Covid ir lielÄkais sabiedrÄ«bas veselÄ«bas fiasko cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“
Kodoka.lv · 01.09.2021. · Komentāri (0)«Tie, kuri spiež šo vakcinÄcijas politiku un vakcÄ«nu pases, … viņi izdara vislielÄko kaitÄ“jumu vakcÄ«nu uzticamÄ«bai,» saka Dr. Martins Kuldorfs, viens no pasaules vadošajiem epidemiologiem. Viņa intervija latviski pirmoreiz ir publicÄ“ta vietnÄ“ kodoka.lv.
Dr. Martins Kuldorfs (Martin Kulldorff) ir HÄrvardas MedicÄ«nas skolas profesors, biostatistiÄ·is un epidemiologs Brigemas un sieviešu slimnÄ«cÄ (Brigham and Women’s Hospital) BostonÄ. Viņš ir piedalÄ«jies izstrÄdÄ“ CDC (ASV SlimÄ«bu kontroles un apkarošanas centra) pašreizÄ“jai vakcÄ«nu risku novÄ“rošanas sistÄ“mai, kÄ arÄ« viņš ir viens no Greitbaringtonas DeklarÄcijas autoriem, kura aicina uz pašu neaizsargÄtÄko cilvÄ“ku fokusÄ“tu aizsardzÄ«bu lokdaunu vietÄ.
SadarbÄ«bÄ ar The Epoch Times, Kodoka.lv publicÄ“ tulkojumu Jana Jekieleka 10. augusta sarunai ar Dr. Martinu Kuldorfu. ŠajÄ sarunÄ Jans Jekieleks iztaujÄ Kuldorfu jautÄjumos par Covid-19 imunitÄti, vakcÄ«nÄm, delta paveidu un to, kÄpÄ“c viņš uzskata, ka pasaules reakcija uz Covid ir „lielÄkais sabiedrÄ«bas veselÄ«bas fiasko vÄ“sturÄ“”.
Sarunu oriÄ£inÄlvalodÄ var noskatÄ«ties un izlasÄ«t šeit: https://www.theepochtimes.com/harvard-epidemiologist-martin-kulldorff-on-vaccine-passports-the-delta-variant-and-the-covid-public-health-fiasco_3942556.html
Jans Jekieleks: Dr. Martin Kuldorf, ir ļoti patÄ«kami jÅ«s redzÄ“t šeit, raidÄ«jumÄ „Amerikas domu lÄ«deri”.
Dr. Martins Kuldorfs: Man ir ļoti patÄ«kami, paldies, ka uzaicinÄjÄt mani.
Jans Jekieleks: Ir pagÄjis pusotrs gads kopš pandÄ“mijas sÄkuma. Mums ir bijuši lokdauni. Tagad esam atbrÄ«vojušies no lokdauniem dažÄdÄs vietÄs, piemÄ“ram, Å…ujorkÄ. MÄ“s sÄkÄm pietuvoties kaut kam lÄ«dzÄ«gam normalitÄtei, un tagad mums ir delta paveids, un notiek diskusija par jauniem lokdauniem. Ir valstis, kurÄs ir bijuši nepÄrtraukti lokdauni. JÅ«s esat aprakstÄ«jis pasaules Covid reakciju kÄ, citÄ“ju, „lielÄko sabiedrÄ«bas veselÄ«bas fiasko vÄ“sturÄ“.” Šis ir spÄ“cÄ«gs apgalvojums. PastÄstiet par to sÄ«kÄk.
Dr. Martins Kuldorfs: Es uzkatu, ka tÄ tas ir, bez šaubÄm. Šim apgalvojumam ir divi aspekti. PirmkÄrt, neskatoties uz to, ka jebkurš var inficÄ“ties ar Covid, vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“kiem ir tÅ«kstošreiz lielÄks nomiršanas no Covid risks nekÄ jauniem cilvÄ“kiem. Un tÄ ar naivo pÄrliecÄ«bu, ka lokdauni pasargÄs visus – un šobrÄ«d acÄ«mredzami ir skaidrs, ka šÄda pieeja nestrÄdÄja –, daudzi cilvÄ“ki inficÄ“jÄs, un daudzi cilvÄ“ki nomira.
Bet bija šÄ« naivÄ pÄrliecÄ«ba, ka lokdauni pasargÄs vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“kus. Un šÄ« iemesla dēļ mÄ“s neveicÄm pasÄkumus, lai darÄ«tu to, kas bija nepieciešams, lai aizsargÄtu šos vecÄkÄ gada gÄjuma, augsta riska cilvÄ“kus. Un tÄdēļ daudzi no viņiem nevajadzÄ«gi nomira no Covid. Otrs aspekts ir netiešie zaudÄ“jumi (collateral damage) šo lokdaunu dēļ.
PiemÄ“ram, bÄ“rni negÄja uz skolu. BÄ“rniem ir minimÄls risks attiecÄ«bÄ uz šo slimÄ«bu mirstÄ«bas ziņÄ. BÄ“rni, protams, var inficÄ“ties, bet Covid risks bÄ“rniem ir mazÄks nekÄ no ikgadÄ“jÄs gripas, kas jau pats par sevi bÄ“rniem ir zems. TÄpÄ“c attiecÄ«bÄ uz bÄ“rniem Covid nav riskants. Un viens piemÄ“rs šim ir Zviedrija.
