Iesaki rakstu:

Klimata pārmaiņas, lai kādi būtu to cēloņi, ir realitāte, ar ko mūsdienās nevar nerēķināties - tās skar gan katru no mums, gan valsti un pasauli kopumā. Protams, arī meža nozarei ir tās jāņem vērā.

Klimata pārmaiņu kontekstā parasti tiek runāts par divām lietām – pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Ja skatāmies tieši no meža viedokļa, tad pārmaiņu mazināšana varÄ“tu izpausties kā CO2 piesaistes palielināšana un emisiju mazināšana, bet pielāgošanās – mežu izturÄ«bas pret pārmaiņām nodrošināšana.

Domāju, katram bÅ«s skaidrs, ka mežu gadÄ«jumā ļoti bÅ«tisks ir lÄ«dzsvars starp šiem abiem aspektiem: bÅ«tu ļoti muļķīgi, piemÄ“ram, meža vietā izaudzÄ“t plantāciju, kas spÄ“j piesaistÄ«t fantastiskus CO2 apjomus, bet klimata pārmaiņas izturÄ“t nespÄ“j un galu galā aiziet bojā.

Turklāt, sakot, ka nepieciešams lÄ«dzsvars, es esmu „politkorekts”, jo faktiski, manuprāt, daudz lielāks uzsvars mÅ«su gadÄ«jumā bÅ«tu jāliek uz pielāgošanos, ņemot vÄ“rā to, cik niecÄ«gas ir Latvijas iespÄ“jas globālās klimata pārmaiņas mazināt.

Latvijā jautājums par mežu apsaimniekošanu un klimata pārmaiņām ir pats spilgtākais piemÄ“rs tam, ko minÄ“ju šÄ«s rakstu sÄ“rijas ievadā, - pÄ“tÄ«jumu secinājumu pakārtošanai nozares vÄ“lmÄ“m tā vietā, lai nozare pielāgotos pÄ“tÄ«jumu rezultātiem.

Kā jums šÄ·iet, ko, uz brÄ«di aizmirstot par klimata pārmaiņām, varÄ“tu gribÄ“t meža nozare? Pirmais, kas man nāk prātā - cirst vairāk, pirmkārt, nocÄ“rtot pÄ“c iespÄ“jas vairāk no tā, kas ir pieejams šobrÄ«d. Kā redzam mums visapkārt, nozarei vismīļākais mežu ciršanas veids ir kailcirtes.

Lai nocirstu vairāk, visur ir jātiek klāt, tātad ir nepieciešams bÅ«vÄ“t ceļus. Koki ātrāk aug nosusinātos mežos, tātad nepieciešama meliorācija. Ja nozare grib rÅ«pÄ“ties par to, lai arÄ« nākotnÄ“ varÄ“tu nocirst pÄ“c iespÄ“jas vairāk pÄ“c iespÄ“jas ātrāk, nocirstais mežs jāatjauno mākslÄ«gi ar ātraudzÄ«gākiem kokiem.

LÅ«k, izrādās, ka viss iepriekš minÄ“tais - gan kailcirtes, gan mežu meliorācija un pat ceļu bÅ«ve - ir ļoti pareizas un pat vÄ“lamas lietas, domājot par klimata pārmaiņām, jo:

1. Veci meži ir jānocērt, lai to vietā iestādītu jaunus, jo jauni koki aug straujāk un straujāk piesaista CO2.

2. Kailcirte ir vislabākais ciršanas veids, lai pÄ“c tam atjaunotu mežu.

3. Meža ceļu būve palīdz tikt klāt veciem mežiem un tos nocirst.

4. Mežu nosusināšana ļauj kokiem augt ātrāk, tātad straujāk piesaistÄ«t CO2.

5. Mežu atjaunojot mākslīgi, var stādīt selekcionētus kokus, kas ir ātraudzīgāki, tātad straujāk piesaista CO2.

Viss pilnÄ«gi loÄ£iski, vai ne? Lecam tik visi hārvesteros un uz mežu prom - mazināt klimata pārmaiņas! Un to visu izpÄ“tÄ«juši mÅ«su pašu zinātnieki no LVMI „Silava” [1], [2] (aicinājums cirst kailcirtes gan nav tieši minÄ“ts šajos dokumentos, bet ir Ä€. Jansona izteikums šai tÄ“mai veltÄ«tā seminārā).

