Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PašreizÄ“jie Latvijas Covid-19 skaitļi man ļoti satrauc. SalÄ«dzinot ar citām Eiropas valstÄ«m, saslimstÄ«ba Latvijā vÄ“l ir zema, bet pieauguma temps ir ātrākais Eiropā. Divās nedēļās tā pieaugusi par 172%, kamÄ“r citviet Eiropā pieaugums ir aptuveni 14%.

Var apskatÄ«ties uz skaitļiem. VidÄ“jais saslimšanas gadÄ«jumu skaits pÄ“dÄ“jo 7 dienu laikā redzams attÄ“lā. Kā rakstÄ«ju savā pirmajā ierakstā par šo tÄ“mu, uz šÄdiem grafikiem ir noderÄ«gi skatÄ«ties logaritmiskajā skalā.

Varam paskatÄ«ties uz šo grafiku un padomāt: kur mÄ“s bÅ«sim pÄ“c nedēļas, divām nedēļām vai pÄ“c mÄ“neša? Un: vai mÄ“s tur gribam bÅ«t?

Iedomāsimies, ka arī turpmāk pieauguma temps būs 172% divu nedēļu laikā. Tad (ņemot SPKC publiskoto statistiku par saslimstību dažādās valstīs):

- piektdien kumulatīvā 14 dienu saslimstība Latvijā bija 40,4;

- pÄ“c 2 nedēļām tā bÅ«s 109,9 – bÅ«sim apsteiguši 10 ES valstis un pietuvojušies ES vidÄ“jai saslimstÄ«bai;

- pÄ“c 4 nedēļām tā bÅ«s 298,9 – bÅ«sim apsteiguši gandrÄ«z visas ES valstis (izņemot 3 ar vislielāko saslimstÄ«bu: ÄŒehiju, Spāniju un NÄ«derlandi) un varÄ“sim risināt problÄ“mas, ko šobrÄ«d risina Spānija un Francija.

ArÄ«, ja pieauguma temps nedaudz palÄ“ninās, laiks, kas nepieciešams, lai Latvija no valsts ar zemu saslimstÄ«bu kļūst par valsti ar vidÄ“ju saslimstÄ«bu un tad par valsti ar augstu saslimstÄ«bu, nav liels. Un kaut kad var iestāties brÄ«dis, kad SPKC pietrÅ«ks resursu, lai izsekotu visiem inficÄ“šanās gadÄ«jumiem, kā tas tagad notiek. (Kanādas metropolÄ“ Toronto, kur es kādreiz dzÄ«voju, tā jau ir noticis – viņu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas dienests Public Health Toronto centās izsekot visu inficÄ“to kontaktpersonas, lÄ«dz tādu kļuva vairāk nekā dienesta cilvÄ“kresursu.)

Dažreiz dzird tÄ“zi: saslimstÄ«bas pieaugums ir liels, bet no zemas bāzes. Nu, tagad tā bāze vairs nav tik zema. Ja tā turpināsies, tad katru nedēļu tā kļūs vÄ“l augstāka. Ja gaidÄ«sim, kamÄ“r bāze kļūst atbilstoša ES vidÄ“jai saslimstÄ«bai, varam pÄ“c 2-3 nedēļām dabÅ«t Spānijas lÄ«meni.

Varam to ilustrÄ“t ar vienkāršu formulu: N=S*P, kur

- N ir saslimstība pēc nedēļas;

- S ir saslimstÄ«ba šobrÄ«d;

- P ir pieaugums nedēļas laikā.

S ir tāds, kāds tas ir, un to mÅ«su šÄ«brīža rÄ«cÄ«ba neietekmÄ“. Tas, ko mÄ“s varam mainÄ«t, ir P. CilvÄ“kiem aktÄ«vāk kontaktÄ“joties un mazāk ievÄ“rojot drošÄ«bas pasākumus, katrs inficÄ“tais tālāk inficÄ“s vairāk cilvÄ“ku. Ja bÅ«sim piesardzÄ«gāki, tad mazāk. PiesardzÄ«bas lÄ«menis nosaka slimÄ«bas reprodukcijas koeficientu Reff (par kuru es arÄ« runāju savā pirmajā ierakstā), un reprodukcijas koeficients nosaka P.

