Iesaki rakstu:

TiesÄ«bas turpmāk sniegt rehabilitācijas pakalpojumus cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas upuriem ieguvusi sieviešu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas organizācija - resursu centrs Marta (Martas centrs), un organizācijai uzvarÄ“t konkursā kārtā izdevies bez nepieciešamajiem speciālistiem vajadzÄ«gajā daudzumā: tikai pašlaik organizācijas mājas lapā izsludinātas vakances sociālajam darbiniekam un rehabilitÄ“tājam. Iepirkums radÄ«jis vÄ“l virkni jautājumu, taču LabklājÄ«bas ministrija apgalvo - viss esot labākajā kārtÄ«bā.

Vairākus gadus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas upuriem Latvijā sniedza organizācija PatvÄ“rums Droša māja, kuras mÄ“rÄ·is ir tieši atbalsta sniegšana cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas upuriem, kā arÄ« patvÄ“ruma meklÄ“jumiem un bÄ“gļiem. Šogad pirmo reizi šÄ«s tiesÄ«bas ir ieguvusi sieviešu tiesÄ«bu aizstāvÄ«bas organizācija resursu centrs Marta.

LabklājÄ«bas ministrija (LM) neuzskata, ka sieviešu tiesÄ«bu aizstāvÄ«bas organizācijas izraudzÄ«šana varÄ“tu kavÄ“t vÄ«riešus, kas cietuši no cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas, vÄ“rsties pÄ“c šÄ« valsts apmaksātā pakalpojuma. ”BiedrÄ«ba Martas centrs publisko iepirkumu dokumentācijā ir apliecinājusi, ka sniegs pakalpojumu jebkuram cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas upurim,” uzsver  LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše.

ArÄ« Martas centra vadÄ«tāja Iluta Lāce norāda, ka, lai arÄ« viņas vadÄ«tā organizācija ir sieviešu tiesÄ«bu aizstāve un galvenokārt rÅ«pÄ“jas tieši par sieviešu tiesÄ«bām un lÄ«dztiesÄ«bu, tomÄ“r arÄ« jau lÄ«dz šim ir bijuši gadÄ«jumi, kad organizācijā ar savām problÄ“mām vÄ“rsušies vÄ«rieši. Tādēļ viņa nedomājot, ka šÄ« pakalpojuma uzticÄ“šana sieviešu organizācijai varÄ“tu kavÄ“t vÄ«riešus vÄ“rsties pÄ“c palÄ«dzÄ«bas. Turklāt nav noslÄ“pums, ka lielākoties cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas upuri ir tieši sievietes, kuras nonākušas piespiedu seksa pakalpojumu industrijā.

TomÄ“r arvien izplatÄ«tāki mÄ“dz bÅ«t gadÄ«jumi, kad arÄ« vÄ«rieši tiek pakļauti piespiedu darbam, liedzot tiesÄ«bas uz personÄ«go dzÄ«vi, kontrolÄ“tiem ienākumiem un tamlÄ«dzÄ«gi. ŠÄdu gadÄ«jumu gan esot maz, tomÄ“r arÄ« šiem upuriem pienākas valsts apmaksāta rehabilitācija.

Bažas radÄ«jis arÄ« fakts, ka resursu centram Marta varÄ“tu nebÅ«t atbilstošas kompetences personāla, Ä«paši tādēļ, ka centra mājas lapā internetā ir informācija, ka tiek meklÄ“ts sociālais darbinieks un rehabilitÄ“tājs. LM gan sakās esam pārliecināta, ka Martai ir nepieciešamie cilvÄ“kresursi, jo iepirkumā bijušas konkrÄ“tas prasÄ«bas, ko uzvarÄ“tājs arÄ« izpildÄ«jis.

Lāce kategoriski noliedz, ka centram Marta nebÅ«tu atbilstošu speciālistu. Tā kā lÄ«dz ar valsts apmaksātā pakalpojuma iegÅ«šanu palielinājies darba apjoms, tiekot meklÄ“ti papildu darbinieki, bet konkursa pieteikumā esot iekļauti visi prasÄ«tie speciālisti, kas jau lÄ«dz šim ir Martas darbinieki.

