Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

22. oktobrÄ« Kurzemes apgabaltiesa izskatÄ«s civillietu, par kuru oficiālajā tiesu kalendārā atrodams tikai lakonisks ieraksts: „Informācija nav izpaužama.” ŠÄ« bÅ«s jau kārtÄ“jā tiesu instance, kurā nonākusi pašmāju uzņēmÄ“jiem piederošÄs SIA Callidus Capital, iespÄ“jams, pat 60 un vairāk miljonus eiro vÄ“rtā prasÄ«ba pret tagadÄ“jiem oficiālajiem Citadele bankas saimniekiem Ripplewood Advisors LLC. AtbildÄ“tāju – ASV „ārzonā” Delaverā reÄ£istrÄ“to kompāniju lietas materiāli parāda nelabvÄ“lÄ«gā gaismā, detalizÄ“ti izklāstot, kā tieši pašmāju uzņēmÄ“ji cÄ«niņā par „pÄ«rāgu” – bankas kontrolpaketi pirms četriem gadiem tikuši izmantoti un faktiski „uzmesti”.

Daudzsološais partnerÄ«bas dokuments

IepriekšÄ“jiem mÄ“Ä£inājumiem beidzoties neveiksmÄ«gi, 2014. gada pavasarÄ« no jauna sākās sacÄ«kstes par valstij piederošo AS Citadele banka 75% akciju paketi. Privatizācijas aÄ£entÅ«ra šo pasākumu savos konfidenciālajos dokumentos dÄ“vÄ“ja par Project Centurion.

15. aprÄ«lÄ« „investÄ«ciju kompānijas” Ripplewood izpilddirektors Kristofers Minetians un SIA Callidus Capital 50% kapitāldaļu Ä«pašnieks, bijušais Nordea bankas darbinieks Valdis Siksnis parakstÄ«ja trÄ«s lappuses garu „indikatÄ«vo nosacÄ«jumu uzskaitÄ«jumu” par „provizorisko sadarbÄ«bu starp Ripplewood Advisors LLC un Callidus Capital, kopÄ«gi iegÅ«stot Citadele bankas akcijas Latvijā”.

TrÄ«s lappuses garais dokuments nebija oficiāli nosaukts ne par lÄ«gumu, ne par vienošanos, taču tajā bija detalizÄ“ti aprakstÄ«tas Ripplewood un Callidus attiecÄ«bas itin visā, kas saistÄ«ts ar Citadele bankas akciju iegādi, bankas pārvaldi un iespÄ“jamu tālākpārdošanu. KonkrÄ“tā „vietÄ“jiem bāleliņiem” paredzÄ“tā akciju daļa nebija minÄ“ta, taču Dienai vairākkārt ir pieminÄ“ti 22,5% akciju.

LÄ«dz ar to darÄ«jums varÄ“ja bÅ«t izcili ienesÄ«gs ne tikai amerikāņiem, bet arÄ« Callidus Capital un personām, kas, iespÄ“jams, stāvÄ“ja aiz šÄ«s SIA: šÄda akciju porcija, kā izrādÄ«jās 2014. gada rudenÄ«, oficiāli bÅ«tu izmaksājusi virs 16 miljoniem eiro (realitātÄ“ – vÄ“l daudz mazāk), savukārt tagad, dažus gadus vÄ“lāk ir vÄ“rta jau vismaz 80-90 miljonus eiro.

Taču ne pie kādām bankas akcijām Callidus Capital tā arÄ« netika un pÄ“c ilgstošÄm pārrunām un galÄ«ga atteikuma 2015. gada vasarā vÄ“rsās ar pieteikumu RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā, pietiekami detalizÄ“ti aprakstot notikumus pÄ“c attiecÄ«bu izjukšanas ar amerikāņiem.

 

Idilles brutālās beigas

Kā izriet no pieteikuma, 2014. gada 22. aprÄ«lÄ« Citadele bankas pārdošanas konsultants Société Générale S.A. ir gan Callidus, gan Ripplewood informÄ“jis, ka tiem ir tiesÄ«bas veidot konsorciju, lai kopÄ«gi piedalÄ«tos bankas akciju iegādÄ“.

Vienlaikus gan konsultants norādÄ«jis, ka kompāniju sākotnÄ“jos piedāvājumos atšÄ·iras vairākas detaļas, un ierosinājis iesniegt kopÄ“ju piedāvājumu. „Amerikāņi” un „pašmāju bāleliņi” to arÄ« izdarÄ«juši, cita starpā oficiāli norādot, ka ir nodibinājuši partnerÄ«bu akciju iegādei, un arÄ« oficiāli vienojās par iegādes darÄ«juma izmaksu sadali.