PirmÄ viļņa laikÄ 2020. gada pavasarÄ« Zviedrija bija vienÄ«gÄ Rietumu valsts, kura neaizvÄ“ra visas skolas. BÄ“rniem vecumÄ starp 1 un 15 gadiem skolas un bÄ“rnudÄrzi bija atvÄ“rti. No 1,8 miljoniem bÄ“rnu ZviedrijÄ pirmÄ viļņa laikÄ bija tieši nulle Covid nÄves gadÄ«jumu. Un šÄda situÄcija bija bez masku lietošanas, bez distancÄ“šanÄs un bez testiem. Ja bÄ“rns bija slims, viņam bija jÄpaliek mÄjÄs. Tas arÄ« viss.
ŠÄ« nav nopietna slimÄ«ba bÄ“rniem, par ko mums jÄbÅ«t ļoti pateicÄ«giem. ArÄ« jauniem pieaugušiem cilvÄ“kiem ir zems Covid mirstÄ«bas risks. Bet netiešie zaudÄ“jumi no šiem lokdauniem ir milzÄ«gi.
KardiovaskulÄro slimÄ«bu sekas un sirds slimÄ«bu lÄ«menis ir augsts, jo pandÄ“mijas laikÄ cilvÄ“ki nedodas uz slimnÄ«cu. VeselÄ«bas aprÅ«pe, kas cilvÄ“kiem ir nepieciešama, vienkÄrši nav pieejama, piemÄ“ram, diabÄ“ta pacientiem.
Vēža slimnieku skaits 2020. un 2021. gados ir samazinÄjies, bet tas nav tÄpÄ“c, ka salimstÄ«ba ar vÄ“zi ir mazÄka. Tas ir tÄpÄ“c, ka Ärsti to neatklÄj. Un, ja Ärsti to neatklÄj, tad arÄ« tas netiek ÄrstÄ“ts. ŠÄ« gada vēža statistika ir ļoti zema. Bet, piemÄ“ram, ir iespÄ“jamÄ«ba, ka sievietes, kuras neveica dzemdes kakla skrÄ«ningu, var nomirt pÄ“c trÄ«s vai Äetriem gadiem no šÄ brīža tÄ vietÄ, lai dzÄ«votu vÄ“l 15, 20 gadus.
LÄ«dz ar to ar lokdaunu radÄ«tajiem netiešajiem zaudÄ“jumiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bai mums bÅ«s jÄdzÄ«vo vai no tiem jÄmirst vÄ“l daudzus, daudzus gadus uz priekšu. TÄpat, protams, ir mentÄlÄs veselÄ«bas aspekts, kas ir milzÄ«gs un traÄ£isks.
ŠÄ« ir bijusi briesmÄ«ga atbilde uz pandÄ“miju, kas ir pretrunÄ ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatprincipiem, kuriem esam sekojuši vairÄkas desmitgades. Tas ir ļoti nožēlojami.
Jans Jekieleks: Tas, ko JÅ«s sakÄt, ir ļoti interesanti. JÅ«s domÄjat, ka šajÄ situÄcijÄ bÅ«tu jÄbÅ«t ieviestiem un piemÄ“rotiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatprincipiem. KÄdēļ tas nav izdarÄ«ts?
Dr. Kuldorfs: Šis ir ļoti labs jautÄjums. GodÄ«gi sakot, uz to es nezinu atbildi. Man kÄ sabiedrÄ«bas veselÄ«bas zinÄtniekam ir pÄrsteigums, kÄ mÄ“s pÄ“kšÅ†i izmetam ÄrÄ principus, kurus sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jautÄjumos esam piemÄ“rojuši gadu desmitiem. PirmkÄrt, sabiedrÄ«bas veselÄ«ba attiecas uz visiem veselÄ«bas gadÄ«jumiem. Ne tikai uz vienu slimÄ«bu kÄ, piemÄ“ram, Covid. NedrÄ«kst fokusÄ“ties tikai uz Covid un ignorÄ“t visu pÄrÄ“jo. Tas ir pretrunÄ ar to, kÄ mÄ“s rÅ«pÄ“jamies par sabiedrÄ«bas veselÄ«bu.
Un vÄ“l ir svarÄ«gi, lai mÄ“s uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bu raudzÄ«tos ilgtermiņÄ, nevis tikai Ä«stermiņÄ. CilvÄ“ki bija apsÄ“sti ar mirstÄ«bas datiem kÄda konkrÄ“ta mÄ“neša ietvaros, salÄ«dzinoši ar citÄm valstÄ«m utt. Bet tas, kas ir svarÄ«gi, ir nevis konkrÄ“ta mÄ“neša statistika, bet gan mirstÄ«ba visas pandÄ“mijas ietvaros, no sÄkuma lÄ«dz tÄs galam.
VÄ“l viens svarÄ«gs aspekts attiecÄ«bÄ uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bu ir ikviens sabiedrÄ«bas loceklis. Ar lokdauniem mÄ“s pasargÄjÄm Zoom šÄ·iru, kas var strÄdÄt no mÄjÄm, proti, tÄdus cilvÄ“kus kÄ jÅ«s — žurnÄlistus, tÄdus kÄ mani – zinÄtniekus, kÄ arÄ« baņķierus un advokÄtus. TajÄ pašÄ laikÄ tie cilvÄ“ki, kuri gatavo Ä“dienu, cilvÄ“ki, kuri strÄdÄ lielveikalos, gaļas ražotnÄ“s, cilvÄ“ki, kuri nodrošina mums elektrÄ«bu, viņiem bija jÄdodas uz darbu. Nasta tika uzlikta uz vidusšÄ·iru un strÄdnieku šÄ·iru. Un, protams, nasta ir arÄ« uz bÄ“rniem, kuriem ir vajadzÄ«ga izglÄ«tÄ«ba. BÄ“rniem, nesaņemot pienÄcÄ«gu izglÄ«tÄ«bu, rodas ilgtermiņa sekas, un skolas ir ļoti, ļoti svarÄ«gas. TurÄ«gi cilvÄ“ki var iekÄrtot savus bÄ“rnus privÄtÄ skolÄ vai arÄ« var noalgot skolotÄju, vai arÄ« viņi var atļauties, ka viens vecÄks ir mÄjÄs ar bÄ“rniem un bÄ“rni mÄcÄs mÄjmÄcÄ«bÄ. MazÄk turÄ«gi cilvÄ“ki to nevar atļauties. StrÄdnieku šÄ·iras cilvÄ“ku bÄ“rni ir saņēmuši Ä«paši smagu triecienu no šiem ar pandÄ“miju saistÄ«tajiem ierobežojumiem.
