Iesaki rakstu:

Visjaunākajos laikos ir daudzas Rietumu civilizÄ“tā barbarisma himÄ“riskās izpausmes. HimÄ“riskās izpausmes ir neÄ·Ä«tras fantāzijas. Tās izraisa nesalÄ«dzināmi pretÄ«gāku iespaidu nekā informācija par seno laiku barbarismu. Ja senajos laikos vÄ“sturnieki saskata barbaru nekulturālÄ«bu un necivilizÄ“tÄ«bu, rupjÄ«bu un nežēlastÄ«bu, tad visjaunāko laiku Rietumu civilizÄ“to barbaru raksturojumā nākas lietot visatbaidošÄkos epitetus.

Rietumu  civilizÄ“to barbaru rÄ«cÄ«bā tiekamies ar divkosÄ«gu un nelietÄ«gu, apzināti bezjÄ“dzÄ«gu un zinātniski aplamu garÄ«go procesu musināšanu. Ä»aužu apziņā civilizÄ“tie barbari metodiski iepotÄ“ absurdus priekšstatus. CilvÄ“ku pasaules uzskats tiek pārvÄ“rsts iracionālā un idiotiskā surogātā. CilvÄ“ki pārakmeņojās ciniÄ·os. Viņi pārstāj ticÄ“t taisnÄ«gumam un patiesÄ«gumam, ideāliem un labestÄ«bai. Viņi sāk izaicinoši noraidÄ«t un apsmiet pieklājÄ«bas un tikumÄ«bas normas, filosofiskos un zinātniskos slÄ“dzienus. Viņi kļūst vieglprātÄ«gi un bezkaunÄ«gi, alkatÄ«gi un baudkāri. Viņi sāk ņirgāties paši par sevi; proti, par unikālo fenomenu „CilvÄ“ks”.

TÄ«ksmÄ«gi smÄ«not, civilizÄ“tie barbari ļauni izmanto vismodernāko informācijas tehnoloÄ£iju un tādus varenus sociālos institÅ«tus kā izglÄ«tÄ«ba, zinātne, masu komunikācija, politika, ideoloÄ£ija. Senatnes barbari ar rungu neizraisa tik atbaidošu iespaidu kā mÅ«sdienu barbari ar vismodernāko informācijas tehnoloÄ£iju un vareniem sociālajiem institÅ«tiem. Modernā informācijas tehnoloÄ£ija un varenie sociālie institÅ«ti civilizÄ“tajiem barbariem kalpo lÄ«dzcilvÄ“ku garÄ«gi verdziskai pakļaušanai. Ja senatnes barbari ar rungu atvairÄ«ja uzbrucÄ“jus, tad mÅ«sdienu barbari ar modernās civilizācijas visrafinÄ“tākajiem instrumentiem lÄ«dzcilvÄ“kus viltÄ«gi pārvÄ“rš garÄ«gajos vergos – bezdomÄ«gi paklausÄ«gā un intelektuāli aprobežotā hominÄ«du barā.

Šajā ziņā panākumi ir grandiozi. Rietumu sabiedrÄ«bas milzÄ«gā slānÄ« lÄ«dz nepazÄ«šanai ir saputrots priekšstats par demokrātiju un iecietÄ«bu, vārda brÄ«vÄ«bu un uzskatu brÄ«vÄ«bu,  mākslu un literatÅ«ru, morālajām un estÄ“tiskajām vÄ“rtÄ«bām, pagātnes mantojumu un paaudžu kontinuitāti, nacionālo valsti un valsts suverenitāti, tautas tiesÄ«bām un valsts tiesÄ«bām. Savā destruktÄ«vajā rÄ«cÄ«bā civilizÄ“tajiem barbariem nav nekādu robežu. Viņiem nekas nav svÄ“ts un nekas nav bijÄ«bas cienÄ«gs.

CivilizÄ“tie barbari nebaidās sagraut vislielāko dārgumu uz Zemes – cilvÄ“ku. CivilizÄ“tie barbari ir daudz panākuši, lai izkropļotu priekšstatus par cilvÄ“ka substancionālo bÅ«tÄ«bu – izcelsmi, evolÅ«ciju, kā arÄ« cilvÄ“ku, etnosu un rasu bioloÄ£isko daudzveidÄ«bu.

Tas ir saprotams. Ja cilvÄ“ks nav spÄ“jÄ«gs sakarÄ«gi spriest par sevi un savu bioloÄ£isko iedabu, tad cilvÄ“ks ne par ko nav spÄ“jÄ«gs sakarÄ«gi spriest. Tādā gadÄ«jumā cilvÄ“ks ir kļuvis lÄ«dzÄ«gs himÄ“rai. Viņš ir uzpampis uguns spļāvÄ“jā ar lauvas galvu, kazas Ä·ermeni un čūskas asti. VienÄ«gi viņš nespļauj uguni, bet gan savā darbÄ«bā, uzvedÄ«bā un komunikācijā nemitÄ«gi spļauj ārprātÄ«gas muļķības, kā nupat to izdarÄ«ja latviešu valsts Ä£enerālprokurors.