VÄ“l vairāk, 10. jÅ«nijā abi „partneri” kopÄ«gi iesnieguši Société Générale dokumentu – „saistošo piedāvājumu”, kura pirmajā punktā skaidri un gaiši norādÄ«ts, ka Ripplewood un Callidus ir izveidojuši kopÄ“ju partnerÄ«bu un par to informÄ“ visas ieinteresÄ“tās trešÄs personas.

Taču tad idille beidzās, jautājums tikai – kurā brÄ«dÄ« un kādu iemeslu dēļ? Pieteikumā Latvijas tiesai Callidus Capital min 2015. gada aprÄ«li, kad lÄ“mums par bankas pārdošanu Ripplewood vadÄ«tajam konsorcijam – kura sastāvā Callidus intereses oficiālu nebija pieminÄ“tas – jau sen bija pieņemts.

Tikai tad starp tagadÄ“jo prasÄ«tāju un atbildÄ“tāju esot radušÄs domstarpÄ«bas par nodibinātās partnerÄ«bas „raksturu un mÄ“rogiem”. Ja precÄ«zāk, šajā brÄ«dÄ« Ripplewood apstrÄ«dÄ“jis faktu, ka abas puses vispār bÅ«tu noslÄ“gušas kādu partnerÄ«bas lÄ«gumu, lÄ«dz ar ko Callidus arÄ« neesot nekādu tiesÄ«bu šai sakarā.

GandrÄ«z precÄ«zi gadu pÄ“c „indikatÄ«vo nosacÄ«jumu uzskaitÄ«juma” parakstÄ«šanas Ripplewood oficiālais saimnieks, tagadÄ“jais Citadele bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Timotijs Kolinss skaidri un gaiši pavÄ“stÄ«jis Callidus, ka „2014. gada 15. aprīļa nosacÄ«jumu lapa nebija saistošs lÄ«gums”.

Savukārt punktu pielikusi Ripplewood pārstāvju – ASV juridiskās kompānijas Cravath, Swaine & Moore tā paša gada 4. maija oficiālā vÄ“stule ar apliecinājumu, ka „Ripplewood nav nekādu pienākumu pret Callidus indikatÄ«vo nosacÄ«jumu lapas ietvaros”. Šajā brÄ«dÄ« „bāleliņiem” vairs nebija nekādu šaubu – viņi ir „uzmesti”, un kaut ko mainÄ«t var tikai tiesa.

 

Skaidrību sniedz Ņujorkas tiesas materiāli

Bet kā gan varÄ“ja bÅ«t tā, ka ilgus mÄ“nešus pÄ“c Laimdotas Straujumas valdÄ«bas steidzÄ«gi, pÄ“dÄ“jā mirklÄ« pirms pilnvaru beigām pieņemtajā lÄ“mumā par bankas akciju paketes pārdošanu Ripplewood vadÄ«tajam konsorcijam Callidus par „uzmešanu” neuztraucās, kaut oficiāli šÄ« konsorcija sastāvā nebija?

Lielāku skaidrību par to sniedz ASV, Ņujorkas tiesas materiāli, - kā izrādās, arī tur ir notikusi tiesvedība par to, vai Callidus vispār ir tiesības pieprasīt, lai strīdu ar Ripplewood izskata Latvijas tiesas.

Å…ujorkas tiesas publiskajos materiālos atrodams šÄds dokumenta parakstÄ«šanai sekojušo notikumu izklāsts: patiesÄ«bā jau 2014. gada vasaras beigās Callidus pārstāvji esot „izteikuši bažas, ka viņu darbs netiks atalgots”, un pÄ“c tam „puses turpināja sarunas par jaunu vienošanos, un 2014.gada oktobrÄ« tika noslÄ“gta jauna vienošanās”.

ŠÄ«s vienošanās dokuments Dienai pieejamajos tiesvedÄ«bu materiālos nav atrodams, taču par tā saturu pietiekami skaidri liecina no tiesvedÄ«bas dokumentiem izrietošais - nākamajos mÄ“nešos Callidus neizteica saviem „partneriem” nekādas jaunas „bažas” un ar notikumu gaitu bija apmierināti.

Viss mainÄ«jies 2015.gada 29.martā, - tad „Ä«si pirms tam, kad Citadeles pārņemšanai bija jānoslÄ“dzas, atbildÄ“tāji nosÅ«tÄ«ja e-pastu uz Ripplewood biroju Å…ujorkā, pieprasot kompensāciju, kas nebija iekļauta 2014.gada oktobrÄ« noslÄ“gtajā vienošanās dokumentā”.

Tad arÄ« no amerikāņiem ticis saņemts strups atteikums, savukārt tiesā viņi liecinājuši, ka aprīļa vienošanās esot bijusi tikai un vienÄ«gi “provizorisku nosacÄ«jumu saraksts”, kurā aprakstÄ«tas “dažas potenciālā darÄ«juma iezÄ«mes, pieminot, ka puses piedalÄ«sies tālākā ierosinātā darÄ«juma izpÄ“tÄ“”.

