Iesaki rakstu:

PašÄ ParÄ«zes centrā – lielajā pilÄ« (Grand Palace) izvietojusies izstāde, kur dažādas globālās firmas izlielās ar saviem sasniegumiem ekoloÄ£ijas un klimata kontroles jomā. Uzsvars uz elektromobiļiem, elektriskajām laivām, elektriskajiem velosipÄ“diem. Šajā vietā vÄ“rts apstāties un padomāt.

Elektriskie automobiļi pašlaik patÄ“rÄ“ vairāk izmešu nekā iekšdedzes dzinÄ“ji, jo elektroenerÄ£ijas ražošanai joprojām izmanto neticami daudz fosilā kurināmā. Polijā joprojām gandrÄ«z visu elektroenerÄ£iju ražo, dedzinot akmeņogles, un Polijas valdÄ«ba akmeņogļu ieguvi dāsni subsidÄ“ ar naudu, ko varÄ“tu salÄ«dzināt ar Latvijas valsts budžetu.

ŠobrÄ«d no Eiropas valstÄ«m tikai Latvijā un Skandināvijā (elektroenerÄ£iju pietiekami daudz ražo Å«dens vai vÄ“jš) elektromobiļa nobrauktais kilometrs gaisā izsviedÄ«s mazāk ogļskābās gāzes nekā iekšdedzes dzinÄ“ja automobilis.

IzstādÄ“ gozÄ“jas arÄ« VW, kas nesen pieÄ·erts nelāgā šmaukšanā attiecÄ«bā uz izmešu gāzÄ“m. PašÄ izstādes centrā izvietots automobilis, kas pa SaÅ«da Arābijas tuksnešu saulainajām šosejām brauc ar saules baterijām, ir arÄ« Monako prinča spēļlietiņas – elektriskā mašÄ«na, atbilstoša formulai 1, kas traucas ar 300 km stundā, un raÄ·etei lÄ«dzÄ«ga automašÄ«na, kas sasniedz 458 km stundā.

Ar savu draudzÄ«bu videi izstādÄ“ lepojas Coca Cola, L'Oreal un citas kompānijas, ko nudien mÄ“s nevaram iedomāties kā cilvÄ“kam un videi draudzÄ«gas. Bet sava pozitÄ«vā zÄ«mola vārdā šÄ«s kompānijas ne tikai atmetušas šÄdu tādu naudu globālās konferences rÄ«košanai, bet iekārtojušÄs pašÄ ParÄ«zes centrā.

SagadÄ«šanās pÄ“c klimata draugu un smalkās izstādes dalÄ«bnieku vidÅ« ir arÄ« Austrālijas kalnrÅ«pnieki, kas noplicinājuši savu valsti, un dažas Amerikas kompānijas, kas savu biznesa interešu dēļ izÄ“dušas indiāņus no viņu teritorijām, nocirtušas visus mežus un piešmucÄ“jušas Å«deņus.

Lai cik laba bÅ«tu šo kompāniju publicitāte, pasaulÄ“ ir gana daudz ļaužu, kas atceras arÄ« to panākumus zemeslodes noplicināšanā un dabas postÄ«šanā.

Saņemu vÄ“sti, ka aptuveni 14.00 izstādÄ“ notiks protesti. Steigšus atvados no Francijas Ä€rstu biedrÄ«bas, kurā COP21 dažādu valstu mediÄ·i pārliecina viens otru par nepieciešamÄ«bu ietekmÄ“t savu valstu valdÄ«bas. Attālums ir nepilni divi kilometri, kad man garām, sirÄ“nām kaucot, aizdrāžas 10 žandarmÄ“rijas mašÄ«nas.

Kad nonāku pie Grand Palace, tieku novirzÄ«ts pilij apkārt. Tumšzilās bruņās tÄ“rpti braši vÄ«ri stekiem un Ä·iverÄ“m rokās (daži ar automātiem) neielaižas nekādās sarunās. Pārskatāmā attālumā šÄdu vÄ«ru daži simti, kā vÄ“lāk izrādās – tikpat blÄ«vi viņi izvietojušies arÄ« citās pils pusÄ“s.  Otrā pils pusÄ“ ir ieeja Pikaso izstādÄ“, cenšos tikt caur šo izstādi uz sev interesÄ“jošo firmu slavinājumu izstādi – nelaiž.

Kad beidzot nonāku pie aizbarikādÄ“tas ieejas, viss jau ir beidzies. Izstāde šodien esot slÄ“gta, iespÄ“jams – bÅ«šot slÄ“gta arÄ« rÄ«t. Ar dažām vispārzināmām metodÄ“m tomÄ“r tieku aizvadÄ«ts lÄ«dz drošÄ«bas kontrolei, bet pÄ“c tam ielaists izstādÄ“, kurā tiešÄm ir neticami maz apmeklÄ“tāju.