Jans Jekieleks: JÅ«s sakÄt, ka Covid sekas vai Covid risks mazÄ vecuma grupai (bÄ“rniem) ir mazÄks nekÄ ikgadÄ“jÄs gripas sekas un risks? Es domÄju, ka šÄ« nav plaši zinÄma lieta.
Dr. Kuldorfs: LÄ«dz šim brÄ«dim ASV ir aptuveni 350 ziņoti Covid bÄ“rnu nÄves gadÄ«jumi. Un mÄ“s pat nezinÄm, cik no tiem ir tiešÄm no Covid, jo neviens nav veltÄ«jis laiku, lai izpÄ“tÄ«tu visus elektroniskos veselÄ«bas ierakstus, kas CDC bÅ«tu jÄdara, kÄ to mudinÄja Martija Makarija (Marty Makary), Džona Hopkinsa universitÄtes profesore, bet tas nav izdarÄ«ts. TÄpÄ“c mÄ“s nezinÄm precÄ«zu skaitu, bet aptuveni 350 ir maksimums. Ja mÄ“s skatÄmies uz ikgadÄ“jo gripu, principÄ divas sezonas vai vienu ar pusi gadu, atkarÄ«bÄ no konkrÄ“tÄ celma smaguma pakÄpes konkrÄ“tajÄ gadÄ, no gripas katru gadu nomirst 200-1000 bÄ“rnu. Protams, katra nÄve ir ļoti traÄ£iska, vai tÄ ir no gripas, vai no Covid. Un protams, bÄ“rnu nÄves ir Ä«paši traÄ£iskas, bet mÄ“s nekad neesam vÄ“ruši ciet skolas ikgadÄ“jÄs gripas dēļ. PatiesÄ«bÄ tam bÅ«tu lielÄks pamats, jo gripa starp bÄ“rniem izplatÄs Ätri. Skolas un bÄ“rni ir galvenie, kuri izplata gripu, bet attiecÄ«bÄ uz Covid tas tÄ nav. LielÄkÄ daļa bÄ“rnu, kuri ar to inficÄ“jas, saņem to no kÄda pieaugušÄ. BÄ“rni nav lieli „citu inficÄ“tÄji”, tÄdēļ nav pamata slÄ“gt skolas. MÄ“s to varam redzÄ“t citÄs valstÄ«s, kur skolas bija atvÄ“rtas. MÄ“s turpmÄk nekad nedrÄ«kstam slÄ“gt skolas Covid dēļ. TurpmÄk skolÄm ir jÄstrÄdÄ. Mums ir jÄatļauj bÄ“rniem bÅ«t bÄ“rniem. IzglÄ«tÄ«ba ir ļoti svarÄ«ga, un mums ir jÄļauj bÄ“rniem to saņemt klÄtienÄ“. MÄ“s zinÄm, ka gan skolotÄji, gan skolÄ“ni ir teikuši, ka tiešsaistes mÄcÄ«bas nav tik labas kÄ klÄtienes, kÄ arÄ« tÄs nav labvÄ“lÄ«gas viņu socializÄ“šanÄs prasmju attÄ«stÄ«bai un laika pavadÄ«šanai ar draugiem.
Jans Jekieleks: MÄ“s daudz dzirdam par delta paveidu, ir daudz baisu laikrakstu virsrakstu par delta paveidu. IepÄ“jams, mums šeit ASV bÅ«s jÄatgriežas pie lokdauniem. JÅ«s esat aprakstÄ«jis dažus no netiešajiem kaitÄ“jumiem un dažus no aktuÄlajiem jautÄjumiem. Ko JÅ«s domÄjat par šo diskusiju, kura šobrÄ«d notiek?
Dr. Kuldorfs: Katram vÄ«rusam ir mutÄcijas, attiecÄ«gi vienmÄ“r bÅ«s paveidi. Un daži paveidi bÅ«s lipÄ«gÄki par citiem paveidiem. TÄdēļ nav pÄrsteigums, ka vÄ«rusam ir paveidi un daži paveidi ir vadošie. Tas nepavisam nav pÄrsteidzoši. Delta paveids var bÅ«t vairÄk infekciozs, bet tas nav izšÄ·irÄ«gi.
IzšÄ·irÄ«gi bÅ«tu tas, ja kÄds no paveidiem sÄktu nogalinÄt jaunus cilvÄ“kus, sÄktu nogalinÄt bÄ“rnus. Delta paveids to nedara. NepatÄ«kama bÅ«tu situÄcija, ja bÅ«tu paveids, pret kuru nedarbotos cilvÄ“ka dabiskÄ imunitÄte vai vakcÄ«na.
TaÄu mÄ“s zinÄm, ka, ja cilvÄ“kam ir bijis Covid, tad viņam ir ļoti laba imunitÄte ne tikai pret esošo paveidu, bet arÄ« pret citiem paveidiem, un pat ir krusteniskÄ imunitÄte pret citiem koronavÄ«rusu veidiem.