CivilizÄ“tā barbarisma izejas punkts ir Rietumi. PÄ“cpadomju gados arÄ« latvieši tiekas ar civilizÄ“tā barbarisma neÄ·Ä«trajām fantāzijām. ValdošÄ kliÄ·e un inteliÄ£ences kāda daļa aktÄ«vi iesaistās tautas musināšanā, tautiešu pasaules uzskatā metodiski iepotÄ“jot absurdus priekšstatus.

ArÄ« tas ir saprotams. Rietumi (konkrÄ“ti ES) tādai darbÄ«bai piešÄ·ir miljardiem eiro lielas summas. No tām kāda daļa tiek arÄ« LR, un naudu ir viegli sadalÄ«t starp savÄ“jiem.

Ä€rzemju un vietÄ“jie civilizÄ“tie barbari lÄ«dz šim vispamatÄ«gāk ir centušies saputrot latviešu priekšstatus par cilvÄ“ku dzimumu. Internetā var ilgi lasÄ«t viņu dumjÄ«bas: „CilvÄ“ku dalÄ«šana saskaņā ar dzimuma pazÄ«mÄ“m ir mākslÄ«ga. PatiesÄ«bā nav nekāda dzimuma, bet ir genders sociālais dzimums. CilvÄ“ki nepiedzimst kā vÄ«rieši un sievietes, bet par viņiem kļūstot sociālo un kultÅ«ras faktoru ietekmÄ“”.

Tātad ir jāsaprot, ka, piemÄ“ram, tādi latviešu slavenie dÄ“li kā Zatlera kungs, Godmaņa kungs, VÄ“joņa kungs, ŠÄ·Ä“les kungs, Stradiņa kungs, Levita kungs nepiedzima ne kā vÄ«rieši un ne kā sievietes. Krāniņu viņiem par kaut kādiem nopelniem vÄ“lāk pieaudzÄ“ja Latvijas sociālā un kultÅ«ras vide. Tas attiecas arÄ« uz mÅ«su slavenajām kundzÄ“m. PiemÄ“ram, VÄ«Ä·i-Freibergu, Ä€boltiņu, MÅ«rnieci. Viņas nepiedzima ne kā sievietes un ne kā vÄ«rieši. Krāniņu viņām par kaut kādiem grÄ“kiem vÄ“lāk atsacÄ«jās pieaudzÄ“t Latvijas sociālā un kultÅ«ras vide. ŠÄ« vide pieņēma citu lÄ“mumu.

Izrādās, par cilvÄ“ku dzimumu nabaga latviešiem lÄ«dz šim ir bijis nepareizs priekšstats: „Daudzi uzskata, ka tradicionāli sievišÄ·Ä«gais un vÄ«rišÄ·Ä«gais ir iedzimts. Ir dzirdÄ“ts, ka tas esot gÄ“nos, ka to piešÄ·Ä«rusi daba. TomÄ“r vÄ“stures gaitā priekšstati par sievišÄ·Ä«go un vÄ«rišÄ·Ä«go ir mainÄ«jušies laikā un telpā, jo dzimuma modeļus veido cilvÄ“ks.” Latviešiem turpmāk ir jāizbeidz atzÄ«t divu dzimumu pastāvÄ“šanu, „tā vietā liekot vÄ«riešu, sieviešu, homoseksuālo, transseksuālo un vÄ“l daudzus citus sociālos dzimumus”.

Interesanti bÅ«tu dzirdÄ“t no vietÄ“jiem civilizÄ“tajiem barbariem, kāda dzimuma hominÄ«di dzimst aizvadÄ«tajos 25 gados latviešu Lielās Bandas noziegumu brÄ«vÄ«bas un kreatÄ«vā idiotisma piecÅ«kotajā sociālajā un kultÅ«ras vidÄ“. PostcilvÄ“ku straujā Ä£enÄ“ze un „iekortelÄ“šanās” dažādos posteņos ir balsstiesÄ«gs fakts. Bet varbÅ«t ir vÄ“l kādi citi varianti? Teiksim, viņķeļiešu sugas Ä£enÄ“ze, ņemot vÄ“rā Viņķeles kundzes šarlatānisko ieguldÄ«jumu savas idiotijas translācijā jaunākajās paaudzÄ“s.

CivilizÄ“to barbaru bezizmÄ“ra šarlatānismam publiski pretojās mācÄ«tāji, atsevišÄ·i vecākās paaudzes zinātnieki, dažu sabiedrisko organizāciju aktÄ«visti. Taču viņi ir spiesti secināt: „Ir vairāk nekā traÄ£iski, ka grāmatas un metodiskie lÄ«dzekļi, kas pauž valstij naidÄ«gu ideoloÄ£iju un grauj tās kā nacionālas valsts pamatus, pie mums tiek izplatÄ«ti pat tad, kad Eiropā un pašÄs ZiemeļvalstÄ«s, Ä«paši NorvÄ“Ä£ijā dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas/dzimtes teorija cieš sakāvi un atzÄ«ta par pseidozinātni, kas strikti pilda propagandas mašÄ«nas funkcijas peļņu nesošas ideoloÄ£ijas uzstiepšanai sabiedrÄ«bai”.