 

Amerikāņiem neizdodas nepieļaut izskatÄ«šanu Latvijas tiesās

ASV tiesās Ripplewood neveicās, - izbijušajiem „partneriem” tā arÄ« neizdevās pierādÄ«t, ka Callidus un Ripplewood strÄ«ds vispār nav skatāms Latvijas tiesās. Savukārt tiesvedÄ«bas pašmāju tiesās lÄ«dz šim ir noritÄ“jušas ar mainÄ«giem panākumiem.

Vispirms RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa 2016.gada jÅ«nijā tiesvedÄ«bu izbeidza, jo piekrita Ripplewood viedokli, ka lieta neesot pakļauta Latvijas jurisdikcijai. Taču tad RÄ«gas apgabaltiesa lÄ“mumu atcÄ“la, savukārt atkārtotā izskatÄ«šanā Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā Callidus prasÄ«ba tika apmierināta.

Ar to gan viss nebeidzās. Kurzemes apgabaltiesa atkal nolÄ“ma, ka lieta neesot piekritÄ«ga Latvijas tiesai, un beigu beigās tiesvedÄ«ba nonāca Augstākajā tiesā, kur Ripplewood šÄ gada jÅ«nijā cieta pagaidām vissmagāko sakāvi, nozares pārstāvjiem liekot pārspriest advokāta Romualda Vonsoviča ietekmes zudumu tiesnešu vidÅ«. R. Vonsoviča birojā Dienai komentārus nesniedza.

Šajā izskatÄ«šanas reizÄ“ lietai jau tika pievienoti ASV Å…ujorkas štata Apelācijas un Augstākās tiesas nolÄ“mumi, ar kuriem tiesvedÄ«ba ASV tiesās starp atbildÄ“tāju un prasÄ«tāju bija izbeigta ar pamatojumu – strÄ«ds neatbilst ASV normatÄ«vajiem piekritÄ«bas kritÄ“rijiem un tāpÄ“c nav pakļauts ASV tiesu jurisdikcijai.

ASV apelācijas instances tiesa savā nolÄ“mumā Ä«paši bija norādÄ«jusi – pat gadÄ«jumā, ja formāli pastāvÄ“tu pamats lietas piekritÄ«bai ASV tiesām, lieta tik un tā bÅ«tu nosÅ«tāma izskatÄ«šanai Latvijas tiesās uz tā pamata, ka strÄ«dÄ«gais darÄ«jums ir noticis Latvijā.

 

Kāds bija „nozÄ«mÄ«gais ieguldÄ«jums”?

Saskaņā ar Augstākās tiesas lÄ“mumu tagad kārtÄ“jā lietas izskatÄ«šana paredzÄ“ta Kurzemes apgabaltiesā, un arÄ« ar to tā, visticamākais, nebeigsies. Taču arÄ« lÄ«dzšinÄ“jie tiesvedÄ«bas materiāli sniedz netiešas norādes par bÅ«tiskāko – kā tieši notika lÄ“muma pieņemšana par Citadeles akciju pārdošanu, kādas aizkulišu spÄ“les un kādā izpildÄ«jumā tās notika.

Par to, kā tieši Callidus, ar to saistÄ«tās un aiz kompānijas, iespÄ“jams, stāvÄ“jušÄs personas ir lÄ«dzdarbojušÄs „partnerÄ«bas” mÄ“rÄ·u sasniegšanā, lielā vienprātÄ«bā vÄ“l joprojām klusÄ“ ne tikai Privatizācijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«ba, bet arÄ« iesaistÄ«tie politiÄ·i un arÄ« paši nu jau bijušie partneri.

TikmÄ“r Callidus pieteikumā tiesai ir nepārprotami minÄ“ts, ka uzņēmums ir devis „nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu” partnerÄ«bas darbÄ«bā un veiksmÄ«gā akciju iegādes transakcijas pabeigšanā. Callidus esot gan iesaistÄ«jies pārrunās ar „institÅ«ciju, kas pārstāvÄ“ja Latvijas valsti šajā projektā”, gan bijis lÄ«dzdalÄ«gs biznesa plānu sagatavošanā un arÄ« piedalÄ«jies Citadele bankas due diligence izpÄ“tÄ“.

2014. gada septembrÄ« Diena nāca klajā ar publikāciju, kurā pirmoreiz bija aprakstÄ«ts Callidus pārstāvja V. SikšÅ†a un augstu valsts amatpersonu kopÄ“jais „atpÅ«tas brauciens” uz Gruziju tieši laikā, kad tika izlemts Citadeles pārdošanas jautājums. Vai arÄ« šis brauciens bija „nozÄ«mÄ«gā ieguldÄ«juma” sastāvdaļa – un kāpÄ“c publikācijai sekojušajā Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja pārbaudÄ“ nekas prettiesisks netika konstatÄ“ts? Par to – nākamajā publikācijā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0