Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

TaisnÄ«ba ir apgalvojumam, ka cilvÄ“ks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zÄ«dÄ«tāju klasÄ“, bet par saprātu zinātnieki vÄ“l strÄ«das. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidÄ“jais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglÄ«tÄ«bu. VidÄ“jais divkājainais primāts. Tā arÄ« vÄ“rtÄ“jiet šo rakstiņu.

Tikai slinkais sadzÄ«vÄ“ vai pat publiski nav kategoriski paudis kādu viedokli par Kovidu, bet ļoti maz ir tādu, kuru apgalvojumi un «viedoklis» balstÄ«ts reālās zināšanās. Labākajā gadÄ«jumā šie cilvÄ“ki ietekmÄ“jas un pārstāsta citu pausto.

Vieni pārstāsta dažādu šarlatānu un neizglÄ«totu cilvÄ“ku, afÄ“ristu un pat psihiski slimu cilvÄ“ku tā saucamos viedokļus un apgalvojumus, kurus parasti – kāda tante teica vai pauda tas dakteris, tas zinātnieks, tas blogeris, tas politiÄ·is, bet reti kurš zināšanas smeļas no šÄ«s jomas speciālistiem. Speciālistu Ä«patnÄ«ba un bÅ«tÄ«ba ir tāda, ka viņi laiku veltÄ« izzināšanai un citām zinātniskām darbÄ«bām, bet publikācijām un viedokļu paušanai sociālajos tÄ«klos viņiem nav laika. Tas bÅ«tu profesionāli jādara žurnālistiem, bet to jau sen nav, ir tikai komentÄ“tāji un «dÄ«vāna eksperti» ar ļoti nabadzÄ«gu pasaules skatÄ«jumu.

Es lasu, klausos visus, bet šamaņus aizvien retāk, jo parasti viņu apgalvojumi izrādās no pirksta izzÄ«sti un labākajā gadÄ«jumā balstās nezināšanā un loÄ£ikas trÅ«kumā.

Normālā dzīve

Ir teikts, ka cerÄ«ba mirst pÄ“dÄ“jā, un ik pa laikam izskan cerÄ«ba vai vÄ“lme atgriezties pie normālas dzÄ«ves, jo esam noguruši no Kovida izraisÄ«tajiem ierobežojumiem.

Pirmkārt, neuzskatu, ka lÄ«dz Kovidam dzÄ«vojām normāli, otrkārt, esmu pārliecināts, ka tādas «normālas dzÄ«ves», kāda bija lÄ«dz šim, vairs nebÅ«s. Ar to nāksies samierināties, un galvenais, kas mÅ«su dzÄ«vi vismaz tuvākajos gados diktÄ“s, regulÄ“s, ietekmÄ“s un noteiks, bÅ«s nevis tautu vÄ“lmes, nevis globālistu plāni un iegribas, nevis valdÄ«bu ieceres, bet to noteiks vÄ«russ, jo tas, kaut niecÄ«ga izmÄ“ra, tomÄ“r ir varens un savu varenÄ«bu demonstrÄ“s. Šis ir gadÄ«jums, kas saskan ar teicienu, ka mazs cinÄ«tis gāž lielu vezumu, jo ir Ä«stajā laikā un Ä«stajā vietā ieradies. Jo tikai tad cinÄ«ti kāds pamana un tas spÄ“j gāzt vezumu.

Tas ieradās tad, kad, manuprāt, sākām dzÄ«vot galÄ«gi greizi, kad vairums sāka domāt greizi, kad tās vÄ“rtÄ«bas un tā dzÄ«vesziņa, kas nodrošināja cilvÄ“cei izaugsmi un attÄ«stÄ«bu, tika nosodÄ«tas un atzÄ«tas par nederÄ«gām. VÄ«russ atnāca tad, kad bijām ļoti viegli ievainojami, un tādi esam vÄ“l aizvien.