Kāds jaunāko laiku franču romāns sākas ar vārdiem: „Visas nelaimes uz Zemes ir tāpÄ“c, ka lÄ«dz šim cilvÄ“ki nav noskaidrojuši, kas ir cilvÄ“ks, un savā starpā nav vienojušies, kādu cilvÄ“ku viņi vÄ“las redzÄ“t."

Tā ir tikai daļēja taisnÄ«ba. CilvÄ“ki ir vienojušies par daudziem bÅ«tiskiem momentiem. VienÄ«gi ir nepieciešamas divas atrunas.

Pirmkārt, vienojušies ir saprātÄ«gie cilvÄ“ki. Rietumu civilizācijā ne visi cilvÄ“ki ir saprātÄ«gi. SÅ«dzÄ«bas par eiropeÄ«du veselā saprāta trÅ«kumu (Ä«paši politikā, medijos) tagad ir ikdienišÄ·a realitāte.

Otrkārt, ne visi saprātÄ«gie cilvÄ“ki ievÄ“ro vienošanos. Viņi apzināti izliekās, ka vienošanās nav panākta. Viņiem ir izdevÄ«gi tÄ“lot nezinÄ«šus un iestāstÄ«t sabiedrÄ«bas masām dažādas skaistas aplamÄ«bas par cilvÄ“ku. IzdevÄ«guma kritÄ“riji ir nauda un vara, privilÄ“Ä£ijas un prioritātes.

Šarlatāniskā aplamÄ«ba par cilvÄ“ku dzimumu nebÅ«t nav vienÄ«gā tÄ“ma civilizÄ“to barbaru sociāli psiholoÄ£iskajās (pasaules uzskata formÄ“šanas) un kognitÄ«vajās (ar izziņu saistÄ«tajās) nelietÄ«bās. Tiek iestāstÄ«ts arÄ« par cilvÄ“ku, etnosu un rasu vienlÄ«dzÄ«bu.

Var uzskatÄ«t, ka tā ir vislielākā neÄ·Ä«trÄ«ba civilizÄ“to barbaru rÄ«cÄ«bā. ŠÄ« neÄ·Ä«trÄ«ba cilvÄ“ka pasaules uzskatu neglābjami pārvÄ“rš surogātiskā kloākā. Tās smirdoņa smadzenÄ“s smacÄ“ jebkuru garÄ«go risinājumu. Surogātiskās kloākas smirdoņa vairs neļauj neko ieraudzÄ«t un interpretÄ“t cilvÄ“ciskā veidā. Smirdoņā pasauli vÄ“ro un pasauli vÄ“rtÄ“ nevis cilvÄ“ks, bet kaut kāds puscilvÄ“ks jeb postcilvÄ“ks.

Par cilvÄ“ku, etnosu un rasu vienlÄ«dzÄ«bu Latvijā šarlatāniski sprÄ“gā galvenokārt jaunāko paaudžu pseidointelektuālisma apsÄ“stie augstskolu kadri. Par laimi pagaidām viņu šarlatāniskā sprÄ“gāšana ir izkaisÄ«ta dažādās savstarpÄ“ji nesaistÄ«tās publikācijās un netiek valstiski izvÄ“rsta organizatoriski koncentrÄ“tā formā, kā tas notiek priekšstatu izkropļošanā par cilvÄ“ku dzimumu. Viena daļa no šiem kadriem muļķības pastrādā par naudu, viena daļa - pateicoties iedzimtajai aprobežotÄ«bai. Latvijā pagaidām vislielākā masu popularitāte ir reliÄ£iskās ideoloÄ£ijas tradicionālajai tÄ“zei. Tā kādā nesenā rakstā portālā „Pietiek” izskanÄ“ja šÄdi: „[..] skaidrs, ka visi cilvÄ“ki Dieva priekšÄ ir vienādi [..].”

Jāsaka vÄ“lreiz „par laimi”. Par laimi Rietumos cilvÄ“ku, etnosu un rasu vienlÄ«dzÄ«bas tÄ“ma lÄ«dz šim nav bijusi iegansts speciālai transnacionālai kampaņai, kā tas ir ar cilvÄ“ku dzimumu tÄ“mu. To vada un apmaksā ES. CilvÄ“ku, etnosu un rasu vienlÄ«dzÄ«ba tiek uzsvÄ“rta neoliberālisma ideoloÄ£ijā, taču speciāli izvÄ“rsta ofensÄ«va šajā jomā nav bijusi. TomÄ“r nākotnÄ“ tāda ofensÄ«va ir iespÄ“jama.

