Iesaki rakstu:

Kaut arÄ« no 3. jÅ«nija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi, vÄ“l joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mÄ“nešus. Daļēji šo situāciju sekmÄ“ja pilnÄ«ga ambulatoro iestāžu slÄ“gšana uz trim nedēļām šÄ« gada aprÄ«lÄ«, bet situāciju iespaidoja arÄ« hroniskais ārstu trÅ«kums pilnÄ«gi visās Latvijas medicÄ«nas iestādÄ“s.

PiemÄ“ram, pie neirologa uz konsultāciju RÄ«gas reÄ£ionā rindā ir jāgaida no 5 dienām (Kauguros – JÅ«rmalā) lÄ«dz pat 140 dienām Siguldas slimnÄ«cā, spriežot pÄ“c rindapiearsta.lv datiem. PÄ“c ekspertu aplÄ“sÄ“m esošais sertificÄ“to neirologu skaits visā Latvijā ir nedaudz vairāk par 60 cilvÄ“kiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka nodrošināt pilnas slodzes neirologus klÄ«niskajās universitātes slimnÄ«cās un vienlaicÄ«gi veicināt veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu reÄ£ionos pie esošÄ ārstu skaita nav iespÄ“jams.

Šeit jāatzÄ«mÄ“, ka runa vairs nav tikai par valsts apmaksātiem pakalpojumiem. ArÄ« maksas pakalpojumi pārvÄ“ršas par luksusa preci, jo ārstu reÄ£ionos gandrÄ«z nav vispār vai tie ir pieejami reizi mÄ“nesÄ«. Tāda ir situācija ar ikdienas pakalpojumiem, jo neirologa konsultācija mÄ“dz bÅ«t nepieciešama arÄ«, piemÄ“ram, kārtojot obligāto veselÄ«bas pārbaudi, stājoties darbā. Par specifiskiem pakalpojumiem, piemÄ“ram, neirogrāfiju, runas nav vispār, jo tur gaidÄ«šanas laiks ir no 57 dienām lÄ«dz pat 270 dienām. Šo pakalpojumu Latvijā sniedz mazāk par 10 ārstiem.

Paši ārsti atzÄ«mÄ“, ka tas jau ir ne tikai algas jautājums, bet arÄ« konsekventās politikas trÅ«kums ārstu paaudžu nomaiņas jautājumā. Vietas ārstu rezidentÅ«rā Latvijā ir limitÄ“tas, bet ārsti-rezidenti bieži emigrÄ“ uz citām Eiropas valstÄ«m, pat nepabeidzot mācÄ«bas.

Vienu no iespÄ“jamiem un samÄ“rā lÄ“tiem risinājumiem mums pavÄ“ra Baltkrievija, kur ārstu izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis ir visai augsts, toties pašreizÄ“jais politiskais režīms ir viņiem ne visai draudzÄ«gs. IdeoloÄ£isko apsvÄ“rumu dēļ no darba atlaiž visu lÄ«meņu medicÄ«nisko personālu. Par spilgtāko Aleksandra Lukašenko režīma upuri var minÄ“t Aleksandru Mročeku, profesoru, kardiologu un nu jau bijušo Baltkrievijas valsts kardioloÄ£ijas centra vadÄ«tāju.

KomunicÄ“jot ar kolÄ“Ä£iem no Baltkrievijas, tapis zināms, ka lÄ«dzÄ«gu likteni ideoloÄ£isko nesaskaņu dēļ piedzÄ«voja arÄ« virkne citu ārstu, no kuriem lielākā daļa bija izcili profesionāļi savās nozarÄ“s. VarbÅ«t tieši tagad Latvijas vadÄ«bai un it Ä«paši VeselÄ«bas ministrijai kopā ar atbildÄ«gām institÅ«cijām ir pienācis laiks apdomāt un izveidot “zaļo koridoru” ārstiem no Baltkrievijas, lÄ«dzÄ«gi kā mÄ“s to bijām spÄ“jÄ«gi izdarÄ«t IT nozares uzņēmumiem. JārÄ«kojas tagad, kamÄ“r šie ārsti vÄ“l ir gatavi jauniem izaicinājumiem un meklÄ“ atbalstu un darbu ārpus politiski naidÄ«ga režīma, ko realizÄ“ Lukašenko pret savu tautu.

Tādu iespÄ“ju nedrÄ«kst laist garām, jo noteikti šajā konkurences cīņā lÄ«dzÄ«gus plānus par ārstu pārvilināšanu kaļ gan Lietuva, gan Polija, kurus ne Ä«paši uztrauc valodas un slāvu kultÅ«ras jautājums, ja runa ir par augsti kvalificÄ“tu darbaspÄ“ku stipra kadru trÅ«kuma laikā.