CivilizÄ“tÄ barbarisma lÅ«kojums. PsihiskÄ labvÄ“lÄ«ba
Arturs PriedÄ«tis · 14.08.2015. · Komentāri (36)Katra tauta var lepoties ar savu ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces pastÄvÄ“šanÄ. Iemesls mÄ“dz bÅ«t dažÄds. Viss ir atkarÄ«gs no tautas sasniegumiem. KatrÄ ziÅ†Ä ikviena tauta var droši lepoties ar savu eksistenciÄlo klÄtbÅ«tni cilvÄ“ces kopÄ“jÄ etnomozaÄ«kÄ, to papildinot ar oriÄ£inÄlu etnotoni. Katra tauta ir vienreizÄ“js veidojums. TÄ ir unikÄla antropoloÄ£iskÄ vÄ“rtÄ«ba. CilvÄ“ce ir unikÄlu antropoloÄ£isko vÄ“rtÄ«bu summa – milzÄ«ga daudzveidÄ«ba.
CilvÄ“ki pret daudzveidÄ«bu parasti izturas pozitÄ«vi. CilvÄ“ki ciena jebkura tipa daudzveidÄ«bu. CilvÄ“ki ciena arÄ« cilvÄ“ces etnisko daudzveidÄ«bu. VienÄ«gi mazÄk ciena etnisko daudzveidÄ«bu noteiktÄ teritorijÄ – nacionÄlÄ valstÄ«. TaÄu arÄ« šÄ«s cieņas/necieņas pakÄpe mÄ“dz bÅ«t dažÄda. Sastopamas tautas, kuras apmierina nacionÄlÄs valsts etniskÄ daudzveidÄ«ba. Daudzas zemes lepojÄs ar savu polietniskumu. Polietniskums tiek uzskatÄ«ts par jaunu ideju un tÄtad dzÄ«ves labklÄjÄ«bas Ä£eneratoru.
Ne visas tautas ir vienÄdi ambiciozas. Ne visas tautas godkÄrÄ«gi interesÄ“jÄs par savu lomu cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. ZinÄtniskÄs grÄmatas liecina par tÄdÄm etniskajÄm formÄcijÄm, kurÄm neeksistÄ“ minÄ“tais jautÄjums. ŠÄ«s etniskÄs formÄcijas klusi un pieticÄ«gi dzÄ«vo bez visniecÄ«gÄkajiem priekšstatiem par cilvÄ“ces kopÄ“jo likteni.
Par ebreju ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces pastÄvÄ“šanÄ ir sarakstÄ«ta prÄva bibliotÄ“ka. Interneta laikmetÄ šÄ« bibliotÄ“ka nemitÄ«gi papildinÄs. Internets paver iespÄ“ju katram planÄ“tas iedzÄ«votÄjam izteikt savu viedokli par dažÄdu tautu ieguldÄ«jumu un tajÄ skaitÄ ebreju tautas ieguldÄ«jumu. Autori ir gan paši ebreji, gan citu etnosu pÄrstÄvji. JÅ«tama ebreju autoru dominÄ“šana. Vismaz tÄ tas bÅ«s starp tiem autoriem, kuri ir vÄ“lÄ“jušies objektÄ«vi izteikties, godprÄtÄ«gi atceroties, ka katram ir tiesÄ«bas uz savu viedokli, bet nav tiesÄ«bas uz saviem „faktiem”.
Ebreji atklÄti vÄ“sta par saviem panÄkumiem. TÄdai atklÄtÄ«bai esot dzelžains attaisnojums. Visiem cilvÄ“kiem ir 97-98% kopÄ«gu gÄ“nu. Katram cilvÄ“kam individuÄli specifisko gÄ“nu ir 2-3%. TÄdÄ“jÄdi visi cilvÄ“ki ir bioloÄ£iski vienvÄ“rtÄ«gi. TaÄu vÄ“sturiski katra tauta virzÄs savÄdÄk. TautÄm nav vienvÄ“rtÄ«ga loma cilvÄ“ces vÄ“sturiskajÄ progresÄ.