Bet aplūkosim uzmanīgi būtiskākos no minētajiem punktiem.

Veci meži jāaizstāj ar jauniem

Tā kā no šÄ« punkta lielā mÄ“rā izriet pārÄ“jie, pie tā ir vÄ“rts Ä«paši pakavÄ“ties. Tātad pamatdoma ir tāda, ka koki augot uzņem CO2, bet ar laiku audze sasniedz lÄ«dzsvaru, kad neto CO2 piesaiste vairs nenotiek (t.i., cik piesaista, tik izdala), lÄ«dz ar to jaunām, strauji augošÄm audzÄ“m ir „lielāks CO2 piesaistes potenciāls”.

PievÄ“rsiet uzmanÄ«bu – jaunas audzes piesaista CO2 straujāk, nevis vairāk! Tātad zināmas problÄ“mas ar šÄ« apgalvojuma loÄ£iku redzamas jau uzreiz. Izlejiet no pilnas glāzes Å«deni, un glāze iegÅ«s „lielāku Å«dens piesaistes potenciālu”, bet vai mÄ“s no tā bÅ«sim kaut ko ieguvuši? AtkarÄ«bā no tā, kur mÄ“s to Å«deni izliesim, vai ne?

Kā jums šÄ·iet, uz ko balstās šis „Silavas” popularizÄ“tais apgalvojums? BÅ«tÄ«bā uz neko... Tas, ko Ä€. Jansons un kolÄ“Ä£i izmanto šÄ« apgalvojuma patiesÄ«bas ilustrācijai, ir Meža statistiskās inventarizācijas dati par koksnes krājas pieaugumu dažāda vecuma mežos, bet šie dati neparāda, ka koksnes pieaugums (un lÄ«dz ar to CO2 piesaiste) vecos mežos apstātos, tātad Latvijā nav konstatÄ“ts tāds „lÄ«dzsvara” punkts, kurā mežā augušie koki vairs nepiesaistÄ«tu CO2.

Skaidrs arÄ« tas, ka pat tad, ja tāds punkts eksistÄ“, tas tālu pārsniedz pašreizÄ“jo mežu ciršanas vecumu, pÄ“c kura iestāšanās meža nozares pārstāvji mÄ“dz runāt par „pāraugušÄm” audzÄ“m.

Interesanti, ka šim aspektam veltÄ«ts rakts publicÄ“ts arÄ« žurnālā „Science”, kas ir tik vien kā viens no diviem prestižākajiem zinātniskajiem žurnāliem pasaulÄ“, turklāt tas noticis jau 1990. gadā. Rakstā pierādÄ«ts, ka vecu mežu aizstāšana ar jauniem rada CO2 emisijas, nevis veicina tā piesaisti.[3]

Otrkārt, jāpatur prātā, ka ne jau tikai koki mežā piesaista CO2 – mežā ir arÄ« lÄ“rums citu augu, bet galvenā oglekļa krātuve mežā ir augsne. „Silavas” ziņojumā norādÄ«ts, ka augsnÄ“ uzkrāti vidÄ“ji 67% no kopÄ“jā mežaudzÄ“ uzkrātā oglekļa (kÅ«dras augsnÄ“s vairāk nekā minerālaugsnÄ“s) [2], tātad augsne ir daudz bÅ«tiskāka oglekļa krātuve nekā mežā augošie koki.

