Iesaki rakstu:

Ja ticÄ“t Ministru kabineta un Privatizācijas aÄ£entÅ«ras 2013. gadā un pÄ“cāk publiski sniegtajai informācijai, Latvijas valsts institÅ«ciju mÄ“rÄ·is bija AS Citadele banka akciju paketi pārdot viskvalitatÄ«vākajam pretendentam par valstij visizdevÄ«gāko cenu. Taču patiesÄ«ba ir pilnÄ«gi cita: Dienas rÄ«cÄ«bā esoši dokumenti un liecÄ«bas uzskatāmi apliecina, kā neformālā gaisotnÄ“, iesaistoties pat tādiem spÄ“lÄ“tājiem kā ASV vÄ“stnieks Latvijā, no „godÄ«gās” sacÄ«kstes viens pÄ“c otra tika izslÄ“gti visi „nepareizie” pretendenti, - sākot jau no vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem.

Precīzie kritēriji noslepenoti joprojām

2013. gada 17. decembrÄ« VienotÄ«bas pārstāvja Valda Dombrovska vadÄ«tais Ministru kabinets atbalstÄ«ja Citadele bankas investoru piesaistes stratÄ“Ä£iju, kā arÄ« noteica akciju pārdošanas pamatmÄ“rÄ·us.

ValdÄ«bas sÄ“dÄ“ izskatÄ«tais informatÄ«vais ziņojums ir viens nzo neskaitāmajiem Citadeles pārdošanas procesa dokumentiem, kas joprojām tiek slÄ“pts no sabiedrÄ«bas, taču publiski vienmÄ“r ir apgalvots, ka apstiprinātās stratÄ“Ä£ijas mÄ“rÄ·is bijis – atrast labāko pretendentu, kas arÄ« piedāvātu labāko cenu un labāko bankas attÄ«stÄ«bas redzÄ“jumu.

Savukārt no jau citas VienotÄ«bas pārstāves Laimdotas Straujumas vadÄ«tā Ministru kabineta 2014. gada 26. maija sÄ“des 55. paragrāfa protokola astoņiem punktiem septiņi ir atslepenoti, savukārt ar grafu „dienesta vajadzÄ«bām” ir palicis tikai viens.

Taču šÄ« atslepenošana ir tikai tukša formalitāte. „AtbalstÄ«t informatÄ«vā ziņojuma II sadaļā ietvertos kritÄ“rijus akciju sabiedrÄ«bas Citadele banka akciju iegādes saistošo piedāvājumu izvÄ“rtÄ“šanai,” teikts vienā no atslepenotajiem punktiem.

TikmÄ“r pats toreizÄ“jā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska iesniegtais informatÄ«vais ziņojums, kurā minÄ“ti šie valstij labākā pretendenta kritÄ“riji, ir noslepenots vÄ“l joprojām. „Viss, kas notiek mazajā zālÄ“, ir slepena informācija,” tagad strupi atsaka V. Dombrovskis.

Pasaciņas par godīgo sacensību

Taču arÄ« parlamentārajai izmeklÄ“šanas komisijai Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija ir sniegušas to pašu publiski pausto informāciju – ka „Ministru kabinets pieņēma lÄ“mumu, ka potenciālo investoru pretendentu iesniegtie piedāvājumi tiks vÄ“rtÄ“ti pÄ“c atbilstÄ«bas četrām kritÄ“riju grupām - cena, darÄ«juma nosacÄ«jumi, investora kvalitāte un bankas attÄ«stÄ«bas redzÄ“jums”. Nekādi citi kritÄ“riji, tostarp potenciālo investoru tautÄ«ba, mÄ«tnes valsts utml., nebija minÄ“ti.

Pie šÄ«s pašas versijas Citadeles akciju paketes pārdošanas procesa organizÄ“šanā iesaistÄ«tās personas ir mÄ“Ä£inājušas palikt arÄ« nākamajos gados un iztÄ“lot, ka investoru pārgrupÄ“šanās ir bijušas tikai un vienÄ«gi viņu pašu iniciatÄ«va, bez jebkāda spiediena no konkursa organizÄ“tājiem.