Ebreji noteikti pieder tÄm tautÄm, kuru ieguldÄ«jums ir milzÄ«gs. Ebreju panÄkumi mÄkslÄ, zinÄtnÄ“, finansu biznesÄ ir vispÄrzinÄms konstatÄ“jums. TaÄu ebreju tautas ieguldÄ«juma reÄlÄ ietekme uz cilvÄ“ku prÄtu un dvÄ“seli ir nevienmÄ“rÄ«ga.
Teiksim, ne visiem Daugavpils latviešiem, krieviem, baltkrieviem patÄ«k M.Rotko darbi. To kopijas tagad var apskatÄ«t Daugavpils cietoksnÄ« izveidotajÄ ekspozÄ«cijÄ. Sirdis neatmaigst arÄ« pÄ“c cenu nosaukšanas (katras gleznas vidÄ“jÄ cena ir 80 miljoni dolÄru). Ne visi cilvÄ“ki izjÅ«t nepieciešamÄ«bu lasÄ«t un pÄrlasÄ«t RÄ«gÄ dzimušÄ I.Berlina esejas, H.Heines dzejoļus, F.Kafkas prozu. VÄ“l mazÄks bÅ«s to cilvÄ“ku skaits, kurus jÅ«smina A.Einšteina atklÄjumi, RÄ“zeknÄ“ dzimušÄ J.Tiņanova literatÅ«rzinÄtniskÄ darbÄ«ba. Ne visi rÄ«dzinieki jÅ«smo par ebreju izcelsmes arhitekta M.Eizenšteina stilistiku Alberta ielÄ un citÄs ielÄs, skatoties uz viņa projektÄ“tajiem namiem. Ne visi apskauž Rotšildu zelta kalnus.
TomÄ“r visjaunÄkajos laikos ir viens ebreju panÄkums, kuru urdoši gribas ieteikt kÄ ebreju tautas visgrandiozÄko panÄkumu. Tas ir planetÄrÄ mÄ“roga panÄkums. TurklÄt tas nav panÄkums cilvÄ“ces esamÄ«bas atsevišÄ·Ä sfÄ“rÄ – estÄ“tiskajÄ, zinÄtniskajÄ vai finansiÄli ekonomiskajÄ. Tas ir nesalÄ«dzinÄmi plašÄks, bÅ«tiskÄks un garÄ«gi dziļÄks panÄkums nekÄ dzeja, proza, zinÄtniskie traktÄti, naudas maisi.
Tas ir fundamentÄls panÄkums mentÄlajÄ lÄ«menÄ«, pÄrņemot savÄ varÄ cilvÄ“ku apziņu. Bez pÄrspÄ«lÄ“juma var teikt, ka dotais panÄkums faktiski atsaucÄs uz katra cilvÄ“ka apziņu un Ä«paši uz katra cilvÄ“ka morÄlo apziņu. Katrs cilvÄ“ks saprot, ka ir spiests respektÄ“t doto ebreju panÄkumu. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ tas var ļoti nepatÄ«kami atsaukties uz viņa darbu, karjeru, reputÄciju, autoritÄti, sabiedrisko cieņu, materiÄlo labklÄjÄ«bu. GandrÄ«z nepieciešams teikt, ka visjaunÄkajos laikos ebrejiem ir izdevies savdabÄ«gi zombÄ“t visu pÄrÄ“jo cilvÄ“ci.
Dotais panÄkums liecina, ka ebreji ir pratuši apskaužami dziļi ietekmÄ“t lÄ«dzcilvÄ“ku apziņu. PatiesÄ«bÄ viņi ir izraisÄ«juši fantastiski spÄ“cÄ«gu ietekmi uz cilvÄ“ku apziņu. ŠÄ«s ietekmes spÄ“cÄ«gumu nÄkas salÄ«dzinÄt ar reliÄ£ijas un ideoloÄ£ijas ietekmes spÄ“cÄ«gumu, kaut gan tÄdai mÅ«sdienu ideoloÄ£ijai kÄ liberÄlismam nav tik spÄ“cÄ«ga ietekme uz cilvÄ“ku apziņu, kÄda ir dotajam ebreju panÄkumam.
