Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

JÅ«s kā uzņēmÄ“js dodaties uz šÄ·Ä«rÄ“jtiesu, lai risinātu saimniecisku strÄ«du, un ar izbrÄ«nu uzzināt, ka pretÄ“jo pusi pārstāv nevis advokāts, bet gan DrošÄ«bas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnanta pakāpÄ“, kura amats acÄ«mredzami nav noslÄ“pums arÄ« tiesnešiem. AizvadÄ«tajā nedēļā klajā nākusÄ« avÄ«ze Astoņkājis norāda, ka šÄ« ir reāla situācija, kādā vÄ“l joprojām var nonākt faktiski ikviens Latvijas uzņēmÄ“js: valsts drošÄ«bas iestāžu vadÄ«ba konkrÄ“tus datus neatklāj, jo tie "satur valsts noslÄ“pumu", taču nenoliedz, ka arÄ« ļoti augstām šo iestāžu amatpersonām joprojām tiek dota šÄda "legālās piepelnÄ«šanās" iespÄ“ja. 

ŠÄdu "piepelnÄ«šanās" iespÄ“ju aizvadÄ«tajos gados ir izmantojušas arÄ« visaugstākās amatpersonas. Astoņkāja (www.astonkajis.infopubliskots dokuments rāda, ka 2002. gadā RÄ«gas Starptautiskajā šÄ·Ä«rÄ“jtiesā ir izskatÄ«ta AS Bauskas piens prasÄ«ba pret AS Siera nams par lÄ«guma izbeigšanu, un šajā lietā Siera namu kā "pilnvarotais pārstāvis" ir pārstāvÄ“jis kāds R. Kozlovskis. Šis R. Kozlovskis ir vÄ“lākais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš saskaņā ar viņa oficiālo biogrāfiju šÄ« saimnieciskā strÄ«da izskatÄ«šanas laikā bijis LR DrošÄ«bas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnanta dienesta pakāpÄ“.

"Es atceros, kādas acis bija tiesas sastāvam, kad viņi saprata, ka atbildÄ“tāju pārstāv nevis kaut kāds advokātiņš, bet gan ļoti augsta valsts drošÄ«bas iestādes amatpersona, kas nemaz nemÄ“Ä£ina slÄ“pt savu amatu," šo ainu atstāstÄ«jis kāds tiesāšanās dalÄ«bnieks, kurš nav vÄ“lÄ“jies šai sakarā tikt publiski pieminÄ“ts.

Viņa nevÄ“lÄ“šanās tikt publiskotam saistÄ«bā ar šo lietu nav izņēmums, drÄ«zāk otrādi - faktiski visi pārÄ“jie prāvas dalÄ«bnieki, kā norādÄ«ts Astoņkāja publikācijā, ir pilnÄ«bā zaudÄ“juši atmiņu, ciktāl tā saistās ar šÄ« strÄ«da izskatÄ«šanu, vai arÄ« no jebkādiem komentāriem atsakās (izņemot tos dažus, kuri jau ir miruši).

ŠÄ·Ä«rÄ“jtiesas sastāvā bija tiesneši Ziedonis Špengelis, Ruta Bulava un IrÄ“na Sarkane. PÄ“dÄ“jā jau ir mirusi, Z. Špengelis apgalvo, ka neko tādu vispār neatceroties, bet R. Bulava teic, ka "es tādas lietas nemaz nedrÄ«kstu teikt, tas jums jāprasa pašam Kozlovskim".

Tikpat nerunÄ«gi vai atmiņu zaudÄ“juši ir arÄ« Siera nama pārstāvji. Piena produktu vairumtirgotāja valdes locekle Dace Pauliņa, kura parasti medijiem labprāt atbild uz jautājumiem, šoreiz ir ārkārtÄ«gi nerunÄ«ga.

Viņa nevÄ“las paskaidrot ne to, kādus tieši pienākumus un kā uzdevumā saistÄ«bā ar šo tiesvedÄ«bu veica tagadÄ“jais ministrs, ne to, kādā veidā viņas vadÄ«tajam uzņēmumam Siera nams vispār izdevās kā savu pilnvaroto pārstāvi saimnieciskā tiesvedÄ«bā piesaistÄ«t DrošÄ«bas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku.

Par neatbildamiem D. Pauliņa uzskata arÄ« jautājumus, vai ar augsto DrošÄ«bas policijas amatpersonu ir tikusi noslÄ“gta rakstiska vienošanās par viņa sniegtiem pakalpojumiem, kā ir tikusi veikta R. Kozlovska pakalpojumu apmaksa un vai pirms viņa piesaistÄ«šanas Siera nama pārstāvÄ«bai ir saņemts apstiprinājums, ka DrošÄ«bas policijas vadÄ«ba neiebilst pret šÄdu tās darbinieka iesaistÄ«šanos saimniecisku jautājumu risināšanā.

Ä»oti nerunÄ«gs izrādās arÄ« pats iekšlietu ministrs, tomÄ“r R. Kozlovskim oficiālā atbildÄ“ nākas atzÄ«t, ka "laikā, kad dienÄ“ju DrošÄ«bas policijā, tai skaitā laika periodā no 1996. lÄ«dz 2005. gadam, esmu sniedzis jurista pakalpojumus".

Viņš apgalvo, ka "par minÄ“tajiem pakalpojumiem saņemto atlÄ«dzÄ«bu esmu deklarÄ“jis likumā noteiktajā kārtÄ«bā", taču to nav iespÄ“jams pārbaudÄ«t, jo R. Kozlovska kā DrošÄ«bas policijas darbinieka amatpersonas deklarācijas nav publiski pieejamas.