Viens no šÄdiem iztÄ“lotājiem ir bijušais Parex bankas darbinieks Vladimirs Loginovs, kurš pie Privatizācijas aÄ£entÅ«ras valdes priekšsÄ“dÄ“tāja posteņa strauji tika pÄ“c tam, kad viņa priekšgājÄ“js Ansis Spridzāns šajā amatā nevÄ“lÄ“jās parakstÄ«t galÄ«gos Citadele bankas akciju paketes pārdošanas dokumentus. (A. Spridzāns tagad no komentāriem atsakās.)

Paskaidrojumos Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Privatizācijas aÄ£entÅ«ras Ä£enerāldirektors 2014. gada 18. decembrÄ« izklāstÄ«jis, ka viņa bijušajam priekšniekam Parex bankā Druvim MÅ«rmanim un kādreizÄ“jam Nordea bankas darbiniekam Valdim Siksnim piederošÄ SIA Callidus Capital kopā ar vietÄ“jiem investoriem sākotnÄ“jo piedāvājumu iesniegusi atsevišÄ·i.

Savukārt, kad pÄ“cāk Callidus Capital un ASV Delaveras štatā reÄ£istrÄ“tā Ripplewood Advisors LLC lÅ«guši „atļauju startÄ“t ar savu piedāvājumu kā konsorcijam, šÄda atļauja arÄ« tika izsniegta”. KāpÄ“c pieņemts šÄds lÄ“mums, V. Loginovs KNAB izmeklÄ“tājam nav vÄ“lÄ“jies skaidrot, un tas arÄ« nav pieprasÄ«ts.

Taču Privatizācijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tājs norādÄ«jis, ka pÄ“c tam „kārtÄ“jā iespÄ“jamo investoru izvÄ“rtÄ“šanas posmā visus piedāvājumus izvÄ“rtÄ“ja Ministru kabinets, kuram savu informāciju par investoriem sniedza Satversmes aizsardzÄ«bas birojs un DrošÄ«bas policija”.

TomÄ“r arÄ« pÄ“c šÄ«s informācijas saņemšanas pašmāju uzņēmÄ“ji nekādā veidā neesot tikuši diskriminÄ“ti un formāli atsijāti, tieši otrādi – „šinÄ« posmā Ministru kabinets, balstoties uz viņu rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, nolÄ“ma virzÄ«t tālāk vairākus potenciālos investorus, tai skaitā SIA Callidus Capital un Ripplewod Advisors konsorciju”, ar savu parakstu apliecinājis V. Loginovs.

Tiesa, „pÄ“c šÄ« atlases posma” Ripplewood it kā vienkārši tāpat, bez jebkādas formālas nepieciešamÄ«bas pÄ“kšÅ†i paziņojis, ka „turpinās dalÄ«bu kā potenciālie investori AS Citadele banka iegādÄ“, bet bez vietÄ“jo investoru lÄ«dzdalÄ«bas”.

 

Neoficiāls, bet kategorisks signāls: nekādus vietējos!

Savos paskaidrojumos KNAB V. Loginovs neatklāj to, kas ir bijis labi zināms gan viņam, gan citiem Citadele bankas akciju paketes pārdošanas tiešajiem organizÄ“tājiem. Dienas rÄ«cÄ«bā esošajos tiesu materiālos ir fiksÄ“tas liecÄ«bas, kas rāda, ka potenciālajiem investoriem ir ticis dots kaut neoficiāls, bet skaidrs signāls – vietÄ“jie uzņēmÄ“ji vismaz vieni paši nav vÄ“lami.

To, ka Callidus Capital šo signālu ir uztvÄ“ris nepārprotami, apliecina šÄ« uzņēmuma un Ripplewood strÄ«da izskatÄ«šanas materiāli RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā. ŠÄ«s prāvas ietvaros Ripplewood pārstāvis paskaidrojumos norādÄ«jis, ka prasÄ«tājs Callidus „pats aktÄ«vi meklÄ“ja sadarbÄ«bas partneri, lai pretendÄ“tu uz bankas Citadele” akciju iegādi”.

Turklāt šie meklÄ“jumi, kā to tiesā apliecinājis Ripplewood pārstāvis, notikuši nevis sava prieka pÄ“c vai untuma dēļ, bet gan tāpÄ“c, lai gÅ«tu kaut teorÄ“tiskas izredzes pretendÄ“t uz kāroto Citadeles „pÄ«rāgu”.

