Iesaki rakstu:

Katrā laikmetā ir Ä«paši iecienÄ«ti vārdi, un tie pulcÄ“jās modernā vārdnÄ«cā. ŠÄ« vārdnÄ«ca ir populāra sabiedrÄ«bā. VārdnÄ«cai ir starptautisks pielietojums. To bez bÄ“dām var saukt par civilizācijas vārdnÄ«cu. Sabiedriskā doma šo vārdnÄ«cu atver katru dienu. Sabiedriskā doma bez šÄ«s vārdnÄ«cas nevar iztikt. Ar vārdnÄ«cas palÄ«dzÄ«bu zinātnieki, politiÄ·i, biznesmeņi, žurnālisti, publicisti, filosofi, filistri apspriež aktuālas parādÄ«bas. Interneta Ä“rā šo vārdnÄ«cu iecirtÄ«gi šÄ·irsta jaunais antropoloÄ£iskais lepnums – soctÄ«klotāji.

Civilizācijas vārdnÄ«ca ir sastopama arÄ« pašlaik, un tā sensitÄ«vi atspoguļo šodienas cilvÄ“ku garÄ«go veidolu. VārdnÄ«ca attiecas uz visu Rietumu civilizāciju un neattiecas tikai uz vienu vai dažām tautām. Tas, par ko šodien runā saprātÄ«gie latvieši, nav nekas idejiski unikāls. SaprātÄ«gie latvieši šodien runā par to pašu, par ko runā Rietumu civilizācijas pārÄ“jie saprātÄ«gie cilvÄ“ki – vācieši, angļi, spāņi, itāļi, franči, zviedri u.c. SaprātÄ«gie latvieši lieto tos pašus vārdus, kurus lieto citu tautu saprātÄ«gie pārstāvji.

AizvadÄ«tā gadsimta 70.-80.gados poÄ“tiskās semiotikas patrioti (Tartu semiotiskās skolas zinātnieki) bieži aplaimoja civilizācijas vārdnÄ«cu – kādā laikmetā dominÄ“jošos vārdus. KultÅ«ras pÄ“tÄ«šanai civilizācijas vārdnÄ«ca ir vilinošs evristiskais avots. Tas joprojām vilina daudzus sociologus, kulturologus, filosofus. Viņi ar neslÄ“ptu entuziasmu izvÄ“lās civilizācijas vārdnÄ«cu par pÄ“tniecisko objektu.

Tas ir pamatoti. Valodai ir ļoti svarÄ«ga loma. Ne velti tÄ“laini saka, ka dzÄ«ves Ä«stenÄ«ba tiek izkalta ar valodu. Vārdi bÅ«tiski ietekmÄ“ dzÄ«ves Ä«stenÄ«bu. Bez vārdiem nekas nenotiek. Ja lietām un parādÄ«bām nav vārda, tad lietas un parādÄ«bas neeksistÄ“. Tā var droši uzskatÄ«t, jo bez vārdiem mÄ“s nevaram lietas un parādÄ«bas fiksÄ“t savās smadzenÄ“s. Vārdiem piemÄ«t teurÄ£iskās spÄ“jas, it kā pārdabiski grozot notikumu gaitu un attieksmi pret notikumiem.

Latvijas iedzÄ«votājiem tas ir labi pazÄ«stams. Latvijas iedzÄ«votājiem ir milzÄ«ga problÄ“ma valstiskuma sakarā, jo nav izvÄ“lÄ“ts visiem pieņemams vārds pilsoņu apzÄ«mÄ“šanai. Latvijas pilsoņiem ir dažāda etniskā izcelsme. Latvijas pilsoņi ir ne tikai latvieši. Latvieši atsakās valsts visus pilsoņus saukt par latviešiem, bet tajā pašÄ laikā joprojām bezprātÄ«gi nav izvÄ“lÄ“jušies sev tÄ«kamu vārdu. Latvieši bezprātÄ«gi noraida Raiņa leksiski normālo priekšlikumu „latvijieši”. BezprātÄ«gi noraida, taču arÄ« bezprātÄ«gi nepiedāvā citu vārdu. Bet bez vārda nekas labs nevar notikt. TāpÄ“c ir problÄ“ma. Pilsoņu korpusam nav vārda, un tas faktiski neeksistÄ“ kā vienots veselums. LR nav pilsoniski saliedÄ“ta valsts. Starp pilsoņiem valda neuzticÄ«ba. Un, lÅ«k, tas lielā mÄ“rā ir tāpÄ“c, ka nav izvÄ“lÄ“ts visiem pieņemams vārds valsts pilsoņu apzÄ«mÄ“šanai. Vārda trÅ«kumu, protams, vissāpÄ«gāk izjÅ«t cittautiešu pilsoņi. Bez attiecÄ«gā vārda viņi nevar justies pilnvÄ“rtÄ«gi pilsoņi. ArÄ« latvieši nevar justies Ä“rti. Viņi nedrÄ«kst par pilsoņiem saukt tikai latviešus. Tas bÅ«tu aplami un nekorekti. Tā dara tikai tie latvieši, kuri nekaunÄ«gi cenšas pazemot cittautiešu pilsoņus.