Lieta ir tā, ka cilvÄ“ku, etnosu un rasu vienlÄ«dzÄ«bas tÄ“ma ļoti aktuāla kļūst migrācijas apstākļos. Eiropā strauji ieplÅ«st citu rasu migranti. Starp viņiem ir visdažādāko etnosu pārstāvji. Tas eiropiešos stimulÄ“ refleksijas par migrantu etnosu un rasu dažādÄ«bu un šÄ«s dažādÄ«bas ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Priekšplānā izvirzās migrantu vÄ“rtÄ«ba no civilizÄ“tÄ«bas un kultÅ«ras viedokļa. Noteikti virmo migrantu salÄ«dzinājums ar eiropeÄ«du vÄ“rtÄ«bu un ieguldÄ«jumu cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“.

Vārdu sakot, eiropiešos migrācija uzbudina nepatÄ«kamas kaislÄ«bas. Īpaši aksioloÄ£iskās (vÄ“rtÄ«bu) kaislÄ«bas visdažādākajā kontekstā. Tiek vÄ“rtÄ“ta migrantu kulturoloÄ£iskā, morālā, darba vÄ“rtÄ«ba un ieguldÄ«jums cilvÄ“ces kopÄ“jā panākumu kontā. Eiropiešu refleksijās tiek bÅ«vÄ“ta migrantu vÄ“rtÄ«bas hierarhiskā piramÄ«da. Saprotams, migranti tiek nolamāti par nevÄ“rtÄ«giem cilvÄ“kiem.

Tādos vÄ“sturiskajos apstākļos ideoloÄ£iski vispareizākais bÅ«tu cilvÄ“kiem stāstÄ«t patiesÄ«bu, izmantojot visjaunākās zinātniskās atziņas. Vispareizākā ideoloÄ£iskā stratÄ“Ä£ija bÅ«tu cilvÄ“kiem sniegt izvÄ“rstu informāciju par cilvÄ“ku, etnosu un  rasu reālo bioloÄ£isko dažādÄ«bu, bet nevis melÄ«gi blÄ“dÄ«ties par vienlÄ«dzÄ«bu. Ja cilvÄ“ki zinās patiesÄ«bu, tad viņi var nomierināties un apvaldÄ«t savas aksioloÄ£iskās kaislÄ«bas. CilvÄ“ku, etnosu un rasu bioloÄ£iskā dažādÄ«ba viņu pasaules uzskatā kļūs pati par sevi saprotama lieta. Tāpat pati par sevi saprotama lieta kļūs šÄ«s dažādÄ«bas nosacÄ«tā etnosu un rasu atšÄ·irÄ«gā vÄ“rtÄ«ba no civilizÄ“tÄ«bas un kultÅ«ras viedokļa.

Oskars Vailds gudri rekomendÄ“ja: „Ja vÄ“lies visus piemānÄ«t, tad saki patiesÄ«bu”. Tā patiešÄm ir ideoloÄ£iski tālredzÄ«ga pozÄ«cija arÄ« tad, ja nevienu nevÄ“las piemānÄ«t.  Meli liek cilvÄ“kiem bÅ«t uzmanÄ«giem un saspringtiem. Meli ir bÄ«stami tāpÄ“c, ka cilvÄ“ki kļūst piesardzÄ«gi un neticÄ«gi. Meli ir sava veida agresija, kas atbaida cilvÄ“kus un katrā ziņā mobilizÄ“ cilvÄ“kus agresijas novÄ“ršanai. PatiesÄ«ba nav bÄ«stama. Saprotot, ka viņiem stāsta patiesÄ«bu, cilvÄ“ki atslābst, zaudÄ“ uzmanÄ«bu, spÄ“ju koncentrÄ“ties pretreakcijai.

Diemžēl šajā ideoloÄ£iski tālredzÄ«gajā pozÄ«cijā ir viena slidena nianse. PatiesÄ«bas gaismā cilvÄ“ki zaudÄ“ spÄ“ju iedziļināties materiālā un vairs nav spÄ“jÄ«gi atšÄ·irt melus no patiesÄ«bas.

ES cieņā ir meli. Visticamākais tas ir tāpÄ“c, ka ES politiskās elites intelektuālā kapacitāte ir niecÄ«ga. Melot ir vieglāk nekā konstruktÄ«vi sniegt kompetentu informāciju. Meli neprasa zināšanas. Meli lieliski sadzÄ«vo ar himÄ“riskumu. ES neko nav mācÄ«jusies no PSRS ideoloÄ£ijas meliem par Ä£eniālās padomju tautas veidošanos no dažādiem etnosiem un dažādām rasÄ“m voluntārās universalizācijas rezultātā.

ES politiskās elites migrācijas politika nekur neder. Tā ir vispāratzīta nelaime. Skaidrs, ka tādā situācijā nav cerības sagaidīt arī konstruktīvu ideoloģiju.