Šo panÄkumu ieteicams dÄ“vÄ“t par psihisko labvÄ“lÄ«bu jeb, citiem vÄrdiem sakot, psihisko prosperitÄti (svešvÄrds „prosperitÄte” ir atvasinÄjums no latīņu „prosperus” – labvÄ“lÄ«gs). Visu etnosu pÄrstÄvji un tajÄ skaitÄ arÄ« latvieši ir tÄ ietekmÄ“ti, ka viņiem attieksmÄ“ pret ebrejiem piemÄ«t psihiskÄ labvÄ“lÄ«ba.
PsihiskajÄ labvÄ“lÄ«bÄ pats interesantÄkais ir rezultÄts un tÄ sociÄlais vÄ“rtÄ“jums. ŠajÄ ziÅ†Ä jÄsaka, ka ebreji katru savu panÄkumu vÄ“rtÄ“ civilizÄcijas aspektÄ. RespektÄ«vi, kÄ ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces civilizÄcijas attÄ«stÄ«bÄ.
Daudzi ebreji krasi nodala kultÅ«ru un civilizÄciju. Daudzu ebreju ieskatÄ kultÅ«ra un civilizÄcija nav viens un tas pats. KultÅ«ru ir radÄ«jušas visas tautas – Ä·Ä«nieši, acteki, japÄņi, kurdi. Bet tikai ebreji esot spÄ“juši pilsonisko sabiedrÄ«bu piepildÄ«t ar brÄ«vÄ«bu un taisnÄ«gumu; proti, sabiedrÄ«bÄ nostiprinÄt cilvÄ“ciskumu – civilizÄ“tÄ«bu. KultÅ«ras cilvÄ“ks dzÄ«vo sev. CivilizÄ“ts cilvÄ“ks dzÄ«vo visiem – savas zemes sabiedrÄ«bai, cilvÄ“cei. CivilizÄ“ts cilvÄ“ks domÄ par sabiedrÄ«bas garÄ«gumu. Daudzu ebreju ieskatÄ kultÅ«ra ir nacionÄla parÄdÄ«ba, bet civilizÄcija ir pÄrnacionÄla (transnacionÄla) parÄdÄ«ba. Ebreji ir pÄrnacionÄlÄs parÄdÄ«bas autori.
Intriģējoša ir psihiskÄs labvÄ“lÄ«bas saistÄ«ba ar ebreju klasisko ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces pastÄvÄ“šanÄ. PsihiskÄ labvÄ“lÄ«ba noteikti var godÄ«gi papildinÄt ebreju panÄkumu klasiku.
Ebreju panÄkumu klasikÄ ietilpst daudzi cilvÄ“ces progresu veicinoši risinÄjumi. LiteratÅ«rÄ visbiežÄk tiek nosaukti Äetri risinÄjumi.
(1) Ebreji pirmo reizi atspoguļoja pasaules radÄ«šanu. TorÄ ir izklÄstÄ«ts pasaules radÄ«šanas process. Dievs radÄ«ja pasauli sešÄs dienÄs. (2) Ebreji izvirzÄ«ja viendievÄ«bas (monoteisma) ideju. To izmanto trÄ«s pasaules reliÄ£ijas. (3) Ebreji formulÄ“ja un ieviesa dzÄ«vÄ“ likumÄ«bu cilvÄ“ku savstarpÄ“jÄs attiecÄ«bÄs. Tas katram cilvÄ“kam garantÄ“ tiesiskumu un palÄ«dz ieviest sabiedrisko kÄrtÄ«bu. (4) Ebreji demonstrÄ“ tradÄ«cijas vitalitÄti. Tas sekmÄ“ dažÄdu dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu saglabÄšanos no paaudzes uz paaudzi.
