CivilizÄ“tÄ "jumtoÅ¡ana": Kozlovskis kÄ droÅ¡Ä«bas iestÄdes amatpersona "piepelnÄ«jies" saimnieciskos strÄ«dos
PIETIEK · 06.04.2016. · Komentāri (18)JÅ«s kÄ uzņēmÄ“js dodaties uz šÄ·Ä«rÄ“jtiesu, lai risinÄtu saimniecisku strÄ«du, un ar izbrÄ«nu uzzinÄt, ka pretÄ“jo pusi pÄrstÄv nevis advokÄts, bet gan DrošÄ«bas policijas pÄrvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnanta pakÄpÄ“, kura amats acÄ«mredzami nav noslÄ“pums arÄ« tiesnešiem. AizvadÄ«tajÄ nedÄ“Ä¼Ä klajÄ nÄkusÄ« avÄ«ze AstoņkÄjis norÄda, ka šÄ« ir reÄla situÄcija, kÄdÄ vÄ“l joprojÄm var nonÄkt faktiski ikviens Latvijas uzņēmÄ“js: valsts drošÄ«bas iestÄžu vadÄ«ba konkrÄ“tus datus neatklÄj, jo tie "satur valsts noslÄ“pumu", taÄu nenoliedz, ka arÄ« ļoti augstÄm šo iestÄžu amatpersonÄm joprojÄm tiek dota šÄda "legÄlÄs piepelnÄ«šanÄs" iespÄ“ja.
ŠÄdu "piepelnÄ«šanÄs" iespÄ“ju aizvadÄ«tajos gados ir izmantojušas arÄ« visaugstÄkÄs amatpersonas. AstoņkÄja (www.astonkajis.info) publiskots dokuments rÄda, ka 2002. gadÄ RÄ«gas StarptautiskajÄ šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄ ir izskatÄ«ta AS Bauskas piens prasÄ«ba pret AS Siera nams par lÄ«guma izbeigšanu, un šajÄ lietÄ Siera namu kÄ "pilnvarotais pÄrstÄvis" ir pÄrstÄvÄ“jis kÄds R. Kozlovskis. Šis R. Kozlovskis ir vÄ“lÄkais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš saskaÅ†Ä ar viņa oficiÄlo biogrÄfiju šÄ« saimnieciskÄ strÄ«da izskatÄ«šanas laikÄ bijis LR DrošÄ«bas policijas pÄrvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnanta dienesta pakÄpÄ“.
"Es atceros, kÄdas acis bija tiesas sastÄvam, kad viņi saprata, ka atbildÄ“tÄju pÄrstÄv nevis kaut kÄds advokÄtiņš, bet gan ļoti augsta valsts drošÄ«bas iestÄdes amatpersona, kas nemaz nemÄ“Ä£ina slÄ“pt savu amatu," šo ainu atstÄstÄ«jis kÄds tiesÄšanÄs dalÄ«bnieks, kurš nav vÄ“lÄ“jies šai sakarÄ tikt publiski pieminÄ“ts.
Viņa nevÄ“lÄ“šanÄs tikt publiskotam saistÄ«bÄ ar šo lietu nav izņēmums, drÄ«zÄk otrÄdi - faktiski visi pÄrÄ“jie prÄvas dalÄ«bnieki, kÄ norÄdÄ«ts AstoņkÄja publikÄcijÄ, ir pilnÄ«bÄ zaudÄ“juši atmiņu, ciktÄl tÄ saistÄs ar šÄ« strÄ«da izskatÄ«šanu, vai arÄ« no jebkÄdiem komentÄriem atsakÄs (izņemot tos dažus, kuri jau ir miruši).
ŠÄ·Ä«rÄ“jtiesas sastÄvÄ bija tiesneši Ziedonis Špengelis, Ruta Bulava un IrÄ“na Sarkane. PÄ“dÄ“jÄ jau ir mirusi, Z. Špengelis apgalvo, ka neko tÄdu vispÄr neatceroties, bet R. Bulava teic, ka "es tÄdas lietas nemaz nedrÄ«kstu teikt, tas jums jÄprasa pašam Kozlovskim".