ES politiskās spices attieksme pret migrāciju ir labvÄ“lÄ«ga. AtsevišÄ·Äs zemÄ“s (Vācijā) pat pārāk labvÄ“lÄ«ga. To nekādi nevar teikt par „vienkāršo” eiropiešu attieksmi pret migrāciju. Eiropas tautas neatbalsta runas sievu un runas vÄ«ru politkorekti maigo izturÄ“šanos pret migrāciju. PolitiÄ·iem ir nepieciešams pārliecināt tautas atbalstÄ«t migrāciju. NākotnÄ“ tādu secinājumu var formulÄ“t ES politiskā elite. Tā var transnacionālā mÄ“rogā organizÄ“t kampaņu, ofensÄ«vi cilvÄ“kus pārliecinot vÄ“lamā virzienā.

Ä»oti efektÄ«vi var pārliecināt tautu masas, tām melÄ«gi iestāstot par cilvÄ“ku, etnosu un rasu vienlÄ«dzÄ«bu. PiemÄ“ram, var aktÄ«vi izmantot kristiānisma egalitārismu. RespektÄ«vi, reliÄ£iskās dogmatikas tÄ“zi, ka Dieva priekšÄ visi vienādi. Var kāpināt humānistiskās retorikas izslavÄ“tā politkorektuma, antirasisma, tolerances popularizÄ“šanu. Taču galvenais - var izdomāt visfantastiskākos murgus, kā tas notiek sakarā ar cilvÄ“ku dzimumu. Noteikti atradÄ«sies zinātnieki un sabiedriskie aktÄ«visti, kuri par naudu bÄ“rniem sagatavos mācÄ«bu grāmatas un metodiskos lÄ«dzekļus skolotājiem, bet pieaugušajiem sacerÄ“s rakstus un analÄ«tiskos pārskatus. Neatsverams palÄ«gs bÅ«s internets, sociālie tÄ«kli, preses žurnālisti, TV redaktori.

Nav ne mazāko šaubu, ka rÅ«pÄ«gi noklusÄ“s zinātnes panākumus. Zinātne pašlaik var sniegt vispusÄ«gu atbildi par cilvÄ“ka izcelsmi, cilvÄ“ka evolÅ«ciju, cilvÄ“ka bioloÄ£isko uzbÅ«vi. Savukārt filosofijā ir apcerÄ“ta cilvÄ“ka morālā sÅ«tÄ«ba.

Šodien katrs interesents pašizglÄ«tÄ«bā var ņemt vÄ“rā filosofijas un zinātnes kardinālās atziņas. PiemÄ“ram, to, ka cilvÄ“ka intelektā vienmÄ“r ir dominÄ“jušas izdzÄ«vošanas alkas. Lai izdzÄ«votu, cilvÄ“ks vienmÄ“r balstās uz prātu un jÅ«tām. CilvÄ“ka darbÄ«bā, uzvedÄ«bā un komunikācijā izšÄ·irošÄ loma ir Ä£enÄ“tiskajam faktoram. CilvÄ“ka instinktus un cilvÄ“ka dabu (prātu + emocijas) nosaka Ä£enÄ“tiskais faktors.

Tagad ir noskaidrots, ka cilvÄ“ks ir cÄ“lies no pÄ“rtiÄ·a. Par cilvÄ“ka izcelsmi no pÄ“rtiÄ·a liecina anatomija, fizioloÄ£ija, embrioloÄ£ija, bioÄ·Ä«mija, Ä£enÄ“tika, uzvedÄ«bas Ä«patnÄ«bas. VÄ“l nesen bija cerÄ«ba, ka tas tā nav. CilvÄ“kiem nepatÄ«k atzÄ«t savu izcelsmi no pÄ“rtiÄ·a. Tagad ir zināms, ka pirms Homo sapiens  bija 11 seno pÄ“rtiÄ·veidÄ«go tipi. 12. tips bija Homo sapiens.

Ilgu laiku un arÄ« tagad daudzi cer atrast missing link – trÅ«kstošo Ä·Ä“dÄ«tes posmu starp pÄ“rtiÄ·i un cilvÄ“ku. Šis posms varÄ“tu nomierināt tos, kuriem nepatÄ«k atzÄ«t savu izcelsmi no pÄ“rtiÄ·a. Tādi trÅ«kstošie Ä·Ä“dÄ«tes posmi tiek atrasti regulāri. PiemÄ“ram, 2010.gadā atrada trÄ«s jaunus posmus: antralopithecus sediba – vÄ“l ne cilvÄ“ks, bet jau kaut kas „labāks” par australopiteku; Homo gautengensis – senais cilvÄ“ks no Dienvidāfrikas; „deņisova cilvÄ“ks” – noslÄ“pumainais sibÄ«rietis.

Katrs cilvÄ“ks ir unikāls veidojums. Unikāla ir katra cilvÄ“ka gÄ“nu kombinācija. GÄ“nu kopums (genoms) ir informācijas kopums par matu krāsu, acu krāsu, ādas krāsu, deguna formu, ausu formu. CilvÄ“ka genoms ir izpÄ“tÄ«ts. ArÄ« cilvÄ“kam visradniecÄ«gākā pÄ“rtiÄ·a (šimpanzes) genoms ir izpÄ“tÄ«ts.