VÄ«russ ievieš citu dzÄ«vošanu. Tie, kuri nepakļausies šai «jaunajai kārtÄ«bai», inficÄ“s citus, slimos paši un mirs.

Šodien tu jÅ«ties vareni, uzvedies izaicinoši un bravÅ«rÄ«gi, jo tevi sargā tie, kas maskās, tie, kas ir piesardzÄ«gi, bet šÄ« aizsardzÄ«ba nebÅ«s mūžīga, un arÄ« tavā dzÄ«vÄ“ ienāks Kovids. Sākumā, iespÄ“jams, bez simptomiem un nemanāmi, nākamreiz – jau jÅ«tamāk, un tā – lÄ«dz mirsi, paņemot sev lÄ«dzi pulciņu radu un draugu.

Reakcija

VÄ«russ izraisa divas atbildes reakcijas. Viena ir valdÄ«bu reakcija, otra ir sabiedrÄ«bas reakcija. Tāpat kā vÄ«russ pielāgojas cilvÄ“ka imÅ«nsistÄ“mai, tā arÄ« valdÄ«bas mÄ“Ä£ina ierobežot vÄ«rusa izplatÄ«bu, tā nodarÄ«to ļaunumu samazināt, un sabiedrÄ«ba, savukārt, reaģē uz to atbilstoši savam skatÄ«jumam un indivÄ«da personiskām vajadzÄ«bām.

Kā valstu valdÄ«bas, cilvÄ“ki, kuri dzÄ«vo šajās valstÄ«s, reaģē uz Kovida izraisÄ«to pandÄ“miju? TiešÄm – cik cilvÄ“ku, tik viedokļu. Tos dziļi neanalizÄ“šu un visus pat nepieminÄ“šu. Aprobežošos ar apgalvojumu, ka tie ir.

Jā, daudzos gadÄ«jumos par viedokli tiek pasniegts jebkas, tikai ne viedoklis, jo, lai bÅ«tu jelkāds viedoklis, ir jābÅ«t izpratnei un informācijai. Nedz izpratnes, nedz informācijas cilvÄ“kiem un arÄ« valdÄ«bām par šo vÄ«rusu pirms gada nebija. Nu jau ir vairāk, bet vÄ“l aizvien esam tālu no pilnÄ«gas izpratnes, kas tas par zvÄ“ru, ko viņš ziemā Ä“d un kā ar to cÄ«nÄ«ties.

PiemÄ“ram, nosacÄ«ti sakot, ir Ä€frikas valstu reakcija un rÄ«cÄ«ba, kuru var definÄ“t šÄdi: mums ir svarÄ«gākas problÄ“mas, un par kaut kādu vÄ«rusu mums nav daļas. No tā nemirst, un, ja mirst, tad maz.

Daļēja taisnÄ«ba tajā ir, jo Ä€frikā ir salÄ«dzinoši Ä«ss dzÄ«ves ilgums un daudzi nenodzÄ«vo lÄ«dz vecumam, kad no Kovida mirst – atšÄ·irÄ«bā no Eiropas, kur ir liels skaits senioru.

Otrais, kas būtiski ietekmē Āfrikas valstu rīcību, ir tas, ka, ciniski runājot, tur cilvēka dzīvība ir ne visai vērta, tāpēc, viņuprāt, nav jēgas pret to attiekties ar satraukumu un pārdzīvot.

Miljons turp, miljons šurp neko Ä«paši nemaina. Ja vÄ“l ielÅ«kojas statistikā, cik un no kā tur cilvÄ“ki iet bojā un mirst, tad tāds kovids sākotnÄ“ji nešÄ·iet uzmanÄ«bas vÄ“rts, jo sacenšas ar plÄ“sÄ«go dzÄ«vnieku nogalināto skaitu. TāpÄ“c kāds no Latvijas iebraucis ceļotājs apgalvoja, ka tur pret Kovidu ir citādāka attieksme kā Eiropā. Viņaprāt, daudz saprātÄ«gāka. Tad brauc un dzÄ«vo tur, kur valdÄ«bas rÄ«kojas saprātÄ«gi, – kāpÄ“c spÄ«tÄ«gi centies dzÄ«vot tur, kur valdÄ«bas ir aplamas un nesaprātÄ«gas?!