Oglekļa krājumi augsnÄ“ atjaunojas daudz lÄ“nāk nekā kokaudzÄ“, bet arÄ« daļa no šÄ« oglekļa mežizstrādes laikā tiek palaista gaisā: „uzarot” zemi ar augsnes nestspÄ“jai nepiemÄ“rotu meža tehniku, apstrādājot augsni vai galu galā – nocÄ“rtot mežu kailcirtÄ“ – tiek veicināta augsnÄ“ esošo organisko vielu sadalÄ«šanās un CO2 emisijas [4].

Tātad pat tad, ja kaut kur tālā nākotnÄ“ eksistÄ“ kāds meža vecums, kurā kokaudze papildu CO2 vairs nepiesaista, tas nenozÄ«mÄ“, ka piesaiste apstājas mežā kopumā, jo galvenā oglekļa krātuve – augsne – to turpina uzņemt. VarÄ“tu, protams, spekulÄ“t, ka arÄ« augsnÄ“ ar laiku iestājas lÄ«dzsvars, taču tas visticamāk laika ziņā stipri pārsniegtu piesaistes apstāšanās laiku kokaudzÄ“. Taču kāds Ķīnā veikts pÄ“tÄ«jums pierāda, ka oglekļa piesaiste meža augsnÄ“s turpinās vÄ“l pÄ“c tam, kad meža vecums pārsniedzis 400 gadus[5].

Ja kādam šÄ·iet, ka mums neinteresÄ“ Ķīnā veikti pÄ“tÄ«jumi, varu atzÄ«mÄ“t, ka globāla mÄ“roga izvÄ“rtÄ“jums, kas publicÄ“ts žurnālā „Nature” (kas, starp citu, ir otrs no diviem prestižākajiem zinātniskajiem žurnāliem pasaulÄ“) 2008. gadā, parāda to, ka veci un neskarti meži lielākoties turpina piesaistÄ«t CO2 (vÄ“rtÄ“jot mežu kopumā), un, protams, ņemot vÄ“rā to lielo vecumu, piesaistÄ«tā oglekļa apjoms ir milzÄ«gs [6], taču liela daļa šÄ« oglekļa var nonākt atmosfÄ“rā, ja kāds izlems paklausÄ«t, kā jau iepriekš noskaidrojām, uz apšaubāmiem faktiem balstÄ«tajam priekšstatam par to, ka labāk vecus mežus aizstāt ar jauniem.

Kailcirtes ir vēlamais mežizstrādes veids

Kā jau esmu daudzkārt minÄ“jis, kailcirtÄ“m pašreizÄ“jā izpildÄ«jumā Latvijas mežos nav iespÄ“jams atrast nekādu ekoloÄ£isko pamatojumu. Galvenais iemesls, kāpÄ“c tādas tiek veiktas, ir mežizstrādes Ä“rtums. ArÄ« no klimata pārmaiņu viedokļa kailcirte ir liela muļķība. Jau iepriekš aplÅ«koju kailcirtes negatÄ«vo ietekmi uz augsnÄ“, kas, atgādinu, ir galvenā oglekļa krātuve mežā, uzkrāto oglekli.

Ne velti pat tajās rekomendācijās, kas atzÄ«st mežu apsaimniekošanas potenciāli labvÄ“lÄ«go ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu, ir ieteikts mežizstrādi veikt tā, lai saglabātu koku vainagu saslÄ“gtu un apsaimniekot mežus, atdarinot dabiskos procesus [7], [8], tātad izvairÄ«ties no kailcirtÄ“m. JāatzÄ«mÄ“, ka no meža nozares neatkarÄ«gi zinātnieki arÄ« Latvijā ir norādÄ«juši uz nepieciešamÄ«bu klimata pārmaiņu kontekstā izvairÄ«ties no kailcirtÄ“m [9].