„PrasÄ«tājs ar kompānijas Blue Star Strategies starpniecÄ«bu aktÄ«vi meklÄ“ja amerikāņu sadarbÄ«bas partneri, lai vispār varÄ“tu pretendÄ“t uz bankas Citadele akciju iegādi,” – tā reālā, no oficiālajiem valdÄ«bas apliecinājumiem krasi atšÄ·irÄ«gā situācija atspoguļota tiesas spriedumā.

VÄ“l vairāk – kā izriet no pilnā Latvijas tiesas sprieduma, Ripplewood pārstāvis tiesas sÄ“dÄ“ ir apliecinājis, ka tieši Privatizācijas aÄ£entÅ«ra bijusi tā, kas skaidri paziņojusi – nekādus Latvijas investorus!

„PrasÄ«tājs [Callidus] no iecerÄ“tā darÄ«juma pats atkāpās, jo Privatizācijas aÄ£entÅ«ra nepieļāva, ka bankas Citadele akcijas iegādājas Latvijas investori. AtbildÄ“tāja [Ripplewood] rÄ«cÄ«bā esošÄ e-pastu un vÄ“stuļu sarakste apliecina, ka abas puses zināja un neiebilda Privatizācijas aÄ£entÅ«ras izvirzÄ«tajam noteikumam, ka bankas Citadele akcijas nevar iegādāties vietÄ“jie investori,” minÄ“ts Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas spriedumā.

KamÄ“r Callidus advokāti norādÄ«juši uz to, ka Latvijas valsts nekādus oficiālus diskriminÄ“jošus noteikumus Latvijas investoriem neesot izvirzÄ«jusi, Ripplewood pārstāvis sniedzis pilnÄ«gi pretÄ“ju skatÄ«jumu – tieši šis Privatizācijas aÄ£entÅ«ras nosacÄ«jums bijis izšÄ·irošs, lai Ripplewood atteiktos no Latvijas investoriem.

„Tā rezultātā PrasÄ«tājai vairs nebija iespÄ“jams piedalÄ«ties bankas Citadele akciju iegādes darÄ«jumā. Citiem vārdiem sakot, turpmākajai sadarbÄ«bai radās strupceļš, kura iestāšanās iespÄ“jamÄ«bu puses bija pieļāvušas un iepriekš apspriedušas,” izklāstÄ«ts tiesas spriedumā.

„Ä»oti spÄ“cÄ«gā rekomendācija”

VarÄ“tu uzskatÄ«t, ka viena konkrÄ“ta tiesvedÄ«ba un tajā izteikti apgalvojumi nav pietiekami, lai uz tiem izdarÄ«tu skaidrus secinājumus par Latvijas valsts struktÅ«ru pārstāvju aizkulišu mājieniem par to, kādi pretendenti uz Citadeles akciju paketes iegādi ir vÄ“lami un kādi – ne.

Taču tieši tāds pats situācijas izklāsts ir atrodams arÄ« Å…ujorkas tiesas materiālos: „PrasÄ«tājs [Ripplewood] apgalvo, ka dažas nedēļas vÄ“lāk SocGen [oficiālais Latvijas valsts piesaistÄ«tais pārdošanas organizÄ“tājs Societe Generale] uzstāja uz tikšanos ar prasÄ«tāju un lÅ«dza uz to neaicināt Siksni.”

ŠÄ« uzstājÄ«gā lÅ«guma iemesls ir bijis faktiski identisks Latvijas tiesas spriedumā aprakstÄ«tajam – Latvijas varas iestāžu pārstāvju neoficiāla prasÄ«ba atbrÄ«voties no vietÄ“jiem investoriem: „PrasÄ«tājs atklāj, ka sarunas laikā Stanislas Lecat, kas ieņēma SocGen izpilddirektora amatu, pauda savu “ļoti spÄ“cÄ«go rekomendāciju” Ripplewood neturpināt sadarbÄ«bu ar jebkādu Latvijas investoru.”