Ebreju ieskatÄ tradÄ«cijas ir dzÄ«ves pamats. Alberts Einšteins ir komentÄ“jis ceturto risinÄjumu. Viņa pÄrliecÄ«bÄ ebreju tautÄ vienmÄ“r aktuÄla ir bijusi tradÄ«cija vairot zinÄšanas zinÄšanu dēļ, taisnÄ«guma bezkompromisa mÄ«lestÄ«ba un tieksme pÄ“c personiskÄs brÄ«vÄ«bas. Šo rindu autors no ebrejiem bieži dzirdÄ“ja šÄdu lielisku domu. Ebrejiem grÄmata ir viss; kamÄ“r pastÄvÄ“s grÄmata, tikmÄ“r pastÄvÄ“s ebreju tauta. Doma patiešÄm ir tik lieliska, ka nekad negribÄ“jÄs pajokot par grÄmatas bÄ“dÄ«go likteni interneta saulÄ“.
No ebreju klasiskÄ ieguldÄ«juma cilvÄ“ces pastÄvÄ“šanÄ psihiskÄ labvÄ“lÄ«ba var sacensties ar daudziem risinÄjumiem. TurklÄt var pÄrspÄ“t daudzus risinÄjumus, jo psihiskÄs labvÄ“lÄ«bas efektivitÄte ir ļoti liela.
No tik tikko minÄ“tajiem Äetriem risinÄjumiem ar psihisko labvÄ“lÄ«bu nevar konkurÄ“t monoteisma ideja. MÅ«sdienÄs ļoti lielam cilvÄ“ces kontingentam šÄ« ideja neinteresÄ“. Ateistu skaits nesamazinÄs, bet pieaug. Pieaug arÄ« pagÄnisma daudzdievÄ«bÄ uzpotÄ“to sektu skaits. Padomju laikÄ Daugavpils PedagoÄ£iskajÄ institÅ«tÄ darbojÄs „Karojošo ateistu klubs”. To vadÄ«ja ebreju tautÄ«bas pasniedzÄ“js. Kluba dalÄ«bnieku kodolu veidoja ebreju studenti.
Ar psihisko labvÄ“lÄ«bu nevar konkurÄ“t arÄ« tÄds panÄkums (no klasiskÄ devuma) kÄ ebreju tautas neizzušana 4000 gadu laikÄ. Tas, protams, ir milzÄ«gs panÄkums. SpeciÄlajÄ literatÅ«rÄ ir fiksÄ“ti izzudušie etnosi. To skaits ir liels. Noteikti par daudziem kÄdreiz dzÄ«vojošajiem etnosiem vispÄr nav nekÄda informÄcija. MinÄ“tais panÄkums diemžēl attiecas tikai uz pašiem ebrejiem. Citus tas var emocionÄli aizkustinÄt, bet nevis ļoti dziļi ietekmÄ“t apziņu.
Nevar konkurÄ“t arÄ« klasiskÄ tÄ“ze, ka ebreji formulÄ“ja humÄnisma doktrÄ«nu – teoriju, mÄcÄ«bu, principu kopumu. Bez bailÄ“m var pieņemt, ka cilvÄ“ces palielai daļai nekas nav zinÄms par šo doktrÄ«nu. Šai cilvÄ“ces palielajai daļai ir pašiem savas uzticamas normas, lai katra indivÄ«da komunikÄcijÄ ar citiem indivÄ«diem izpaustos cieņa, iejÅ«tÄ«ba, sirsnÄ«ba, cilvÄ“cÄ«gums.