MÄ“s zinÄm, piemÄ“ram, ka, ja cilvÄ“kam ir bijis Covid-19 SARS-CoV-2, cilvÄ“kam ir imunitÄte arÄ« pret SARS-CoV-1, kurš mums bija agrÄk, pirms dažiem gadiem. Tas arÄ« nodrošina aizsargÄjošu imunitÄti pret pÄrÄ“jiem Äetriem zinÄmajiem koronavÄ«rusiem, kuri ir endÄ“miski, ar kuriem esam saskÄrušies un ar kuriem mÄ“s turpinÄsim saskarties.
Es neredzu nekÄdu problÄ“mu ar delta paveidu vai kÄdu citu paveidu, kuri kaut ko mainÄ«s. Tie nav izšÄ·irÄ«gi. LabÄkÄ pieeja ir nodrošinÄt, ka vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“ki savakcinÄ“jas savai drošÄ«bai. Un tad mÄ“s nedrÄ«kstam ieviest lokdaunus. Mums ir jÄļauj cilvÄ“kiem dzÄ«vot savas normÄlÄs dzÄ«ves.
Ja kÄdi no vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“kiem nav vakcinÄ“ti, tad viņiem tas ir jÄizdara, un tad jÄnogaida 2 nedēļas. Un pÄ“c 2 nedēļÄm viņi ir aizsargÄti, un viņi arÄ« var turpinÄt piedalÄ«ties sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“. Bet lÄ«dz tam, kamÄ“r viņi nav vakcinÄ“ti, protams, visiem cilvÄ“kiem ir jÄbÅ«t ļoti piesardzÄ«giem.
Jans Jekieleks: Es gribu pÄ“c mirkļa parunÄt par dabisko imunitÄti. Šis ir ļoti svarÄ«gs jautÄjums, jo par to ir daudz dažÄdu viedokļu. Bet, pirms mÄ“s to skaram, tÄdÄs vietÄs kÄ, piemÄ“ram, Florida un LuiziÄna, šobrÄ«d ir saslimšanas gadÄ«jumu vilnis. JÅ«su domas?
Dr. Kuldorfs: Ir svarÄ«gi atšÄ·irt saslimšanas gadÄ«jumus no mirstÄ«bas. Fakts, ka kÄdam cilvÄ“kam ir pozitÄ«vs tests, nenozÄ«mÄ“, ka bÅ«tu jÄuztraucas, bet gan vienkÄrši tas jÄpieņem. Jo tas ir tas, kas turpinÄs notikt. Jo, Covid-19 kļūstot endÄ“miskam, cilvÄ“ki ar to inficÄ“sies. Un, ja viņi tiks testÄ“ti, testi bÅ«s pozitÄ«vi.
Tas, par ko bÅ«tu jÄuztraucas, ir mirstÄ«ba un hospitalizÄ“šana. Labums no iegÅ«tÄs imunitÄtes, caur slimošanu ar Covid vai vakcinÄciju nav pasargÄšana no inficÄ“šanÄs vai no pozitÄ«va testa. InficÄ“šanÄs un pozitÄ«vi testi bÅ«s.
SvarÄ«gÄkais ir tas, ka, ja jums ir bijis Covid vai jÅ«s esat vakcinÄ“ts, tas jÅ«s aizsargÄs no smagas saslimšanas un mirstÄ«bas, un nÄves. MÄ“s redzam, ka infekcijas gadÄ«jumu skaits un mirstÄ«bas gadÄ«jums skaits sÄk atvienoties viens no otra.
PiemÄ“ram, ApvienotajÄ KaralistÄ“ bija saslimšanas gadÄ«jumu vilnis, kurš sasniedza maksimumu jÅ«lija vidÅ«. Bija ļoti krass kÄpums, un tagad gadÄ«jumu skaits strauji krÄ«tas. MirstÄ«bu tas praktiski neietekmÄ“ja. ŠÄ« ir tÄ atšÄ·irÄ«ba starp laiku pirms vakcÄ«nÄm un pirms fokusÄ“tas aizsardzÄ«bas, kad saslimšanas gadÄ«jumu skaits auga un paralÄ“li auga arÄ« mirstÄ«ba. Bet vakcÄ«nas un imunitÄte, iegÅ«ta no Covid izslimošanas, saikni starp saslimšanas gadÄ«jumiem un mirstÄ«bu samazina.
MÄ“s to redzam arÄ« ZviedrijÄ, kurÄ bija pirmais vilnis. OtrÄ viļņa laikÄ bija saslimšanas gadÄ«jumu pieaugums, un bija vÄ“rojams arÄ« attiecÄ«gs mirstÄ«bas pieaugums. Bet tad nÄca trešais vilnis, kurš sasniedza pÄ«Ä·a punktu aprÄ«lÄ«. Bija trešais vilnis ar saslimšanas gadÄ«jumiem, bet mirstÄ«ba turpinÄja kristies, un šobrÄ«d tÄ ir tuvu nullei jau vairÄk nekÄ mÄ“nesi. ArÄ« tur samazinÄjÄs saikne starp saslimšanas gadÄ«jumiem un mirstÄ«bu.
Trešais vilnis patiesÄ«bÄ bija delta paveids. Tas pÄrsvarÄ bija delta paveids, kurš palielinÄja šo gadÄ«jumu proporciju trešajÄ vilnÄ«.
MÄ“s redzam šo pašu šeit, ASV, vasaras vilnÄ«, kuru novÄ“rojam dienvidu štatos. Ir diezgan mazs saslimšanas gadÄ«jumu palielinÄjums. MirstÄ«bai ir kÄpums, jo ne visi ir vakcinÄ“ti, ne visiem ir bijusi šÄ« slimÄ«ba, attiecÄ«gi ne visi ir imÅ«ni.
