Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienās filipikas ļoti iederas. Faktiski bez filipikām vairs nav iespējams dzīvot. Cilvēkiem noteikti nav iespējams dzīvot. Bez filipikām ir iespējams dzīvot vienīgi bezprātīgajiem postcilvēkiem.

Filipikas nav postcilvēku postkultūras elements. Filipikas ir cilvēku kultūras elements. Pamatā politiskās publicistikas elements. Pie tam ļoti sens un nobriedis elements.

Filipikas ir tāds kultūras elements, kas prasa augstu literāro meistarību, vārda semantisko izjūtu, patstāvīgas domas apgarotību un artistiskumu sintezē ar politisko procesu dziļu izpratni un drosmīgu pilsonisko vērtējumu.

Filipikas nekad nav konveijera kaļķainā produkcija, bet gan autora unikālās apdāvinātÄ«bas liecÄ«ba. Sarkastiski izaicinot oficiālās sabiedriskās domas pelÄ“cÄ«bu un valdošÄs kliÄ·es fetišismu, filipikās standarta domas vietā koncentrÄ“jās lakonisks šedevrs. Politiskajā publicistikā tāpat kā mākslā ir vieta estÄ“tiskajiem šedevriem. Tādās reizÄ“s teksta poÄ“tikas augstais lidojums atbilst autora intelektuālās organizācijas augstumam.

Filipiku žanriskās reputācijas ceļš sākās sengrieÄ·u oratoru dzÄ“lÄ«gajās runās, turpinājās viduslaiku sholastu retorikā un Jauno laiku aristokrātijas un buržuāzijas nesaudzÄ«gajā publicistikā. Bez filipikām nav iedomājama RablÄ“, VoltÄ“ra, Svifta, GÄ“tes, Heines, Bairona, B.Šova, Puškina, ÄŒaadajeva, Gogoļa, Raiņa, Andreja UpÄ«ša daiļrade, mÅ«sdienu Ä£eniālā filosofa Karena Svasjana esejas par šodienas ārprātu Rietumeiropā.

Latvijas tagadnÄ“ filipikas ir portāla Pietiek neatņemama sastāvdaļa. Domājams, ne visiem autoriem un komentÄ“tājiem apzinoties, ka viņi izsakās tipiskā filipiku žanrā. Šajā žanrā tradicionāli izsakās vairāk vai mazāk emocionāli cilvÄ“ki, bet katrā ziņā sociāli aktÄ«vi cilvÄ“ki. Viņi nespÄ“j vienaldzÄ«gi nolÅ«koties uz Latvijas nemitÄ«gajām nebÅ«šanām. Viņu vÄ“rtÄ“jumi reāli ir filipikas – asi atmaskojoši izteikumi pret „politiÄ·u” nacionālajām nodevÄ«bām, valstiskajām nelietÄ«bām, budžeta zādzÄ«bām, sociālo cinismu, netaisnÄ«gumu, netiesiskumu, veselā saprāta trÅ«kumu.

Filipikas nav verdzisku pielÄ«dÄ“ju, nenogurdināmu laizÄ«tāju, lišÄ·Ä«gu glaimotāju stihija. No latviešu servilisma klasiÄ·iem stradiņiem, allikiem, levitiem nekad nesagaidÄ«sim filipikas par pÄ“cpadomju Latviju un pÄ“cpadomju latviešiem. Filipikas ir patiesi Ä«sto un konjunktÅ«riski neaptašÄ·Ä«to nacionālo patriotu sfÄ“ra. Tāda sfÄ“ra latviešiem eksistÄ“, bet nav pārāk liela un netiek tautas masās adekvāti saprasta un novÄ“rtÄ“ta. Latviešiem neviltots patriotisms pÄ“dÄ“jo reizi uzziedÄ“ja 1905.gada tautas sacelšanās varonÄ«bā. PÄ“cāk latvieši galvenokārt mÄ«lÄ“ja dzimteni ar aizsietām acÄ«m, kā arÄ« mÄ«lÄ“ja dzimteni ne tik daudz dzimtenes interesÄ“s, bet gan katrs savās interesÄ“s. PÄ“cāk latviešiem patriotisms ir bijis nevis skaidra saprāta apliecinājums, bet akla kaislÄ«ba, nespÄ“jot pat lāgā atšÄ·irt uzspÄ“lÄ“tu patriotismu no Ä«sta patriotisma. AizvadÄ«tajos gadu desmitos patriotisma vietā ir stājies pastulbais transnacionālais internacionālisms, bezdvÄ“seliskais kosmopolÄ«tisms un morālais trulums. 