Izrādās izstādÄ“ kā klusi miermÄ«lÄ«gi skatÄ«tāji bijuši sanākuši protestÄ“tāji – vairāki simti. PÄ“kšÅ†i vienā mirklÄ« protesti sākušies pie dažādu firmu stendiem, protams, vissirsnÄ«gāk piesmejot dižās internacionālās kompānijas, pasaules lielākās piedraņķētājas. PÄ“c brīža parādÄ«jušies izsitÄ“jiem lÄ«dzÄ«gi drošÄ«bnieki privātā apģērbā, kas vardarbÄ«gi nesuši protestÄ“tājus ārā, bet tikai pÄ“c minÅ«tÄ“m 10 – žandarmÄ“rija, kas bijusi ievÄ“rojami pieklājÄ«gāka.

Latviešu multimÄ“diju ģēnijs Kaspars Goba to visu filmÄ“jis, saka – filmas materiāls Ä£eniāls, bet sieviešu sišanas skats – netÄ«kams. Visvairāk cietuši indiāņi, kas arÄ« atbraukuši savu sāpi izkliegt.

ParÄ«zes COP21 ārpus Leburžē kļūst interesantāks. Džinsās tÄ“rpti mana gadagājuma vÄ«ri, kas savākušies tepat Eiropā protestÄ“t pret firmu, kas noplicina viņu mīļoto Austrāliju, saka – naftas kompānijas ir maksājušas Daesh par terora aktiem ParÄ«zÄ“, lai tagad te bÅ«tu desmitiem tÅ«kstošu žandarmu, zaldātu un apsargu. ŠobrÄ«d visi šie policejiski domājošie cilvÄ“ki gatavi apspiest jebko un vienlÄ«dz vardarbÄ«gi piekaus gan teroristam lÄ«dzÄ«gus jauniešus, gan indiāņu sievas, gan Greenpeace aktÄ«vistus.

Izskatās, ka bruņotajiem vÄ«riem tā vien rokas niez kādu pie kārtÄ«bas dabÅ«t. Mani kolÄ“Ä£i apraksta protestÄ“tāju laukā nešanas skatus un, noskatot mani no galvas lÄ«dz kājām, izsaka nožēlu, ka protestÄ“tāju vidÅ« neesot bijis vÄ«ru pāri par simt kilogramiem, ko „zvaigznes pozā” bÅ«tu grÅ«tāk iznest.

Ar vārdiem „lielāka enerÄ£ijas ražošana pasauli neglābs, pasauli mainÄ«s enerÄ£ijas taupÄ«šana” Pasaules ārstu asociācijas komandu COP21 šodien papildināja Šveices psihiatrs un lidotājs Bertrāns Pikārs (Bertrand Piccard). IevÄ“rojamā dziļjÅ«ras pÄ“tnieka Žaka Pikāra (Jacques Piccard) dÄ“ls, Lozannas ārsts 1999. gadā kopā ar Braienu Džonsu (Brian Jones) pirmie aplidoja zemeslodi ar gaisa balonu bez nosÄ“šanās.

Viņi pacÄ“lās gaisā ŠveicÄ“, bet pÄ“c 478 stundu lidojuma nosÄ“dās Ä’Ä£iptÄ“, lidoja slÄ“gtā 5 metrus garā laivai lÄ«dzÄ«gā kabÄ«nÄ“ ar gaisa balonu 20 stāvu mājas lielumā. TemperatÅ«ra stratosfÄ“rā bijusi  –66^o pÄ“c Celsija, balons apledojis (šodien izmantoju gadÄ«jumu, pajautājot kolÄ“Ä£im, kā viņi kāpa uz balona skaldÄ«t nost ledu, – izrādās, bija paredzÄ“juši šÄdam nolÅ«kam speciālus cirtņus, skafandrus un trepes).

Kopš 2003. gada Bertrāns Pikārs ir iniciators, vÄ“lāk inženieris, menedžeris un lidotājs lidmašÄ«nām, ko darbina saules baterijas Solar Impulse un Solar Impulse 2. Šogad ar saules baterijām barota lidmašÄ«na, pārmaiņus lidojot Bertrānam Pikāram un AndrÄ“ Boršbergam (Andre Borschberg), aizlidojusi no Abu Dabi vairākos pārlidojumos lÄ«dz Havaju salām, bet tuvākajos gados, šÄ·iet, bÅ«s iespÄ“jams ar šo lidmašÄ«nu aplidot apkārt zemeslodei bez nosÄ“šanās.