Tas pats attiecas arī uz Dienvidameriku, kaut tur ir valstis ar kardināli citādāku reakciju. Bet tie ir tikai izņēmumi, piemēram, Čīle.

Jā, Eiropā cilvÄ“ks tiek augstāk vÄ“rtÄ“ts un ne tikai cilvÄ“ks, bet viņa vajadzÄ«bas, orientācijas, brÄ«vÄ«bas un cits. Eiropā cilvÄ“ks ir galvenā vÄ“rtÄ«ba un medicÄ«nas, zinātnes un resursu iespÄ“jas ir lielākas, tāpÄ“c valdÄ«bas rÄ«kojas atbilstoši tam, ieviešot karantÄ«nas un citādi ierobežojot vÄ«rusa izplatÄ«bu. Cik saprātÄ«gi, cik pareizi un citus ar to saistÄ«tos jautājumus šeit neaplÅ«košu.

Ir Ķīnas jeb, plašÄk skatoties, Dienvidāzijas reakcija, kur parasti problÄ“mas risina, visus nostādot ierindā un, ja nepieciešams, aizmetinot durvis.

Tās ir senas kultÅ«ras tautas, kuras ir pieradinātas bez ierunām pakļauties valdnieka rÄ«kojumiem. Kovida gadÄ«jumā izrādÄ«jās, ka šÄdas metodes ir gana efektÄ«vas. Ä€frikai tās nešÄ·ita vajadzÄ«gas, toties humānā un ar dažādām kroplām vÄ“rtÄ«bām aprÄ«kotā Eiropa to nevar atļauties.

Tāpēc Eiropas valdību reakcija bija novēlota, pārāk novēlota, pat tik novēlota, ka nu ir problemātiski vispār apturēt vīrusa uzvaras gājienu. Jo politiķi negrib zaudēt varu, bet vara ir atkarīga no tā, kā rīkosies vēlētājs. Pret vēlētāju ir jāizturas nevis tā, kā tam ir labāk, bet tā, lai tas rīkojas, kā ir izdevīgi politiķim.

Universālā tablete

Pēc kautiņa ir bezjēdzīgi dūres vicināt un pēc zaudētā kara pļāpāt par to, kā bija jākaro. Vai Latvijai bija jāpretojas padomju okupācijai vai mierīgi uz to jānolūkojas un jāiekārtojas jaunajos apstākļos? Nav vienas universālas patiesības visai Pasaulei, jo tā ir atkarīga no katras konkrētas valsts un cilvēku tradīcijām, pasaules skatījuma un dzīvesziņas.

Tāpat kā cilvÄ“ki ir dažādi – dažs pārslimo bez simptomiem, kamÄ“r citi pat mirst –, arÄ« tautu un valstu pasargāšana, kā arÄ« šajās valstÄ«s vÄ«rusu ierobežojoši pasākumi ir nepieciešami dažādi. Nav vienas universālas tabletes visai cilvÄ“cei. Kas der vÄ“deram, ne vienmÄ“r der galvai un otrādi. Katrā vietā ir savas vÄ“rtÄ«bas, savi apstākļi un savas iespÄ“jas.

Ne tikai cilvÄ“ce reaģē uz vÄ«rusu, bet arÄ« vÄ«russ reaģē uz cilvÄ“ku attieksmi pret to. VÄ«russ evolucionÄ“ un pielāgojas. VÄ«rusam nav saprāta, bet tas, kamÄ“r dzÄ«vs, nepārtraukti mainās. Vairums no mutācijām iet bojā, jo ir izrādÄ«jušÄs nepiemÄ“rotas tā brīža apstākļiem, bet izdzÄ«vo tās vÄ«rusa versijas, kuras konkrÄ“tā vidÄ“ ir labāk pielāgotas izplatÄ«ties.