MÅ«sdienās filipikas ir izpelnÄ«jušies ne tikai latvieši, bet visa Rietumu civilizācija. Latviešu dzÄ«ve ideāli virzās brālÄ«gā kopsolÄ« ar pārÄ“jiem eiropeÄ«diem. Notikumi mÅ«smājās ir Rietumu civilizācijas organisks komponents.

ŠÄ«s esejas mÄ“rÄ·is ir eiropeÄ«du dzÄ«ves jaunāko trendu zināms kopsavilkums. Tas var palÄ«dzÄ“t emocionāli vÄ“sāk un bez stresa sagremot mÅ«smāju ne reti šausmÄ«gos netikumus. Stress bojā nervu šÅ«nas. Tās iet bojā un vairs neatjaunojās. Bet tas nav labi. Psihologi saka, ka visbiežāk stresam pakļauti ir vÄ“rtÄ«gākie cilvÄ“ki – domājoši cilvÄ“ki. Etniskās apātijas un etniskās izvirtÄ«bas vispārÄ“jais bums nevar bÅ«t šÄ·Ä“rslis pašam rosÄ«ties ar atvÄ“rtām acÄ«m un uzrunāt tos, kuri uz pasauli lÅ«kojās ar vÄ“l lielāku entuziasmu. 

Pirmās un nopietnākās filipikas nākas adresÄ“t Rietumu civilizācijas kompleksajai entropijai. Tā ir jauna pieeja – analÄ«tisks progress. LÄ«dz šim nerunāja par eiropiešu nelabumu kompleksu. AkcentÄ“ja tikai atsevišÄ·us nelabumus. TurpretÄ« nupat (2015.gada vasarā) sāka runāt par Rietumu civilizācijas komplekso entropiju. Rietumu civilizācijas analÄ«tika izvÄ“lÄ“jās jaunu vektoru. Neapšaubāmi, ka tā nav profesionālā iegriba, bet gan dzÄ«ves nepieciešamÄ«ba.

Entropija ir parādību un procesu pāreja zemākā stāvoklī, izdalot zināmu enerģiju. Entropijas jēdziens bija samērā populārs arī agrāk. Tas bez speciālas piepūles strauji nostiprinājās leksiskajā korpusā.

Katrā laikmetā ir savi populāri jÄ“dzieni un to lietošanas intonācija. JÄ“dzienu vislabāk raksturo tā filosofiskā, kulturoloÄ£iskā, mākslinieciskā un publicistiskā intonācija.

JÄ“dzienus var aizņemties no iepriekšÄ“jiem laikmetiem. Taču jÄ“dzienu intonācija netiek mantota. Ja no iepriekšÄ“jiem laikmetiem aizņemamies kādu jÄ“dzienu, tad tā intonācija iegÅ«st jaunu semantisko auru (zemtekstu, asociācijas). ŠÄ« aura saskan ar attiecÄ«gā laikmeta garÄ«go tonalitāti, attiecÄ«gā laikmeta idejiskajām interesÄ“m un idejiskajām vajadzÄ«bām. MÅ«sdienām raksturÄ«gu intonāciju iegÅ«st tādi jÄ“dzieni (jÄ“dzienu kopas) kā tehnoloÄ£iskais genocÄ«ds, tehnoloÄ£iskā diktatÅ«ra, tehnotronās pasaules karš, tehnotronais ultimāts, tehnotronā kapitulācija, tehnotronā koncentrācijas nometne. MÅ«sdienÄ«gu intonāciju ir ieguvis arÄ« tāds pasens jÄ“dziens kā „entropija”.

„Baltās” rases entropija ir konstatÄ“jama no XX gs. 70.gadiem. Toreiz jau 10 gadus ārdÄ«jās ārprātÄ«gā demogrāfiskā pāreja, un eiropeÄ«du liktenis bija zināms – izmiršana un novecošana.

