un tÄ – lÄ«dz mirsi, paņemot sev lÄ«dzi pulciņu radu un draugu.
Reakcija
VÄ«russ izraisa divas atbildes reakcijas. Viena ir valdÄ«bu reakcija, otra ir sabiedrÄ«bas reakcija. TÄpat kÄ vÄ«russ pielÄgojas cilvÄ“ka imÅ«nsistÄ“mai, tÄ arÄ« valdÄ«bas mÄ“Ä£ina ierobežot vÄ«rusa izplatÄ«bu, tÄ nodarÄ«to ļaunumu samazinÄt, un sabiedrÄ«ba, savukÄrt, reaģē uz to atbilstoši savam skatÄ«jumam un indivÄ«da personiskÄm vajadzÄ«bÄm.
KÄ valstu valdÄ«bas, cilvÄ“ki, kuri dzÄ«vo šajÄs valstÄ«s, reaģē uz Kovida izraisÄ«to pandÄ“miju? TiešÄm – cik cilvÄ“ku, tik viedokļu. Tos dziļi neanalizÄ“šu un visus pat nepieminÄ“šu. Aprobežošos ar apgalvojumu, ka tie ir.
JÄ, daudzos gadÄ«jumos par viedokli tiek pasniegts jebkas, tikai ne viedoklis, jo, lai bÅ«tu jelkÄds viedoklis, ir jÄbÅ«t izpratnei un informÄcijai. Nedz izpratnes, nedz informÄcijas cilvÄ“kiem un arÄ« valdÄ«bÄm par šo vÄ«rusu pirms gada nebija. Nu jau ir vairÄk, bet vÄ“l aizvien esam tÄlu no pilnÄ«gas izpratnes, kas tas par zvÄ“ru, ko viņš ziemÄ Ä“d un kÄ ar to cÄ«nÄ«ties.
PiemÄ“ram, nosacÄ«ti sakot, ir Ä€frikas valstu reakcija un rÄ«cÄ«ba, kuru var definÄ“t šÄdi: mums ir svarÄ«gÄkas problÄ“mas, un par kaut kÄdu vÄ«rusu mums nav daļas. No tÄ nemirst, un, ja mirst, tad maz.
Daļēja taisnÄ«ba tajÄ ir, jo Ä€frikÄ ir salÄ«dzinoši Ä«ss dzÄ«ves ilgums un daudzi nenodzÄ«vo lÄ«dz vecumam, kad no Kovida mirst – atšÄ·irÄ«bÄ no Eiropas, kur ir liels skaits senioru.
Otrais, kas bÅ«tiski ietekmÄ“ Ä€frikas valstu rÄ«cÄ«bu, ir tas, ka, ciniski runÄjot, tur cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«ba ir ne visai vÄ“rta, tÄpÄ“c, viņuprÄt, nav jÄ“gas pret to attiekties ar satraukumu un pÄrdzÄ«vot.
Miljons turp, miljons šurp neko Ä«paši nemaina. Ja vÄ“l ielÅ«kojas statistikÄ, cik un no kÄ tur cilvÄ“ki iet bojÄ un mirst, tad tÄds kovids sÄkotnÄ“ji nešÄ·iet uzmanÄ«bas vÄ“rts, jo sacenšas ar plÄ“sÄ«go dzÄ«vnieku nogalinÄto skaitu. TÄpÄ“c kÄds no Latvijas iebraucis ceļotÄjs apgalvoja, ka tur pret Kovidu ir citÄdÄka attieksme kÄ EiropÄ. ViņaprÄt, daudz saprÄtÄ«gÄka. Tad brauc un dzÄ«vo tur, kur valdÄ«bas rÄ«kojas saprÄtÄ«gi, – kÄpÄ“c spÄ«tÄ«gi centies dzÄ«vot tur, kur valdÄ«bas ir aplamas un nesaprÄtÄ«gas?!
Tas pats attiecas arÄ« uz Dienvidameriku, kaut tur ir valstis ar kardinÄli citÄdÄku reakciju. Bet tie ir tikai izņēmumi, piemÄ“ram, Čīle.
