CivilizÄ“tÄ barbarisma lÅ«kojums. GlobÄlÄs degradÄcijas filipikas
Arturs PriedÄ«tis · 06.11.2015. · Komentāri (28)MÅ«sdienÄs filipikas ļoti iederas. Faktiski bez filipikÄm vairs nav iespÄ“jams dzÄ«vot. CilvÄ“kiem noteikti nav iespÄ“jams dzÄ«vot. Bez filipikÄm ir iespÄ“jams dzÄ«vot vienÄ«gi bezprÄtÄ«gajiem postcilvÄ“kiem.
Filipikas nav postcilvÄ“ku postkultÅ«ras elements. Filipikas ir cilvÄ“ku kultÅ«ras elements. PamatÄ politiskÄs publicistikas elements. Pie tam ļoti sens un nobriedis elements.
Filipikas ir tÄds kultÅ«ras elements, kas prasa augstu literÄro meistarÄ«bu, vÄrda semantisko izjÅ«tu, patstÄvÄ«gas domas apgarotÄ«bu un artistiskumu sintezÄ“ ar politisko procesu dziļu izpratni un drosmÄ«gu pilsonisko vÄ“rtÄ“jumu.
Filipikas nekad nav konveijera kaļķainÄ produkcija, bet gan autora unikÄlÄs apdÄvinÄtÄ«bas liecÄ«ba. Sarkastiski izaicinot oficiÄlÄs sabiedriskÄs domas pelÄ“cÄ«bu un valdošÄs kliÄ·es fetišismu, filipikÄs standarta domas vietÄ koncentrÄ“jÄs lakonisks šedevrs. PolitiskajÄ publicistikÄ tÄpat kÄ mÄkslÄ ir vieta estÄ“tiskajiem šedevriem. TÄdÄs reizÄ“s teksta poÄ“tikas augstais lidojums atbilst autora intelektuÄlÄs organizÄcijas augstumam.
Filipiku žanriskÄs reputÄcijas ceļš sÄkÄs sengrieÄ·u oratoru dzÄ“lÄ«gajÄs runÄs, turpinÄjÄs viduslaiku sholastu retorikÄ un Jauno laiku aristokrÄtijas un buržuÄzijas nesaudzÄ«gajÄ publicistikÄ. Bez filipikÄm nav iedomÄjama RablÄ“, VoltÄ“ra, Svifta, GÄ“tes, Heines, Bairona, B.Šova, Puškina, ÄŒaadajeva, Gogoļa, Raiņa, Andreja UpÄ«ša daiļrade, mÅ«sdienu Ä£eniÄlÄ filosofa Karena Svasjana esejas par šodienas ÄrprÄtu RietumeiropÄ.
Latvijas tagadnÄ“ filipikas ir portÄla Pietiek neatņemama sastÄvdaļa. DomÄjams, ne visiem autoriem un komentÄ“tÄjiem apzinoties, ka viņi izsakÄs tipiskÄ filipiku žanrÄ. ŠajÄ Å¾anrÄ tradicionÄli izsakÄs vairÄk vai mazÄk emocionÄli cilvÄ“ki, bet katrÄ ziÅ†Ä sociÄli aktÄ«vi cilvÄ“ki. Viņi nespÄ“j vienaldzÄ«gi nolÅ«koties uz Latvijas nemitÄ«gajÄm nebÅ«šanÄm. Viņu vÄ“rtÄ“jumi reÄli ir filipikas – asi atmaskojoši izteikumi pret „politiÄ·u” nacionÄlajÄm nodevÄ«bÄm, valstiskajÄm nelietÄ«bÄm, budžeta zÄdzÄ«bÄm, sociÄlo cinismu, netaisnÄ«gumu, netiesiskumu, veselÄ saprÄta trÅ«kumu.