Ir neliels kÄpums, bet mÄ“s neredzam to pašu ciešo sakarÄ«bu starp saslimšanas gadÄ«jumiem un mirstÄ«bu, kÄ tas bija iepriekš. Šis ir ļoti pozitÄ«vs un ļoti labs rÄdÄ«tÄjs. Tas norÄda, ka mÄ“s esam ceÄ¼Ä no pandÄ“mijas fÄzes uz endÄ“mijas fÄzi.
Covid-19 vienmÄ“r bÅ«s ar mums. Tas nekur nepazudÄ«s. MÄ“s nevaram izskaust šÄdu vÄ«rusu, tas vienmÄ“r bÅ«s ar mums. Kad cilvÄ“ki ar to saskarsies otro reizi, trešo reizi, ceturto reizi, imÅ«nsistÄ“ma palÄ«dzÄ“s, nodrošinot, ka tÄ nav nopietna saslimšana vai nÄve.
Protams, katru gadu dzimst jauni cilvÄ“ki, un viņi ir uzņēmÄ«gi pret vÄ«rusiem. Viņiem tie nav bijuši. Kad bÄ“rni piedzimst, viņiem nav imunitÄtes pret šo konkrÄ“to vÄ«rusu, bet mÄ“s zinÄm, ka šis vÄ«russ ir ļoti viegls bÄ“rniem.
Tas ir ļoti labi, ka šis vÄ«russ nav skarbs pret bÄ“rniem, kad viņi ar to saskaras pirmo reizi. Ja bÅ«tu kÄds veids, kÄ jÅ«s lÄ«dz 80 gadu vecumam varÄ“tu izvairÄ«ties no vÄ«rusa — tas bÅ«tu neiespÄ“jami, bet, ja jums tas izdotos — tad, protams, 80 gadu vecumÄ jÅ«s bÅ«tu pakļauts augstam riskam.. Bet, kamÄ“r jÅ«s daudz saskaraties ar šo vÄ«rusu kÄ bÄ“rns un jÅ«su imunitÄte pret to aug, nÄkamajÄ reizÄ“ jÅ«s aizsargÄ imÅ«nsistÄ“ma.
Jans Jekieleks: JÅ«s minÄ“jÄt, ka vÄ«russ, tÄ sakot, paliks ar mums uz visiem laikiem. Šis apgalvojums mani ieintriģē, jo virkne publisko viedokļu runÄ par vÄ«rusa izskaušanu pavisam. AtgriezÄ«simies pie šÄ«s tÄ“mas mazliet vÄ“lÄk. Es gribÄ“tu parunÄt par dabisko imunitÄti, par kuru JÅ«s minÄ“jÄt iepriekš. Ir daudz pretÄ“ju viedokļu par dabisko imunitÄti. JÅ«s sakÄt, ka tÄ ir spÄ“cÄ«ga, dinamiska un noderÄ«ga. TajÄ pašÄ laikÄ tiek izdarÄ«ts spiediens uz cilvÄ“kiem, lai tie vakcinÄ“tos, vienalga, vai tiem ir dabiskÄ imunitÄte vai nav. Vai es jÅ«s sapratu pareizi? Kas notiek?
Dr. Kuldorfs: PirmkÄrt, mÄ“s sagaidÄ«jÄm, ka no tÄda vÄ«rusa kÄ šis mums bÅ«tu laba dabiskÄ imunitÄte.. Un nav pÄrsteigums, ka tÄ tas ir. Ir pÄ“tÄ«jumi, kuri norÄda, ka mums veidojas laba imunitÄte pret Covid. CilvÄ“ki var atkÄrtoti inficÄ“ties un bÅ«t ar pozitÄ«vu testu, bet ir ļoti maz gadÄ«jumu, kad kÄdam cilvÄ“kam Covid ir bijis un viņš ir atkÄrtoti smagi saslimis. Miljoniem cilvÄ“ku ir bijis Covid.
Ja atkÄrtota saslimšana bÅ«tu ierasta lieta, tad tÄ bÅ«tu redzama visur, bet tas tÄ nav. TÄ ir reta. Kopš cilvÄ“kam ir bijis Covid, viņam ir laba imÅ«nsistÄ“mas aizsardzÄ«ba pret atkÄrtotu smagu salimšanu vai mirstÄ«bu. Ir bijuši tieši salÄ«dzinÄjumi.
Ir pieejami neseni dati par IzraÄ“lu, kuros redzams — ja cilvÄ“ks ir saņēmis vakcÄ«nu, viņam ir 6,7 reizes lielÄks risks atkÄrtoti inficÄ“ties nekÄ tiem, kuri ir bijuši inficÄ“ti ar pašu Covid vÄ«rusu. AttiecÄ«gi mÄ“s pieņemam, ka cilvÄ“kam ir labÄka imunitÄte pÄ“c saslimšanas nekÄ pÄ“c vakcÄ«nas. Protams, šis ir tikai viens pÄ“tÄ«jums.
MÄ“s nezinÄm precÄ«zi, bet mÄ“s varam pÄrliecinoši teikt, ka pÄ“c saslimšanas cilvÄ“kam ir, kÄ minimums, tikpat laba vai pat labÄka imunitÄte nekÄ pÄ“c vakcÄ«nas. EmpÄ«riski mÄ“s zinÄm, ka, ja cilvÄ“kam ir bijusi slimÄ«ba, tÄ imunitÄte ir laba vismaz pusotru gadu, jo šis ir laiks, kad vÄ«russ ir bijis ar mums. MÄ“s zinÄm, ka pÄ“c saslimšanas ar Covid ir ilga imunitÄte.