Civilizācijas vārdnÄ«cas saturs mainās. Tam tā ir jābÅ«t. Saturs mainās reizÄ“ ar izmaiņām cilvÄ“ku uzvedÄ«bā, darbÄ«bā, komunikācijā. Zemes saimnieki – cilvÄ“ki – nav sastingušas bÅ«tnes. To nedrÄ«kst teikt arÄ« par „baltajiem” cilvÄ“kiem. Katrā laikmetā priekšplānā iedegās jauns cilvÄ“ciskais tips ar specifisku domāšanas manieri, specifisku Ä«stenÄ«bas uztveri un specifisku Ä«stenÄ«bas ekspluatÄ“šanas tehnoloÄ£iju. Neapšaubāmi – iedegās ar specifisku vārdu krājumu.

Izmaiņas var bÅ«t vairāk vai mazāk radikālas. Taču vienmÄ“r jaunās izmaiņas Ä£enerÄ“ jaunus vārdus vai no pagultes izvelk, atdzÄ«vina un semantiski modernizÄ“ marginālus vārdus. TādÄ“jādi civilizācijas vārdnÄ«ca ir sava veida leksiskā dokumentācija izmaiņām cilvÄ“kos un viņu rosÄ«bā. Iedziļinoties šajā vārdnÄ«cā, atklājās cilvÄ“ku domas, ieceres, iegribas, ilgas, vÄ“rtÄ«bas, normas, idejas, teorijas, koncepcijas, hipotÄ“zes, attieksme, spriedumi, sociālā pulsa dinamika, sociālās problemātikas tendÄ“tÄ«ba.

Katrā ziņā atklājās cilvÄ“ciskās kvalitātes jaunumi – izmaiņas cilvÄ“ku mentalitātÄ“. Tas ir ļoti svarÄ«gi, jo civilizācijas vārdnÄ«ca ir cilvÄ“ku evolÅ«cijas terminoloÄ£iskā skatuve. CilvÄ“ku evolÅ«cija bez mentālajām inovācijām neeksistÄ“. Savukārt mentālās inovācijas ir nepieciešams vārdiski noformÄ“t. CilvÄ“ku smadzenÄ“m ir vajadzÄ«gi vārdi. Bez vārdiem cilvÄ“ku smadzenes buksÄ“, un no smadzenÄ“m nav nekādas jÄ“gas. PelÄ“ka un jÄ“la masa, un viss.

Rietumu civilizācijā XIX gadsimta nogalÄ“ pirmo reizi sāka Ä«dzÄ«gi pukstÄ“t apokaliptiskā tematika ar tai adekvātiem vārdiem. Rietumu izglÄ«totie cilvÄ“ki masveidā sāka debatÄ“t par Rietumu civilizācijas norietu. Viņu pārrunātā apokaliptiskā tematika iedzÄ«vināja Ä«patnu vārdnÄ«cu. Tā spraigi turpināja papildināties XX gadsimtā. Īpaši pÄ“c Špenglera uzburtās intelektuālās zemestrÄ«ces.