Entropija nepaliek bez sekām. Entropija izdala zināmu enerģiju. Tas attiecas arī uz Rietumu civilizācijas komplekso entropiju. Tā izdala enerģiju.

Rietumu civilizācijas kompleksās entropijas izdalÄ«tā enerÄ£ija vispirms bija postmodernisma murgi, pÄ“c tam tos papildināja homoseksuālisma legalizācija, iracionālisma uzplÅ«di, dzÄ«ves realitātes šizofrenizācija, maniakālā alkātÄ«ba, veselā saprāta trÅ«kums politikā, ekonomikā, izglÄ«tÄ«bā. Visticamākais, tas vÄ“l nav viss. Rietumu civilizācijas kompleksās entropijas izdalÄ«tā enerÄ£ija nākotnÄ“ var izšÄ¼Äkties kaut kādos pašlaik nezināmos formātos.

EiropeÄ«du entropijas piemÄ“rs ir ES varas elites pelÄ“cÄ«ba un nekompetence, idiotiskā aizbildināšanās ar tolerances un politkorektuma nepieciešamÄ«bu, milzÄ«gie melu plÅ«di informācijas telpā. Vārdu sakot, eiropeÄ«du entropija uzskatāmi izpaužās nespÄ“jā sev nodrošināt normālu dzÄ«vi. EiropeÄ«di paši bagarÄ“ antropoloÄ£isko pagrimumu.

Pats par sevi saprotams, ka latviešu valdošÄ kliÄ·e (Lielā Banda) ir minÄ“tās entropijas sastāvdaļa. Å…emot vÄ“rā vietÄ“jā etnosa attÄ«stÄ«bas lÄ«meni, ļoti smakojoša un konstanta sastāvdaļa. Pie mums neviens sociālais fenomens nav spÄ“jÄ«gs un arÄ« nevÄ“lās apturÄ“t Lielās Bandas patvaļu.

Rietumu civilizācijas kompleksajā entropijā ietilpst kapitālisma pašlikvidācija, elites mizantropija, elites iracionālisms, elites izvirtÄ«ba, elites cinisms, elites antihumānisms, elites naids pret apgaismÄ«bas ideoloÄ£iju, elites stratÄ“Ä£iskā impotence.

Atkal kapitālismā tāpat kā tā attÄ«stÄ«bas sākumā ir radusies „jauna muižniecÄ«ba” (new nobility). Tā kretÄ«niski uzpÅ«tÄ«gi un smieklÄ«gi pašpārliecināti knakšÄ·inās lÄ«dzās „vecajai” buržuāzijai un aristokrātijai. New nobility vara ir spekulatÄ«vā finanšu kapitāla vara. Kapitālisma neoliberālā vibrācija uzšÄ·Ä«la spekulatÄ«vā finanšu kapitāla varu.

Protams, tas nav nekas jauns. VÄ“sture atkārtojās. SpekulatÄ«vā finanšu kapitāla vara („pirmā miljona” asiņainā vara) jau bija kapitālisma rÄ«tausmā. Tikai vÄ“lāk varu pārņēma rÅ«pnieciskais kapitāls, lai varu zaudÄ“tu kapitālisma dÅ«makā XX gs. nogalÄ“. SpekulatÄ«vā finanšu kapitāla vara atkal sākās XX gs. 80.gados. ŠÄ« vara kulmināciju sasniedza 90.gados, novedot lÄ«dz katastrofai 2008.gadā.

„Vecā” buržuāzija un aristokrātija dzÄ“lÄ«gi izsmej jaunos iznireļus. Bet tas arÄ« ir viss. „Vecā” buržuāzija un aristokrātija nav spÄ“jÄ«ga pilnā mÄ“rā padzÄ«t New nobility. Pašiem varbÅ«t pietiktu spÄ“ka. Bet to nevar izdarÄ«t bez sabiedrÄ«bas vispārÄ“jā atbalsta. Taču sabiedrÄ«ba jau ir tik slima, ka nepieklājÄ«gi žāvājās, izdzirdot aicinājumu pret kaut ko kolektÄ«vi protestÄ“t.