„Ä»oti spÄ“cÄ«gā rekomendācija” bijusi pamatota ar to, ka „Latvijas amatpersonām bija bažas par vietÄ“jiem Latvijas investoriem”. Tikai šo „rekomendāciju” strikti izpildot, Ripplewood bijusi iespÄ“ja virzÄ«ties tālāk:

„PrasÄ«tājs apliecina, ka tas informÄ“ja atbildÄ“tājus par to, ko bija uzzinājis un neatkarÄ«gi apstiprināja šo informāciju ar vairāku avotu starpniecÄ«bu LPA [Privatizācijas aÄ£entÅ«rā]. 2014.gada 3.jÅ«lijā Ripplewood rakstÄ«ja LPA, lai paustu savu vÄ“lmi turpināt piedāvājuma procesu bez Callidus. VÄ“lāk jÅ«lijā, “ņemot vÄ“rā vietÄ“jās Latvijas investoru bāzes neesamÄ«bu”, Ripplewood tika uzaicināts uz nākamo piedāvājuma iesniegšanas procesa fāzi.”

Visbeidzot, arÄ« tālaika ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis tagad atzÄ«st: „Es domāju, ka es varu arÄ« pateikt, ka no valdÄ«bas puses bija ļauts saprast, ka ārvalstu investora izredzes piedalÄ«ties šajā procesā bÅ«tu ievÄ“rojami augstākas, ja viņš bÅ«tu viens...”

Pirmoreiz oficiāli pieminēta ASV vēstniecība

Latvijas tiesas spriedums arÄ« ir pirmais oficiālais dokuments, kurā skaidri un gaiši pieminÄ“ts tas, par ko tik bieži ir runāts politiskajos kuluāros, - ASV vÄ“stniecÄ«bas loma Citadeles „pareizā” investora izvÄ“lÄ“. Tieši ar šÄdu spiedienu varÄ“tu bÅ«t izskaidrojama gan korupcijas apkarotāju neieinteresÄ“tÄ«ba par šo procesu, gan arÄ« augsto amatpersonu bÄ“dÄ«gi slavenā „Gruzijas brauciena” dalÄ«bnieka Raimonda VÄ“joņa rezignÄ“tā norāde KNAB par galvenajiem lÄ“mumiem, kas tikuši pieņemti jau iepriekš.

Kā izriet no tiesas sprieduma, tieši Ripplewood pārstāvis tiesā paudis „viedokli”, ka „Latvijas investoru nepiedalÄ«šanos apstiprinājis ASV vÄ“stnieks Latvijā un tā bijusi informācija no vairākiem avotiem”. Tiesa gan konstatÄ“jusi, ka lietā šÄdai informācijai nav pierādÄ«jumu, taču izskanÄ“jušo „viedokli” vienalga fiksÄ“jusi.

Interesanti, ka strikti šÄda izdarÄ«ta spiediena faktu nenoliedz arÄ« pati ASV vÄ“stniecÄ«ba. Uz jautājumu, vai šÄda iesaistÄ«šanās ir notikusi, ar kādu mÄ“rÄ·i un kā tā izpaudusies, vÄ“stniecÄ«bas atbilde ir - tai nebÅ«tu korekti komentÄ“t juridisku jautājumu vai tiesas spriedumu.

Taču vienlaikus tiek daudznozÄ«mÄ«gi piebilsts: „ASV vÄ“stniecÄ«ba atbalsta un aizstāv Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas tirdzniecÄ«bas un investÄ«ciju iespÄ“ju stiprināšanu. TomÄ“r vÄ“stniecÄ«bas loma ir atbalstÄ«šana, un vÄ“stniecÄ«ba nepiedalās sarunās par lÄ«gumiem vai vienošanās starp privātpersonām.”

Kā tieši šajā gadÄ«jumā izpaudusies atbalstÄ«šana, ko tiesā pieminÄ“jis arÄ« Ripplewood pārstāvis, gan netiek paskaidrots. Savukārt advokāts Romualds Vonsovičs, kurš Dienai ir pieminÄ“ts kā Ripplewood pārstāvis kompānijai Latvijā lÄ«dz šim lielākoties neveiksmÄ«gajās prāvās strÄ«dā ar „atsijāto” Callidus, ne uz vienu uzdoto jautājumu atbildÄ“t nevÄ“las.

Jāteic gan, ka Latvijas investori gan bija tikai pirmie no tiem pretendentiem, kas negodÄ«gajā sacensÄ«bā tika atsijāti nevis saskaņā ar oficiālajiem pretendentu konkursa noteikumiem, bet neformāla spiediena, mājienu un manipulāciju rezultātā. Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.