Iesaki rakstu:

1999. gada februārÄ« sabiedrÄ«bu satrieca briesmÄ«ga četrkārša slepkavÄ«ba GulbenÄ“. Tur bÄ“rnudārzā diendusas laikā tika nogalinātas trÄ«s meitenÄ«tes un viņu audzinātāja. Slepkava šim noziegumam bija gatavojies, lasot literatÅ«ru par noziedzniekiem, skatoties videofilmas... Viņš gribÄ“ja pārspÄ“t «slaveno» Krievijas maniaku ÄŒikatilo, kura «kontā» bija gandrÄ«z 60 slepkavÄ«bu. RÄ«gā nopircis mednieku dunci un gaļas cirvÄ«šus, viņš atgriezās GulbenÄ“, iegāja bÄ“rnudārzā un... Slepkavu, notriepušos ar upuru asinÄ«m, notvÄ“ra pÄ“c daždesmit minÅ«tÄ“m, viņš pat necentās bÄ“gt, vien nožēloja, ka nav spÄ“jis noslaktÄ“t vairāk bÄ“rnu.

Toreiz žurnālisti neoficiāli vienojās, ka par notikušo uzrakstÄ«s tikai sausus faktus. Nelietis gribÄ“ja kļūt slavens - lai viņa vārds tiek ierakstÄ«ts noziedzÄ«bas vÄ“sturÄ“. Bet šÄdi nelieši ir jāizsvÄ«tro no jebkādas vÄ“stures lappusÄ“m: viņiem jāizgaist bez piemiņas un piedošanas. Un bez vārda. MÄ“s, protams, zinājām, kā viņu sauc, taču zinājām arÄ« to, ka šÄdiem s…dabrāļiem vārds netiek dots.

Savukārt šodien šÄdiem mÄ“sliem ne tikai tiek dots vārds: viņus filmÄ“ un tiražē. Kālab? «Lai rosinātu diskusiju, kādēļ un kā par smagiem noziegumiem uz mūžu notiesātos iekļaut atpakaļ sabiedrÄ«bā, lai tie neatkārtotu savus noziegumus,» klāsta portāla TVNET projekta Neredzamais cietumā virzÄ«tāji. Nesen portāls uzsāka šo projektu, kurā vairāku publikāciju garumā paredzÄ“ts izklaidÄ“t skatÄ«tājus ar intervijām, kuras sniedz izvarotāji, slepkavas un pedofili.

Jā, «izklaidÄ“t», jo liekulÄ«gās piebildes par «diskusiju rosināšanu» un atvainošanos «visiem cietušajiem un to tuviniekiem, kam šÄ« projekta ietvaros radÄ«tie materiāli ir sagādājuši sāpÄ«gus vai netÄ«kamus mirkļus un atmiņas», izklausās absurdi.

Kādas, piedodiet, diskusijas jÅ«s grasāties rosināt? Par to, kā «iekļaut atpakaļ sabiedrÄ«bā» tos, kuri, šo sabiedrÄ«bu ienÄ«zdami, ir izdarÄ«juši to, par ko tagad sēž cietumā? Par ko jÅ«s atvainojaties? Par to, ka ar trulu nazi urÄ·Ä“jaties neaizdzijušÄs brÅ«cÄ“s, savā prātiņā to visu dÄ“vÄ“jot par žurnālistiku? Bet varbÅ«t tomÄ“r par dzÄ«šanos pakaļ klikšÄ·iem?

Saeimas ārpusfrakciju deputāti JÅ«lija Stepaņenko, Didzis Šmits, Linda Liepiņa, Aldis Gobzems un Karina SprÅ«de nosÅ«tÄ«ja vÄ“stuli tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) ar jautājumiem attiecÄ«bā uz šo «projektu”». Tā, piemÄ“ram, deputāti vÄ“lÄ“jās uzzināt, kāda ir ministrijas un tās padotÄ«bā esošo iestāžu iesaiste projektā; kas to finansÄ“; kāda ir sakaru lÄ«dzekļu un apreibinošo vielu pieejamÄ«ba ieslodzÄ«juma vietās; kādi ir mÄ“rÄ·i, realizÄ“jot šo projektu, un vai tie ir izvÄ“rtÄ“ti saistÄ«bā ar sabiedrÄ«bas drošÄ«bas interesÄ“m un cietušo tiesÄ«bām; vai noziedznieku portretÄ“šana neveicina jaunu likumpārkāpumu izdarÄ«šanu.

Atbildes vÄ“stulÄ“ bija atkratÄ«šanās no saistÄ«bas ar finansÄ“jumu un skrupuloza atskaite par kameru pārmeklÄ“šanu, bet - kas svarÄ«gākais - garš jo garš skaidrojums, kāpÄ“c nepieciešams jauns cietums, Bordānkunga lolojums.

Deputātus neapmierināja ministra atbildes uz jautājumiem. TāpÄ“c viņam nācās runāt vÄ“l arÄ« Saeimā. Tur ministra vāvas bija tikpat «tukšpadsmit» kā vÄ“stule. IzrādÄ«jās, ka šÄ«s Ä«sfilmiņas ar cietumniekiem ir paredzÄ“tas «nobriedušai sabiedrÄ«bai», kuru uz lÄ«dzenas vietas viņš arÄ« padarÄ«ja par lÄ«dzvainÄ«gu, ka šÄdi noziedznieki vispār radušies. Bet ne vārda par to, ka šÄda «Å¾urnālistika» var veicināt vÄ“l kāda slavaskāra deÄ£enerāta aktivitātes...

Saeimas deputāts Raivis ZeltÄ«ts (NA), arÄ« bÅ«dams nemierā ar TVNET «Å¾urnālistiku», nosÅ«tÄ«ja vÄ“stuli IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei, pieminÄ“dams arÄ« Gulbenes gadÄ«jumu. «Vai esat izvÄ“rtÄ“juši iespÄ“jamās ciešanas, kuras šÄda publikācija nodara noslepkavotās meitenÄ«tes tuviniekiem (runa ir par pirmo TVNET «filmu» - E. V.)? Vai, jÅ«suprāt, šÄ«s ciešanas ir samÄ“rÄ«gas ar grÅ«ti saskatāmo ieguvumu sabiedrÄ«bai?» - jautā ZeltÄ«ts. Pieņemu, ka Spures kundzes kantoris atbildÄ“s Tieslietu ministrijas tonalitātÄ“ - pakļautÄ«bas iestāde tomÄ“r...

«Jā, agrāk žurnālisti bija citādi,» teic JÅ«lija Stepaņenko, ar to acÄ«mredzot domādama Gulbenes traģēdiju, kuras «varoni» žurnālisti atteicās aprakstÄ«t. Bet agrāk bija arÄ« citādi ministri: viņiem nebija ienākusi prātā absolÅ«ti Ä£eniālā doma par to, ka var izmantot sabiedrÄ«bas pabiras, lai ne tikai vainotu pašu sabiedrÄ«bu to «ražošanā», bet lÄ«dztekus arÄ« bÄ«dÄ«tu savus bÅ«vniecÄ«bas projektus. Skan ilgstoši aplausi, kas pāriet stāvovācijās...

Pārpublicēts no nra.lv

AttÄ“lā – TVNET galvenais redaktors Toms Ostrovskis