CilvÄ“ks patiesÄ«bā nav saprātÄ«ga bÅ«tne,– tikai uz nelielu cilvÄ“ku procentu ir attiecināms saprātÄ«gums. Jo, ja cilvÄ“ks bÅ«tu saprātÄ«ga bÅ«tne, tad tÅ«kstošu gadu zināšanu un pieredzes gÅ«šanas laikā tas bÅ«tu ļoti daudz sasniedzis, bet nekā!

Zināšanas – tā vÄ“l nav spÄ“ja domāt, tas vÄ“l nav intelekts. Zināšanas vÄ“l negarantÄ“ to saprātÄ«gu pielietošanu un loÄ£isku rÄ«cÄ«bu. Iedomājieties, ka kāds bÅ«s iegaumÄ“jis tÅ«kstoš tālruņa numuru. Nu un kam šÄ«s zināšanas, ja nav tālruņa vai neprot ar to rÄ«koties?

Par intelektu var dÄ“vÄ“t to, ka cilvÄ“ks prot izmantot zināšanas, taču, ja ir tikai zināšanas, bet nav prasmes šÄ«s zināšanas likt lietā, tad nav arÄ« saprātÄ«gas rÄ«cÄ«bas. Ja reiz nav saprātÄ«gas rÄ«cÄ«bas un lÄ“mumu, tad ir pretÄ“jais – nesaprātÄ«ga rÄ«cÄ«ba un nesaprātÄ«gi lÄ“mumi, kas noved pie nepatÄ«kamām un nevÄ“lamām sekām.

Ir teikts: «Tev bÅ«s savu tÄ“vu un māti cieņā un godā turÄ“t, lai tev labi klātos un tu ilgi dzÄ«votu virs zemes». Bet kurš tad te kādu klausa, godā tur un ciena? Tas dažam ir pazemojoši, dažam aizskaroši un vispār ir indivÄ«da brÄ«vÄ«bu ierobežojošs faktors.

Potes

Šeit varÄ“tu pielikt punktu un neturpināt, bet es atļaušos vÄ“l nedaudz šo iztirzāt un to, kas no šÄ« loÄ£iski izriet.

Lai ko par vÄ«rusu kāds neapgalvotu, visi ir vienisprātis, ka tas mainās. Tas pielāgojas apstākļiem, kurus rada cilvÄ“ks, cenšoties ierobežot vÄ«rusa izplatÄ«bu.

Dažādas potes bija arÄ« lÄ«dz šim, bet lÄ«dz šim galvenokārt potÄ“ja bÄ“rnus, un pÄ“c potes tie ieguva imunitāti, piemÄ“ram, pret masalām. TomÄ“r nu ir zināms, ka šÄ« vakcÄ«na ir jāpotÄ“ atkārtoti, jo diemžēl ilgāk par gadiem divdesmit tā nedarbojas. Bet tā kā ap mums ir maz šÄ«s slimÄ«bas pārnÄ“sātāju, ir mazs skaitlis to, kuri ar to slimo un inficÄ“ citus.

Kovida gadÄ«jumā visa populācija ir bez imunitātes pret šo jauno vÄ«rusu. Tas ir pirmais gadÄ«jums manas dzÄ«ves laikā, ka pret kādu bÄ«stamu saslimšanu nav pasargāts neviens.

No tā loģiski izriet, ka vīrusam ir viegla dzīve. Ej, kur gribi, visur durvis ir vaļā, un visur tu vari vairoties (kopēt pats sevi). Tā bija pirms gada, bet nu tā vairs nav.