Filipikas nav verdzisku pielÄ«dÄ“ju, nenogurdinÄmu laizÄ«tÄju, lišÄ·Ä«gu glaimotÄju stihija. No latviešu servilisma klasiÄ·iem stradiņiem, allikiem, levitiem nekad nesagaidÄ«sim filipikas par pÄ“cpadomju Latviju un pÄ“cpadomju latviešiem. Filipikas ir patiesi Ä«sto un konjunktÅ«riski neaptašÄ·Ä«to nacionÄlo patriotu sfÄ“ra. TÄda sfÄ“ra latviešiem eksistÄ“, bet nav pÄrÄk liela un netiek tautas masÄs adekvÄti saprasta un novÄ“rtÄ“ta. Latviešiem neviltots patriotisms pÄ“dÄ“jo reizi uzziedÄ“ja 1905.gada tautas sacelšanÄs varonÄ«bÄ. PÄ“cÄk latvieši galvenokÄrt mÄ«lÄ“ja dzimteni ar aizsietÄm acÄ«m, kÄ arÄ« mÄ«lÄ“ja dzimteni ne tik daudz dzimtenes interesÄ“s, bet gan katrs savÄs interesÄ“s. PÄ“cÄk latviešiem patriotisms ir bijis nevis skaidra saprÄta apliecinÄjums, bet akla kaislÄ«ba, nespÄ“jot pat lÄgÄ atšÄ·irt uzspÄ“lÄ“tu patriotismu no Ä«sta patriotisma. AizvadÄ«tajos gadu desmitos patriotisma vietÄ ir stÄjies pastulbais transnacionÄlais internacionÄlisms, bezdvÄ“seliskais kosmopolÄ«tisms un morÄlais trulums.
MÅ«sdienÄs filipikas ir izpelnÄ«jušies ne tikai latvieši, bet visa Rietumu civilizÄcija. Latviešu dzÄ«ve ideÄli virzÄs brÄlÄ«gÄ kopsolÄ« ar pÄrÄ“jiem eiropeÄ«diem. Notikumi mÅ«smÄjÄs ir Rietumu civilizÄcijas organisks komponents.
ŠÄ«s esejas mÄ“rÄ·is ir eiropeÄ«du dzÄ«ves jaunÄko trendu zinÄms kopsavilkums. Tas var palÄ«dzÄ“t emocionÄli vÄ“sÄk un bez stresa sagremot mÅ«smÄju ne reti šausmÄ«gos netikumus. Stress bojÄ nervu šÅ«nas. TÄs iet bojÄ un vairs neatjaunojÄs. Bet tas nav labi. Psihologi saka, ka visbiežÄk stresam pakļauti ir vÄ“rtÄ«gÄkie cilvÄ“ki – domÄjoši cilvÄ“ki. EtniskÄs apÄtijas un etniskÄs izvirtÄ«bas vispÄrÄ“jais bums nevar bÅ«t šÄ·Ä“rslis pašam rosÄ«ties ar atvÄ“rtÄm acÄ«m un uzrunÄt tos, kuri uz pasauli lÅ«kojÄs ar vÄ“l lielÄku entuziasmu.
PirmÄs un nopietnÄkÄs filipikas nÄkas adresÄ“t Rietumu civilizÄcijas kompleksajai entropijai. TÄ ir jauna pieeja – analÄ«tisks progress. LÄ«dz šim nerunÄja par eiropiešu nelabumu kompleksu. AkcentÄ“ja tikai atsevišÄ·us nelabumus. TurpretÄ« nupat (2015.gada vasarÄ) sÄka runÄt par Rietumu civilizÄcijas komplekso entropiju. Rietumu civilizÄcijas analÄ«tika izvÄ“lÄ“jÄs jaunu vektoru. NeapšaubÄmi, ka tÄ nav profesionÄlÄ iegriba, bet gan dzÄ«ves nepieciešamÄ«ba.
Entropija ir parÄdÄ«bu un procesu pÄreja zemÄkÄ stÄvoklÄ«, izdalot zinÄmu enerÄ£iju. Entropijas jÄ“dziens bija samÄ“rÄ populÄrs arÄ« agrÄk. Tas bez speciÄlas piepÅ«les strauji nostiprinÄjÄs leksiskajÄ korpusÄ.
KatrÄ laikmetÄ ir savi populÄri jÄ“dzieni un to lietošanas intonÄcija. JÄ“dzienu vislabÄk raksturo tÄ filosofiskÄ, kulturoloÄ£iskÄ, mÄkslinieciskÄ un publicistiskÄ intonÄcija.