Sava laikmeta civilizācijas vārdnÄ«cu izmantoja tāds izcils cilvÄ“ku un viņu dzÄ«ves seismogrāfs kā Rainis. Viņa lietotie vārdi var palÄ«dzÄ“t ne tikai uzzināt tā laika civilizācijas vārdnÄ«cas saturu, bet arÄ« šo saturu salÄ«dzināt ar tagadÄ“jās civilizācijas vārdnÄ«cas saturu. Tas ir interesanti un vÄ“lami. SalÄ«dzinājums izgaismo Rietumu civilizācijas noieto ceļu aizvadÄ«tajos apmÄ“ram 100 gados.

Rietumu ļaudis vairākus gadsimtus dzÄ«voja ar fanātisku ticÄ«bu progresam. Progress asociÄ“jās ar dzÄ«ves idilli. Rietumu ļaudÄ«m ticÄ«bu progresam ideoloÄ£iski viltÄ«gi uzpotÄ“ja ApgaismÄ«bas intelektuāļi XVIII gadsimta otrajā pusÄ“. Zinātniski tehniskie izgudrojumi XIX gadsimtā ticÄ«bu progresam pārvÄ“rta fanātismā. Eiropiešu karstākā cerÄ«ba kļuva progress. Ar laiku kļuva pat karstāka cerÄ«ba nekā cerÄ«ba uz Dieva atbalstu. Progress sistemātiski uzlabojot cilvÄ“ku labklājÄ«bu. Tas šÄ·ita ļoti svarÄ«gi, un tas saskanÄ“ja ar cilvÄ“ku eksistenciālajiem instinktiem.

TomÄ“r XX gadsimta sākumā fanātiskā ticÄ«ba progresam strauji sašÄ·obÄ«jās pretÄ“jā nostādnÄ“; proti, sistemātisks progress nav iespÄ“jams, un progress vispār nodara lielu ļaunumu. Raiņa mūžā ticÄ«ba progresam bija manāmi iedragāta. Taču vÄ“l ne tik lielā mÄ“rā iedragāta, lai pārstātu gaiši domāt par nākotni, kā tas ir noticis mÅ«sdienās. Pašlaik nākotnes jÄ“dziens ir rupji nostumts pagultÄ“. NevÄ“lÄ“šanās runāt par nākotni ir masveidÄ«ga kaisle. Tā vien liekas, ka eiropieši baidās no nākotnes. Iegansts bailÄ“m ir efektÄ«vs – rases novecošana un izmiršana. Skaidrs, ka tāda melna perspektÄ«va nemudina nākotnes plānus. Raiņa mūžā eiropeÄ«du demogrāfiskā bÄ“du ieleja vÄ“l nebija atklāta. Domājams, tolaik nevienam pat prātā neienāca, kas „baltos” gaida pÄ“c apmÄ“ram 40 gadiem, kad rases novecošana un izmiršana kļuva nežēlÄ«gs fakts.

Raiņa fiksÄ“tais laikmeta vÄ“rtÄ“jums lasāms dienasgrāmatās un piezÄ«mÄ“s romānam „Nākotnes cilvÄ“ks”. Spoži kvÄ“lo ticÄ«ba nākotnei. Nākotnei ir vajadzÄ«gs jauns cilvÄ“ks. Rainis viņu sauc par Nākotnes cilvÄ“ku: „Nākotnes cilvÄ“ks nav utopija, bet ievadÄ«jums utopijai, nākotnes valstij: rādÄ«t, uz kurieni iet tagadÄ“jā attÄ«stÄ«ba, kā nākotnes cilvÄ“ks top, rodas”.

Raiņa materiālos ir „vecās pasaules” salÄ«dzinājums ar „jauno pasauli”: „Vecā [pasaule] jau visiem bija kļuvusi nepanesami sāpÄ«ga”. Tajā visu sabojā „amatnieki un diletanti”, „veikala cilvÄ“ki”, „filistri”, „žurnālisti-feļetonisti”, „pilsoniskās emancipÄ“tās dāmas”, kuras ir „iznireļi, parvÄ“niji ar visām to nejaukajām, smieklÄ«gajām Ä«pašÄ«bām”.

Rainim „vecās pasaules” nelaimju galvenie autori ir radošÄ inteliÄ£ence un mietpilsoņi („filistri”). ArÄ« citi Raiņa laika domātāji Rietumu civilizācijas norietā vainoja radošo inteliÄ£enci un mietpilsoņus.