Par vakcÄ«nu mums ir mazÄk informÄcijas, jo tÄ parÄdÄ«jÄs tikai decembrÄ«. Ir pagÄjis mazliet vairÄk nekÄ pusgads. MÄ“s zinÄm, ka ir laba imunitÄte sešus mÄ“nešus. Cerams, ka ilgÄk, bet mums nav tikpat liels datu apjoms, tÄdi paši pierÄdÄ«jumi, kÄ mums ir par dabisko imunitÄti, kas rodas pÄ“c dabiskas saslimšanas. Bet sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciÄlisti ir ļoti pÄrsteigti, ka šis netiek atzÄ«ts. MÄ“s spiežam vakcinÄ“ties cilvÄ“kus, kuriem ir bijusi šÄ« slimÄ«ba un kuriem ir laba imunitÄte, labÄka par to, kuru nodrošina vakcÄ«na, vai kÄ minimums tikpat laba kÄ tiem, kuriem nav bijusi salimšana, bet kuri ir vakcinÄ“ti.
TajÄ pašÄ laikÄ ir daudz cilvÄ“ku, kuriem ir nepieciešamas vakcÄ«nas, bet kuri tÄs nesaņem. Indijas, NigÄ“rijas un BrazÄ«lijas iedzÄ«votÄji, kur daudz cilvÄ“ku gados, it Ä«paši trÅ«cÄ«gie cilvÄ“ki, nesaņem vakcÄ«nas, jo šÄ«m valstÄ«m nav pietiekami daudz devu. Šie ir cilvÄ“ki, uz kuriem ir jÄliek uzsvars vakcinÄ“šanas jautÄjumÄ. Mums uz šo ir jÄskatÄs kÄ uz globÄliem centieniem vakcinÄ“t vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“kus visÄ pasaulÄ“, nevis vakcinÄ“t cilvÄ“kus, kuriem ir ļoti laba imunitÄte pret šo slimÄ«bu.
Jans Jekieleks: JÅ«s minÄ“jÄt, ka cilvÄ“ki ir spiesti vakcinÄ“ties. Es nezinu nevienu cilvÄ“ku šeit ASV, kuram tiešÄ veidÄ to spiestu darÄ«t. PastÄstiet, ko JÅ«s ar šo domÄjat, tÄ sakot.
Dr. Kuldorfs: Ir spiediens par labu vakcinÄcijas pasÄ“m un vakcinÄcijas politikai. Ja cilvÄ“ki vÄ“las iegÅ«t darbu vai turpinÄt savu darbu, viņiem tiek pieprasÄ«ts vakcinÄ“ties, vai arÄ« viņi tiek atlaisti. Ja cilvÄ“ki vÄ“las studÄ“t universitÄtÄ“, daudzas universitÄtes pieprasa visiem studentiem vakcinÄ“ties. Ir vakcinÄcijas politika un vakcinÄcijas pases. PiemÄ“ram, Å…ujorkÄ restorÄniem tiek pieprasÄ«ts, ka tos apmeklÄ“t drÄ«kt tikai cilvÄ“ki, kuri ir vakcinÄ“ti. ŠÄ« ir vakcinÄ“šanÄs piespiedu kÄrtÄ. Un tas ir ļoti nelabvÄ“lÄ«gi sabiedrÄ«bas veselÄ«bai. Viens no jautÄjumiem ir: „KÄpÄ“c jÅ«s piespiežat vakcinÄ“ties cilvÄ“kus, kuri ir imÅ«ni, vai cilvÄ“kus, kuri ir jauni, kuriem ir mazs risks saslimt, tajÄ pat laikÄ ir citi cilvÄ“ki citÄs vietÄs pasaulÄ“, kur vakcÄ«nas ir daudz vairÄk nepieciešamas?” Šis ir Ä“tiskas dabas jautÄjums. Man šÄ·iet, ka šÄdi rÄ«koties ir ļoti neÄ“tiski.
Otrs jautÄjums ir par to, ka, ja cilvÄ“kiem kaut kas tiek uzspiests, ja viņiem kaut kas ir jÄdara piespiedu kÄrtÄ, tas var slikti atspÄ“lÄ“ties. SabiedrÄ«bas veselÄ«ba ir jÄveido, balstoties uz uzticÄ“šanos. Ja sabiedrÄ«bas veselÄ«bas ierÄ“dņi vÄ“las, lai sabiedrÄ«ba viņiem tic, sabiedrÄ«bas veselÄ«bas ierÄ“dņiem ir jÄtic sabiedrÄ«bai. Mans darbs jau gandrÄ«z divas desmitgades ir saistÄ«ts ar vakcÄ«nÄm. Viena no lietÄm, pie kuras vienmÄ“r esam pieturÄ“jušies, ir uzturÄ“t labu uzticamÄ«bu vakcÄ«nÄm.
PiemÄ“ram vakcÄ«nas pret masalÄm ir ļoti svarÄ«gas tÄpat kÄ vakcÄ«nas pret poliomielÄ«tu. Ir neliela cilvÄ“ku grupa, kura ir ļoti skaļa, kurai nepatÄ«k vakcÄ«nas, bet viņiem nav izdevies „izrakt bedri” vakcÄ«nu uzticamÄ«bai. ASV vakcÄ«nu uzticamÄ«ba ir ļoti augsta. Un mÄ“s esam bijuši ļoti veiksmÄ«gi šÄ«s uzticamÄ«bas noturÄ“šanÄ.
Bet šobrÄ«d ar vakcinÄ“šanas politiku and vakcinÄ“šanas pasÄ“m šÄ« uzpiestÄ lieta novÄ“rš cilvÄ“kus no vakcinÄ“šanÄs un mazina uzticÄ“šanos ļoti saprotamu iemeslu dēļ. „KÄdēļ ir jÄuzspiež kÄdam vakcÄ«na, ja tÄ ir tik ļoti laba cilvÄ“kam?” Šis ir viens domu gÄjiens.