Katrs indivÄ«ds ir konkrÄ“ts genotips. Katra indivÄ«da genotips ietilpst cilvÄ“ces genofondā. Genofonds izmainās pakāpeniski. Par to, piemÄ“ram, liecina cilvÄ“ka mūža ilguma nemitÄ«gā palielināšanās evolÅ«cijas gadsimtos.

CilvÄ“ka genotips nosaka viņa darbÄ«bu, uzvedÄ«bu un komunikāciju. Visvairāk tas atsaucās uz uzvedÄ«bu: intro/ekstrovertumu, dzÄ«ves individuālo tempu, sporta aktivitāti, neirotismu, domāšanu, depresijas noslieksmi, vecumu pirmā dzimumakta laikā, kognitÄ«vās attÄ«stÄ«bas vecumu, šizofrÄ“niskuma noslieksmi.

EvolÅ«cija ir neredzama parādÄ«ba. EvolÅ«cijas procesu mÄ“s neredzam. Šodienas evolÅ«cijas procesa rezultātus konstatÄ“s citas paaudzes tikai pÄ“c ilga laika. EvolÅ«cija virzās lÄ“nām – vairāku paaudžu garumā. Teiksim, tagadnes interneta paaudzes evolÅ«cijas sekas bÅ«s redzamas tikai pÄ“c apmÄ“ram 100 gadiem. Tās latviešu jaunās paaudzes, kuras tagad visu diennakti pavada pie datora, evolÅ«cijas sekas pa Ä«stam uzplauks tikai krietni vÄ“lāk viņu pÄ“cnācÄ“jos.

Jaunajai paaudzei ir niecÄ«ga interese par jebkura veida pagātnes mantojumu. Tas ir bÄ“dÄ«gi. Tas noteikti atsauksies uz evolÅ«cijas procesu. Tā rezultāti arÄ« bÅ«s redzami tikai pÄ“c apmÄ“ram 100 gadiem. Vilinoši uzzināt, kādas sekas bÅ«s jaunatnÄ“ plaši izplatÄ«tajai vienaldzÄ«bai pret izciliem mākslas darbiem, arhitektÅ«ras šedevriem, vÄ“l nesen visu saviļņojoši lasÄ«tajiem romāniem un dzeju, Ä£eniālām radošajām personÄ«bām.

Ja aplÅ«kojam evolÅ«ciju no australopiteka lÄ«dz Homo sapiens, tad var izdarÄ«t zināmus secinājumus. CilvÄ“ki ir kļuvuši gudrāki. Palielinājies smadzeņu apjoms. CilvÄ“ks var vienlaicÄ«gi operÄ“t ar 7 objektiem, simboliem, idejām; pÄ“rtiÄ·is – maksimāli ar 4 objektiem, simboliem, idejām. AizvadÄ«tajos 150 gados cilvÄ“ka evolÅ«cijā mainÄ«jās augums, galvaskausa forma, smadzeņu apjoms un citi parametri.

VÄ“l nesen, XX gadsimtā, dominÄ“ja priekšstats par šÄdu evolÅ«cijas koku: australopiteki - Homo habilis - arhantropi- paleoantropi (neandertālieši) - neoantropi (Homo sapiens). MÅ«su gadsimtā viss izmainÄ«jās. Zinātnieki atklāja hominÄ«du evolÅ«cijas koka jaunus atzarus. EvolÅ«cija nebija viena atzara atÄ«stÄ«ba, bet daudzu atzaru attÄ«stÄ«ba. Vienā teritorijā varÄ“ja vienlaicÄ«gi dzÄ«vot 3-4 hominÄ«du tipi. Pirms 30-40 tÅ«kst. gadiem uz Zemes bija 4 tipi: mÅ«sdienu cilvÄ“ki, neandertālieši, reliktie erektusi Austrumāzijā, pundurcilvÄ“ki Floresas salā. Zinātnei pašlaik (2015) ir zināmi 20 hominÄ«du tipi.

Homo sapiens ir radies Austrumāfrikā pirms 160 000-200 000 gadu. No Ä€frikas Homo sapiens izgāja pirms 135-115 tÅ«kst. gadu. Tā bija pirmā iziešana no Ä€frikas. Tā neko nedeva. Otrā iziešana bija pirms 90-85 tÅ«kst. gadu. Tai bija noteikts rezultāts. Homo sapiens palika dzÄ«vot jaunajās teritorijās.

Par cilvēka evolūciju interesējās evolūcijas antropoloģija. Tā ir jauna zinātne. Tā balstās uz trim postulātiem: iedzimtību, cīņu par eksistenci un dabisko izlasi.

