Covid-19 skaitļi matemÄtiÄ·a skatÄ«jumÄ â€“ kÄpÄ“c Latvijas skaitļi mani uztrauc
Andris Ambainis · 12.10.2020. · Komentāri (0)PašreizÄ“jie Latvijas Covid-19 skaitļi man ļoti satrauc. SalÄ«dzinot ar citÄm Eiropas valstÄ«m, saslimstÄ«ba LatvijÄ vÄ“l ir zema, bet pieauguma temps ir ÄtrÄkais EiropÄ. DivÄs nedēļÄs tÄ pieaugusi par 172%, kamÄ“r citviet EiropÄ pieaugums ir aptuveni 14%.
Var apskatÄ«ties uz skaitļiem. VidÄ“jais saslimšanas gadÄ«jumu skaits pÄ“dÄ“jo 7 dienu laikÄ redzams attÄ“lÄ. KÄ rakstÄ«ju savÄ pirmajÄ ierakstÄ par šo tÄ“mu, uz šÄdiem grafikiem ir noderÄ«gi skatÄ«ties logaritmiskajÄ skalÄ.
Varam paskatÄ«ties uz šo grafiku un padomÄt: kur mÄ“s bÅ«sim pÄ“c nedēļas, divÄm nedēļÄm vai pÄ“c mÄ“neša? Un: vai mÄ“s tur gribam bÅ«t?
IedomÄsimies, ka arÄ« turpmÄk pieauguma temps bÅ«s 172% divu nedēļu laikÄ. Tad (ņemot SPKC publiskoto statistiku par saslimstÄ«bu dažÄdÄs valstÄ«s):
- piektdien kumulatÄ«vÄ 14 dienu saslimstÄ«ba LatvijÄ bija 40,4;
- pÄ“c 2 nedēļÄm tÄ bÅ«s 109,9 – bÅ«sim apsteiguši 10 ES valstis un pietuvojušies ES vidÄ“jai saslimstÄ«bai;
- pÄ“c 4 nedēļÄm tÄ bÅ«s 298,9 – bÅ«sim apsteiguši gandrÄ«z visas ES valstis (izņemot 3 ar vislielÄko saslimstÄ«bu: ÄŒehiju, SpÄniju un NÄ«derlandi) un varÄ“sim risinÄt problÄ“mas, ko šobrÄ«d risina SpÄnija un Francija.
ArÄ«, ja pieauguma temps nedaudz palÄ“ninÄs, laiks, kas nepieciešams, lai Latvija no valsts ar zemu saslimstÄ«bu kļūst par valsti ar vidÄ“ju saslimstÄ«bu un tad par valsti ar augstu saslimstÄ«bu, nav liels. Un kaut kad var iestÄties brÄ«dis, kad SPKC pietrÅ«ks resursu, lai izsekotu visiem inficÄ“šanÄs gadÄ«jumiem, kÄ tas tagad notiek. (KanÄdas metropolÄ“ Toronto, kur es kÄdreiz dzÄ«voju, tÄ jau ir noticis – viņu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas dienests Public Health Toronto centÄs izsekot visu inficÄ“to kontaktpersonas, lÄ«dz tÄdu kļuva vairÄk nekÄ dienesta cilvÄ“kresursu.)
Dažreiz dzird tÄ“zi: saslimstÄ«bas pieaugums ir liels, bet no zemas bÄzes. Nu, tagad tÄ bÄze vairs nav tik zema. Ja tÄ turpinÄsies, tad katru nedēļu tÄ kļūs vÄ“l augstÄka. Ja gaidÄ«sim, kamÄ“r bÄze kļūst atbilstoša ES vidÄ“jai saslimstÄ«bai, varam pÄ“c 2-3 nedēļÄm dabÅ«t SpÄnijas lÄ«meni.
Varam to ilustrÄ“t ar vienkÄršu formulu: N=S*P, kur
- N ir saslimstība pēc nedēļas;
- S ir saslimstÄ«ba šobrÄ«d;
- P ir pieaugums nedēļas laikÄ.
S ir tÄds, kÄds tas ir, un to mÅ«su šÄ«brīža rÄ«cÄ«ba neietekmÄ“. Tas, ko mÄ“s varam mainÄ«t, ir P. CilvÄ“kiem aktÄ«vÄk kontaktÄ“joties un mazÄk ievÄ“rojot drošÄ«bas pasÄkumus, katrs inficÄ“tais tÄlÄk inficÄ“s vairÄk cilvÄ“ku. Ja bÅ«sim piesardzÄ«gÄki, tad mazÄk. PiesardzÄ«bas lÄ«menis nosaka slimÄ«bas reprodukcijas koeficientu Reff (par kuru es arÄ« runÄju savÄ pirmajÄ ierakstÄ), un reprodukcijas koeficients nosaka P.