KarantÄ«nas ir ļoti efektÄ«vas pret slimÄ«bu izplatÄ«šanos, bet efektÄ«vas tās ir tikai tad, ja rÄ«cÄ«ba atbilst šai vārda bÅ«tÄ«bai. Daļēja karantÄ«na – tāda, kurā ir cilvÄ“ki, uz kuriem karantÄ«na neattiecas, – ir neefektÄ«va. Ja likumā ir paredzÄ“ti izņēmumi, tas nozÄ«mÄ“, ka pats likums ir tikai dekorācija, bet tas nedarbojas kopš pieņemšanas brīža. Zinām taču, ka ar karoti darvas var sabojāt medus mucu un ka nevar bÅ«t 'nedaudz stāvoklÄ«'. Vai nu ir, vai nav.

Lai izplatÄ«tu kādu lipÄ«gu slimÄ«bu, tam nav vajadzÄ«gs daudz slimÄ«bas pārnÄ“sātāju, LÄ«dzÄ«gi kā vairumā namu un dzÄ«vokļu ir ledusskapji, uzņēmumu, kuri tos pārdod, ir nedaudz. Tā arÄ« vÄ«rusam pietiek ar dažiem simtiem to, kuri karantÄ«nu neievÄ“ro vai drÄ«kst neievÄ“rot, padarot karantÄ«nu par apgrÅ«tinājumu vairumam cilvÄ“ku. Savukārt, karantÄ«nas medicÄ«niskais efekts samazinās tiktāl, ka ir pamatots cilvÄ“ku nemiers un satraukums par šÄdu karantÄ«nu. ProblÄ“ma nav metodÄ“, tā ir efektÄ«va; problÄ“ma ir, kā to pielieto.

ŠÄ« loÄ£ika ir attiecināma arÄ« uz citiem mÄ“Ä£inājumiem apturÄ“t vÄ«rusa izplatÄ«bu.

Loģika

Nobeigumā par to, kā vÄ«russ pilnveidojas un pielāgojas jauniem apstākļiem. Kas tie ir par jauniem apstākļiem? CilvÄ“ki mazāk pulcÄ“jas, tiek ieviestas karantÄ«nas un dažādi citi cilvÄ“kus ierobežojoši pasākumi, kas tomÄ“r nav draudzÄ«gi vÄ«rusam.

Jau rakstÄ«ju, ka sākumā vÄ«rusam visas durvis bija vaļā, bet nu ir jāizmanto arÄ« citi veidi, kā iekļūt. Pa logiem, pa ventilācijas šahtām, pa skursteņiem... Ceru, ka tik daudz saprāta jums ir un neuzskatÄ«siet šo par precÄ«zu vÄ«rusa izplatÄ«šanās mehānismu, bet tikai kā skaidrojošu lÄ«dzÄ«bu.

Vīruss nepārtraukti mainās. Pat vienā cilvēkā vienlaikus ir iespējami dažādi vīrusa varianti. Vairums no jaunajiem vīrusa paveidiem iet bojā un nespēj izplatīties. Tā teikt, izdzīvo tikai tās versijas, kuras neiznīkst tajā vidē, kurā ir.

Šeit loÄ£ika ir vienkārša. Sākumā (pirms gada un senāk) vÄ«russ nokļuva cilvÄ“ka gļotādā un netraucÄ“ts tur vairojās. ArÄ« tad notika vÄ«rusa mutācijas, no kurām izplatÄ«jās vislabāk pielāgotās šÄdai videi.

Labi zinat, piemÄ“ram, Zviedrijas rÄ«cÄ«bu šajā sakarā – mÄ“s ātri visi pārslimosim, jo mirst no šÄ« vÄ«rusa maz, un iegÅ«sim imunitāti...

Neizdevās, jo domu gājiens bija aplams un neloÄ£isks. PÄ“c pārslimošanas ne visi kļūst imÅ«ni, un tie, kas iegÅ«st lielu daudzumu antivielu, uz kādu laiku ir imÅ«ni pret šo slimÄ«bu, bet antivielu skaits ātri samazinās, un jau pÄ“c mÄ“nešiem, ne gadiem, šis cilvÄ“ks atkal inficÄ“jas un saslimst.