SabiedrÄ«bas žāvāšanās ir „vecās” buržuāzijas un aristokrātijas kopÄ«gais panākums, gadu desmitiem apzināti traumÄ“jot un zombÄ“jot masu apziņu, lai neatkārtotos 1917.gada revolÅ«cija. Noteikta loma ir arÄ« šÄ·iriskajai solidaritātei. New nobility sociālās saknes ir plebejos. SabiedrÄ«bas masām tas ir zināms. SabiedrÄ«bas masas vienmÄ“r intuitÄ«vi aizstāv un sargā savÄ“jos. Tas attiecas arÄ« uz Lielās Bandas aizstāvÄ“šanu un sargāšanu. ArÄ« tā ir plebeju banda.

New nobility” domāšana un intereses veicina transnacionālās topmenedžeru elites konsolidāciju no spekulatÄ«vi un konformistiski orientÄ“tiem gados jauniem iznireļiem. Viņiem ir svešas savas tautas nacionālās intereses.

Tas savukārt izraisÄ«ja valsts suverenitātes bojāeju. Rietumos ir sagrauts sabiedrÄ«bas politiskais fundaments. Rietumu cilvÄ“ki, ne visai skaidri apjÄ“dzot notikušo, ir palikuši bez suverÄ“nas valsts institÅ«ta. Par tā radÄ«šanu un aizstāvÄ“šanu Rietumu cilvÄ“ki ar ieročiem rokās fanātiski cÄ«nÄ«jās tÅ«kstošiem gadus. Taču suverÄ“nas valsts institÅ«ts tika zaudÄ“ts burtiski vienā vÄ“sturiskajā mirklÄ«. Rietumos vairs neeksistÄ“ ideālas nacionālās suverÄ“nās valstis. Tās tika sagrautas burtiski dažos gados. Bez ieročiem. Tikai zombÄ“jot un melojot. Jaunajiem iznireļiem tādas valstis nav vajadzÄ«gas. Jaunajiem iznireļiem ir vajadzÄ«ga vienÄ«gi policija un specdienesti. ArÄ« mediokrātija, lai publiski aizsargātu spekulatÄ«vi iegÅ«to kapitālu. Tā rezultātā morālā degradācija sākās valsts spÄ“ka institÅ«cijās – policijā, specdienestos. Morālo stāju zaudÄ“ja prese, TV, interneta žurnālistikas kāda daļa. ArÄ« LR neprata izvairÄ«ties no visa tik tikko minÄ“tā. VietÄ“jās policijas, specdienestu, mediju degradācija ir ikdienišÄ·a smirdoņa.

Jaunie iznireļi domā Ä«slaicÄ«gi – vienas dienas, bet labākajā gadÄ«jumā vienas paaudzes robežās. Tas savukārt ir veicinājis politiski stratÄ“Ä£iskās domas degradāciju - nespÄ“ju un nevÄ“lÄ“šanos plānot nākotni. Rietumu civilizācijas politiski stratÄ“Ä£iskās domas degradācija griezÄ«gi atspoguļojās no kritiskā 2008.gada un migrācijas politikā.

Globālajā sociālajā analÄ«tikā pašlaik smeldzÄ«gi debatÄ“ par politiski stratÄ“Ä£iskās domas degradāciju. PolitiÄ·u jaunā paaudze nemaz nesaprot, kas ir stratÄ“Ä£iskā politiskā projektÄ“šana un  stratÄ“Ä£iskā politiskā atbildÄ«ba. Bez pārspÄ«lÄ“juma var teikt, ka Rietumu civilizācija ir palikusi bez konstruktÄ«vas stratÄ“Ä£iskās vadÄ«bas. Lieki atgādināt par latviešu stratÄ“Ä£isko neauglÄ«bu.

Par zināmu atskaites punktu var uzskatīt 1968.gadu, kad Rietumus pārņēma studentu un strādnieku nemieri, pieprasot jaunu dzīves kārtību. Konsekventā zinātniskajā terminoloģijā izsakoties, 1968.gada notikumi kļuva Rietumu civilizācijas transformācijas paradigmatiskais faktors.