JÄ, EiropÄ cilvÄ“ks tiek augstÄk vÄ“rtÄ“ts un ne tikai cilvÄ“ks, bet viņa vajadzÄ«bas, orientÄcijas, brÄ«vÄ«bas un cits. EiropÄ cilvÄ“ks ir galvenÄ vÄ“rtÄ«ba un medicÄ«nas, zinÄtnes un resursu iespÄ“jas ir lielÄkas, tÄpÄ“c valdÄ«bas rÄ«kojas atbilstoši tam, ieviešot karantÄ«nas un citÄdi ierobežojot vÄ«rusa izplatÄ«bu. Cik saprÄtÄ«gi, cik pareizi un citus ar to saistÄ«tos jautÄjumus šeit neaplÅ«košu.
Ir Ķīnas jeb, plašÄk skatoties, DienvidÄzijas reakcija, kur parasti problÄ“mas risina, visus nostÄdot ierindÄ un, ja nepieciešams, aizmetinot durvis.
TÄs ir senas kultÅ«ras tautas, kuras ir pieradinÄtas bez ierunÄm pakļauties valdnieka rÄ«kojumiem. Kovida gadÄ«jumÄ izrÄdÄ«jÄs, ka šÄdas metodes ir gana efektÄ«vas. Ä€frikai tÄs nešÄ·ita vajadzÄ«gas, toties humÄnÄ un ar dažÄdÄm kroplÄm vÄ“rtÄ«bÄm aprÄ«kotÄ Eiropa to nevar atļauties.
TÄpÄ“c Eiropas valdÄ«bu reakcija bija novÄ“lota, pÄrÄk novÄ“lota, pat tik novÄ“lota, ka nu ir problemÄtiski vispÄr apturÄ“t vÄ«rusa uzvaras gÄjienu. Jo politiÄ·i negrib zaudÄ“t varu, bet vara ir atkarÄ«ga no tÄ, kÄ rÄ«kosies vÄ“lÄ“tÄjs. Pret vÄ“lÄ“tÄju ir jÄizturas nevis tÄ, kÄ tam ir labÄk, bet tÄ, lai tas rÄ«kojas, kÄ ir izdevÄ«gi politiÄ·im.
UniversÄlÄ tablete
PÄ“c kautiņa ir bezjÄ“dzÄ«gi dÅ«res vicinÄt un pÄ“c zaudÄ“tÄ kara pļÄpÄt par to, kÄ bija jÄkaro. Vai Latvijai bija jÄpretojas padomju okupÄcijai vai mierÄ«gi uz to jÄnolÅ«kojas un jÄiekÄrtojas jaunajos apstÄkļos? Nav vienas universÄlas patiesÄ«bas visai Pasaulei, jo tÄ ir atkarÄ«ga no katras konkrÄ“tas valsts un cilvÄ“ku tradÄ«cijÄm, pasaules skatÄ«juma un dzÄ«vesziņas.
TÄpat kÄ cilvÄ“ki ir dažÄdi – dažs pÄrslimo bez simptomiem, kamÄ“r citi pat mirst –, arÄ« tautu un valstu pasargÄšana, kÄ arÄ« šajÄs valstÄ«s vÄ«rusu ierobežojoši pasÄkumi ir nepieciešami dažÄdi. Nav vienas universÄlas tabletes visai cilvÄ“cei. Kas der vÄ“deram, ne vienmÄ“r der galvai un otrÄdi. KatrÄ vietÄ ir savas vÄ“rtÄ«bas, savi apstÄkļi un savas iespÄ“jas.
Ne tikai cilvÄ“ce reaģē uz vÄ«rusu, bet arÄ« vÄ«russ reaģē uz cilvÄ“ku attieksmi pret to. VÄ«russ evolucionÄ“ un pielÄgojas. VÄ«rusam nav saprÄta, bet tas, kamÄ“r dzÄ«vs, nepÄrtraukti mainÄs. Vairums no mutÄcijÄm iet bojÄ, jo ir izrÄdÄ«jušÄs nepiemÄ“rotas tÄ brīža apstÄkļiem, bet izdzÄ«vo tÄs vÄ«rusa versijas, kuras konkrÄ“tÄ vidÄ“ ir labÄk pielÄgotas izplatÄ«ties.