JÄ“dzienus var aizņemties no iepriekšÄ“jiem laikmetiem. TaÄu jÄ“dzienu intonÄcija netiek mantota. Ja no iepriekšÄ“jiem laikmetiem aizņemamies kÄdu jÄ“dzienu, tad tÄ intonÄcija iegÅ«st jaunu semantisko auru (zemtekstu, asociÄcijas). ŠÄ« aura saskan ar attiecÄ«gÄ laikmeta garÄ«go tonalitÄti, attiecÄ«gÄ laikmeta idejiskajÄm interesÄ“m un idejiskajÄm vajadzÄ«bÄm. MÅ«sdienÄm raksturÄ«gu intonÄciju iegÅ«st tÄdi jÄ“dzieni (jÄ“dzienu kopas) kÄ tehnoloÄ£iskais genocÄ«ds, tehnoloÄ£iskÄ diktatÅ«ra, tehnotronÄs pasaules karš, tehnotronais ultimÄts, tehnotronÄ kapitulÄcija, tehnotronÄ koncentrÄcijas nometne. MÅ«sdienÄ«gu intonÄciju ir ieguvis arÄ« tÄds pasens jÄ“dziens kÄ „entropija”.
„BaltÄs” rases entropija ir konstatÄ“jama no XX gs. 70.gadiem. Toreiz jau 10 gadus ÄrdÄ«jÄs ÄrprÄtÄ«gÄ demogrÄfiskÄ pÄreja, un eiropeÄ«du liktenis bija zinÄms – izmiršana un novecošana.
Entropija nepaliek bez sekÄm. Entropija izdala zinÄmu enerÄ£iju. Tas attiecas arÄ« uz Rietumu civilizÄcijas komplekso entropiju. TÄ izdala enerÄ£iju.
Rietumu civilizÄcijas kompleksÄs entropijas izdalÄ«tÄ enerÄ£ija vispirms bija postmodernisma murgi, pÄ“c tam tos papildinÄja homoseksuÄlisma legalizÄcija, iracionÄlisma uzplÅ«di, dzÄ«ves realitÄtes šizofrenizÄcija, maniakÄlÄ alkÄtÄ«ba, veselÄ saprÄta trÅ«kums politikÄ, ekonomikÄ, izglÄ«tÄ«bÄ. VisticamÄkais, tas vÄ“l nav viss. Rietumu civilizÄcijas kompleksÄs entropijas izdalÄ«tÄ enerÄ£ija nÄkotnÄ“ var izšÄ¼Äkties kaut kÄdos pašlaik nezinÄmos formÄtos.
EiropeÄ«du entropijas piemÄ“rs ir ES varas elites pelÄ“cÄ«ba un nekompetence, idiotiskÄ aizbildinÄšanÄs ar tolerances un politkorektuma nepieciešamÄ«bu, milzÄ«gie melu plÅ«di informÄcijas telpÄ. VÄrdu sakot, eiropeÄ«du entropija uzskatÄmi izpaužÄs nespÄ“jÄ sev nodrošinÄt normÄlu dzÄ«vi. EiropeÄ«di paši bagarÄ“ antropoloÄ£isko pagrimumu.
Pats par sevi saprotams, ka latviešu valdošÄ kliÄ·e (LielÄ Banda) ir minÄ“tÄs entropijas sastÄvdaļa. Å…emot vÄ“rÄ vietÄ“jÄ etnosa attÄ«stÄ«bas lÄ«meni, ļoti smakojoša un konstanta sastÄvdaļa. Pie mums neviens sociÄlais fenomens nav spÄ“jÄ«gs un arÄ« nevÄ“lÄs apturÄ“t LielÄs Bandas patvaļu.
Rietumu civilizÄcijas kompleksajÄ entropijÄ ietilpst kapitÄlisma pašlikvidÄcija, elites mizantropija, elites iracionÄlisms, elites izvirtÄ«ba, elites cinisms, elites antihumÄnisms, elites naids pret apgaismÄ«bas ideoloÄ£iju, elites stratÄ“Ä£iskÄ impotence.