PÄ“c 1968.gada Rietumu civilizācijas garÄ«gajā dzÄ«vÄ“ parādÄ«jās jauni koncepti: neoliberālisms, postindustriālisms, postmodernisms, informācijas sabiedrÄ«ba, patÄ“rÄ“šanas sabiedrÄ«ba, „Vašingtonas konsenss”, mondiālisms, netokrātija. Sākās reāla darbÄ«ba, fiksÄ“jot planÄ“tas globālās problÄ“mas. Sākās centieni ierobežot dzimstÄ«bu, rÅ«pniecÄ«bu pārcelt uz Dienvidāziju. Tolaik sākās vidusšÄ·iras un proletariāta izšÄ·Ä«šana. Strauji attÄ«stÄ«jās informācijas tehnoloÄ£ijas un cilvÄ“ka apziņas vadÄ«šanas tehnoloÄ£ijas. Jaunu vÄ“rienu ieguva feminisms, genderisms, tradicionālās Ä£imenes sašÄ·obÄ«šana, izglÄ«tÄ«bas masovizācija.

70.gados tika radīta visu procesu planetāri centralizēta vadība: Trīspusējā komisija, Starptautiskais ekonomikas forums Davosā, Vispasaules tirdzniecības organizācija. Attiecīgo tematiku ieguva agrāk dibinātais Bilderbergas klubs un Romas klubs. Mondiālisms (pasaules valdības projekts) ieguva konkrētu statusu un konkrētas funkcijas.

Planetāri centralizÄ“tā vadÄ«ba galvenokārt strādāja aiz slÄ“gtām durvÄ«m, rÅ«pÄ«gi slÄ“pjot savas darbÄ«bas galvenos mÄ“rÄ·us. Bija vairāki mÄ“rÄ·i: planÄ“tas iedzÄ«votāju skaita samazināšana, patÄ“rÄ“šanas ekonomikas ieviešana, zemāko slāņu narkotizācija, postcilvÄ“ku Ä£enÄ“ze ar politkorektuma, seksuālās brÄ«vÄ«bas, uzskatu plurālisma, izklaides industrijas palÄ«dzÄ«bu.

MinÄ“tie mÄ“rÄ·i izkristalizÄ“jās, sastopoties ar zināmu dilemmu. VajadzÄ“ja izlemt, vai savās mājās attÄ«stÄ«t rÅ«pniecÄ«bu, palielināt proletariāta apjomu un veicināt jaunas elites rašanos jeb likvidÄ“t rÅ«pniecÄ«bu, paplašināt pakalpojumu ekonomiku, ieviešot informācijas tehnoloÄ£ijas ar nelielu apkalpojošo personālu – jauna tipa cilvÄ“kiem (Homo virtualis), primitivizÄ“t masu izglÄ«tÄ«bu, lai „vecajai” elitei nebÅ«tu konkurentu, bremzÄ“t sabiedrÄ«bas intelektuālo attÄ«stÄ«bu ar masu informācijas lÄ«dzekļu seklo saturu, realizÄ“t Ä«paši slÄ“ptu antizinātniskuma un antitehnokrātiskuma politiku.

Planetāri centralizÄ“tā vadÄ«ba izvÄ“lÄ“jās to, kas visvairāk saskanÄ“ja ar Rietumu civilizācijas vÄ“sturiskajām perspektÄ«vām - izmiršanu un novecošanu. Bet pats galvenais – saskanÄ“ja ar Rietumu civilizācijas Ä“tosu: morāles ideālu, principu, normu kopumu, kas nosaka gan visas sabiedrÄ«bas tikumisko pārliecÄ«bu, gan atsevišÄ·u indivÄ«du tikumisko pārliecÄ«bu.

Planetāri centralizÄ“tā vadÄ«ba rÄ«kojās objektÄ«vi. Tā necentās voluntāri uzspiest to, kas patiesÄ«bā Rietumu ļaudÄ«m nemaz nebija pa spÄ“kam. Teiksim, Rietumos attÄ«stÄ«t rÅ«pniecÄ«bu un palielināt proletariāta apjomu faktiski varÄ“ja tikai ar „krāsaino” rasu migrantu palÄ«dzÄ«bu. „Balto” demogrāfija spÄ“ja pavilkt vienÄ«gi pakalpojumu ekonomiku ar nelielu apkalpojošo personālu. Izmirstošie un novecojošie „baltie” cilvÄ“ki 90.gados jau vairs netiecās pÄ“c zinātniski tehniskā progresa, labas izglÄ«tÄ«bas, Ä«stas mākslas. „Baltie” pārstāja domāt par rÄ«tdienu.