Globālajai klimata konferencei bijuši daudzi runasvÄ«ri, kas teikuši gudras un mazāk gudras atziņas. Izmantošu gadÄ«jumu, neaizrauties ar savām atziņām, bet brÄ«vā tulkojumā citÄ“t Bertrānu Pikāru:

"Jāizceļ risinājumus, nevis problÄ“mas! Kā mÄ“s varam motivÄ“t cilvÄ“kus cīņai ar pret klimata pārmaiņām, ja mÄ“s turpināsim koncentrÄ“ties uz temperatÅ«ras amplitÅ«du problemātiku? PašreizÄ“jais debašu diskurss ir nospiedošs, un situācija kļūst nepārvarama. Mobilizācija kļūtu iespÄ“jama, ja mÄ“s uzsvÄ“rtu praktiskas priekšrocÄ«bas reāliem risinājumiem: mÄ“s jau šodien varam samazināt CO²emisiju uz pusi, nomainot vecās piesārņojošÄs iekārtas rÅ«pniecÄ«bā, bÅ«vniecÄ«bā, apkurÄ“, dzesÄ“šanā, apgaismojumā ar mÅ«sdienÄ«gām energoefektÄ«vām tehnoloÄ£ijām;.

Jāpārtrauc visiem draudÄ“t ar cilvÄ“ka mobilitātes, komforta un ekonomiskās labsajÅ«tas zaudÄ“jumu dabas aizsardzÄ«bas vārdā! Aicinājumi cilvÄ“kus kaut ko tÅ«lÄ«t upurÄ“t rada tikai pretestÄ«bu. Kurš bÅ«tu gatavs atteikties braukt ar automašÄ«nu, lai aizkavÄ“tu jÅ«ras lÄ«meņa celšanos 30 gadu laikā? Gluži pretÄ“ji – pierādÄ«sim, ka ikkatrs var ne tikai saglabāt, bet arÄ« uzlabot savu dzÄ«ves lÄ«meni ar pieejamām un tÄ«rām tehnoloÄ£ijām, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi.

Runāsim par rentabliem ieguldÄ«jumiem, nevis dārgām izmaksām! Vides aizsardzÄ«ba nav dārga. Ir nepieciešamÄ«ba pÄ“c videi draudzÄ«giem produktiem un procesiem. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir jaunu rÅ«pniecÄ«bas tirgu atvÄ“ršana un jaunas ekonomiskās attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas, tā ir jaunu darba vietu radÄ«šana un peļņa.

Piedāvāsim gan bagātajām, gan nabagajām valstīm akciju statūtkapitāla atdevi no ieguldījumiem! Ja cīņa pret klimata pārmaiņām tiek izteikta kā finansiāls upuris bagātajām valstīm un jaunattīstības valstu ekonomiskās izaugsmes drauds, mēs iegūsim opozīciju visā pasaulē. Ieguldījumi energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā ir izdevīgi investoriem un patērētājiem gan bagātos, gan ne tik bagātos tirgos.

AtturÄ“simies noteikt mÄ“rÄ·us neparādot, kā to sasniegt! Kad mÄ“s dzirdam politiÄ·u vÄ“lmes  samazināt CO² emisiju par X% vai ierobežot temperatÅ«ras pieaugumu lÄ«dz 2° C, mÄ“s to saklausām kā domāšanas karagājiena bungu rÄ«boņu. ŠÄ«s normas netiks sasniegtas, ja lÄ«dztekus netiks noteikts ļoti skaidrs tiesiskais regulÄ“jums, procedÅ«ras un konkrÄ“ti tehnoloÄ£iskie risinājumi šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai.

Apvienosim noteikumus un privātās iniciatÄ«vas! Tieši tiesÄ«bu aktu neprognozÄ“jamÄ«ba un konkurÄ“tspÄ“jas ierobežošanas riski visbiežāk kavÄ“ daudzās nozarÄ“s investÄ“t tÄ«rākā ražošanā. MÅ«su sabiedrÄ«bā ir smalki izstrādāti noteikumi izglÄ«tÄ«bas, higiÄ“nas, veselÄ«bas, tieslietu u.c. nozarÄ“m, bet nav precÄ«zi definÄ“ts, kā novÄ“rst nelietderÄ«gu enerÄ£ijas un dabas resursu pārtÄ“riņu. Tas ir jāmaina!

Strādāsim šodienas cilvÄ“kiem, ne tikai nākamajām paaudzÄ“m! Ä»oti maz cilvÄ“ku mainÄ«s savu pašreizÄ“jo uzvedÄ«bu par labu tiem, kas dzÄ«vo nākotnÄ“. Izmaiņas mums ir nepieciešamas, jo tās ļaus sasniegt labāku ekonomisko, rÅ«pniecisko un politisko attÄ«stÄ«bu."