Atkal kapitÄlismÄ tÄpat kÄ tÄ attÄ«stÄ«bas sÄkumÄ ir radusies „jauna muižniecÄ«ba” (new nobility). TÄ kretÄ«niski uzpÅ«tÄ«gi un smieklÄ«gi pašpÄrliecinÄti knakšÄ·inÄs lÄ«dzÄs „vecajai” buržuÄzijai un aristokrÄtijai. New nobility vara ir spekulatÄ«vÄ finanšu kapitÄla vara. KapitÄlisma neoliberÄlÄ vibrÄcija uzšÄ·Ä«la spekulatÄ«vÄ finanšu kapitÄla varu.
Protams, tas nav nekas jauns. VÄ“sture atkÄrtojÄs. SpekulatÄ«vÄ finanšu kapitÄla vara („pirmÄ miljona” asiņainÄ vara) jau bija kapitÄlisma rÄ«tausmÄ. Tikai vÄ“lÄk varu pÄrņēma rÅ«pnieciskais kapitÄls, lai varu zaudÄ“tu kapitÄlisma dÅ«makÄ XX gs. nogalÄ“. SpekulatÄ«vÄ finanšu kapitÄla vara atkal sÄkÄs XX gs. 80.gados. ŠÄ« vara kulminÄciju sasniedza 90.gados, novedot lÄ«dz katastrofai 2008.gadÄ.
„VecÄ” buržuÄzija un aristokrÄtija dzÄ“lÄ«gi izsmej jaunos iznireļus. Bet tas arÄ« ir viss. „VecÄ” buržuÄzija un aristokrÄtija nav spÄ“jÄ«ga pilnÄ mÄ“rÄ padzÄ«t New nobility. Pašiem varbÅ«t pietiktu spÄ“ka. Bet to nevar izdarÄ«t bez sabiedrÄ«bas vispÄrÄ“jÄ atbalsta. TaÄu sabiedrÄ«ba jau ir tik slima, ka nepieklÄjÄ«gi žÄvÄjÄs, izdzirdot aicinÄjumu pret kaut ko kolektÄ«vi protestÄ“t.
SabiedrÄ«bas žÄvÄšanÄs ir „vecÄs” buržuÄzijas un aristokrÄtijas kopÄ«gais panÄkums, gadu desmitiem apzinÄti traumÄ“jot un zombÄ“jot masu apziņu, lai neatkÄrtotos 1917.gada revolÅ«cija. Noteikta loma ir arÄ« šÄ·iriskajai solidaritÄtei. New nobility sociÄlÄs saknes ir plebejos. SabiedrÄ«bas masÄm tas ir zinÄms. SabiedrÄ«bas masas vienmÄ“r intuitÄ«vi aizstÄv un sargÄ savÄ“jos. Tas attiecas arÄ« uz LielÄs Bandas aizstÄvÄ“šanu un sargÄšanu. ArÄ« tÄ ir plebeju banda.
„New nobility” domÄšana un intereses veicina transnacionÄlÄs topmenedžeru elites konsolidÄciju no spekulatÄ«vi un konformistiski orientÄ“tiem gados jauniem iznireļiem. Viņiem ir svešas savas tautas nacionÄlÄs intereses.
Tas savukÄrt izraisÄ«ja valsts suverenitÄtes bojÄeju. Rietumos ir sagrauts sabiedrÄ«bas politiskais fundaments. Rietumu cilvÄ“ki, ne visai skaidri apjÄ“dzot notikušo, ir palikuši bez suverÄ“nas valsts institÅ«ta. Par tÄ radÄ«šanu un aizstÄvÄ“šanu Rietumu cilvÄ“ki ar ieroÄiem rokÄs fanÄtiski cÄ«nÄ«jÄs tÅ«kstošiem gadus. TaÄu suverÄ“nas valsts institÅ«ts tika zaudÄ“ts burtiski vienÄ vÄ“sturiskajÄ mirklÄ«. Rietumos vairs neeksistÄ“ ideÄlas nacionÄlÄs suverÄ“nÄs valstis. TÄs tika sagrautas burtiski dažos gados. Bez ieroÄiem. Tikai zombÄ“jot un melojot. Jaunajiem iznireļiem tÄdas valstis nav vajadzÄ«gas. Jaunajiem iznireļiem ir vajadzÄ«ga vienÄ«gi policija un specdienesti. ArÄ« mediokrÄtija, lai publiski aizsargÄtu spekulatÄ«vi iegÅ«to kapitÄlu. TÄ rezultÄtÄ morÄlÄ degradÄcija sÄkÄs valsts spÄ“ka institÅ«cijÄs – policijÄ, specdienestos. MorÄlo stÄju zaudÄ“ja prese, TV, interneta žurnÄlistikas kÄda daļa. ArÄ« LR neprata izvairÄ«ties no visa tik tikko minÄ“tÄ. VietÄ“jÄs policijas, specdienestu, mediju degradÄcija ir ikdienišÄ·a smirdoņa.