Tikpat nerunÄ«gi vai atmiņu zaudÄ“juši ir arÄ« Siera nama pÄrstÄvji. Piena produktu vairumtirgotÄja valdes locekle Dace Pauliņa, kura parasti medijiem labprÄt atbild uz jautÄjumiem, šoreiz ir ÄrkÄrtÄ«gi nerunÄ«ga.
Viņa nevÄ“las paskaidrot ne to, kÄdus tieši pienÄkumus un kÄ uzdevumÄ saistÄ«bÄ ar šo tiesvedÄ«bu veica tagadÄ“jais ministrs, ne to, kÄdÄ veidÄ viņas vadÄ«tajam uzņēmumam Siera nams vispÄr izdevÄs kÄ savu pilnvaroto pÄrstÄvi saimnieciskÄ tiesvedÄ«bÄ piesaistÄ«t DrošÄ«bas policijas pÄrvaldes priekšnieka vietnieku.
Par neatbildamiem D. Pauliņa uzskata arÄ« jautÄjumus, vai ar augsto DrošÄ«bas policijas amatpersonu ir tikusi noslÄ“gta rakstiska vienošanÄs par viņa sniegtiem pakalpojumiem, kÄ ir tikusi veikta R. Kozlovska pakalpojumu apmaksa un vai pirms viņa piesaistÄ«šanas Siera nama pÄrstÄvÄ«bai ir saņemts apstiprinÄjums, ka DrošÄ«bas policijas vadÄ«ba neiebilst pret šÄdu tÄs darbinieka iesaistÄ«šanos saimniecisku jautÄjumu risinÄšanÄ.
Ä»oti nerunÄ«gs izrÄdÄs arÄ« pats iekšlietu ministrs, tomÄ“r R. Kozlovskim oficiÄlÄ atbildÄ“ nÄkas atzÄ«t, ka "laikÄ, kad dienÄ“ju DrošÄ«bas policijÄ, tai skaitÄ laika periodÄ no 1996. lÄ«dz 2005. gadam, esmu sniedzis jurista pakalpojumus".
Viņš apgalvo, ka "par minÄ“tajiem pakalpojumiem saņemto atlÄ«dzÄ«bu esmu deklarÄ“jis likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ", taÄu to nav iespÄ“jams pÄrbaudÄ«t, jo R. Kozlovska kÄ DrošÄ«bas policijas darbinieka amatpersonas deklarÄcijas nav publiski pieejamas.
No R. Kozlovska skaidrojumiem kļūst skaidrs, ka Siera nama prÄva ir bijusi tikai viens no gadÄ«jumiem, kad viņš kÄ augsta DrošÄ«bas policijas amatpersona piedalÄ«jies saimniecisku strÄ«du risinÄšanÄ. TaÄu uz jautÄjumiem, kÄdas vÄ“l juridiskas vai fiziskas personas saimnieciskos vai finansiÄla rakstura strÄ«dos ir pÄrstÄvÄ“tas, R. Kozlovskis atsakÄs atbildÄ“t, jo "manis sniegtie pakalpojumi skar juridisko personu saimniecisko darbÄ«bu".
ArÄ« uz jebkÄdiem jautÄjumiem saistÄ«bÄ ar Bauskas piena un Siera nama tiesvedÄ«bu un par to, cik efektÄ«va ir bijusi viņa kÄ DrošÄ«bas policijas augstas amatpersonas piesaistÄ«šana šÄdÄ saimnieciskÄ strÄ«dÄ, R. Kozlovskis klusÄ“, taÄu lietas iznÄkums apliecina šÄdas metodes efektivitÄti: šÄ·Ä«rÄ“jtiesa 2002. gada 15. jÅ«lijÄ ir nolÄ“musi par labu DrošÄ«bas policijas amatpersonas pÄrstÄvÄ“tajam Siera namam piedzÄ«t gandrÄ«z 73 tÅ«kstošus latu.
Jau 2002. gada 28. jÅ«lijÄ R. Kozlovska pÄrstÄvÄ“tais uzņēmums vÄ“rsies RÄ«gas Centra rajona tiesÄ ar pieteikumu par sprieduma piespiedu izpildi jau par vairÄk nekÄ 100 tÅ«kstošiem latu. Bauskas piens vÄ“l neveiksmÄ«gi vÄ“rsies tiesÄ«bsargÄšanas iestÄdÄ“s, taÄu galu galÄ tiesÄšanÄs ar DrošÄ«bas policijas amatpersonas pÄrstÄvÄ“to Siera namu uzņēmumam ir izrÄdÄ«jusies liktenÄ«ga - pÄ“c vÄ“l vairÄku gadu agonijas 2009. gadÄ ir ticis sÄkts uzņēmuma maksÄtnespÄ“jas process.