CilvÄ“ks patiesÄ«bÄ nav saprÄtÄ«ga bÅ«tne,– tikai uz nelielu cilvÄ“ku procentu ir attiecinÄms saprÄtÄ«gums. Jo, ja cilvÄ“ks bÅ«tu saprÄtÄ«ga bÅ«tne, tad tÅ«kstošu gadu zinÄšanu un pieredzes gÅ«šanas laikÄ tas bÅ«tu ļoti daudz sasniedzis, bet nekÄ!
ZinÄšanas – tÄ vÄ“l nav spÄ“ja domÄt, tas vÄ“l nav intelekts. ZinÄšanas vÄ“l negarantÄ“ to saprÄtÄ«gu pielietošanu un loÄ£isku rÄ«cÄ«bu. IedomÄjieties, ka kÄds bÅ«s iegaumÄ“jis tÅ«kstoš tÄlruņa numuru. Nu un kam šÄ«s zinÄšanas, ja nav tÄlruņa vai neprot ar to rÄ«koties?
Par intelektu var dÄ“vÄ“t to, ka cilvÄ“ks prot izmantot zinÄšanas, taÄu, ja ir tikai zinÄšanas, bet nav prasmes šÄ«s zinÄšanas likt lietÄ, tad nav arÄ« saprÄtÄ«gas rÄ«cÄ«bas. Ja reiz nav saprÄtÄ«gas rÄ«cÄ«bas un lÄ“mumu, tad ir pretÄ“jais – nesaprÄtÄ«ga rÄ«cÄ«ba un nesaprÄtÄ«gi lÄ“mumi, kas noved pie nepatÄ«kamÄm un nevÄ“lamÄm sekÄm.
Ir teikts: «Tev bÅ«s savu tÄ“vu un mÄti cieÅ†Ä un godÄ turÄ“t, lai tev labi klÄtos un tu ilgi dzÄ«votu virs zemes». Bet kurš tad te kÄdu klausa, godÄ tur un ciena? Tas dažam ir pazemojoši, dažam aizskaroši un vispÄr ir indivÄ«da brÄ«vÄ«bu ierobežojošs faktors.
Potes
Šeit varÄ“tu pielikt punktu un neturpinÄt, bet es atļaušos vÄ“l nedaudz šo iztirzÄt un to, kas no šÄ« loÄ£iski izriet.
Lai ko par vÄ«rusu kÄds neapgalvotu, visi ir vienisprÄtis, ka tas mainÄs. Tas pielÄgojas apstÄkļiem, kurus rada cilvÄ“ks, cenšoties ierobežot vÄ«rusa izplatÄ«bu.
DažÄdas potes bija arÄ« lÄ«dz šim, bet lÄ«dz šim galvenokÄrt potÄ“ja bÄ“rnus, un pÄ“c potes tie ieguva imunitÄti, piemÄ“ram, pret masalÄm. TomÄ“r nu ir zinÄms, ka šÄ« vakcÄ«na ir jÄpotÄ“ atkÄrtoti, jo diemžēl ilgÄk par gadiem divdesmit tÄ nedarbojas. Bet tÄ kÄ ap mums ir maz šÄ«s slimÄ«bas pÄrnÄ“sÄtÄju, ir mazs skaitlis to, kuri ar to slimo un inficÄ“ citus.
Kovida gadÄ«jumÄ visa populÄcija ir bez imunitÄtes pret šo jauno vÄ«rusu. Tas ir pirmais gadÄ«jums manas dzÄ«ves laikÄ, ka pret kÄdu bÄ«stamu saslimšanu nav pasargÄts neviens.
No tÄ loÄ£iski izriet, ka vÄ«rusam ir viegla dzÄ«ve. Ej, kur gribi, visur durvis ir vaļÄ, un visur tu vari vairoties (kopÄ“t pats sevi). TÄ bija pirms gada, bet nu tÄ vairs nav.
KarantÄ«nas ir ļoti efektÄ«vas pret slimÄ«bu izplatÄ«šanos, bet efektÄ«vas tÄs ir tikai tad, ja rÄ«cÄ«ba atbilst šai vÄrda bÅ«tÄ«bai. Daļēja karantÄ«na – tÄda, kurÄ ir cilvÄ“ki, uz kuriem karantÄ«na neattiecas, – ir neefektÄ«va. Ja likumÄ ir paredzÄ“ti izņēmumi, tas nozÄ«mÄ“, ka pats likums ir tikai dekorÄcija, bet tas nedarbojas kopš pieņemšanas brīža. ZinÄm taÄu, ka ar karoti darvas var sabojÄt medus mucu un ka nevar bÅ«t 'nedaudz stÄvoklÄ«'. Vai nu ir, vai nav.