No R. Kozlovska skaidrojumiem kļūst skaidrs, ka Siera nama prāva ir bijusi tikai viens no gadÄ«jumiem, kad viņš kā augsta DrošÄ«bas policijas amatpersona piedalÄ«jies saimniecisku strÄ«du risināšanā. Taču uz jautājumiem, kādas vÄ“l juridiskas vai fiziskas personas saimnieciskos vai finansiāla rakstura strÄ«dos ir pārstāvÄ“tas, R. Kozlovskis atsakās atbildÄ“t, jo "manis sniegtie pakalpojumi skar juridisko personu saimniecisko darbÄ«bu".

ArÄ« uz jebkādiem jautājumiem saistÄ«bā ar Bauskas piena un Siera nama tiesvedÄ«bu un par to, cik efektÄ«va ir bijusi viņa kā DrošÄ«bas policijas augstas amatpersonas piesaistÄ«šana šÄdā saimnieciskā strÄ«dā, R. Kozlovskis klusÄ“, taču lietas iznākums apliecina šÄdas metodes efektivitāti: šÄ·Ä«rÄ“jtiesa 2002. gada 15. jÅ«lijā ir nolÄ“musi par labu DrošÄ«bas policijas amatpersonas pārstāvÄ“tajam Siera namam piedzÄ«t gandrÄ«z 73 tÅ«kstošus latu.

Jau 2002. gada 28. jÅ«lijā R. Kozlovska pārstāvÄ“tais uzņēmums vÄ“rsies RÄ«gas Centra rajona tiesā ar pieteikumu par sprieduma piespiedu izpildi jau par vairāk nekā 100 tÅ«kstošiem latu. Bauskas piens vÄ“l neveiksmÄ«gi vÄ“rsies tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s, taču galu galā tiesāšanās ar DrošÄ«bas policijas amatpersonas pārstāvÄ“to Siera namu uzņēmumam ir izrādÄ«jusies liktenÄ«ga - pÄ“c vÄ“l vairāku gadu agonijas 2009. gadā ir ticis sākts uzņēmuma maksātnespÄ“jas process.

Pašlaik Bauskas piena toreizÄ“jais galvenais akcionārs Igors Podkopajevs jau ir miris, savukārt viņa atraitne Nadežda Podkopajeva ar znota starpniecÄ«bu nodevusi ziņu, ka šie notikumi esot viņai pārāk sāpÄ«gi, lai par tiem runātu.

TagadÄ“jais iekšlietu ministrs gan piebilst, ka "ar šo varu apliecināt, ka neviena manis veiktā pārstāvÄ«ba nav bijusi interešu konfliktā ar maniem dienesta pienākumiem DrošÄ«bas policijā", taču aptaujātie advokāti neslÄ“pj savu pārsteigumu par šÄdu praksi.

"Man ir grÅ«ti iedomāties situāciju, kad ir nepieciešams aicināt drošÄ«bas dienesta amatpersonu pārstāvÄ“t uzņēmumu civilprocesā. Tas drusku izklausās pÄ“c tāda absurda teātra. Ir ļoti grÅ«ti iedomāties, ka starp divām juridiskām pusÄ“m saimnieciskā strÄ«dā kādu no pusÄ“m pārstāv drošÄ«bas iestāžu amatpersona. Visticamāk, ka tas ir likuma pārkāpums, bet kā minimums tas ir Ä“tikas pārkāpums," saka zvÄ“rināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Ja valsts drošÄ«bas iestādes amatpersona joprojām ir amatā, tad tas nav normāli. Tas ir kaut kas neiedomājams. Manam prātam neaptverams. Es gan nepozicionÄ“ju sevi kā speciālistu šÄ·Ä«rÄ“jtiesās un civilprocesos, bet man šÄ·iet, ka pat no tiesÄ«bu principu viedokļa un veselā saprāta viedokļa tas ir kaut kas pilnÄ«gi neiedomājams," aprakstÄ«to situāciju komentÄ“ zvÄ“rināts advokāts Egils Rusanovs, uz jautājumu, kā šÄdas amatpersonas parādÄ«šanās šÄ·Ä«rÄ“jtiesā var ietekmÄ“t tās lÄ“mumu, atbildot: "Es teikšu tagad populāro – da jebkā."

Savukārt zvÄ“rināts advokāts Dmitrijs Skačkovs piebilst - viņam "šÄ·istu interesanti ne tikai tas, kādēļ augsta ranga drošÄ«bas iestādes amatpersona pÄ“kšÅ†i pārstāv kādas personas intereses civillietā, bet arÄ« - kurā laikā tas notiek. Ja tas notiek laikā no plkst.9 lÄ«dz plkst.17, tad ir jautājums, kad viņam ir darba diena".

Savukārt kāds pazÄ«stams uzņēmÄ“js, arÄ« nevÄ“loties publiskot savu vārdu saistÄ«bā ar šo tÄ“mu, izteicis šÄdu viedokli: "Deviņdesmitajos gados tiesÄ«bsargāšanas iestāžu pārstāvji ar "jumta" pakalpojumiem nodarbojās gandrÄ«z atklāti. GadÄ«jums, saistÄ«bā ar kuru tagad ir pieÄ·erts tagadÄ“jais ministrs, demonstrÄ“ jau nākamo "stadiju" - "civilizÄ“to jumtošanu", kas pÄ“c gadu tÅ«kstošu mijas sāka izpausties kā "oficiāla pārstāvÄ«ba"."

Novērtē šo rakstu:

0
0