Runājot par kailcirtÄ“m, jāpieskaras arÄ« pielāgošanās, t.i., mežu izturÄ«bas palielināšanas aspektam, par kuru pagaidām runājis neesmu. NeizbÄ“gamas kailciršu sekas, ņemot vÄ“rā to, ka viss mežs tiek vienā piegājienā nocirsts un vienā piegājienā atjaunots, ir viena vecuma mežaudze, taču pret prognozÄ“tiem ekstrÄ“miem laika apstākļiem un visādiem citiem draudiem noturÄ«gākas ir dažādvecuma audzes [7], [8].

Meža nosusināšana ir vÄ“lama, jo ļauj kokiem ātrāk augt un piesaistÄ«t CO2

Meža nosusināšanas jeb meliorācijas mÄ“rÄ·is ir veicināt koksnes krājas pieaugumu. Tagad izrādās: „No ekoloÄ£iskā viedokļa nosusinātajiem mežiem ir nozÄ«mÄ«ga loma veselÄ«gas vides veidošanā. Palielinoties mežos uzkrātās koksnes daudzumam, meži spÄ“j samazināt „siltumnÄ«cas efektu”, uzkrājot sevÄ« oglekli un izdalot dzÄ«vÄ«bai nepieciešamo skābekli.”[1]

Bet vÄ“lreiz un vÄ“lreiz jāuzsver – lielākā daļa mežā uzkrātā oglekļa ir augsnÄ“! Meliorācijas rezultātā augsnes organiskās vielas sadalās, radot CO2 emisijas. VarÄ“tu jau cerÄ“t, ka straujāks koksnes pieaugums, t.i., straujāka CO2 piesaiste koksnÄ“, kompensÄ“ emisijas no augsnes, taču „Silavas” pÄ“tÄ«jumos neatrodu nekādus datus, kas par to liecinātu. Tajā pašÄ laikā, piedodiet, uzticamāki avoti uzsver, ka no mežu, it Ä«paši kÅ«dras augšÅ†u, nosusināšanas bÅ«tu jāizvairās [7].

Mežus vēlams atjaunot mākslīgi ar selekcionētiem kokiem

Mežu selekcija ir viens no „Silavas” jājamzirdziņiem. Var jau saprast, ka dažādos veidos gribas attaisnot to, ko dari, un rādÄ«t to labu esam. LÅ«k, mežu selekcija un mākslÄ«ga atjaunošana ļauj labāk pielāgoties gaidāmajām klimata pārmaiņām un iegÅ«t ražīgākas (lÄ«dz ar to ātrāk CO2 piesaistošas) audzes.

„Silavas” ziņojumā minÄ“ts: „Klimatam strauji mainoties (uzlabojoties), koki nespÄ“j tÅ«lÄ«tÄ“ji izmantot visus papildus pieejamos resursus, un atkal bÅ«s nepieciešami vairāki simti paaudžu, lai dabiskās selekcijas gaitā notiktu pielāgošanās izmainÄ«tā klimata apstākļiem.”[1]

Šajā ziņā „Silava” seko citā avotā aprakstÄ«tajam kļūdainajam pieņēmumam, ka kokiem ar ilgu paaudzes garumu ir grÅ«ti reaģēt uz straujām izmaiņām vidÄ“. CitÄ“ju: „Ja sugu ar ilgu paaudzes garumu evolÅ«cija un adaptācija bÅ«tu atkarÄ«ga no to paaudzes ilguma, uz Zemes vairs nebÅ«tu neviena koka.”[8]

Koku spÄ“ju strauji reaģēt nodrošina to lielā dabiskā Ä£enÄ“tiskā daudzveidÄ«ba (t.i., vienmÄ“r bÅ«s daļa koku, kam jaunie apstākļi bÅ«s pilnÄ«gi piemÄ“roti), un tieši tāpÄ“c uzsvara likšana uz koku selekciju (Ä£enÄ“tiskās daudzveidÄ«bas mazināšanu) ir bÄ«stami šaurs skatÄ«jums.