Lai izplatÄ«tu kÄdu lipÄ«gu slimÄ«bu, tam nav vajadzÄ«gs daudz slimÄ«bas pÄrnÄ“sÄtÄju, LÄ«dzÄ«gi kÄ vairumÄ namu un dzÄ«vokļu ir ledusskapji, uzņēmumu, kuri tos pÄrdod, ir nedaudz. TÄ arÄ« vÄ«rusam pietiek ar dažiem simtiem to, kuri karantÄ«nu neievÄ“ro vai drÄ«kst neievÄ“rot, padarot karantÄ«nu par apgrÅ«tinÄjumu vairumam cilvÄ“ku. SavukÄrt, karantÄ«nas medicÄ«niskais efekts samazinÄs tiktÄl, ka ir pamatots cilvÄ“ku nemiers un satraukums par šÄdu karantÄ«nu. ProblÄ“ma nav metodÄ“, tÄ ir efektÄ«va; problÄ“ma ir, kÄ to pielieto.
ŠÄ« loÄ£ika ir attiecinÄma arÄ« uz citiem mÄ“Ä£inÄjumiem apturÄ“t vÄ«rusa izplatÄ«bu.
Loģika
NobeigumÄ par to, kÄ vÄ«russ pilnveidojas un pielÄgojas jauniem apstÄkļiem. Kas tie ir par jauniem apstÄkļiem? CilvÄ“ki mazÄk pulcÄ“jas, tiek ieviestas karantÄ«nas un dažÄdi citi cilvÄ“kus ierobežojoši pasÄkumi, kas tomÄ“r nav draudzÄ«gi vÄ«rusam.
Jau rakstÄ«ju, ka sÄkumÄ vÄ«rusam visas durvis bija vaļÄ, bet nu ir jÄizmanto arÄ« citi veidi, kÄ iekļūt. Pa logiem, pa ventilÄcijas šahtÄm, pa skursteņiem... Ceru, ka tik daudz saprÄta jums ir un neuzskatÄ«siet šo par precÄ«zu vÄ«rusa izplatÄ«šanÄs mehÄnismu, bet tikai kÄ skaidrojošu lÄ«dzÄ«bu.
VÄ«russ nepÄrtraukti mainÄs. Pat vienÄ cilvÄ“kÄ vienlaikus ir iespÄ“jami dažÄdi vÄ«rusa varianti. Vairums no jaunajiem vÄ«rusa paveidiem iet bojÄ un nespÄ“j izplatÄ«ties. TÄ teikt, izdzÄ«vo tikai tÄs versijas, kuras neiznÄ«kst tajÄ vidÄ“, kurÄ ir.
Šeit loÄ£ika ir vienkÄrša. SÄkumÄ (pirms gada un senÄk) vÄ«russ nokļuva cilvÄ“ka gļotÄdÄ un netraucÄ“ts tur vairojÄs. ArÄ« tad notika vÄ«rusa mutÄcijas, no kurÄm izplatÄ«jÄs vislabÄk pielÄgotÄs šÄdai videi.
Labi zinat, piemÄ“ram, Zviedrijas rÄ«cÄ«bu šajÄ sakarÄ – mÄ“s Ätri visi pÄrslimosim, jo mirst no šÄ« vÄ«rusa maz, un iegÅ«sim imunitÄti...
NeizdevÄs, jo domu gÄjiens bija aplams un neloÄ£isks. PÄ“c pÄrslimošanas ne visi kļūst imÅ«ni, un tie, kas iegÅ«st lielu daudzumu antivielu, uz kÄdu laiku ir imÅ«ni pret šo slimÄ«bu, bet antivielu skaits Ätri samazinÄs, un jau pÄ“c mÄ“nešiem, ne gadiem, šis cilvÄ“ks atkal inficÄ“jas un saslimst.