Tas pats attiecÄs uz ebreju novÄciju - izejamo dienu, lai sestdienÄ atpÅ«stos pÄ“c darba. Katrai tautai ir savi priekšstati par darbu un atpÅ«tu pÄ“c darba. Šie priekšstati ir kardinÄli mainÄ«jušies tÄm tautÄm, kuras masveidÄ ir saindÄ“jusi patÄ“rÄ“šanas mÄnija. Sestdienas atpÅ«tu ir aptumšojis „šopings” kÄ populÄrÄkais atpÅ«tas formÄts. TÄdÄ ebreju pilsÄ“tÄ kÄ Daugavpils tikai vecÄkÄs paaudzes pati sirmÄkÄ daļa atceras skaisti saģērbto ebreju Ä£imeņu sestdienas pastaigas galvenajÄ ielÄ. Ebreji ir aizbraukuši un aizgÄjuši mūžībÄ. Daugavpils galvenÄ iela jau pagÄjušÄ gadsimta 70.gados bija populÄrs tirdzniecÄ«bas centrs, kurÄ iedzÄ«votÄji visenerÄ£iskÄk iepirkÄs sestdienÄs.
Ar psihisko labvÄ“lÄ«bu nevar konkurÄ“t vÄ“sturiski pavisam nesen formulÄ“tais ebreju panÄkums II Pasaules karÄ. InternetÄ var lasÄ«t, ka ebreji uzvarÄ“ja Hitleru. To esot apstiprinÄjis pats Hitlers. Viņš esot teicis: „Ja mÄ“s zaudÄ“sim karu, tad tas liecinÄs, ka mÅ«s sagrÄva ebreji.” TÄpÄ“c daži interneta autori ebrejos saskata „salmiņu, kas nolauza kaklu vÄcu nacismam”. Saprotams, nebÅ«t ne visi pÄrÄ“jie pasaules iedzÄ«votÄji tam gribÄ“s piekrist. TÄpÄ“c šis jaunlaiku panÄkums var atstÄt uz cilvÄ“kiem ļoti pretrunÄ«gu iespaidu. TurpretÄ« psihiskÄ labvÄ“lÄ«ba uz cilvÄ“ku apziņu atstÄj ideÄli viendabÄ«gu iespaidu.
Bet tagad par psihiskÄs labvÄ“lÄ«bas saturu.
Psihisko labvÄ“lÄ«bu nosaka bailes no antisemÄ«ta statusa. Ebrejiem ir izdevies panÄkt, ka vislielÄkais cilvÄ“ku grÄ“ks ir antisemÄ«tisms – pret ebrejiem vÄ“rsts nacionÄlais un reliÄ£iskais naids.
Pats jocÄ«gÄkais ir tas, ka naids nemaz nav vajadzÄ«gs, lai iemantotu antisemÄ«ta statusu. Vismaz Rietumu civilizÄcijÄ ir izveidojies tÄds stÄvoklis, ka antisemÄ«ta statusu var iemantot par jebkuru izteikumu, ja tÄ etnopsiholoÄ£iskajÄ kontekstÄ vai etnopsiholoÄ£iskajÄs asociÄcijÄs figurÄ“ ebrejs, ebreju tauta, IzraÄ“la. Ne tikai par atklÄti naidÄ«gu un šovinistisku izteikumu, bet arÄ« par zinÄtniski teorÄ“tisku un analÄ«tiski kritisku izteikumu attiecÄ«go personu var nekavÄ“joties pasludinÄt par antisemÄ«tu.
Par ebrejiem drÄ«kst teikt tikai labu. TÄda pieeja ir kļuvusi kategoriskais imperatÄ«vs – neatlaidÄ«ga prasÄ«ba, pavÄ“le, vispÄrÄ“js obligÄts tikumiskais likums, kas jÄievÄ“ro ikvienam cilvÄ“kam. To var uzskatÄ«t par ebreju visgrandiozÄko panÄkumu, aizstÄvot savas intereses un palÄ«dzot cilvÄ“cei saglabÄt morÄlo stÄju.
TomÄ“r tajÄ pašÄ laikÄ ebrejiem ir izdevies cilvÄ“ku apziÅ†Ä iepotÄ“t fatÄlas bailes kļūt antisemÄ«tiem. ŠÄ«s fatÄlÄs bailes pastiprina antisemÄ«tisma kritÄ“riju trÅ«kums. Nav skaidrs, ar ko sÄkÄs nicÄ«ga un aizskaroša izturÄ“šanÄs pret ebrejiem. CilvÄ“ki nesaprot, ko drÄ«kst un ko nedrÄ«kst teikt par ebrejiem. CilvÄ“ki saprot, ka drÄ«kst teikt vienÄ«gi kaut ko labu. TomÄ“r vispareizÄkais ir stÄvÄ“t klusu un par ebrejiem vispÄr nekad nerunÄt.
Ebreji ir panÄkuši pret sevi maksimÄlu psihisko labvÄ“lÄ«bu. Ne pa jokam var secinÄt, ka visu pÄrÄ“jo etnosu pÄrstÄvji ir kļuvuši psihiskÄs labvÄ“lÄ«bas mocekļi. CilvÄ“ku-mocekļu motivÄciju diktÄ“ striktÄ izrÄ“Ä·inÄšanÄs, ja viņu rÄ«cÄ«bu kvalificÄ“ kÄ antisemÄ«tisku rÄ«cÄ«bu. Ebreju tautas parunu „Ne katrs nelietis ir antisemÄ«ts, bet katrs antisemÄ«ts ir nelietis” var piemÄ“rot bez jebkÄda pamata. CilvÄ“ks var nenojaust, ka viņš nÄkamajÄ rÄ«tÄ atmodÄ«sies kÄ relatÄ«vi slavens (pilsÄ“tÄ, valstÄ«, kontinentÄ, planÄ“tÄ) nelietis antisemÄ«ts. NÄkamajÄ rÄ«tÄ cilvÄ“ks jau sen bÅ«s aizmirsis, ka viņš vakar pieminÄ“ja ebrejus.
PÄ“cpadomju LatvijÄ par antisemÄ«tismu ir sodÄ«ti cilvÄ“ki, zaudÄ“jot amatu medijos, parlamentÄ, ierosinot pret viņiem kriminÄllietu. Šo gadÄ«jumu iztirzÄjums nevar bÅ«t šÄ«s esejas uzdevums. VienÄ«gi nepieciešams akcentÄ“t, ka pÄ“cpadomju gados antisemÄ«tismu izraisa ļoti daudzu latviešu neadekvÄtÄ vÄrda brÄ«vÄ«bas izpratne un civilizÄ“tÄ«ba, par kuras briedumu vienmÄ“r rÅ«pÄ“jÄs ebreji. AntisemÄ«tisku gÄnÄ«šanos provocÄ“ internetÄ iespÄ“jamÄ anonimitÄte, ja politiskÄ vara neiejaucÄs interneta satura civilizÄ“tÄ«bas nodrošinÄšanÄ.
Pirms diviem gadiem LatvijÄ organizÄ“ja aptauju par antisemÄ«tismu. AptaujÄja vietÄ“jos ebrejus. No viņiem 81% atzina antisemÄ«tismu kÄ Ä¼oti lielu Latvijas problÄ“mu. LR drošÄ«bas iestÄdes savos analÄ«tiskajos ziņojumos regulÄri brÄ«dina par antisemÄ«tisma draudiem.
IespÄ“jams, iemantot antisemÄ«ta statusu Rietumos visvairÄk baidÄs amerikÄņi. Viņu aprindÄs valda uzskats, ka iemantot antisemÄ«ta statusu ir tas pats, kas saņemt lodi pierÄ“. ASV antisemÄ«tiska izteikuma autors tÅ«lÄ«t zaudÄ“ darbu. TurpmÄk labu darbu viņam neviens nedos. Par karjeras turpinÄšanos vispÄr nav vÄ“rts sapņot. CilvÄ“ka dzÄ«ve ir izpostÄ«ta lÄ«dz mūža beigÄm. Par antisemÄ«tiem ir informÄ“ts planÄ“tas sociums. AtsevišÄ·as ebreju organizÄcijas publicÄ“ „pasaules antisemÄ«tu topus”.
Pašlaik ir pieejams spilgts piemÄ“rs, kÄ antisemÄ«ta statusu var iegÅ«t filosofs par saviem zinÄtniski teorÄ“tiskajiem un analÄ«tiski kritiskajiem izteikumiem. PÄ“rn VÄcijÄ sÄka publicÄ“t Martina Heidegera „MelnÄs burtnÄ«cas”. To publikÄcija ietilpst viņa Kopotu rakstu izdevumÄ. PagaidÄm ir iznÄcis 94., 95. un 96. sÄ“jums (kopÄ 1276 lpp.). Tajos ir ievietota daļa no „MelnajÄm burtnÄ«cÄm”. To publicÄ“šana noslÄ“gsies 97.-102. sÄ“jumÄ.
„MelnÄs burtnÄ«cas” ir Heidegera 34 piezÄ«mju burtnÄ«cas. TajÄs viņš rakstÄ«ja filosofiskos tekstus no 1931.gada lÄ«dz mūža beigÄm 1976.gadÄ. BurtnÄ«cu nosaukums ir nosacÄ«ti atvasinÄts no vÄku krÄsas, bet nevis no „melnÄ” satura, kÄ tas ir ZinaÄ«das Hipiusas mantojumÄ. Hipiusa par „MelnajÄm burtnÄ«cÄm” nosauca KrievijÄ melnajos gados (1917.-1919.g.) rakstÄ«to dienasgrÄmatu.
Heidegera „Melno burtnÄ«cu” publicÄ“šana ir izraisÄ«jusi milzÄ«gu ažiotÄžu. AžiotÄžas iemesls ir viņa antisemÄ«tisms. Rietumu masu medijos, bet visvairÄk internetÄ tiek izplatÄ«ts viedoklis, ka „MelnÄs burtnÄ«cas” apstiprina jau agrÄkÄs aizdomas par Heidegera antisemÄ«tismu.
SituÄcija ir ļoti dÄ«vaina. Heidegera tradicionÄli ļoti sarežģīto darbu lasÄ«šana prasa perfektas vÄcu valodas zinÄšanas un ļoti augstu filosofiski teorÄ“tisko kompetenci. Faktiski viņa tekstu iepazÄ«šana nav patÄ«kama un raita lasÄ«šana, bet gan nogurdinoša un ilga studÄ“šana. PublicÄ“to 1276 lappušu studÄ“šana nav vienas dienas pasÄkums. AcÄ«mredzot šÄ«s pasÄkums lÄ«dz šim ir bijis pa spÄ“kam tikai dažiem pasaules „heidegeristiem” – XX gadsimta izcilÄ un reizÄ“ arÄ« ļoti komplicÄ“tÄ vÄcu domÄtÄja radošÄ mantojuma ilggadÄ“jiem pÄ“tniekiem. Viens no viņiem ir sagatavojis garu rakstu par Heidegera antisemÄ«tismu „MelnajÄs burtnÄ«cÄs”.
JÄ, 1276 lappusÄ“s ir vairÄkos teikumos pieminÄ“ti ebreji. 94.- 96.sÄ“jumÄ ir vairÄki izteikumi par ebrejiem. TaÄu šie izteikumi ir ļoti sarežģīti filosofiskie formulÄ“jumi. Tos nevar pareizi izprast bez konteksta. Šos izteikumus pat nav ieteicams citÄ“t. Ja tos grib citÄ“t, tad ir jÄcitÄ“ simtiem lappušu. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ Heidegera viedoklis netiks pareizi saprasts.
„MelnajÄs burtnÄ«cÄs” Heidegers filosofiski komplicÄ“ti un kritiski nesaudzÄ«gi vÄ“rtÄ“ mÅ«sdienu laikmetu, bet nevis atsevišÄ·as tautas. Viņš uzskata, ka jaunajos laikos cilvÄ“ce ir zaudÄ“jusi dzÄ«ves jÄ“gu. Viņš filosofÄ“ par tÄdÄm mÅ«sdienu cilvÄ“ku negatÄ«vÄm iezÄ«mÄ“m kÄ alkatÄ«gs aprÄ“Ä·ins, savtÄ«gums.