Aizdomas, ka Marta nespēs sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, rada arī fakts, ka savulaik, vēl pirms iepirkuma centrs kādā vēstulē skaidrojis, ka par valsts piedāvātajām summām nav iespējams sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, taču pēc tam pats pieteicies.

Lāce skaidro, ka centrs tiešÄm ir sÅ«tÄ«jis šÄdu vÄ“stuli, taču tas bijis vÄ“l pirms iepriekšÄ“jiem konkursiem. Un tieši Martas aicinājums paaugstināt šÄ«s summas ir bijis pamats sākt diskusijas par šo tematu, lÄ«dz summas palielinātas. Ar pašreiz valsts piešÄ·irto finansÄ“jumu esot iespÄ“jams sniegt kvalitatÄ«vu pakalpojumu, apgalvo Lāce, tādēļ arÄ« centrs pieteicies to realizÄ“t.

BiedrÄ«bas PatvÄ“rums "DrošÄ māja" piedāvājumā norādÄ«tā cena bijusi 91,32 eiro, biedrÄ«bas Resursu centrs sievietÄ“m Marta – 86,84 eiro. Tā kā izvÄ“les kritÄ“rijs bija zemākā cena, tad par uzvarÄ“tāju pasludināta Marta.

Vairākus gadus ASV valdÄ«ba ir norādÄ«jusi sava cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas ziņojumā, ka Latvijai bÅ«tu jādod iespÄ“ja cilvÄ“ku tirdzniecÄ«bas upuriem izvÄ“lÄ“ties, pie kura no pakalpojuma sniedzÄ“jiem tas vÄ“las saņemt pakalpojumu. ArÄ« Martas vadÄ«tāja Lāce uzskata, ka tas bÅ«tu labākais risinājums, turklāt tas varÄ“tu veicināt šÄdu pakalpojumu sniedzÄ“ju rašanos arÄ« reÄ£ionos, lai cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas upuriem nav jāmÄ“ro ceļš uz RÄ«gu pakalpojuma saņemšanai.

LabklājÄ«bas ministrija norāda, ka par to tiekot domāts. „MÄ“s par to domājam, bet cilvÄ“ku tirdzniecÄ«bas sociālās rehabilitācijas apjoms nav tik liels, lai vairākām organizācijām bÅ«tu saimnieciski izdevÄ«gi sniegt šo pakalpojumu,” informÄ“ LM sabiedrisko attiecÄ«bu speciāliste Marika Kupče.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palÄ«dzÄ«bas likumam valstij ir pienākums sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvÄ“ku tirdzniecÄ«bas upuriem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver psihosociāla palÄ«dzÄ«ba, tai skaitā individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, ārstniecÄ«bas personas un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši klienta vajadzÄ«bām, drošs patvÄ“rums un klienta izmitināšana, iespÄ“ja apgÅ«t vai uzlabot klienta pašaprÅ«pes vai pašapkalpošanās iemaņas, klienta iesaistÄ«šanu apmācÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas programmās, ja tas sekmÄ“ klienta reintegrāciju sabiedrÄ«bā un darba tirgÅ«.

Tāpat paredzÄ“tas piecas pakalpojuma sniedzÄ“ja konsultācijas cilvÄ“ku tirdzniecÄ«bas upuru nepilngadÄ«gajiem Ä£imenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā, ārvalstÄ« esoša klienta vai potenciālā klienta un viņa pavadÄ«bā esošo nepilngadÄ«go bÄ“rnu nokļūšanas lÄ«dz pakalpojuma sniegšanas vietai organizÄ“šana un pavadÄ«šana nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā, kā arÄ« citi pasākumi atbilstoši pakalpojuma sniedzÄ“ja speciālistu izstrādātajam klienta individuālās sociālās rehabilitācijas plānam.