Jaunie iznireļi domÄ Ä«slaicÄ«gi – vienas dienas, bet labÄkajÄ gadÄ«jumÄ vienas paaudzes robežÄs. Tas savukÄrt ir veicinÄjis politiski stratÄ“Ä£iskÄs domas degradÄciju - nespÄ“ju un nevÄ“lÄ“šanos plÄnot nÄkotni. Rietumu civilizÄcijas politiski stratÄ“Ä£iskÄs domas degradÄcija griezÄ«gi atspoguļojÄs no kritiskÄ 2008.gada un migrÄcijas politikÄ.
GlobÄlajÄ sociÄlajÄ analÄ«tikÄ pašlaik smeldzÄ«gi debatÄ“ par politiski stratÄ“Ä£iskÄs domas degradÄciju. PolitiÄ·u jaunÄ paaudze nemaz nesaprot, kas ir stratÄ“Ä£iskÄ politiskÄ projektÄ“šana un stratÄ“Ä£iskÄ politiskÄ atbildÄ«ba. Bez pÄrspÄ«lÄ“juma var teikt, ka Rietumu civilizÄcija ir palikusi bez konstruktÄ«vas stratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«bas. Lieki atgÄdinÄt par latviešu stratÄ“Ä£isko neauglÄ«bu.
Par zinÄmu atskaites punktu var uzskatÄ«t 1968.gadu, kad Rietumus pÄrņēma studentu un strÄdnieku nemieri, pieprasot jaunu dzÄ«ves kÄrtÄ«bu. KonsekventÄ zinÄtniskajÄ terminoloÄ£ijÄ izsakoties, 1968.gada notikumi kļuva Rietumu civilizÄcijas transformÄcijas paradigmatiskais faktors.
PÄ“c 1968.gada Rietumu civilizÄcijas garÄ«gajÄ dzÄ«vÄ“ parÄdÄ«jÄs jauni koncepti: neoliberÄlisms, postindustriÄlisms, postmodernisms, informÄcijas sabiedrÄ«ba, patÄ“rÄ“šanas sabiedrÄ«ba, „Vašingtonas konsenss”, mondiÄlisms, netokrÄtija. SÄkÄs reÄla darbÄ«ba, fiksÄ“jot planÄ“tas globÄlÄs problÄ“mas. SÄkÄs centieni ierobežot dzimstÄ«bu, rÅ«pniecÄ«bu pÄrcelt uz DienvidÄziju. Tolaik sÄkÄs vidusšÄ·iras un proletariÄta izšÄ·Ä«šana. Strauji attÄ«stÄ«jÄs informÄcijas tehnoloÄ£ijas un cilvÄ“ka apziņas vadÄ«šanas tehnoloÄ£ijas. Jaunu vÄ“rienu ieguva feminisms, genderisms, tradicionÄlÄs Ä£imenes sašÄ·obÄ«šana, izglÄ«tÄ«bas masovizÄcija.
70.gados tika radÄ«ta visu procesu planetÄri centralizÄ“ta vadÄ«ba: TrÄ«spusÄ“jÄ komisija, Starptautiskais ekonomikas forums DavosÄ, Vispasaules tirdzniecÄ«bas organizÄcija. AttiecÄ«go tematiku ieguva agrÄk dibinÄtais Bilderbergas klubs un Romas klubs. MondiÄlisms (pasaules valdÄ«bas projekts) ieguva konkrÄ“tu statusu un konkrÄ“tas funkcijas.