EvolÅ«cijā  nostiprinātās Ä£enÄ“tiskās atšÄ·irÄ«bas ir visdažādākās. Aplams ir priekšstats, ka sliktie ekonomiskie apstākļi ietekmÄ“ nÄ“Ä£eru intelektuālo attÄ«stÄ«bu. PatiesÄ«bā visu izšÄ·ir Ä£enÄ“tiskā evolÅ«cija. Tikai Ä£enÄ“tiskās teorijas var izskaidrot, kāpÄ“c vienādos apstākļos dažādi veidojās atšÄ·irÄ«gu etnosu un rasu dzÄ«ve. CilvÄ“ki savu dzÄ«vi veido saskaņā ar viņu genotipa vajadzÄ«bām. Tā tas notiek arÄ« kapitālismā. Idejiski teorÄ“tiskā un eksistenciāli metodoloÄ£iskā bāze visiem viena, taču katra tauta kapitālismā dzÄ«vo savādāk. ArÄ« latvieši dzÄ«vo atbilstoši sava genotipa vajadzÄ«bām.

EvolÅ«cijas izpratnÄ“ šodien iesaistās molekulārā bioloÄ£ija, Ä£enÄ“tika, neirobioloÄ£ija, neiroÄ·Ä«mija, sociobioloÄ£ija, etnosocioloÄ£ija, biopolitika.

PiemÄ“ram, biopolitika pievÄ“ršÄs politiskās domas un politiskās uzvedÄ«bas pÄ“tniecÄ«bai. Biopolitika balstās uz individuālo un kolektÄ«vo bioloÄ£isko motivāciju, bioloÄ£iskajiem instinktiem (manta, nauda, vara). EksistÄ“ iedzimti instinkti, kurus nevar izmainÄ«t kultÅ«ra.

SociobioloÄ£ijas galvenais jÄ“dziens ir biogramma. Tā sauc iedzimtas uzvedÄ«bas stratÄ“Ä£isko repertuāru. Tā ir matrica. Tajā ir kodÄ“ta sociālā reakcija, garÄ«gās prioritātes un zemapziņas instinkti. Tos manto no paaudzes uz paaudzi. Etnosa pārstāvji savas biogrammas virtuāli atspoguļo vienā kopÄ“jā biogrammā, kas piešÄ·ir unikālu raksturu kultÅ«rai. No cilvÄ“ka biogrammas ir atkarÄ«ga viņa darbÄ«ba, uzvedÄ«ba un komunikācija.

Kopumā tas viss izraisa jaunu skatÄ«jumu uz cilvÄ“ku. Šo skatÄ«jumu sauc par Ä£enÄ“tisko determinismu. RealizÄ“jās pāreja no fenotipiskuma (indivÄ«da ārÄ“jām Ä«pašÄ«bām) uz genotipiskumu (tikai indivÄ«da gÄ“nos sastopamo).

Interesanta un reizÄ“ arÄ« diskutabla pieeja ir etnosocioloÄ£ijā. Ja cilvÄ“ks sevi uzskata, pieņemsim, par latvieti, runā latviski, domā latviski, pieder latviešu kultÅ«rai, tad viņa bioloÄ£iskā piederÄ«ba etnosocioloÄ£ijai nav svarÄ«ga. Viņš var lÄ«dzināties papuasam, aborigÄ“nam, nÄ“Ä£erim, Ä·Ä«niešu antropoloÄ£iskajam tipam. EtnosocioloÄ£ijā tiek uzskatÄ«ts, ka bioloÄ£iskajām Ä«pašÄ«bām nav nekā kopÄ“ja ar sociālajām Ä«pašÄ«bām – valodas, kultÅ«ras identitāti.

Lasot etnosocioloÄ£isko literatÅ«ru, tāpÄ“c gribas jautāt, ko par to saka mÅ«sdienu Ä£enÄ“tika. PiemÄ“ram, var jautāt, vai pastāv Ä£enÄ“tiski nosacÄ«ts latviskais domāšanas veids? Vai mentalitāte ir bioloÄ£iski nosacÄ«ta?

Etnosam (ikdienā – tautai) piemÄ«t bioloÄ£iskā vienotÄ«ba. To atzÄ«st etnosocioloÄ£ija. Etnosa pārstāvji no paaudzes uz paaudzi ir bioloÄ£iski lÄ«dzÄ«gi. EtnosocioloÄ£ija to nenoliedz.

Taču vispār etnosocioloÄ£ijā zināma neskaidrÄ«ba pastāv. Visvairāk tas attiecās, uzskatāmi neuzsverot bioloÄ£iskā un sociālā faktora koeksistenci. CilvÄ“ki, mainoties bioloÄ£iski, mainās arÄ« sociāli. Sociālo problemātiku nevar pÄ“tÄ«t atrauti no bioloÄ£iskās evolÅ«cijas. Aplami ir izlikties, ka bioloÄ£iskais faktors neietekmÄ“ sociālos procesus. Teiksim, postcilvÄ“ku bioloÄ£iskajam tipam piemÄ«t noteikta sociālā klukstÄ“šana, ko cilvÄ“ks nav spÄ“jÄ«gs saprast.