Pašlaik Bauskas piena toreizÄ“jais galvenais akcionÄrs Igors Podkopajevs jau ir miris, savukÄrt viņa atraitne Nadežda Podkopajeva ar znota starpniecÄ«bu nodevusi ziņu, ka šie notikumi esot viņai pÄrÄk sÄpÄ«gi, lai par tiem runÄtu.
TagadÄ“jais iekšlietu ministrs gan piebilst, ka "ar šo varu apliecinÄt, ka neviena manis veiktÄ pÄrstÄvÄ«ba nav bijusi interešu konfliktÄ ar maniem dienesta pienÄkumiem DrošÄ«bas policijÄ", taÄu aptaujÄtie advokÄti neslÄ“pj savu pÄrsteigumu par šÄdu praksi.
"Man ir grÅ«ti iedomÄties situÄciju, kad ir nepieciešams aicinÄt drošÄ«bas dienesta amatpersonu pÄrstÄvÄ“t uzņēmumu civilprocesÄ. Tas drusku izklausÄs pÄ“c tÄda absurda teÄtra. Ir ļoti grÅ«ti iedomÄties, ka starp divÄm juridiskÄm pusÄ“m saimnieciskÄ strÄ«dÄ kÄdu no pusÄ“m pÄrstÄv drošÄ«bas iestÄžu amatpersona. VisticamÄk, ka tas ir likuma pÄrkÄpums, bet kÄ minimums tas ir Ä“tikas pÄrkÄpums," saka zvÄ“rinÄts advokÄts JÄnis Rozenbergs.
"Ja valsts drošÄ«bas iestÄdes amatpersona joprojÄm ir amatÄ, tad tas nav normÄli. Tas ir kaut kas neiedomÄjams. Manam prÄtam neaptverams. Es gan nepozicionÄ“ju sevi kÄ speciÄlistu šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄs un civilprocesos, bet man šÄ·iet, ka pat no tiesÄ«bu principu viedokļa un veselÄ saprÄta viedokļa tas ir kaut kas pilnÄ«gi neiedomÄjams," aprakstÄ«to situÄciju komentÄ“ zvÄ“rinÄts advokÄts Egils Rusanovs, uz jautÄjumu, kÄ šÄdas amatpersonas parÄdÄ«šanÄs šÄ·Ä«rÄ“jtiesÄ var ietekmÄ“t tÄs lÄ“mumu, atbildot: "Es teikšu tagad populÄro – da jebkÄ."
SavukÄrt zvÄ“rinÄts advokÄts Dmitrijs SkaÄkovs piebilst - viņam "šÄ·istu interesanti ne tikai tas, kÄdēļ augsta ranga drošÄ«bas iestÄdes amatpersona pÄ“kšÅ†i pÄrstÄv kÄdas personas intereses civillietÄ, bet arÄ« - kurÄ laikÄ tas notiek. Ja tas notiek laikÄ no plkst.9 lÄ«dz plkst.17, tad ir jautÄjums, kad viņam ir darba diena".
SavukÄrt kÄds pazÄ«stams uzņēmÄ“js, arÄ« nevÄ“loties publiskot savu vÄrdu saistÄ«bÄ ar šo tÄ“mu, izteicis šÄdu viedokli: "Deviņdesmitajos gados tiesÄ«bsargÄšanas iestÄžu pÄrstÄvji ar "jumta" pakalpojumiem nodarbojÄs gandrÄ«z atklÄti. GadÄ«jums, saistÄ«bÄ ar kuru tagad ir pieÄ·erts tagadÄ“jais ministrs, demonstrÄ“ jau nÄkamo "stadiju" - "civilizÄ“to jumtošanu", kas pÄ“c gadu tÅ«kstošu mijas sÄka izpausties kÄ "oficiÄla pÄrstÄvÄ«ba"."