VÄ«russ, nokļuvis jau novājinātā organismā, ir nāvÄ“jošÄks, salÄ«dzinot ar to, kā tas bija, slimojot pirmo reizi. Vai pamanÄ«jāt, ka vairs netiek ziņots, cik ir saslimuši atkārtoti? Tas tāpÄ“c, ka ir apnicis uzskaitÄ«t, un ir skaidrs, ka šo atkārtoto un pat vairākkārt atkārtoto slimošanu skaits pieaug lielā ātrumā.

Šeit arÄ« loÄ£ika ir vienkārša. Viss atkarÄ«gs no inficÄ“jošÄs devas, tas ir, no tā, cik ir nepieciešams ieelpot vÄ«rusus, lai saslimtu, cik organisma imÅ«nsistÄ“ma spÄ“jÄ«ga tam pretoties (tas ir individuāli) un cik ir antivielu pÄ“c pārslimošanas. Šo dažu parametru mijiedarbÄ«bā ir kāds rezultāts. Vai nu antivielu ir tik daudz, ka vÄ«russ tiek iznÄ«cināts un inficÄ“šanās nenotiek, vai to pietrÅ«kst un vÄ«russ tomÄ“r ieperinās.

18% vakcinÄ“to tomÄ“r saslimst. Tas ir nevis tāpÄ“c, ka vakcÄ«nas ir bezjÄ“dzÄ«gas, bet tāpÄ“c, ka vÄ«rusa daudzums, kas tiek ieelpots, ir lielāks par to, ar ko spÄ“j tikt galā antivielas. PÄ“c potes antivielu ir daudz vairāk kā pÄ“c pārslimošanas, un tās organismā ir ilgāku laiku, tomÄ“r sacensÄ«ba starp šiem diviem lielumiem notiek.

Ja būtu īsāku laiku uzturējies telpā vai runājis ar inficētu cilvēku, tad iespējams, ka antivielu pietiktu un nesaslimtu. Tas arī ir ļoti individuāli. Ne visi slimie izelpo vienādu vīrusu daudzumu. Citi vairāk, citi mazāk. Tā ir zināma loterija, bet kopējā tendence ir saprotama.

Antivielas

BÅ«t potÄ“tam nenozÄ«mÄ“ nospļauties par piesardzÄ«bu, aizbildinoties – mani sargā pote! LÄ«dzÄ«bā to var teikt arÄ« par aplamu kristietÄ«bas izpratni un tās pielietojumu. JÄ“zus visus mÅ«su grÄ“kus ir uzņēmies uz sevi, par to cietis, un tāpÄ“c mÄ“s esam bez grÄ“ka, mums ir tikai jātic. Mums nav jācÄ«nās ar skaudÄ«bu, ar ļaunumu, kas ir mÅ«sos. Šo var attÄ«stÄ«t ilgi, bet šoreiz – par vÄ«rusu.

VÄ«russ mācās. Ja tas nokļūst cilvÄ“kā, kuram ir nedaudz antivielu, tas mutÄ“jot pielāgojas, un antivielas, kas iegÅ«tas pārslimošanas rezultātā, aizvien mazāk to apdraud. VÄ«russ iemācās dzÄ«vot organismā, kurā ir antivielas. Ja antivielu ir daudz, tas iet bojā, bet organismā, kurā ir tikai nedaudz antivielu, tas norÅ«dās un iemācās dzÄ«vot antivielu klātbÅ«tnÄ“.

No tā izriet, ka tie, kas paļaujas uz dabisku pārslimošanu, tādÄ“jādi vÄ«rusam palÄ«dz pielāgoties un to stiprina. Tie, kas uzskata, ka vÄ«rusa nav, arÄ« to stiprina, jo tur durvis atvÄ“rtas.

Ja pirms gada katrs slimais vidÄ“ji inficÄ“ja trÄ«s cilvÄ“kus, tad tagad, kad pārslimojušo ir gana daudz, piemÄ“ram, Anglijā, vÄ«russ, saskaroties ar cilvÄ“kiem, kuriem ir nedaudz antivielu, mutāciju rezultātā kļūst inficÄ“jošÄks, un nu katrs slimais inficÄ“ piecus.

