Iesaki rakstu:

Esmu sapratis, ka pietiek.com lasa arÄ« daudzi krievu tautÄ«bas cilvÄ“ki, kas dzÄ«vo Latvijā, jo tiek publicÄ“ti raksti arÄ« par Krieviju. Domāju, ka latviešiem ir svarÄ«gi zināt, ka jaunā paaudze Krievijas iedzÄ«votāju ir gatavi pārmaiņām, viņi grib liberālas pārmaiņas, tas varÄ“tu bÅ«t beigu sākums Putina režīmam. Tādēļ domāju, ka skaidri domas izteicis Krievijas laikraksta Novaya Gazeta redaktors Kirils Martinovs. Ja portāla politika ļauj, tad nopublicejiet manu tulkojumu. 

Pagājušo sestdien (23.janvārÄ«) kļuva skaidrs: politiskie procesi, kurus bija iecerÄ“juši Navaļnija atbalstÄ«tāji, notiks. No agra rÄ«ta Maskavā pienāca ziņas no Krievijas Austrumiem, ka cilvÄ“ki izgājuši ielās neskaitāmās reÄ£iona pilsÄ“tās un to skaits pārsniedz to aktÄ«vistu skaitu, kuri "protestÄ“ regulāri". Kļuva skaidrs par ko tālāk bÅ«s runa rÄ«tdien, parÄ«tdien un vÄ“l vÄ“lāk. „Krievijā beidzot ir sakustÄ“jis ledus,” es laikam utopiski nodomāju.

PiemÄ“ram, Vladivostokā pie tautas bija iznācis arÄ« populārais jÅ«tuberis Jurijs Dudjs, kuram ir 8,6 miljoni sekotāju. PÄ“c ziņām, ka Krievijas Austrumos iedzÄ«votāji izgājuši ielās, lÄ«dzÄ«gi domājošie cilvÄ“ki valsts centrālajos reÄ£ionos un rietumos bija daudz drosmÄ«gāki. Lieki atzÄ«mÄ“t, ka Urālu apkaimÄ“ vÄ“l joprojām bija bargi sali un video translācijas neatkarÄ«gajos medijos un interneta platformās radÄ«ja nostaļģisku sajÅ«tu: gigantiska valsts, ieskauta sniega krāvumos, ir gatava cīņai par savu nākotni.

Pirmo reizi daudzu gadu laikā nesankcionÄ“tas protesta akcijas vienlaicÄ«gi notika gan galvaspilsÄ“tā, gan valsts mazajās pilsÄ“tās. „Kad Maskava ir noraizÄ“jusies, tad parasti province paliek vienaldzÄ«ga – un otrādi, BET ne šoreiz!”

CilvÄ“ki Krievijā šoreiz neizgāja ielās, lai iestātos tikai par Alekseja Navaļnija atbrÄ«vošanu, bet gan aiz bezcerÄ«bas, ka citādāk viņi vairs nespÄ“j panākt taisnÄ«gumu tur, kur nav ne tiesu varas, ne vÄ“lÄ“šanu. BrÄ«nums, ka Alekseja tiesa netika sarÄ«kota uz kāda celma vai mašÄ«nas bagāžniekā! Šoreiz, tanÄ« aukstajā sestdienā, 23. janvārÄ« pilsÄ“tu ielās stāvÄ“ja „cita vienotā Krievija”: kustÄ«ba, kurā maskavieši un rajonu iedzÄ«votāji beidzot ir atraduši kopÄ«gas intereses – tiesiskumu, personÄ«go drošÄ«bu un beigas korupcijai.

Taču par nožēlu ir jāatzÄ«st, ka šis datums nozÄ«mÄ“ arÄ« to, ka Krievijā ir sācies „Baltkrievijas scenārijs”. SabiedrÄ«bai vairs nav, kur atkāpties, jo Navaļnija indÄ“šana un mistiskā izbraukuma tiesa policijas iecirknÄ« Himkos nevar tikt akceptÄ“ta no sabiedrÄ«bas puses morālu apsvÄ“rumu dēļ. ArÄ« silovikiem (spÄ“ka struktÅ«ru darbinieki) nav, kur atkāpties, jo viņi ir sapratuši, ka „vardarbÄ«gā secnerāija” pielietošanas gadÄ«jumā viņi var nonākt Hāgā. Skaidrs ir viens, ka pret to sabiedrÄ«bas daļu, kura nav vienaldzÄ«ga, tiks ierosināti nevis vienkārši administratÄ«vie procesi, bet gan kriminālprocesi.

Tur, kur policija neizrādÄ«ja demonstratÄ«vu vardarbÄ«bu, piemÄ“ram, Astrahaņā, tur mÄ«tiņš beidzās mierÄ«gi, bet Maskavas policisti steidz tonÄ“t savu Ä·iveru aizsargvairogus, lai viņus neatpazÄ«tu pÄ“c acÄ«m. Runāt par „tautas un policijas” vienotÄ«bas lÄ«meni ir pāragri.

NepilngadÄ«go uz mÄ«tiņu atnākuši bija maz, taču tas neliegs Krievijas propagandas aparātam tuvāko dienu laikā rādÄ«t video sižetus, kur galvenā Navaļnija atbalstÄ«tāju masa ir bÄ“rni, kuriem nav, ko darÄ«t mājās.

Oficiālais nesankcionÄ“tā mÄ«tiņa mÄ“rÄ·is bija Navaļnija atbrÄ«vošana, taču lÄ«dz tam vÄ“l ir ļoti tālu. Lai sasniegtu politiÄ·a atbrÄ«vošanu, ir nepieciešams, lai mÄ«tiņu dalÄ«bnieku skaits tuvotos tam skaitam, kas ir noskatÄ«jušies viņa publicÄ“to filmu par Putina pili. LÄ«dz tam Kremlis turpinās apgalvot, ka valstÄ« ieradies maz zināms opozicionārs ar kriminālu pagātni. Taču viens mÄ“rÄ·is pagājušo sestdien ir sasniegts: scenārijs, kurā Navaļnijam strauji pasliktinātos veselÄ«bas stāvoklis cietumā ir maz ticams.

Raksta oriģināls: Novaja Gazeta, Kirils Martinovs

(https://novayagazeta.ru/articles/2021/01/23/88848-drugaya-edinaya-rossiya)