Un, ja noteikumi un mÅ«su piesardzÄ«bas/nepiesardzÄ«bas lÄ«menis nemainÄs, tad arÄ« reprodukcijas koeficientam un lÄ«dz ar to arÄ« P nevajadzÄ“tu mainÄ«ties. Tad nÄkamajÄs nedēļÄs var sagaidÄ«t tÄdu pat pieaugumu, bet no aizvien augstÄka iepriekšÄ“jÄs nedēļas lÄ«meņa. Un eksponenciÄls pieaugums var bÅ«t ÄrkÄrtÄ«gi Ätrs (skat. piemÄ“rus iepriekšÄ“jÄ ierakstÄ).
Tagad ir maskas sabiedriskajÄ transportÄ. Daļa cilvÄ“ku kļūst piesardzÄ«gÄki, atkal ziņÄs vairÄk dzirdot par Covid. Vai ar to pietiks, lai nobremzÄ“tu straujÄko saslimstÄ«bas pieaugumu ES? Neesmu pÄrliecinÄts.
Es gribu, lai mans dÄ“ls – pirmklasnieks varÄ“tu pÄ“c iespÄ“jas ilgÄk iet skolÄ un mana meita – bÄ“rnudÄrzniece – bÄ“rnudÄrzÄ. BÄ“rniem, viņu attÄ«stÄ«bai un psiholoÄ£iskajam lÄ«dzsvaram tas ir ļoti nozÄ«mÄ«gi. Lai tÄ bÅ«tu, ir svarÄ«gi ierobežot slimÄ«bu, un es tÄpÄ“c esmu gatavs pieņemt pietiekami daudz ierobežojumu citÄs jomÄs.
Un tas, kas notiek, ir ne tikai valdÄ«bas, bet arÄ« mÅ«su visu atbildÄ«ba, izvÄ“rtÄ“jot, ko mums svarÄ«gi dalÄ«t klÄtienÄ“ un ko – attÄlinÄti. RunÄjot par sevi, jau kopš aizpagÄjušÄs nedēļas savas pÄ“tnieciskÄs grupas seminÄrus organizÄ“ju tikai tiešsaistÄ“ caur Microsoft Teams. Lekcijas man šÄ«s nedēļas bija hibrÄ«drežīmÄ – ar 5-6 klÄtienes studentiem auditorijÄ, kurÄ ir 80 vietas un ir iespÄ“jams distancÄ“ties, un aptuveni 20 studentiem, kas klausÄs caur to pašu Microsoft Teams.
Ä»oti uzmanÄ«gi vÄ“rtÄ“ju arÄ« savu dalÄ«bu klÄtienes brÄ«vÄ laika pasÄkumos, Ä«paši tajos, kas notiek telpÄs (kÄ lasÄ«ts daudzÄs vietÄs, lielÄks cilvÄ“ku skaits noslÄ“gtÄ telpÄ ir bÅ«tisks riska faktors). Man patÄ«k piedalÄ«ties “PrÄta spÄ“lÄ“s”, un septembra sÄkumÄ bija liels prieks satikt savus komandas biedrus (vienu no kuriem pazÄ«stu kopš 1989. gada), bet 28. septembra spÄ“le man šogad bÅ«s pÄ“dÄ“jÄ, ja vien nenotiek absolÅ«ti brÄ«numi ar saslimstÄ«bu LatvijÄ. 75-85 cilvÄ“ki telpÄ uz 2 stundÄm ar runÄšanos pie katra galdiņa man šobrÄ«d ir par daudz.
NoslÄ“gumÄ – 12. martÄ es tviterÄ« izteicu izbrÄ«nu par to, ka RSU pÄrtrauc mÄcÄ«bas klÄtienÄ“. Saņēmu atbildi no NMPD direktores Lienes Cipules ar šo citÄtu:
“Everything we do before a pandemic will seem alarmist. Everything we do after will seem inadequate” – Michael Leavitt 2007
Vai to nevar attiecinÄt arÄ« uz “otro vilni”?
PÄrpublicÄ“ts no https://zinatniekapardomas.wordpress.com