PlanetÄri centralizÄ“tÄ vadÄ«ba galvenokÄrt strÄdÄja aiz slÄ“gtÄm durvÄ«m, rÅ«pÄ«gi slÄ“pjot savas darbÄ«bas galvenos mÄ“rÄ·us. Bija vairÄki mÄ“rÄ·i: planÄ“tas iedzÄ«votÄju skaita samazinÄšana, patÄ“rÄ“šanas ekonomikas ieviešana, zemÄko slÄņu narkotizÄcija, postcilvÄ“ku Ä£enÄ“ze ar politkorektuma, seksuÄlÄs brÄ«vÄ«bas, uzskatu plurÄlisma, izklaides industrijas palÄ«dzÄ«bu.
MinÄ“tie mÄ“rÄ·i izkristalizÄ“jÄs, sastopoties ar zinÄmu dilemmu. VajadzÄ“ja izlemt, vai savÄs mÄjÄs attÄ«stÄ«t rÅ«pniecÄ«bu, palielinÄt proletariÄta apjomu un veicinÄt jaunas elites rašanos jeb likvidÄ“t rÅ«pniecÄ«bu, paplašinÄt pakalpojumu ekonomiku, ieviešot informÄcijas tehnoloÄ£ijas ar nelielu apkalpojošo personÄlu – jauna tipa cilvÄ“kiem (Homo virtualis), primitivizÄ“t masu izglÄ«tÄ«bu, lai „vecajai” elitei nebÅ«tu konkurentu, bremzÄ“t sabiedrÄ«bas intelektuÄlo attÄ«stÄ«bu ar masu informÄcijas lÄ«dzekļu seklo saturu, realizÄ“t Ä«paši slÄ“ptu antizinÄtniskuma un antitehnokrÄtiskuma politiku.
PlanetÄri centralizÄ“tÄ vadÄ«ba izvÄ“lÄ“jÄs to, kas visvairÄk saskanÄ“ja ar Rietumu civilizÄcijas vÄ“sturiskajÄm perspektÄ«vÄm - izmiršanu un novecošanu. Bet pats galvenais – saskanÄ“ja ar Rietumu civilizÄcijas Ä“tosu: morÄles ideÄlu, principu, normu kopumu, kas nosaka gan visas sabiedrÄ«bas tikumisko pÄrliecÄ«bu, gan atsevišÄ·u indivÄ«du tikumisko pÄrliecÄ«bu.
PlanetÄri centralizÄ“tÄ vadÄ«ba rÄ«kojÄs objektÄ«vi. TÄ necentÄs voluntÄri uzspiest to, kas patiesÄ«bÄ Rietumu ļaudÄ«m nemaz nebija pa spÄ“kam. Teiksim, Rietumos attÄ«stÄ«t rÅ«pniecÄ«bu un palielinÄt proletariÄta apjomu faktiski varÄ“ja tikai ar „krÄsaino” rasu migrantu palÄ«dzÄ«bu. „Balto” demogrÄfija spÄ“ja pavilkt vienÄ«gi pakalpojumu ekonomiku ar nelielu apkalpojošo personÄlu. Izmirstošie un novecojošie „baltie” cilvÄ“ki 90.gados jau vairs netiecÄs pÄ“c zinÄtniski tehniskÄ progresa, labas izglÄ«tÄ«bas, Ä«stas mÄkslas. „Baltie” pÄrstÄja domÄt par rÄ«tdienu.
Par garÄ«go noslÄ«dÄ“jumu skaudri liecina bÄ“dÄ«gÄ aina zinÄtnÄ“. Rietumos sociÄlÄs un humanitÄrÄs zinÄtnes kļuva pasÄ«vas un aklas 80.gados. Ķīmijas attÄ«stÄ«bas kulminÄcija bija 40.-50.gados. BioÄ·Ä«mijas ziedu laiki bija 60.gados. OrganiskajÄ Ä·Ä«mijÄ 90.gados vispÄr iestÄjÄs klusums.