VÄ«russ, nokļuvis jau novÄjinÄtÄ organismÄ, ir nÄvÄ“jošÄks, salÄ«dzinot ar to, kÄ tas bija, slimojot pirmo reizi. Vai pamanÄ«jÄt, ka vairs netiek ziņots, cik ir saslimuši atkÄrtoti? Tas tÄpÄ“c, ka ir apnicis uzskaitÄ«t, un ir skaidrs, ka šo atkÄrtoto un pat vairÄkkÄrt atkÄrtoto slimošanu skaits pieaug lielÄ ÄtrumÄ.
Šeit arÄ« loÄ£ika ir vienkÄrša. Viss atkarÄ«gs no inficÄ“jošÄs devas, tas ir, no tÄ, cik ir nepieciešams ieelpot vÄ«rusus, lai saslimtu, cik organisma imÅ«nsistÄ“ma spÄ“jÄ«ga tam pretoties (tas ir individuÄli) un cik ir antivielu pÄ“c pÄrslimošanas. Šo dažu parametru mijiedarbÄ«bÄ ir kÄds rezultÄts. Vai nu antivielu ir tik daudz, ka vÄ«russ tiek iznÄ«cinÄts un inficÄ“šanÄs nenotiek, vai to pietrÅ«kst un vÄ«russ tomÄ“r ieperinÄs.
18% vakcinÄ“to tomÄ“r saslimst. Tas ir nevis tÄpÄ“c, ka vakcÄ«nas ir bezjÄ“dzÄ«gas, bet tÄpÄ“c, ka vÄ«rusa daudzums, kas tiek ieelpots, ir lielÄks par to, ar ko spÄ“j tikt galÄ antivielas. PÄ“c potes antivielu ir daudz vairÄk kÄ pÄ“c pÄrslimošanas, un tÄs organismÄ ir ilgÄku laiku, tomÄ“r sacensÄ«ba starp šiem diviem lielumiem notiek.
Ja bÅ«tu Ä«sÄku laiku uzturÄ“jies telpÄ vai runÄjis ar inficÄ“tu cilvÄ“ku, tad iespÄ“jams, ka antivielu pietiktu un nesaslimtu. Tas arÄ« ir ļoti individuÄli. Ne visi slimie izelpo vienÄdu vÄ«rusu daudzumu. Citi vairÄk, citi mazÄk. TÄ ir zinÄma loterija, bet kopÄ“jÄ tendence ir saprotama.
Antivielas
BÅ«t potÄ“tam nenozÄ«mÄ“ nospļauties par piesardzÄ«bu, aizbildinoties – mani sargÄ pote! LÄ«dzÄ«bÄ to var teikt arÄ« par aplamu kristietÄ«bas izpratni un tÄs pielietojumu. JÄ“zus visus mÅ«su grÄ“kus ir uzņēmies uz sevi, par to cietis, un tÄpÄ“c mÄ“s esam bez grÄ“ka, mums ir tikai jÄtic. Mums nav jÄcÄ«nÄs ar skaudÄ«bu, ar ļaunumu, kas ir mÅ«sos. Šo var attÄ«stÄ«t ilgi, bet šoreiz – par vÄ«rusu.
VÄ«russ mÄcÄs. Ja tas nokļūst cilvÄ“kÄ, kuram ir nedaudz antivielu, tas mutÄ“jot pielÄgojas, un antivielas, kas iegÅ«tas pÄrslimošanas rezultÄtÄ, aizvien mazÄk to apdraud. VÄ«russ iemÄcÄs dzÄ«vot organismÄ, kurÄ ir antivielas. Ja antivielu ir daudz, tas iet bojÄ, bet organismÄ, kurÄ ir tikai nedaudz antivielu, tas norÅ«dÄs un iemÄcÄs dzÄ«vot antivielu klÄtbÅ«tnÄ“.
No tÄ izriet, ka tie, kas paļaujas uz dabisku pÄrslimošanu, tÄdÄ“jÄdi vÄ«rusam palÄ«dz pielÄgoties un to stiprina. Tie, kas uzskata, ka vÄ«rusa nav, arÄ« to stiprina, jo tur durvis atvÄ“rtas.
Ja pirms gada katrs slimais vidÄ“ji inficÄ“ja trÄ«s cilvÄ“kus, tad tagad, kad pÄrslimojušo ir gana daudz, piemÄ“ram, AnglijÄ, vÄ«russ, saskaroties ar cilvÄ“kiem, kuriem ir nedaudz antivielu, mutÄciju rezultÄtÄ kļūst inficÄ“jošÄks, un nu katrs slimais inficÄ“ piecus.