Ja šie cilvÄ“ki bÅ«tu ar lielāku daudzumu antivielu, kuras nodrošina vakcÄ«nas, vÄ«russ bÅ«tu miris, un jaunu mutāciju nebÅ«tu. Bet tā kā vairums tomÄ“r nebija vakcinÄ“ti, tikai pārslimojuši – jaunais britu vÄ«russ ir klāt arÄ« Latvijā. Tas ir labāk pielāgots jauniem apstākļiem un izspiež vai nomāc sākotnÄ“jo vÄ«rusa versiju. Daļējas imunitātes vide ir lieliska iespÄ“ja vÄ«rusam pilnveidoties.

Par tā saucamo populācijas imunitāti runājot, pirms gada tika apgalvots, ka esot nepieciešams, lai 60% bÅ«tu ar imunitāti, un vÄ«russ mirs, bet tas bija pirms gada. Lai jaunās vÄ«rusa versijas mirtu, nu jau bÅ«tu nepieciešami 70 un pat 80%. Tā sauktā Dienvidāfrikas vÄ«rusa versija ir tik bÄ«stama tāpÄ“c, ka tur pārslimojušo ir ļoti daudz un potÄ“to ļoti maz, un tā ir lieliska laboratorija vÄ«rusam kļūt stipram. Laiks iet, bet procenti aug.

VÄ«russ mutāciju rezultātā ir iemācÄ«jies krāpt cilvÄ“ka imÅ«no aizsardzÄ«bas sistÄ“mu. Tas pats prot ierobežot savu vairošanos dažas dienas pÄ“c nokļūšanas cilvÄ“ka gļotādā, rezultātā cilvÄ“ka imÅ«nsistÄ“ma nepamana apdraudÄ“jumu jeb novÄ“rtÄ“ to nepareizi. Un tikai, kad imÅ«nsistÄ“ma ir iemidzināta, tas sāk vairoties.

Saucēja balss tuksnesī

Kāda ir šÄ brīža izeja? IegÅ«t antivielas potÄ“joties, jo potes rezultātā to ir daudz vairāk kā pÄ“c izslimošanas, un tās paliek organismā ilgāku laiku. MÄ“rÄ«t antivielu daudzumu un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā potÄ“t cita ražotāja vakcÄ«nu, un tādÄ“jādi izdosies panākt imunitāti. Regulāri kontrolÄ“t šo un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā koriģēt.

Es apzinos, ka šeit paustais ir saucÄ“ja balss tuksnesÄ«, bet arÄ« tuksnesÄ« gadās pa kādai oāzei. Ir teikts, ka piedots tiks, ja nevarÄ“ji, bet ne tad, ja negribÄ“ji...

Uzdrošinos atkārtoti apgalvot, ka cilvÄ“ks tomÄ“r tikai retos gadÄ«jumos ir saprātÄ«ga bÅ«tne, un atliek tik ieslÄ“gt TV, radio vai iziet uz ielas, lai par to pazustu jebkuras šaubas. ArÄ« izlasot komentārus šeit paustajam, par to var nākties pārliecināties.

Vēl viens nesaprātīgas rīcības piemērs Kovida sakarā... Ir potes, un ir sākusies vakcinācija. Kura cilvēku grupa būtu jāpotē pirmā? Pareizi, tā, kura visaktīvāk vīrusu izplata, taču kurus pirmos potē?

Kurus potē pirmos? Pareizi, tos, kas vismazāk izplata, jo esot taču jārūpējas par tiem, kas riska grupā. Rūpējoties vispirms par tiem, kas riska grupā, netiek apkarota iespēja vīrusu izplatīt. Lūk, tāda neloģiska un aplama, toties humāna rīcība, un tai ir sekas.

P.S. https://www.youtube.com/watch?v=87T3Jqxnutg&t=11s

Novērtē šo rakstu:

0
0