Un, ja noteikumi un mÅ«su piesardzÄ«bas/nepiesardzÄ«bas lÄ«menis nemainās, tad arÄ« reprodukcijas koeficientam un lÄ«dz ar to arÄ« P nevajadzÄ“tu mainÄ«ties. Tad nākamajās nedēļās var sagaidÄ«t tādu pat pieaugumu, bet no aizvien augstāka iepriekšÄ“jās nedēļas lÄ«meņa. Un eksponenciāls pieaugums var bÅ«t ārkārtÄ«gi ātrs (skat. piemÄ“rus iepriekšÄ“jā ierakstā).

Tagad ir maskas sabiedriskajā transportā. Daļa cilvēku kļūst piesardzīgāki, atkal ziņās vairāk dzirdot par Covid. Vai ar to pietiks, lai nobremzētu straujāko saslimstības pieaugumu ES? Neesmu pārliecināts.

Es gribu, lai mans dÄ“ls – pirmklasnieks varÄ“tu pÄ“c iespÄ“jas ilgāk iet skolā un mana meita – bÄ“rnudārzniece – bÄ“rnudārzā. BÄ“rniem, viņu attÄ«stÄ«bai un psiholoÄ£iskajam lÄ«dzsvaram tas ir ļoti nozÄ«mÄ«gi. Lai tā bÅ«tu, ir svarÄ«gi ierobežot slimÄ«bu, un es tāpÄ“c esmu gatavs pieņemt pietiekami daudz ierobežojumu citās jomās.

Un tas, kas notiek, ir ne tikai valdÄ«bas, bet arÄ« mÅ«su visu atbildÄ«ba, izvÄ“rtÄ“jot, ko mums svarÄ«gi dalÄ«t klātienÄ“ un ko – attālināti. Runājot par sevi, jau kopš aizpagājušÄs nedēļas savas pÄ“tnieciskās grupas seminārus organizÄ“ju tikai tiešsaistÄ“ caur Microsoft Teams. Lekcijas man šÄ«s nedēļas bija hibrÄ«drežīmā – ar 5-6 klātienes studentiem auditorijā, kurā ir 80 vietas un ir iespÄ“jams distancÄ“ties, un aptuveni 20 studentiem, kas klausās caur to pašu Microsoft Teams.

Ä»oti uzmanÄ«gi vÄ“rtÄ“ju arÄ« savu dalÄ«bu klātienes brÄ«vā laika pasākumos, Ä«paši tajos, kas notiek telpās (kā lasÄ«ts daudzās vietās, lielāks cilvÄ“ku skaits noslÄ“gtā telpā ir bÅ«tisks riska faktors). Man patÄ«k piedalÄ«ties “Prāta spÄ“lÄ“s”, un septembra sākumā bija liels prieks satikt savus komandas biedrus (vienu no kuriem pazÄ«stu kopš 1989. gada), bet 28. septembra spÄ“le man šogad bÅ«s pÄ“dÄ“jā, ja vien nenotiek absolÅ«ti brÄ«numi ar saslimstÄ«bu Latvijā. 75-85 cilvÄ“ki telpā uz 2 stundām ar runāšanos pie katra galdiņa man šobrÄ«d ir par daudz.

NoslÄ“gumā – 12. martā es tviterÄ« izteicu izbrÄ«nu par to, ka RSU pārtrauc mācÄ«bas klātienÄ“. Saņēmu atbildi no NMPD direktores Lienes Cipules ar šo citātu:

“Everything we do before a pandemic will seem alarmist. Everything we do after will seem inadequate” – Michael Leavitt 2007

Vai to nevar attiecināt arÄ« uz “otro vilni”?

Pārpublicēts no https://zinatniekapardomas.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0