Tie, kuri uzspiež vakcÄ«nu politiku un vakcÄ«nu pases, vakcÄ«nu fanÄtiÄ·i, tÄ es viņus sauktu, manuprÄt, ir izdarÄ«juši daudz lielÄku kaitÄ“jumu šÄ« viena gada laikÄ nekÄ antivakseri divu gadu desmitu laikÄ. Es pat teiktu, ka šie vakcÄ«nu fanÄtiÄ·i ir lielÄkie antivakseri, kÄdi mums šobrÄ«d ir. Viņi izdara vislielÄko kaitÄ“jumu vakcÄ«nu uzticamÄ«bai vispÄr. Pat, ja viņi piespiež kÄdu saņemt Covid vakcÄ«nu, jo cilvÄ“ki runÄ „labi, man to vajag izdarÄ«t, jo man ir jÄstudÄ“ universitÄtÄ“, vai man to vajag izdarÄ«t, lai dabÅ«tu to darbu, vai es gribu iet uz restorÄniem”, pat, ja viņi panÄk, ka cilvÄ“ki to izdara — tas cilvÄ“kus nostÄdÄ«s pret sabiedrÄ«bas veselÄ«bas iestÄdÄ“m. Tas viņiem liks neuzticÄ“ties sabiedrÄ«bas veselÄ«bas sistÄ“mai un citÄm vakcÄ«nÄm, kuras nav obligÄtas.
Visam šim ir viļņveida ietekme ar nelabvÄ“lÄ«gÄm sekÄm citos sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aspektos. Esmu no Zviedrijas, lÄ«dz ar to zinu šo to par Zviedriju. ZviedrijÄ ir viena no augstÄkajÄm vakcinÄcijas aptverÄ“m pasaulÄ“ un augstÄkÄ vakcÄ«nu uzticamÄ«ba pasaulÄ“. Bet tur nav absolÅ«ti nekÄda obligÄtuma. Viņi to tur nepiekopj. VakcinÄ“šanÄs ir pilnÄ«gi brÄ«vprÄtÄ«ga. Ja jÅ«s vÄ“laties augstu uzticamÄ«bu vakcÄ«nÄm, tÄm ir jÄbÅ«t brÄ«vprÄtÄ«gÄm. Nav jÄbÅ«t nekÄdam obligÄtumam.
Jans Jekieleks: ParunÄsim par šo. JÅ«s teicÄt, ka, vispÄrÄ«gi runÄjot, ir tÅ«kstoškÄrt lielÄks risks saslimt vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“kiem nekÄ jauniem cilvÄ“kiem. Kur ir robežšÄ·irtne? Vai ir augsta riska zona? Es pieļauju, ka jÅ«s ieteiksiet lielÄkajai daļai cilvÄ“ku vakcinÄ“ties. Un ir ļoti zema riska zona. IzstÄstiet, kÄ šis strÄdÄ?
Dr. Kuldorfs: Tas, kÄ es par to domÄju, ir šÄdi — katru reizi, kad tiek izlaista jauna vakcÄ«na vai jaunas zÄles, mÄ“s zinÄm, ka tÄs strÄdÄ. MÄ“s zinÄm, ka ir efektivitÄte. MÄ“s zinÄm par biežÄm nevÄ“lamÄm blaknÄ“m. Dažu vakcÄ«nu gadÄ«jumÄ cilvÄ“kam var, piemÄ“ram, bÅ«t uzpampusi roka vai parÄdÄ«ties izsitumi, vai bÅ«t drudzis. Bet mÄ“s vÄ“l nezinÄm par retÄm un nopietnÄm blaknÄ“m tad, kad vakcÄ«na vai zÄles ir tikko tikušas apstiprinÄtas. Tas prasa pÄris gadus, lai to saprastu. Ja mÄ“s skatÄmies uz 76 gadus vecu cilvÄ“ku, ja viņš inficÄ“jÄs ar Covid, tÄ [vÄ“l nezinÄmu, retu un nopietnu blakņu] risks nav ÄrkÄrtÄ«gi liels, cilvÄ“ks tikpat labi var nomirt no Covid. LÄ«dz ar to, ja risks no vakcÄ«nas ir mazs, tad par šo nav jÄlauza galva. AizsardzÄ«ba pret Covid šÄdos gadÄ«jumos ir daudz svarÄ«gÄka pat tad, ja ir neliels vakcÄ«nu risks. 60-gadÄ«giem, 70-gadÄ«giem, 80-gadÄ«giem cilvÄ“kiem, manuprÄt, noteikti jÄsaņem vakcÄ«na, jo tai ir lieli ieguvumi. Ir iespÄ“jams neliels risks, bet risks ir mazs.
