Iesaki rakstu:

Eiropas Komisijas konkurences uzraugi Austrijai 2008. gadā piesprieda kompensÄ“t 54,7 miljonus eiro jeb starpÄ«bu starp cenu, par kādu tā pārdeva Burgenlandes provincei piederošu banku, un otra pircÄ“ja piedāvāto augstāko cenu, kas tika izslÄ“gta no godÄ«gas konkurences. Šis faktors lÄ«dz šim nav uzpeldÄ“jis amatpersonu argumentos, valdÄ«bai aiz slÄ“gtām durvÄ«m virzoties uz ekskluzÄ«vu darÄ«jumu ar Citadele bankas pircÄ“ju, kurš par to piedāvājis zemāko cenu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (kandidÄ“s no VienotÄ«bas) 29. jÅ«lijā aiz slÄ“gtām durvÄ«m kārtÄ“jo reizi slepenÄ«bā virzÄ«ja jautājumu par bankas Citadele pārdošanu un ministri, kas todien bija nepilnā sastāvā, pÄ“c ilgām diskusijām izrādÄ«ja ekskluzÄ«vu pretimnākšanu vienam konkrÄ“tam pircÄ“jam - amerikāņu investÄ«ciju fondam Ripplewood Holdings. Tas nozÄ«mÄ“ja, ka izskatÄ«ti netiks visi otrajā kārtā iesniegtie piedāvājumi, bet mÄ“nesi notiks sarunas tikai ar vienu no pretendentiem, turklāt - par valdÄ«bas slepenÄ«bā nosauktu fiksÄ“tu cenu. VÄ“lāk ekskluzÄ«vo sarunu termiņš Ripplewood interesÄ“s tika pagarināts vÄ“l lÄ«dz 5. septembrim, tas ir, lÄ«dz šai piektdienai.

Austrijai lÄ«dzÄ«ga taktika, pārdodot tās Burgenlandes provincei piederÄ“jušo banku, 2006. gadā beidzās ar Eiropas Komisijas konkurences uzraugu izmeklÄ“šanu par neatļauta valsts atbalsta sniegšanu vienam no pretendentiem. Lai gan bankas pirkšanai bija divi pretendenti - Austrijas apdrošināšanas sabiedrÄ«ba GRAWE, kas piedāvāja cenu 100,3 miljonus eiro, un Austrijas-Ukrainas konsorcijs, kas piedāvāja 155 miljonus eiro, provinces varasiestādes deva priekšroku zemākās cenas piedāvātājam, kas toties bija vietÄ“jais investors.

Otrs pretendents iesniedza sÅ«dzÄ«bu Eiropas Komisijā, un tā pÄ“c pusotru gadu ilgas izmeklÄ“šanas lÄ“ma, ka Austrijas varasiestādÄ“m no Burgenland bankas pircÄ“ja jāatgÅ«st 54,7 miljoni eiro jeb starpÄ«ba, kādu zaudÄ“ja, atsakot lielākās cenas piedāvātājam. PÄ“c sarunām ar EK Austrijai šo summu izdevās samazināt lÄ«dz 41,5 miljoniem eiro, tomÄ“r arÄ« vairākus gadus ilga tiesāšanās Eiropas SavienÄ«bas tiesā tai nelabvÄ“lÄ«gais lÄ“mums palika spÄ“kā.

No Eiropas Komisijas konkurences uzraugu lÄ“muma Austrijas Burgenland bankas lietā izriet divi nosacÄ«jumi, kā valstij jārÄ«kojas, pārdodot tai piederošus uzņēmumus: tie jāpārdod par augstāko cenu, ja vien nav pierādāms, ka piedāvātā augstākā cena ir nereālistiska un netiks samaksāta, citiem vārdiem, pretendentam jābÅ«t saistÄ«bām par piedāvājuma izpildi; kā arÄ« tendera procedÅ«rai jābÅ«t caurspÄ«dÄ«gai, atvÄ“rtai un nediskriminÄ“jošai. Eiropas Komisijas nospraustās vadlÄ«nijas, uz kurām atsaucas lÄ“mums Austrijas Burgenland bankas lietā, valstij pārdodot tai piederošu uzņēmumu, uzliek par pienākumu rÄ«koties kā privātam pārdevÄ“jam brÄ«vas tirgus ekonomikas apstākļos. Latvijas valdÄ«ba, kā izriet no pieejamās informācijas par lÄ“mumiem un to pieņemšanas metodÄ“m, Citadele bankas pārdošanas gaitā balansÄ“ uz naža asmens ja pat nav jau pārkāpusi šos kritÄ“rijus.

Proti, Ripplewood, kas pirmajā kārtā Citadele bankas pirkšanai pieteicās kopā ar vietÄ“jos politiÄ·us sponsorÄ“jošo bÅ«vnieku un pagātnÄ“ arÄ« nebanku kredÄ«titÄ“tāju Māri Martinsonu, sākotnÄ“ji par 75% valstij piederošo bankas akciju bija piedāvājis ja ne zemāko, tad vienu no zemākajām cenām, liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, kas iegÅ«ta no lÄ“mumu pieņemšanā iesaistÄ«tām amatpersonām. Tagad amerikāņi no partnerÄ«bas ar Martinsonu atteikušies, un tas sakritis ar laiku, kad Finanšu policija uzņēmÄ“ju Ä«slaicÄ«gi aizturÄ“ja lietā par vismaz 11 miljonu eiro zaudÄ“jumu radÄ«šanu valsts budžetam.

Augstākās cenas piedāvātājs, SPI Group Ä«pašnieks Jurijs Šeflers, kuram pastarpināti pieder arÄ« AS Latvijas Balzams, iepriekš par Citadele banku bija piedāvājis 105 miljonus eiro, bet neoficiāli zināms, ka pretendents summu bijis gatavs bÅ«tiski palielināt. TomÄ“r valdÄ«ba 29. jÅ«lijā aiz slÄ“gtām durvÄ«m slepeni vienojās dot ekskluzÄ«vu iespÄ“ju Ripplewood un mÄ“nesi runāt tikai ar ASV fondu, piedāvājot tam Citadeli nopirkt par 113 miljoniem eiro. Šefleram ir ilgstošs konflikts ar Krievijas varasiestādÄ“m par degvÄ«na Stoļičnaja Ä«pašumtiesÄ«bām, tādēļ viņš jau gadiem uzturas savos Ä«pašumos ŠveicÄ“, Londonā un SardÄ«nijā.