Par šo pašu vÄ“l viens citāts: „VajadzÄ«ba palielināt atjaunojamās enerÄ£ijas izmantošanu un oglekļa piesaisti var bÅ«t argumenti, lai izmantoti augstražīgus genotipus lai palielinātu koksnes apjomu, taču tas var samazināt pielāgošanos nākotnes klimata pārmaiņu ietekmei.”[10]

LÅ«k, izrādās, ka tieši mežu dabiskā atjaunošanās un no tās izrietošÄ lielā Ä£enÄ“tiskā daudzveidÄ«ba ir tā, kas nodrošina mežu izturÄ«bu pret dažādām, tostarp klimata, pārmaiņām [7], [8], [10].

Nobeigumā jāsecina, ka „Silavas” speciālistu rekomendācijas klimata pārmaiņu mazināšanai ir vismaz diskutablas, lai neteiktu – kļūdainas. Jā, arÄ« dažos ārzemju speciālistu sagatavotajos ziņojumos ir norādes uz lÄ«dzÄ«giem pasākumiem (ieteikumus nosusināt mežus gan nekur neatradu), bet ir gana daudz ticamu informācijas avotu, kas rekomendÄ“ pretÄ“jo.

Å…emot vÄ“rā to, ka Latvijā atbilstošu pÄ“tÄ«jumu nav, redzot, kā „Silava” no visa iespÄ“jamā rÄ«cÄ«bu klāsta ir izvÄ“lÄ“jusies tās dažas, kas vislabāk atbilst nozares vÄ“lmÄ“m, es nevaru atkauties no asociācijām ar kaut kur redzÄ“tu karikatÅ«ru, kurā sieviete aicina vÄ«rieti uz pÅ«tÄ“ju seksteta koncertu, bet viss, ko dzird vÄ«rietis, ir „sekss”.

-------

[1] Jansons Ä€. Meža apsaimniekošana klimata izmaiņu kontekstā: http://www.silava.lv/userfiles/file/Klim_izm_meza_apsaimn_2010.pdf

[2] Lazdiņš A., Jansons Ä€. 2011. SiltumÄ«cefekta gāzu emisijas un klimata politika to ierobežošanai meža apsaimniekošanas sektorā Latvijā: http://www.zb-zeme.lv/images/mezs%20klimata%20ietekmes%20mazinasanai%2008022011.pdf

[3] Harmon M.E., Ferrel W.K., Franklin J.F. 1990. Effects on Carbon Storage of Conversion of Old-Growth Forests to Young Forests. – Science, 247: 699–701.

[4] Gorte R.W. 2009. Carbon Sequestration in Forest. CRS Report for Congress. Congressional Research Service.

[5] Guoyi Zhou, Shugang Liu, Zhian Li, Dequiang Zhang, Xuli Tang, Chuanyan Zhou, Junhua Yan, Jingming Mo 2006. Old-Growth Forests Can Accumulate Carbon in Soils. – Science, 314: 1417.

[6] Luyssaert S., Schulze E.D., Börner A., Knohl A., Hessenmöller D., Law B.E., Ciais P., Grace J. 2008. Old-growth forests as global carbon sinks. – Nature, 455: 213–215.

[7] Climate Change and Forestry. Report to the Standing Forestry Committee by the Standing Forestry Committee Ad Hoc Working Group III on Climate Change and Forestry. November 2010.

[8] Thompson I., Mackey B., McNulty S., Mosseler A. 2009. Fores Resilience, Biodiversity and Climate Change. A synthesis of the biodiversity/resilience/stability relationship in forest ecosystems. Secretariat of the Convention on Biological Diversuty, Montreal. Technical Series no. 43.

[9] Ä€boliņa K. (red.) 2009. Klimata mainÄ«ba Latvijā: aktualitātes un piemÄ“rošanās pasākumi. RÄ«ga: Valsts pÄ“tÄ«jumu programma „Klimata mainÄ«bas ietekme uz Latvijas Å«deņu vidi”.

[10] European Environment Agency 2010. 10 messages for 2010. Forest ecosystems.

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com/