No otras puses, ja mÄ“s skatÄmies uz šo lietu no otra gala, tÄtad attiecÄ«bÄ uz bÄ“rniem, mÄ“s zinÄm, ka mirstÄ«ba no vÄ«rusa ir niecÄ«ga. Viņiem tas var pielipt, bet daudzi bÅ«s asimptomÄtiski vai viegli asimptomÄtiski. Nopietnu seku risks ir ļoti, ļoti zems. Pat, ja ir mazs nopietnu blakņu risks no vakcÄ«nÄm, mÄ“s nezinÄm, kÄda ir bilance. MÄ“s par to nezinÄjÄm, kad vakcÄ«nas tika izlaistas, bet laikam ejot, mÄ“s par šo jautÄjumu uzzinÄm arvien vairÄk. MÄ“s šobrÄ«d zinÄm, ka jauniem cilvÄ“kiem, t.sk. bÄ“rniem, Pfizer un lÄ«dzÄ«gas vakcÄ«nas var izraisÄ«t miokardÄ«tu, kas ir sirds iekaisums. No šÄ« mÄ“s vÄ“lÄ“tos izvairÄ«ties. AttiecÄ«bÄ uz bÄ“rniem nepavisam nav skaidrs, kÄda ir plusu un mÄ«nusu bilance šÄ«m vakcÄ«nÄm. Var bÅ«t arÄ« citas blaknes, par kurÄm mÄ“s pagaidÄm nezinÄm. TÄpÄ“c šobrÄ«d es neredzu nekÄdu jÄ“gu vakcinÄ“t bÄ“rnus.
JÅ«s jautÄjÄt par robežšÄ·irtni, un es nezinu, kur tÄ ir, jo tÄ ir pakÄpeniska lieta. Viss ir skaidrs par riska zonas augšu un apakšu, bet vidus ir mazÄk skaidrs. Es nevaru pateikt, kÄda tÄ ir, bet mums ir jÄbÅ«t atklÄtiem par šÄ«m lietÄm. Pieņemsim, ka esat 25 gadus vecs un jums ir ļoti zems risks nomirt no Covid. No otras puses, ja strÄdÄjat slimnÄ«cÄ vai sociÄlÄs aprÅ«pes pansionÄtÄ, tad noteikti ir nepieciešama vakcÄ«na, ne tik daudz paša aizsardzÄ«bai, bet vairÄk, lai aizsargÄtu vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“kus, ar kuriem strÄdÄjat šajÄ slimnÄ«cÄ vai pansionÄtÄ.
Jans Jekieleks: Un kÄ ar šÄdu gadÄ«jumu? ŠÄ« noteikti ir situÄcija, par kuru cilvÄ“ki šobrÄ«d daudz domÄ. CilvÄ“kam ir vecÄkÄ gada gÄjuma radinieks, piemÄ“ram vecÄmamma. VecmÄmiņa ir vakcinÄ“ta ar vienu no vakcÄ«nÄm, un ir mazs bÄ“rns vai 25-gadÄ«gais, vai 30-gadÄ«gais, kurš vÄ“las vecmÄmiņu apciemot. Vai viņiem visiem jÄvakcinÄ“jas? KÄ bÅ«tu par šo jÄdomÄ?
Dr. Kuldorfs: VecmÄmiņai ir jÄbÅ«t vakcinÄ“tai. TÄ ir svarÄ«gÄkÄ lieta. Tas ir tas, kas viņu aizsargÄs, lai ko arÄ« viņa nesatiktu. Esmu pÄrliecinÄts, ka vecmÄmiņa vÄ“las satikt savus mazbÄ“rnus un viņai tas ir jÄdara, un tas jÄizbauda. Covid gadÄ«jumÄ bÄ“rni nav labi slimÄ«bas pÄrnÄ“sÄtÄji. Ja cilvÄ“ks ir vecs un vÄjš, viņa imÅ«nsistÄ“mas jauda krÄ«tas. Daudz vecu cilvÄ“ku mirst no kÄda no koronavÄ«rusiem, ar kuriem lielÄkÄ daļa no mums spÄ“j tikt galÄ, jo mums joprojÄm ir laba imÅ«nistÄ“ma. Nekad nevar zinÄt, no kÄ un kur vecÄkÄ gada gÄjuma vecmÄmiņa dabÅ«s vÄ«rusu. Tam nav jÄbÅ«t Covid, tas varbÅ«t jebkas cits. TÄ var bÅ«t gripa, bet tas var arÄ« bÅ«t viens no koronavÄ«rusiem vai cita veida vÄ«russ. Viņa to dabÅ«s no kÄda, kaut kur, bet mÄ“s nedrÄ«kstam sÄkt vainot bÄ“rnus, piemÄ“ram, vai tas bija bÄ“rns, kurš bija pÄrnÄ“sÄtÄjs, vai tas bija kÄds cilvÄ“ks lielveikalÄ, vai varbÅ«t tas bija kaimiņš. Tas var bÅ«t jebkurš no šiem gadÄ«jumiem, bet mÄ“s neesam sÄkuši vainot nevienu no šiem cilvÄ“kiem vecmÄmiņas nonÄvÄ“šanÄ iepriekš, un mÄ“s nedrÄ«kstam to arÄ« sÄkt darÄ«t tagad.
Jans Jekieleks: Es vÄ“los šo atkÄrtot, jo tas nav plaši zinÄms. MÄ“s turpinÄm lasÄ«t laikrakstu virsrakstus par to, ka šis politiÄ·is, neskatoties uz to, ka ir vakcinÄ“ts, ir ar pozitÄ«vu Covid testu. Un tas, izrÄdÄs, ir normÄla lieta. VecmÄmiņa var vÄ«rusu dabÅ«t no kÄda, kurš ir vakcinÄ“ts, kurš nav vakcinÄ“ts, vai saskarties ar to savÄdÄk. Nav skaidrs, cik daudz vakcinÄcija var lÄ«dzÄ“t šajÄ jautÄjumÄ.
Dr. Kuldorfs: JÄ. ImÅ«nsistÄ“ma strÄdÄ, lai aizargÄtu cilvÄ“ku no slimÄ«bÄm un nÄves, bet tÄ neaizsargÄ cilvÄ“ku no saskarsmes ar vÄ«rusu vai tÄ iekļūšanas Ä·ermenÄ«, jo imÅ«nsistÄ“ma nesÄk darboties pirms vÄ«rusa nokļūšanas Ä·ermenