Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Katra tauta var lepoties ar savu ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces pastāvÄ“šanā. Iemesls mÄ“dz bÅ«t dažāds. Viss ir atkarÄ«gs no tautas sasniegumiem. Katrā ziņā ikviena tauta var droši lepoties ar savu eksistenciālo klātbÅ«tni cilvÄ“ces kopÄ“jā etnomozaÄ«kā, to papildinot ar oriÄ£inālu etnotoni. Katra tauta ir vienreizÄ“js veidojums. Tā ir unikāla antropoloÄ£iskā vÄ“rtÄ«ba. CilvÄ“ce ir unikālu antropoloÄ£isko vÄ“rtÄ«bu summa – milzÄ«ga daudzveidÄ«ba.

CilvÄ“ki pret daudzveidÄ«bu parasti izturas pozitÄ«vi. CilvÄ“ki ciena jebkura tipa daudzveidÄ«bu. CilvÄ“ki ciena arÄ« cilvÄ“ces etnisko daudzveidÄ«bu. VienÄ«gi mazāk ciena etnisko daudzveidÄ«bu noteiktā teritorijā – nacionālā valstÄ«. Taču arÄ« šÄ«s cieņas/necieņas pakāpe mÄ“dz bÅ«t dažāda. Sastopamas tautas, kuras apmierina nacionālās valsts etniskā daudzveidÄ«ba. Daudzas zemes lepojās ar savu polietniskumu. Polietniskums tiek uzskatÄ«ts par jaunu ideju un tātad dzÄ«ves labklājÄ«bas Ä£eneratoru.

Ne visas tautas ir vienādi ambiciozas. Ne visas tautas godkārÄ«gi interesÄ“jās par savu lomu cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Zinātniskās grāmatas liecina par tādām etniskajām formācijām, kurām neeksistÄ“ minÄ“tais jautājums. ŠÄ«s etniskās formācijas klusi un pieticÄ«gi dzÄ«vo bez visniecÄ«gākajiem priekšstatiem par cilvÄ“ces kopÄ“jo likteni.

Par ebreju ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces pastāvÄ“šanā ir sarakstÄ«ta prāva bibliotÄ“ka. Interneta laikmetā šÄ« bibliotÄ“ka nemitÄ«gi papildinās. Internets paver iespÄ“ju katram planÄ“tas iedzÄ«votājam izteikt savu viedokli par dažādu tautu ieguldÄ«jumu un tajā skaitā ebreju tautas ieguldÄ«jumu. Autori ir gan paši ebreji, gan citu etnosu pārstāvji. JÅ«tama ebreju autoru dominÄ“šana. Vismaz tā tas bÅ«s starp tiem autoriem, kuri ir vÄ“lÄ“jušies objektÄ«vi izteikties, godprātÄ«gi atceroties, ka katram ir tiesÄ«bas uz savu viedokli, bet nav tiesÄ«bas uz saviem „faktiem”.

Ebreji atklāti vēsta par saviem panākumiem. Tādai atklātībai esot dzelžains attaisnojums. Visiem cilvēkiem ir 97-98% kopīgu gēnu. Katram cilvēkam individuāli specifisko gēnu ir 2-3%. Tādējādi visi cilvēki ir bioloģiski vienvērtīgi. Taču vēsturiski katra tauta virzās savādāk. Tautām nav vienvērtīga loma cilvēces vēsturiskajā progresā.

Ebreji noteikti pieder tām tautām, kuru ieguldījums ir milzīgs. Ebreju panākumi mākslā, zinātnē, finansu biznesā ir vispārzināms konstatējums. Taču ebreju tautas ieguldījuma reālā ietekme uz cilvēku prātu un dvēseli ir nevienmērīga.

Teiksim, ne visiem Daugavpils latviešiem, krieviem, baltkrieviem patÄ«k M.Rotko darbi. To kopijas tagad var apskatÄ«t Daugavpils cietoksnÄ« izveidotajā ekspozÄ«cijā. Sirdis neatmaigst arÄ« pÄ“c cenu nosaukšanas (katras gleznas vidÄ“jā cena ir 80 miljoni dolāru). Ne visi cilvÄ“ki izjÅ«t nepieciešamÄ«bu lasÄ«t un pārlasÄ«t RÄ«gā dzimušÄ I.Berlina esejas, H.Heines dzejoļus, F.Kafkas prozu. VÄ“l mazāks bÅ«s to cilvÄ“ku skaits, kurus jÅ«smina A.Einšteina atklājumi, RÄ“zeknÄ“ dzimušÄ J.Tiņanova literatÅ«rzinātniskā darbÄ«ba. Ne visi rÄ«dzinieki jÅ«smo par ebreju izcelsmes arhitekta M.Eizenšteina stilistiku Alberta ielā un citās ielās, skatoties uz viņa projektÄ“tajiem namiem. Ne visi apskauž Rotšildu zelta kalnus.

TomÄ“r visjaunākajos laikos ir viens ebreju panākums, kuru urdoši gribas ieteikt kā ebreju tautas visgrandiozāko panākumu. Tas ir planetārā mÄ“roga panākums. Turklāt tas nav panākums cilvÄ“ces esamÄ«bas atsevišÄ·Ä sfÄ“rā – estÄ“tiskajā, zinātniskajā vai finansiāli ekonomiskajā. Tas ir nesalÄ«dzināmi plašÄks, bÅ«tiskāks un garÄ«gi dziļāks panākums nekā dzeja, proza, zinātniskie traktāti, naudas maisi.

Tas ir fundamentāls panākums mentālajā lÄ«menÄ«, pārņemot savā varā cilvÄ“ku apziņu. Bez pārspÄ«lÄ“juma var teikt, ka dotais panākums faktiski atsaucās uz katra cilvÄ“ka apziņu un Ä«paši uz katra cilvÄ“ka morālo apziņu. Katrs cilvÄ“ks saprot, ka ir spiests respektÄ“t doto ebreju panākumu. PretÄ“jā gadÄ«jumā tas var ļoti nepatÄ«kami atsaukties uz viņa darbu, karjeru, reputāciju, autoritāti, sabiedrisko cieņu, materiālo labklājÄ«bu. GandrÄ«z nepieciešams teikt, ka visjaunākajos laikos ebrejiem ir izdevies savdabÄ«gi zombÄ“t visu pārÄ“jo cilvÄ“ci.

Dotais panākums liecina, ka ebreji ir pratuši apskaužami dziļi ietekmÄ“t lÄ«dzcilvÄ“ku apziņu. PatiesÄ«bā viņi ir izraisÄ«juši fantastiski spÄ“cÄ«gu ietekmi uz cilvÄ“ku apziņu. ŠÄ«s ietekmes spÄ“cÄ«gumu nākas salÄ«dzināt ar reliÄ£ijas un ideoloÄ£ijas ietekmes spÄ“cÄ«gumu, kaut gan tādai mÅ«sdienu ideoloÄ£ijai kā liberālismam nav tik spÄ“cÄ«ga ietekme uz cilvÄ“ku apziņu, kāda ir dotajam ebreju panākumam.

Šo panākumu ieteicams dÄ“vÄ“t par psihisko labvÄ“lÄ«bu jeb, citiem vārdiem sakot, psihisko prosperitāti (svešvārds „prosperitāte” ir atvasinājums no latīņu „prosperus” – labvÄ“lÄ«gs). Visu etnosu pārstāvji un tajā skaitā arÄ« latvieši ir tā ietekmÄ“ti, ka viņiem attieksmÄ“ pret ebrejiem piemÄ«t psihiskā labvÄ“lÄ«ba.

Psihiskajā labvÄ“lÄ«bā pats interesantākais ir rezultāts un tā sociālais vÄ“rtÄ“jums. Šajā ziņā jāsaka, ka ebreji katru savu panākumu vÄ“rtÄ“ civilizācijas aspektā. RespektÄ«vi, kā ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces civilizācijas attÄ«stÄ«bā.

Daudzi ebreji krasi nodala kultÅ«ru un civilizāciju. Daudzu ebreju ieskatā kultÅ«ra un civilizācija nav viens un tas pats. KultÅ«ru ir radÄ«jušas visas tautas – Ä·Ä«nieši, acteki, japāņi, kurdi. Bet tikai ebreji esot spÄ“juši pilsonisko sabiedrÄ«bu piepildÄ«t ar brÄ«vÄ«bu un taisnÄ«gumu; proti, sabiedrÄ«bā nostiprināt cilvÄ“ciskumu – civilizÄ“tÄ«bu. KultÅ«ras cilvÄ“ks dzÄ«vo sev. CivilizÄ“ts cilvÄ“ks dzÄ«vo visiem – savas zemes sabiedrÄ«bai, cilvÄ“cei. CivilizÄ“ts cilvÄ“ks domā par sabiedrÄ«bas garÄ«gumu. Daudzu ebreju ieskatā kultÅ«ra ir nacionāla parādÄ«ba, bet civilizācija ir pārnacionāla (transnacionāla) parādÄ«ba. Ebreji ir pārnacionālās parādÄ«bas autori. 

Intriģējoša ir psihiskās labvÄ“lÄ«bas saistÄ«ba ar ebreju klasisko ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces pastāvÄ“šanā. Psihiskā labvÄ“lÄ«ba noteikti var godÄ«gi papildināt ebreju panākumu klasiku.

Ebreju panākumu klasikā ietilpst daudzi cilvÄ“ces progresu veicinoši risinājumi. LiteratÅ«rā visbiežāk tiek nosaukti četri risinājumi.

(1) Ebreji pirmo reizi atspoguļoja pasaules radÄ«šanu. Torā ir izklāstÄ«ts pasaules radÄ«šanas process. Dievs radÄ«ja pasauli sešÄs dienās. (2) Ebreji izvirzÄ«ja viendievÄ«bas (monoteisma) ideju. To izmanto trÄ«s pasaules reliÄ£ijas. (3) Ebreji formulÄ“ja un ieviesa dzÄ«vÄ“ likumÄ«bu cilvÄ“ku savstarpÄ“jās attiecÄ«bās. Tas katram cilvÄ“kam garantÄ“ tiesiskumu un palÄ«dz ieviest sabiedrisko kārtÄ«bu. (4) Ebreji demonstrÄ“ tradÄ«cijas vitalitāti. Tas sekmÄ“ dažādu dzÄ«ves vÄ“rtÄ«bu saglabāšanos no paaudzes uz paaudzi.

Ebreju ieskatā tradÄ«cijas ir dzÄ«ves pamats. Alberts Einšteins ir komentÄ“jis ceturto risinājumu. Viņa pārliecÄ«bā ebreju tautā vienmÄ“r aktuāla ir bijusi tradÄ«cija vairot zināšanas zināšanu dēļ, taisnÄ«guma bezkompromisa mÄ«lestÄ«ba un tieksme pÄ“c personiskās brÄ«vÄ«bas. Šo rindu autors no ebrejiem bieži dzirdÄ“ja šÄdu lielisku domu. Ebrejiem grāmata ir viss; kamÄ“r pastāvÄ“s grāmata, tikmÄ“r pastāvÄ“s ebreju tauta. Doma patiešÄm ir tik lieliska, ka nekad negribÄ“jās pajokot par grāmatas bÄ“dÄ«go likteni interneta saulÄ“.

No ebreju klasiskā ieguldÄ«juma cilvÄ“ces pastāvÄ“šanā psihiskā labvÄ“lÄ«ba var sacensties ar daudziem risinājumiem. Turklāt var pārspÄ“t daudzus risinājumus, jo psihiskās labvÄ“lÄ«bas efektivitāte ir ļoti liela.

No tik tikko minÄ“tajiem četriem risinājumiem ar psihisko labvÄ“lÄ«bu nevar  konkurÄ“t monoteisma ideja. MÅ«sdienās ļoti lielam cilvÄ“ces kontingentam šÄ« ideja neinteresÄ“. Ateistu skaits nesamazinās, bet pieaug. Pieaug arÄ« pagānisma daudzdievÄ«bā uzpotÄ“to sektu skaits. Padomju laikā Daugavpils PedagoÄ£iskajā institÅ«tā darbojās „Karojošo ateistu klubs”. To vadÄ«ja ebreju tautÄ«bas pasniedzÄ“js. Kluba dalÄ«bnieku kodolu veidoja ebreju studenti.

Ar psihisko labvÄ“lÄ«bu nevar konkurÄ“t arÄ« tāds panākums (no klasiskā devuma) kā ebreju tautas neizzušana 4000 gadu laikā. Tas, protams, ir milzÄ«gs panākums. Speciālajā literatÅ«rā ir fiksÄ“ti izzudušie etnosi. To skaits ir liels. Noteikti par daudziem kādreiz dzÄ«vojošajiem etnosiem vispār nav nekāda informācija. MinÄ“tais panākums diemžēl attiecas tikai uz pašiem ebrejiem. Citus tas var emocionāli aizkustināt, bet nevis ļoti dziļi ietekmÄ“t apziņu.

Nevar konkurÄ“t arÄ« klasiskā tÄ“ze, ka ebreji formulÄ“ja humānisma doktrÄ«nu – teoriju, mācÄ«bu, principu kopumu. Bez bailÄ“m var pieņemt, ka cilvÄ“ces palielai daļai nekas nav zināms par šo doktrÄ«nu. Šai cilvÄ“ces palielajai daļai ir pašiem savas uzticamas normas, lai katra indivÄ«da komunikācijā ar citiem indivÄ«diem izpaustos cieņa, iejÅ«tÄ«ba, sirsnÄ«ba, cilvÄ“cÄ«gums.

Tas pats attiecās uz ebreju novāciju - izejamo dienu, lai sestdienā atpÅ«stos pÄ“c darba. Katrai tautai ir savi priekšstati par darbu un atpÅ«tu pÄ“c darba. Šie priekšstati ir kardināli mainÄ«jušies tām tautām, kuras masveidā ir saindÄ“jusi patÄ“rÄ“šanas mānija. Sestdienas atpÅ«tu ir aptumšojis „šopings” kā populārākais atpÅ«tas formāts. Tādā ebreju pilsÄ“tā kā Daugavpils tikai vecākās paaudzes pati sirmākā daļa atceras skaisti saģērbto ebreju Ä£imeņu sestdienas pastaigas galvenajā ielā. Ebreji ir aizbraukuši un aizgājuši mūžībā. Daugavpils galvenā iela jau pagājušÄ gadsimta 70.gados bija populārs tirdzniecÄ«bas centrs, kurā iedzÄ«votāji visenerÄ£iskāk iepirkās sestdienās.

Ar psihisko labvÄ“lÄ«bu nevar konkurÄ“t vÄ“sturiski pavisam nesen formulÄ“tais ebreju panākums II Pasaules karā. Internetā var lasÄ«t, ka ebreji uzvarÄ“ja Hitleru. To esot apstiprinājis pats Hitlers. Viņš esot teicis: „Ja mÄ“s zaudÄ“sim karu, tad tas liecinās, ka mÅ«s sagrāva ebreji.” TāpÄ“c daži interneta autori ebrejos saskata „salmiņu, kas nolauza kaklu vācu nacismam”. Saprotams, nebÅ«t ne visi pārÄ“jie pasaules iedzÄ«votāji tam gribÄ“s piekrist. TāpÄ“c šis jaunlaiku panākums var atstāt uz cilvÄ“kiem ļoti pretrunÄ«gu iespaidu. TurpretÄ« psihiskā labvÄ“lÄ«ba uz cilvÄ“ku apziņu atstāj ideāli viendabÄ«gu iespaidu.

Bet tagad par psihiskās labvēlības saturu.

Psihisko labvÄ“lÄ«bu nosaka bailes no antisemÄ«ta statusa. Ebrejiem ir izdevies panākt, ka vislielākais cilvÄ“ku grÄ“ks ir antisemÄ«tisms – pret ebrejiem vÄ“rsts nacionālais un reliÄ£iskais naids.

Pats jocÄ«gākais ir tas, ka naids nemaz nav vajadzÄ«gs, lai iemantotu antisemÄ«ta statusu. Vismaz Rietumu civilizācijā ir izveidojies tāds stāvoklis, ka antisemÄ«ta statusu var iemantot par jebkuru izteikumu, ja tā etnopsiholoÄ£iskajā kontekstā vai etnopsiholoÄ£iskajās asociācijās figurÄ“ ebrejs, ebreju tauta, IzraÄ“la. Ne tikai par atklāti naidÄ«gu un šovinistisku izteikumu, bet arÄ« par zinātniski teorÄ“tisku un analÄ«tiski kritisku izteikumu attiecÄ«go personu var nekavÄ“joties pasludināt par antisemÄ«tu.

Par ebrejiem drÄ«kst teikt tikai labu. Tāda pieeja ir kļuvusi kategoriskais imperatÄ«vs – neatlaidÄ«ga prasÄ«ba, pavÄ“le, vispārÄ“js obligāts tikumiskais likums, kas jāievÄ“ro ikvienam cilvÄ“kam. To var uzskatÄ«t par ebreju visgrandiozāko panākumu, aizstāvot savas intereses un palÄ«dzot cilvÄ“cei saglabāt morālo stāju.

TomÄ“r tajā pašÄ laikā ebrejiem ir izdevies cilvÄ“ku apziņā iepotÄ“t fatālas bailes kļūt antisemÄ«tiem. ŠÄ«s fatālās bailes pastiprina antisemÄ«tisma kritÄ“riju trÅ«kums. Nav skaidrs, ar ko sākās nicÄ«ga un aizskaroša izturÄ“šanās pret ebrejiem. CilvÄ“ki nesaprot, ko drÄ«kst un ko nedrÄ«kst teikt par ebrejiem. CilvÄ“ki saprot, ka drÄ«kst teikt vienÄ«gi kaut ko labu. TomÄ“r vispareizākais ir stāvÄ“t klusu un par ebrejiem vispār nekad nerunāt.

Ebreji ir panākuši pret sevi maksimālu psihisko labvÄ“lÄ«bu. Ne pa jokam var secināt, ka visu pārÄ“jo etnosu pārstāvji ir kļuvuši psihiskās labvÄ“lÄ«bas mocekļi. CilvÄ“ku-mocekļu motivāciju diktÄ“ striktā izrÄ“Ä·ināšanās, ja viņu rÄ«cÄ«bu kvalificÄ“ kā antisemÄ«tisku rÄ«cÄ«bu. Ebreju tautas parunu „Ne katrs nelietis ir antisemÄ«ts, bet katrs antisemÄ«ts ir nelietis” var piemÄ“rot bez jebkāda pamata. CilvÄ“ks var nenojaust, ka viņš nākamajā rÄ«tā atmodÄ«sies kā relatÄ«vi slavens (pilsÄ“tā, valstÄ«, kontinentā, planÄ“tā) nelietis antisemÄ«ts. Nākamajā rÄ«tā cilvÄ“ks jau sen bÅ«s aizmirsis, ka viņš vakar pieminÄ“ja ebrejus.

PÄ“cpadomju Latvijā par antisemÄ«tismu ir sodÄ«ti cilvÄ“ki, zaudÄ“jot amatu medijos, parlamentā, ierosinot pret viņiem krimināllietu. Šo gadÄ«jumu iztirzājums nevar bÅ«t šÄ«s esejas uzdevums. VienÄ«gi nepieciešams akcentÄ“t, ka pÄ“cpadomju gados antisemÄ«tismu izraisa ļoti daudzu latviešu neadekvātā vārda brÄ«vÄ«bas izpratne un civilizÄ“tÄ«ba, par kuras briedumu vienmÄ“r rÅ«pÄ“jās ebreji. AntisemÄ«tisku gānÄ«šanos provocÄ“ internetā iespÄ“jamā anonimitāte, ja politiskā vara neiejaucās interneta satura civilizÄ“tÄ«bas nodrošināšanā. 

Pirms diviem gadiem Latvijā organizÄ“ja aptauju par antisemÄ«tismu. Aptaujāja vietÄ“jos ebrejus. No viņiem 81% atzina antisemÄ«tismu kā ļoti lielu Latvijas problÄ“mu. LR drošÄ«bas iestādes savos analÄ«tiskajos ziņojumos regulāri brÄ«dina par antisemÄ«tisma draudiem.

IespÄ“jams, iemantot antisemÄ«ta statusu Rietumos visvairāk baidās amerikāņi. Viņu aprindās valda uzskats, ka iemantot antisemÄ«ta statusu ir tas pats, kas saņemt lodi pierÄ“. ASV antisemÄ«tiska izteikuma autors tÅ«lÄ«t zaudÄ“ darbu. Turpmāk labu darbu viņam neviens nedos. Par karjeras turpināšanos vispār nav vÄ“rts sapņot. CilvÄ“ka dzÄ«ve ir izpostÄ«ta lÄ«dz mūža beigām. Par antisemÄ«tiem ir informÄ“ts planÄ“tas sociums. AtsevišÄ·as ebreju organizācijas publicÄ“ „pasaules antisemÄ«tu topus”.

Pašlaik ir pieejams spilgts piemÄ“rs, kā antisemÄ«ta statusu var iegÅ«t filosofs par saviem zinātniski teorÄ“tiskajiem un analÄ«tiski kritiskajiem izteikumiem. PÄ“rn Vācijā sāka publicÄ“t Martina Heidegera „Melnās burtnÄ«cas”. To publikācija ietilpst viņa Kopotu rakstu izdevumā. Pagaidām ir iznācis 94., 95. un 96. sÄ“jums (kopā 1276 lpp.). Tajos  ir ievietota daļa no „Melnajām burtnÄ«cām”. To publicÄ“šana noslÄ“gsies 97.-102. sÄ“jumā.

„Melnās burtnÄ«cas” ir Heidegera 34 piezÄ«mju burtnÄ«cas. Tajās viņš rakstÄ«ja filosofiskos tekstus no 1931.gada lÄ«dz mūža beigām 1976.gadā. BurtnÄ«cu nosaukums ir nosacÄ«ti atvasināts no vāku krāsas, bet nevis no „melnā” satura, kā tas ir ZinaÄ«das Hipiusas mantojumā. Hipiusa par „Melnajām burtnÄ«cām” nosauca Krievijā melnajos gados (1917.-1919.g.) rakstÄ«to dienasgrāmatu.

Heidegera „Melno burtnÄ«cu” publicÄ“šana ir izraisÄ«jusi milzÄ«gu ažiotāžu. Ažiotāžas iemesls ir viņa antisemÄ«tisms. Rietumu masu medijos, bet visvairāk internetā tiek izplatÄ«ts viedoklis, ka „Melnās burtnÄ«cas” apstiprina jau agrākās aizdomas par Heidegera antisemÄ«tismu.

Situācija ir ļoti dÄ«vaina. Heidegera tradicionāli ļoti sarežģīto darbu lasÄ«šana prasa perfektas vācu valodas zināšanas un ļoti augstu filosofiski teorÄ“tisko kompetenci. Faktiski viņa tekstu iepazÄ«šana nav patÄ«kama un raita lasÄ«šana, bet gan nogurdinoša un ilga studÄ“šana. PublicÄ“to 1276 lappušu studÄ“šana nav vienas dienas pasākums. AcÄ«mredzot šÄ«s pasākums lÄ«dz šim ir bijis pa spÄ“kam tikai dažiem pasaules „heidegeristiem” – XX gadsimta izcilā un reizÄ“ arÄ« ļoti komplicÄ“tā vācu domātāja radošÄ mantojuma ilggadÄ“jiem pÄ“tniekiem. Viens no viņiem ir sagatavojis garu rakstu par Heidegera antisemÄ«tismu „Melnajās burtnÄ«cās”.

Jā, 1276 lappusÄ“s ir vairākos teikumos pieminÄ“ti ebreji. 94.- 96.sÄ“jumā ir vairāki izteikumi par ebrejiem. Taču šie izteikumi ir ļoti sarežģīti filosofiskie formulÄ“jumi. Tos nevar pareizi izprast bez konteksta. Šos izteikumus pat nav ieteicams citÄ“t. Ja tos grib citÄ“t, tad ir jācitÄ“ simtiem lappušu. PretÄ“jā gadÄ«jumā Heidegera viedoklis netiks pareizi saprasts.

„Melnajās burtnÄ«cās” Heidegers filosofiski komplicÄ“ti un kritiski nesaudzÄ«gi  vÄ“rtÄ“ mÅ«sdienu laikmetu, bet nevis atsevišÄ·as tautas. Viņš uzskata, ka jaunajos laikos cilvÄ“ce ir zaudÄ“jusi dzÄ«ves jÄ“gu. Viņš filosofÄ“ par tādām mÅ«sdienu cilvÄ“ku negatÄ«vām iezÄ«mÄ“m kā alkatÄ«gs aprÄ“Ä·ins, savtÄ«gums.

„Melnajās burtnÄ«cās” ir minÄ“ti ne tikai ebreji (das Judentum) kā mÅ«sdienu laikmeta sabiedrÄ«bas sastāvdaļa. IevÄ“rojami vairāk vajadzÄ“tu uztraukties amerikāņiem, angļiem, krieviem, kā arÄ« vāciešiem (das Deutschentum). Viņi kā laikmeta spogulis raksturoti ievÄ“rojami plašÄk un analÄ«tiski kritiskāk nekā dažreiz pieminÄ“tie ebreji. Visradikālākie izteikumi ir par angļiem un amerikāņiem, bet nevis par ebrejiem. Lai nedaudz gÅ«tu ieskatu par amerikāņu raksturojumu,  var uzdrošināties atraut no konteksta šÄdus teikumus: „Pats agrākais ap 2300. gadu atkal var atgriezties VÄ“sture. Tad amerikānisms bÅ«s izsmÄ“lis sevi, ņemot vÄ“rā sava tukšuma pārpilnÄ«bu.” Starp citu, Heidegers prognozÄ“ Eiropas sacelšanos pret amerikāņiem. Agri vai vÄ“lu tam esot jānotiek.

Psihiskās labvÄ“lÄ«bas praksÄ“ ir viens svarÄ«gs moments. EtnopsiholoÄ£ijā tiek pasvÄ«trota cilvÄ“ku Ä«pašÄ«ba kritiski izteikties par citiem – citiem etnosiem, citām rasÄ“m. ŠÄ« Ä«pašÄ«ba cilvÄ“kiem piemÄ«t no laika gala. Tā ir cilvÄ“ku mūžsena tradÄ«cija. CilvÄ“ki vienmÄ“r ir izteikušies vairāk vai mazāk kritiski par citiem.

Pret šo kriticismu var izturÄ“ties dažādi. Taču jebkurā gadÄ«jumā ir jāņem vÄ“rā šÄ« kriticisma reālā loma. Šis kriticisms patiesÄ«bā ir elements tajā konstruktÄ«vajā spriedzÄ“, kas mobilizÄ“ sabiedrÄ«bu. Saprotams, tā tas ir tikai tad, ja netiek zaudÄ“ta mÄ“ra sajÅ«ta un veselÄ«gs kriticisms neizvÄ“ršas šovinismā. Dialektikas gudrÄ«ba „pretrunas virza sabiedrÄ«bu” pilnā mÄ“rā attiecās uz kriticisma pozitÄ«vajām perspektÄ«vām, ja pretrunas nesakāpina tumsonÄ«gā naidā.

Un, lÅ«k, svarÄ«gs moments ir tas, ka psihiskās labvÄ“lÄ«bas prakse degradÄ“ iespÄ“ju kritiski izteikties par etnosiem. Tātad galu galā degradÄ“ konstruktÄ«vo spriedzi, kas mobilizÄ“ sabiedrÄ«bu. No psihiskās labvÄ“lÄ«bas enerÄ£iju savai attÄ«stÄ«bai var iegÅ«t tikai viens planÄ“tas etnoss. Kriticisms ir vajadzÄ«gs ne tikai attieksmÄ“ pret politiku, ekonomiku, izglÄ«tÄ«bu, medicÄ«nu, mākslu. Kriticisms ir vajadzÄ«gs arÄ« attieksmÄ“ pret tautu mentalitāti – etnopsiholoÄ£isko sistÄ“mu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0