Izstrādāts ir zinātnes „AntropoloÄ£iskā Ä£enÄ“tika” projekts. Tāds nosaukums varÄ“tu bÅ«t nākotnes zinātnei. Par tās nepieciešamÄ«bu izsakās daudzi speciālisti. Jaunajā zinātnÄ“ vienÄ«gais pÄ“tnieciskais objekts bÅ«tu cilvÄ“ks. CilvÄ“ks tiktu atspoguļots kā dabiskās izlases produkts un kultÅ«ras autors. KultÅ«ra palÄ«dz pārvarÄ“t dabisko izlasi un regulÄ“ dabisko izlasi. Pateicoties kultÅ«rai, cilvÄ“ks nav atkarÄ«gs tikai no dabiskās izlases. Darvinisma pamatā ir bioloÄ£iskais faktors – dabiskā izlase. Taču cilvÄ“ka pastāvÄ“šanas vÄ“sturÄ“ notiek bioloÄ£iskās adaptācijas sadzÄ«vošana ar kultÅ«ras adaptāciju. CilvÄ“ka likteni nosaka divas informācijas plÅ«smas – gÄ“ni un kultÅ«ra. ArÄ« postcilvÄ“ki sārņaini veido savu kultÅ«ru, kurā cilvÄ“ks nevar adaptÄ“ties. 

BioloÄ£iskās atšÄ·irÄ«bas starp rasÄ“m jau apzinājās ÄŒ.Darvins. Rasu bioloÄ£iskās atšÄ·irÄ«bas atsaucās uz kultÅ«ru. Tātad atsaucās sociālajos, politiskajos, reliÄ£iskajos, saimnieciskajos un citos notikumos. Vislielākā Ä£enÄ“tiskā daudzveidÄ«ba ir Ä€frikā. NegroÄ«du rase sastāv no ļoti daudziem etnosiem.

Rases pamatā ir fizioloÄ£isko, fenotipisko un Ä£enÄ“tisko Ä«pašÄ«bu kopums. Zinātnieki savā valodā saka, ka rase ir Ä·ermeniskā organisma fizioloÄ£iskā identifikācija. „Dzeltenais” vienmÄ“r paliek „dzeltenais”, ja arÄ« viņš pats to neatzÄ«st. Tas papuass, kurš sevi sauks par latvieti, vienmÄ“r paliks papuass. Savukārt latvietis, kurš sevi sauks par papuasu, vienmÄ“r paliks latvietis.

Rases identifikācijā var izmantot antropometrisko pieeju (vizuālās atšÄ·irÄ«bas), kefalometriju (galvaskausu mÄ“rÄ«šana), osteoskopiju (kaulu platuma un garuma izpÄ“te), seroloÄ£iju (asins seruma struktÅ«ra). Vienā rasÄ“ var bÅ«t etniskās atšÄ·irÄ«bas bioloÄ£iskajā ziņā (auguma konstitÅ«cija, galvaskausa forma, acu, matu sejas krāsa, deguna forma).

Kompetenti dozētai informācijai par cilvēku, etnosu un rasu bioloģisko dažādību var būt vēl viena ideoloģiskā funkcija. Turklāt ļoti pozitīva funkcija, norūdot cīņai ne tikai pret Rietumu vienlīdzības policiju, bet arī morāli sagatavojot melnajai nākotnei.

Rietumu neoliberālie ideologi karsti sapņo par cilvÄ“ces homogenizāciju. Tā viņi sauc planetāri globālo rasu sajaukšanos. Tas esot neizbÄ“gams process planÄ“tas demogrāfiskajā virzÄ«bā. Par šÄ« procesa sekām neoliberālie ideologi klusÄ“. ArÄ« tas ir saprotams.

Eiropiešu zinātnÄ“ rasu sajaukšanās sekas pirmais XVIII gs. iztirzāja Edvards Gibons fundamentālajā pÄ“tÄ«jumā par Romas impÄ“rijas bojāeju. Viņš izvirzÄ«ja pārgalvÄ«gu pieņēmumu (no mÅ«sdienu etniskās pseidolaipnÄ«bas viedokļa). Viņa ieskatā impÄ“riju un civilizāciju bojāeju veicina svešo rasu invāzija. PiemÄ“ram, „baltās” rases valdošajā elitÄ“ iefiltrÄ“jās „krāsaino” rasu mazāk vÄ“rtÄ«gās asinis. Tā tas Romas impÄ“rijā notika II un III gadsimtā, iezvanot impÄ“rijas (antÄ«kās civilizācijas) sabrukumu.

Rasu sajaukšanās ne pie kā laba nenoved. ŠÄ« konstatācija nav atcelta. Tātad neoliberāļu apdziedātā cilvÄ“ces homogenizācija sekmÄ“s eiropeÄ«du un citu civilizāciju nāvi. Neoliberāļu humānisms ir ekstrÄ“miskais humānisms. Tas apdraud cilvÄ“ces pastāvÄ“šanu. EiropeÄ«diem jau tagad nākas iecementÄ“t eksistenciālā konservatÄ«visma pamatus*. 

* ŠÄ«s esejas papildinājumu skat. blogā „Stikla kalns. KulturoloÄ£iskās refleksijas” (http://stiklakalns.blogspot.com/).