Iesaki rakstu:

Jāņa Reira labklājÄ«bas ministra karjera tuvojas beigām, viņam tiek gatavots jau jauns amats, tāpÄ“c ir Ä«stais brÄ«dis jaunajam ministram apjÄ“gt lÄ«dz šim ignorÄ“tās invalÄ«du problÄ“mas, kuru risināšanai jaunais finanšu ministrs Reirs noteikti atkal neatradÄ«s lÄ«dzekļus tāpat, kā lÄ«dzšinÄ“jais labklājÄ«bas ministrs Reirs tām nerada risinājumus.

NozÄ«mÄ«ga problÄ“ma ir saistÄ«ta ar invaliditātes pakalpojumu izmantošanu tiem cilvÄ“kiem, kuru invaliditātes pagarināšanas lietās netiek pieņemti pagaidu lÄ“mumi un atkārtotā invaliditātes ekspertÄ«ze notiek plānotajā viena mÄ“neša termiņā.

CilvÄ“kiem ar invaliditāti ir tiesÄ«bas saņemt no valsts vai pašvaldÄ«bas virkni pakalpojumu, taču šÄ viena mÄ“neša laikā šÄ« iespÄ“ja tiek apturÄ“ta un zaudÄ“ta, turklāt bez jebkādas kompensācijas iespÄ“jas. Formāli invaliditāte, ja tiek piešÄ·irta atkārtoti, pÄ“c normatÄ«vajiem aktiem skaitās nepārtraukta, - bet tas ir tikai formāli. 2016. gada vasarā Saeima gan pieņēma lÄ“mumu par nepārtrauktas invaliditātes pensijas saņemšanas iespÄ“ju, bet ar to ne tuvu nav pietiekami.

Ja persona ar invaliditāti ir bezdarbnieka statusā (un tas mÅ«su valstÄ« ir nevis izņēmums, bet likumsakarÄ«ba) un ir reÄ£istrÄ“ta ar invaliditāti saistÄ«tu pakalpojumu saņemšanai, šÄ«s personas dalÄ«ba pasākumos tiks anulÄ“ta, lai arÄ« cik neatbilstoši veselajam saprātam un elementārai cilvÄ“cÄ«bai tas varÄ“tu šÄ·ist.

PiemÄ“ram, subsidÄ“tās darbavietas parasti nav pieejamas vienmÄ“r, bet tiek realizÄ“tas laikā, kas bieži vien nav precÄ«zi zināms pat pašai NodarbinātÄ«bas valsts aÄ£entÅ«rai. Ja personas invaliditāte formāli tiek izbeigta Ä«si pirms šo pasākumu sākšanās, pastāv iespÄ“ja, ka šÄ mÄ“neša laikā šÄ« persona zaudÄ“s sev piemÄ“rotu darba piedāvājumu. Jāņa Reira vadÄ«tā LabklājÄ«bas ministrija pat ne mÄ“nešiem, bet nu jau gadiem ir bijusi informÄ“ta par šo problÄ“mu – bet Ä«sta risinājuma tai joprojām nav.

VÄ“l cits, varbÅ«t pat sāpÄ«gāks piemÄ“rs. Sabiedriskā transporta izmantošana pirmās un otrās grupas invalÄ«diem visā valstÄ« ir bez maksas. Šajā gadÄ«jumā tas nenotiek – vismaz reālajā dzÄ«vÄ“ ne. ŠÄ mÄ“neša laikā tiks zaudÄ“ta iespÄ“ja izmantot šo bÅ«tisko atvieglojumu, un LabklājÄ«bas ministrija nav parÅ«pÄ“jusies par to, ka cilvÄ“kam ar invaliditāti tiktu kompensÄ“ti šÄ« mÄ“neša laikā faktiski nepamatoti iztÄ“rÄ“tie lÄ«dzekļi sabiedriskā transporta izmantošanai.

Nemaz nerunāsim par tādu lietu kā dzÄ«vokļu rindas zaudÄ“šanu. Pat „labklājÄ«bas ministram” bÅ«tu vajadzÄ“jis noprast, cik šis ir svarÄ«gs pakalpojums smagi un ļoti smagi slimiem cilvÄ“kiem, ja, piemÄ“ram, cilvÄ“ks absolÅ«tas formalitātes dēļ zaudÄ“ rindu uz servisa dzÄ«vokli.

Nākamā Reira kunga ignorÄ“tā problÄ“ma: ja pašnodarbināta persona gada laikā negÅ«st ar nodokli apliekamus ieņēmumus 50 eiro apmÄ“rā, tai šÄdā gadÄ«jumā valsts kasÄ“ jāieskaita minimālā nodokļa likme 50 eiro apmÄ“rā.

Tā kā personām ar invaliditāti neapliekamais minimums ir lielāks nekā bez atvieglojumiem nodarbinātajiem, tas nozīmē, ka uz personām ar invaliditāti var attiekties regresīva nodokļu kārtība.

Tas nozÄ«mÄ“, ka Latvija ir vienÄ«gā valsts Eiropā, kurā cilvÄ“kiem ar invaliditāti ir jāmaksā vairāk nodokļu nekā veseliem cilvÄ“kiem. Īsts lÄ«dzšinÄ“jā labklājÄ«bas ministra Jāņa Reira nekompetences piemÄ“rs, kas atmasko viņa patiesos „pÅ«liņus” cilvÄ“ku ar invaliditāti nodarbinātÄ«bas veicināšanā.

Ministrs kā īsts savas ierēdņu partijas pārstāvis varbūt iebildīs - nav starpības, kādu nodokli maksāt, jo abos gadījumos tik un tā jāmaksā nodokļi. Bet tā nav: valstij samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt kā pārmaksātos nodokļus, kamēr to nevar izdarīt ar minimālā nodokļa likmi. Cilvēks ar invaliditāti tik un tā paliek zaudētājos.

Invaliditātes piešÄ·iršanas kārtÄ«ba tika mainÄ«ta, lai padarÄ«tu to progresÄ«vāku, mÅ«sdienÄ«gāku. PatiesÄ«bā šÄ«s likuma nepilnÄ«bas attiecas arÄ« uz tiem, kuriem invaliditāte tiek piešÄ·irta pirmo reizi. Likuma kvalitāte komfortabli liek justies tikai tā pieņēmÄ“jiem, kuri praktiski to uz savas ādas nejÅ«t.

Te vietā ir norādÄ«ts, ka šÄda kvalitāte ir apzināti veidota, diskutÄ“ta un pieņemta tieši LabklājÄ«bas ministrijā un ministrs Jānis Reirs nav uzskatÄ«jis par nepieciešamu iedziļināties likuma radÄ«tajās nepilnÄ«bas un tās novÄ“rst. Bail pat iedomāties, ko cilvÄ“ks ar šÄdu kompetenci sastrādās nākamajā atbildÄ«gajā valsts amatā, kurā viņu sadomās virzÄ«t partijas spice.