TomÄ“r, salÄ«dzinot ar mÅ«sdienām, atšÄ·irÄ«ba ir grandioza. MÅ«sdienās arÄ« tiek vainota radošÄ inteliÄ£ence. Taču mÅ«sdienās civilizācijas noriets tiek galvenokārt saistÄ«ts ar politiskās elites, inteliÄ£ences un pat aristokrātijas degradāciju. PatiesÄ«bā visa eiropeÄ«du rase esot totāli zaudÄ“jusi pasionaritāti un iestigusi pašnāvnieciskā dÅ«ksnājā.

Raiņa sastādÄ«tajā mietpilsoņu portretā sÄ«vākā dzÄ“lÄ«ba ir jÄ“dziens „parvÄ“niji”. Tā sauc cilvÄ“kus-iznireļus. Viņi ir cÄ“lušies no zemākiem sabiedrÄ«bas slāņiem, iekļuvuši privileģēto vai bagātnieku kārtā un cenšas tos atdarināt. Tātad mums lieliski pazÄ«stami indivÄ«di. Šodienas parvÄ“niji ir „perestroikas” mantinieki. LR valdošÄ kliÄ·e un „miljonāri” ir parvÄ“niju bars.

RadošÄs inteliÄ£ences portretā sÄ«vākā dzÄ“lÄ«ba ir vārds „dekadence”. Rainis 1908.gada 18.jÅ«nijā raksta: „Lai nepārprot dekadences nozÄ«mi; viņa pati saucas „pagrimšana”, ar ko grib izteikt, ka pate vairs nezin tālāk uz priekšu iet, ka viņai nau vairs ko teikt, ka viņa ir kāda uzdevuma piepildÄ«šanās, kādas attÄ«stÄ«bas apstāšanās un pagrimšana. Tā ir galvenā nozÄ«me.”

Raiņa mūžā dekadences kritika bija plaši izplatÄ«ta. Dažkārt visu laikmetu dÄ“vÄ“ja par dekadences laikmetu. Tā tas ir arÄ« Špenglera „pasaules vÄ“stures morfoloÄ£ijas aprakstos”. Viņš dekadenci saskatÄ«ja jau impresionismā, kas „kalpo lielo pilsÄ“tu barbarismam – samākslotajai mākslai”.

Dekadence ir mākslinieciskā krÄ«ze un radošÄs inteliÄ£ences morālā krÄ«ze. Dekadence ir pagrimums, kas parasti seko pÄ“c attÄ«stÄ«bas kulminācijas. Mākslā dekadence ir atsacÄ«šanās no sociālo un nacionālo ideju reālistiskas attÄ“lošanas. Tā vietā klibo subjektÄ«visms, misticisms, pseidomitoloÄ£iskums, pseidoetnogrāfiskums, anormālais un amorālais.

LÄ«dz I Pasaules karam Rietumu civilizācijas vārdnÄ«cā pats negatÄ«vākais (rupjākais, dzÄ“lÄ«gākais, izsmejošÄkais, ņirdzÄ«gākais) vārds bija „dekadence”. LÄ«dzās negatÄ«vajam dekadences vārdam figurÄ“ja daudzi relatÄ«vi neitrāli vārdi bez emocionālās, stilistiskās vai citas ekspresÄ«vās nokrāsas. Tādi vārdi bija materiālisms, sociālisms, kapitālisms, empiriokriticisms, pozitÄ«visms, psihoanalÄ«ze, racionālisms, proletariāts, buržuāzija. Tolaik eiropiešu dzÄ«ves tonuss vÄ“l bija samÄ“rā augsts. Nekas neliecināja par vispārÄ“ju nogurumu un apātiju, kas mÅ«su gadsimtā nolaidās lÄ«dz vulgārai, bravÅ«rÄ«gai, paštÄ«ksmÄ«gai dzÄ«ves baudÄ«šanai un šausmÄ«gi negatÄ«vu vārdu lietošanai. SalÄ«dzinot ar šodien lietotajiem šausmÄ«gi negatÄ«vajiem vārdiem, vārds „dekadence” skan kā patÄ«kams eifÄ“misms – labskanÄ«gs vārds, ko lieto kāda rupja vārda vietā. GandrÄ«z skan kā kompliments.