„MelnajÄs burtnÄ«cÄs” ir minÄ“ti ne tikai ebreji (das Judentum) kÄ mÅ«sdienu laikmeta sabiedrÄ«bas sastÄvdaļa. IevÄ“rojami vairÄk vajadzÄ“tu uztraukties amerikÄņiem, angļiem, krieviem, kÄ arÄ« vÄciešiem (das Deutschentum). Viņi kÄ laikmeta spogulis raksturoti ievÄ“rojami plašÄk un analÄ«tiski kritiskÄk nekÄ dažreiz pieminÄ“tie ebreji. VisradikÄlÄkie izteikumi ir par angļiem un amerikÄņiem, bet nevis par ebrejiem. Lai nedaudz gÅ«tu ieskatu par amerikÄņu raksturojumu, var uzdrošinÄties atraut no konteksta šÄdus teikumus: „Pats agrÄkais ap 2300. gadu atkal var atgriezties VÄ“sture. Tad amerikÄnisms bÅ«s izsmÄ“lis sevi, ņemot vÄ“rÄ sava tukšuma pÄrpilnÄ«bu.” Starp citu, Heidegers prognozÄ“ Eiropas sacelšanos pret amerikÄņiem. Agri vai vÄ“lu tam esot jÄnotiek.
PsihiskÄs labvÄ“lÄ«bas praksÄ“ ir viens svarÄ«gs moments. EtnopsiholoÄ£ijÄ tiek pasvÄ«trota cilvÄ“ku Ä«pašÄ«ba kritiski izteikties par citiem – citiem etnosiem, citÄm rasÄ“m. ŠÄ« Ä«pašÄ«ba cilvÄ“kiem piemÄ«t no laika gala. TÄ ir cilvÄ“ku mūžsena tradÄ«cija. CilvÄ“ki vienmÄ“r ir izteikušies vairÄk vai mazÄk kritiski par citiem.
Pret šo kriticismu var izturÄ“ties dažÄdi. TaÄu jebkurÄ gadÄ«jumÄ ir jÄņem vÄ“rÄ šÄ« kriticisma reÄlÄ loma. Šis kriticisms patiesÄ«bÄ ir elements tajÄ konstruktÄ«vajÄ spriedzÄ“, kas mobilizÄ“ sabiedrÄ«bu. Saprotams, tÄ tas ir tikai tad, ja netiek zaudÄ“ta mÄ“ra sajÅ«ta un veselÄ«gs kriticisms neizvÄ“ršas šovinismÄ. Dialektikas gudrÄ«ba „pretrunas virza sabiedrÄ«bu” pilnÄ mÄ“rÄ attiecÄs uz kriticisma pozitÄ«vajÄm perspektÄ«vÄm, ja pretrunas nesakÄpina tumsonÄ«gÄ naidÄ.
Un, lÅ«k, svarÄ«gs moments ir tas, ka psihiskÄs labvÄ“lÄ«bas prakse degradÄ“ iespÄ“ju kritiski izteikties par etnosiem. TÄtad galu galÄ degradÄ“ konstruktÄ«vo spriedzi, kas mobilizÄ“ sabiedrÄ«bu. No psihiskÄs labvÄ“lÄ«bas enerÄ£iju savai attÄ«stÄ«bai var iegÅ«t tikai viens planÄ“tas etnoss. Kriticisms ir vajadzÄ«gs ne tikai attieksmÄ“ pret politiku, ekonomiku, izglÄ«tÄ«bu, medicÄ«nu, mÄkslu. Kriticisms ir vajadzÄ«gs arÄ« attieksmÄ“ pret tautu mentalitÄti – etnopsiholoÄ£isko sistÄ“mu.