Par garīgo noslīdējumu skaudri liecina bēdīgā aina zinātnē. Rietumos sociālās un humanitārās zinātnes kļuva pasīvas un aklas 80.gados. Ķīmijas attīstības kulminācija bija 40.-50.gados. Bioķīmijas ziedu laiki bija 60.gados. Organiskajā ķīmijā 90.gados vispār iestājās klusums.

Toties aktivizÄ“jās tās sfÄ“ras, kuras tieši kalpo Rietumu masu sabiedrÄ«bas nepatÄ«kamajam Ä“tosam. Tā, piemÄ“ram, „Narkotiskās politikas globālā komisija” (GCDP) aizvadÄ«tajos gados pasaules valstu valdÄ«bām pačukstÄ“ja lÄ“nÄ«tiņām dekriminalizÄ“t vieglās narkotikas un dekriminalizÄ“t jeb kura veida un jeb kura apjoma narkotiku glabāšanu. MinÄ“tā terminoloÄ£ija („dekriminalizÄ“t”) nozÄ«mÄ“ – nesodÄ«ti atļaut. Vieglo narkotiku lietošana, kā arÄ« jeb kura veida un jeb kura apjoma narkotiku glabāšana neesot krimināli jāsoda.

Personālais kompjÅ«ters cilvÄ“kiem ir no 1969.gada. Mobilā telofona vÄ“sture sākās vÄ“l agrāk - 1947.gadā. Turpmākā informācijas tehnoloÄ£iju vÄ“trainā attÄ«stÄ«ba ir vispārzināms fakts. VienÄ«gi vispārzināms fakts nav šo tehnoloÄ£iju izraisÄ«tās antropoloÄ£iskās problÄ“mas – ietekme uz cilvÄ“ka apziņu, ietekme uz cilvÄ“ka Ä£enÄ“tisko evolÅ«ciju, ietekme uz postcilvÄ“ku Ä£enÄ“zi.

ŠÄ« ietekme ir grandioza. Pirmkārt un galvenokārt par to liecina informācijas tehnoloÄ£iju (Ä«paši sociālo tÄ«klu un mobilo telefonu) bezjÄ“dzÄ«gi lÄ“kmjveidÄ«gā patÄ“rÄ“šana. Informācijas tehnoloÄ£iju patÄ“rÄ“šana jau pašÄ sākumā ievirzÄ«jās tajā bezjÄ“dzÄ«gi lÄ“kmjveidÄ«gajā gultnÄ“, kādā XX gs. ievirzÄ«jās dažādu preču bezjÄ“dzÄ«gi lÄ“kmjveidÄ«gā patÄ“rÄ“šana vispār. Nepārprotami eksistÄ“ informācijas tehnoloÄ£iju psihiskā atkarÄ«ba. Bet tas, saprotams, liecina par psihisko neveselÄ«bu tāpat kā par to liecina citas atkarÄ«bas (alkohola, narkotiku, azartspēļu).

PÄ“tÄ«jumus šajā jomā veic. Taču nebÅ«t visus rezultātus rāda sabiedrÄ«bai. JÅ«tams, ka no mums slÄ“pj pašu svarÄ«gāko par informācijas tehnoloÄ£iju spÄ“ju pārveidot cilvÄ“ka apziņu. JÅ«tams, ka šÄ« spÄ“ja pārveidot cilvÄ“ka apziņu kādam ir politiski un ideoloÄ£iski ļoti izdevÄ«ga. Vismaz šÄ«s spÄ“jas rezultāts nav pretrunā ar Rietumu masu cilvÄ“ku šodienas Ä“tosu – izmirstošo un novecojošo radÄ«jumu morālo garu. Tas ir gars, kuram nemaz vairs neinteresÄ“ civilizācijas entropija, sociālie un politiskie jautājumi, tautas un valsts nākotne, Lielā Bandas un citu bandu deÄ£enerātu marasms. Šim garam interesÄ“ vienÄ«gi onanÄ“t ar mobilo telefonu un piečivināt sociālos tÄ«klus. „MobÄ«lais onānisms” jeb „telefononānisms” un „tviterčivināšana” ir kļuvusi masu cilvÄ“ku eksistenciālā pamatjÄ“ga.

Novērtē šo rakstu:

0
0