Rietumu civilizācijas šodienas vārdnÄ«cā terminoloÄ£iski drÅ«mākā kvintesence ir tādi šausmÄ«gi vārdi kā degradācija un deÄ£enerācija. Saprotams, tie nav no gaisa paÄ·erti vārdi. Abi vārdi ir adekvāti izmaiņām cilvÄ“kos un viņu rosÄ«bā. Tāpat šÄ«s izmaiņas ir piespiedušas izdomāt un lietot tādus vārdus kā postcilvÄ“ki un postkultÅ«ra. Šajā ziņā Latvijā vislielākais spiediens nāk no „satoristiem” viņu midzenÄ« „satori.lv”. LR budžets finansÄ“ vietÄ“jos postcilvÄ“kus un postkultÅ«ru. Bet iespÄ“jami ne tikai Latvijas paraugi.

Par ko liecina Rietumu masu komunikāciju piegānošÄs „fake news”? Skaidrs, ka „ziņu viltojumi” liecina par degradāciju (pakāpenisku pasliktināšanos, pagrimumu, panÄ«kšanu) un deÄ£enerāciju (pakāpenisku demoralizÄ“šanos).  

Par ko liecina ASV senāta 2016.gada decembrÄ« atbalstÄ«tais likumprojekts „Par talantu”, vÄ“loties valsts darbā iesaistÄ«t biznesmeņus? Tas liecina par valsts administratÄ«vo resursu nevarÄ«bu. Atklāti sakot, liecina par valsts administratÄ«vo resursu degradāciju.

Par ko liecina Vācijas armijā uzsāktais seksuālās apgaismÄ«bas darbs, organizÄ“jot seminārus par seksuālo orientāciju un seksuālajām identitātÄ“m? Atbilde nesagādā grÅ«tÄ«bas. Pirmo semināru 2017.gada 31.janvārÄ« vadÄ«ja pati AizsardzÄ«bas ministre. Viņa ievaduzrunā pievÄ“rsās „gendera problemātikai”. Ministre neslÄ“pj, ka Vācija gatavojās aicināt dienÄ“t armijā gejus, biseksuāļus, transgenderiešus. Labi, ka Bismarks, Vilhelms II, Hitlers par to nekad neuzzinās. Viņi no kauna nošautos.

Ne velti nākas lasÄ«t šÄdu rÅ«gtu patiesÄ«bu. Eiropa esot mirusi. Tikai pati to neapzinās. Neapzinās tāpÄ“c, ka dzÄ«vo iracionālā dullumā.

Saprotams, mÅ«sdienās civilizācijas vārdnÄ«ca ir papildinājusies ne tikai ar tādiem šausmÄ«giem vārdiem kā degradācija un deÄ£enerācija, postcilvÄ“ki un postkultÅ«ra. MÅ«sdienās civilizācijas vārdnÄ«ca ir papildinājusies arÄ« ar tādiem vārdiem kā terorisms, ekonomiskā krÄ«ze, korupcija, hibrÄ«dkarš, globalizācija, neoliberālisms, multikulturālisms, plurālisms, politkorektums, postmodernisms, seksuālās minoritātes, aukstais karš, planetārā demogrāfiskā pāreja, vienpolārā pasaule, daudzpolārā pasaule, migrācija, fundamentālisms, radikālais islams, Ä£eopolitika, eirāzisms, finansu kapitālisms, pakalpojumu ekonomika, patÄ“rÄ“šanas sabiedrÄ«ba, masu kultÅ«ras industrija, civilizāciju konflikts. Austrumeiropas mežonÄ«gās vÄ“sturiskās transformācijas XX gs. beigās sekmÄ“ja tādu vārdu rašanos kā noziegumu brÄ«vÄ«ba, kriminālā valsts, Ä£eopolitiskā okupācija. Bez tik tikko minÄ“tajiem vārdiem nav iedomājama mÅ«sdienu „balto” cilvÄ“ku nožēlojamā mentālā kvalitāte un nožēlojamā rosÄ«ba, spÄ“jot totāli aizÄ“not pagaidām vÄ“l šur tur sastopamo saprātu un saprātÄ«go rosÄ«bu.