Ja šie cilvÄ“ki bÅ«tu ar lielÄku daudzumu antivielu, kuras nodrošina vakcÄ«nas, vÄ«russ bÅ«tu miris, un jaunu mutÄciju nebÅ«tu. Bet tÄ kÄ vairums tomÄ“r nebija vakcinÄ“ti, tikai pÄrslimojuši – jaunais britu vÄ«russ ir klÄt arÄ« LatvijÄ. Tas ir labÄk pielÄgots jauniem apstÄkļiem un izspiež vai nomÄc sÄkotnÄ“jo vÄ«rusa versiju. Daļējas imunitÄtes vide ir lieliska iespÄ“ja vÄ«rusam pilnveidoties.
Par tÄ saucamo populÄcijas imunitÄti runÄjot, pirms gada tika apgalvots, ka esot nepieciešams, lai 60% bÅ«tu ar imunitÄti, un vÄ«russ mirs, bet tas bija pirms gada. Lai jaunÄs vÄ«rusa versijas mirtu, nu jau bÅ«tu nepieciešami 70 un pat 80%. TÄ sauktÄ DienvidÄfrikas vÄ«rusa versija ir tik bÄ«stama tÄpÄ“c, ka tur pÄrslimojušo ir ļoti daudz un potÄ“to ļoti maz, un tÄ ir lieliska laboratorija vÄ«rusam kļūt stipram. Laiks iet, bet procenti aug.
VÄ«russ mutÄciju rezultÄtÄ ir iemÄcÄ«jies krÄpt cilvÄ“ka imÅ«no aizsardzÄ«bas sistÄ“mu. Tas pats prot ierobežot savu vairošanos dažas dienas pÄ“c nokļūšanas cilvÄ“ka gļotÄdÄ, rezultÄtÄ cilvÄ“ka imÅ«nsistÄ“ma nepamana apdraudÄ“jumu jeb novÄ“rtÄ“ to nepareizi. Un tikai, kad imÅ«nsistÄ“ma ir iemidzinÄta, tas sÄk vairoties.
Saucēja balss tuksnesī
KÄda ir šÄ brīža izeja? IegÅ«t antivielas potÄ“joties, jo potes rezultÄtÄ to ir daudz vairÄk kÄ pÄ“c izslimošanas, un tÄs paliek organismÄ ilgÄku laiku. MÄ“rÄ«t antivielu daudzumu un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ potÄ“t cita ražotÄja vakcÄ«nu, un tÄdÄ“jÄdi izdosies panÄkt imunitÄti. RegulÄri kontrolÄ“t šo un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ koriģēt.
Es apzinos, ka šeit paustais ir saucÄ“ja balss tuksnesÄ«, bet arÄ« tuksnesÄ« gadÄs pa kÄdai oÄzei. Ir teikts, ka piedots tiks, ja nevarÄ“ji, bet ne tad, ja negribÄ“ji...
Uzdrošinos atkÄrtoti apgalvot, ka cilvÄ“ks tomÄ“r tikai retos gadÄ«jumos ir saprÄtÄ«ga bÅ«tne, un atliek tik ieslÄ“gt TV, radio vai iziet uz ielas, lai par to pazustu jebkuras šaubas. ArÄ« izlasot komentÄrus šeit paustajam, par to var nÄkties pÄrliecinÄties.
VÄ“l viens nesaprÄtÄ«gas rÄ«cÄ«bas piemÄ“rs Kovida sakarÄ... Ir potes, un ir sÄkusies vakcinÄcija. Kura cilvÄ“ku grupa bÅ«tu jÄpotÄ“ pirmÄ? Pareizi, tÄ, kura visaktÄ«vÄk vÄ«rusu izplata, taÄu kurus pirmos potÄ“?
Kurus potÄ“ pirmos? Pareizi, tos, kas vismazÄk izplata, jo esot taÄu jÄrÅ«pÄ“jas par tiem, kas riska grupÄ. RÅ«pÄ“joties vispirms par tiem, kas riska grupÄ, netiek apkarota iespÄ“ja vÄ«rusu izplatÄ«t. LÅ«k, tÄda neloÄ£iska un aplama, toties humÄna rÄ«cÄ«ba, un tai ir sekas.