Toties aktivizÄ“jÄs tÄs sfÄ“ras, kuras tieši kalpo Rietumu masu sabiedrÄ«bas nepatÄ«kamajam Ä“tosam. TÄ, piemÄ“ram, „NarkotiskÄs politikas globÄlÄ komisija” (GCDP) aizvadÄ«tajos gados pasaules valstu valdÄ«bÄm paÄukstÄ“ja lÄ“nÄ«tiņÄm dekriminalizÄ“t vieglÄs narkotikas un dekriminalizÄ“t jeb kura veida un jeb kura apjoma narkotiku glabÄšanu. MinÄ“tÄ terminoloÄ£ija („dekriminalizÄ“t”) nozÄ«mÄ“ – nesodÄ«ti atļaut. Vieglo narkotiku lietošana, kÄ arÄ« jeb kura veida un jeb kura apjoma narkotiku glabÄšana neesot kriminÄli jÄsoda.
PersonÄlais kompjÅ«ters cilvÄ“kiem ir no 1969.gada. MobilÄ telofona vÄ“sture sÄkÄs vÄ“l agrÄk - 1947.gadÄ. TurpmÄkÄ informÄcijas tehnoloÄ£iju vÄ“trainÄ attÄ«stÄ«ba ir vispÄrzinÄms fakts. VienÄ«gi vispÄrzinÄms fakts nav šo tehnoloÄ£iju izraisÄ«tÄs antropoloÄ£iskÄs problÄ“mas – ietekme uz cilvÄ“ka apziņu, ietekme uz cilvÄ“ka Ä£enÄ“tisko evolÅ«ciju, ietekme uz postcilvÄ“ku Ä£enÄ“zi.
ŠÄ« ietekme ir grandioza. PirmkÄrt un galvenokÄrt par to liecina informÄcijas tehnoloÄ£iju (Ä«paši sociÄlo tÄ«klu un mobilo telefonu) bezjÄ“dzÄ«gi lÄ“kmjveidÄ«gÄ patÄ“rÄ“šana. InformÄcijas tehnoloÄ£iju patÄ“rÄ“šana jau pašÄ sÄkumÄ ievirzÄ«jÄs tajÄ bezjÄ“dzÄ«gi lÄ“kmjveidÄ«gajÄ gultnÄ“, kÄdÄ XX gs. ievirzÄ«jÄs dažÄdu preÄu bezjÄ“dzÄ«gi lÄ“kmjveidÄ«gÄ patÄ“rÄ“šana vispÄr. NepÄrprotami eksistÄ“ informÄcijas tehnoloÄ£iju psihiskÄ atkarÄ«ba. Bet tas, saprotams, liecina par psihisko neveselÄ«bu tÄpat kÄ par to liecina citas atkarÄ«bas (alkohola, narkotiku, azartspēļu).
PÄ“tÄ«jumus šajÄ jomÄ veic. TaÄu nebÅ«t visus rezultÄtus rÄda sabiedrÄ«bai. JÅ«tams, ka no mums slÄ“pj pašu svarÄ«gÄko par informÄcijas tehnoloÄ£iju spÄ“ju pÄrveidot cilvÄ“ka apziņu. JÅ«tams, ka šÄ« spÄ“ja pÄrveidot cilvÄ“ka apziņu kÄdam ir politiski un ideoloÄ£iski ļoti izdevÄ«ga. Vismaz šÄ«s spÄ“jas rezultÄts nav pretrunÄ ar Rietumu masu cilvÄ“ku šodienas Ä“tosu – izmirstošo un novecojošo radÄ«jumu morÄlo garu. Tas ir gars, kuram nemaz vairs neinteresÄ“ civilizÄcijas entropija, sociÄlie un politiskie jautÄjumi, tautas un valsts nÄkotne, LielÄ Bandas un citu bandu deÄ£enerÄtu marasms. Šim garam interesÄ“ vienÄ«gi onanÄ“t ar mobilo telefonu un pieÄivinÄt sociÄlos tÄ«klus. „MobÄ«lais onÄnisms” jeb „telefononÄnisms” un „tviterÄivinÄšana” ir kļuvusi masu cilvÄ“ku eksistenciÄlÄ pamatjÄ“ga.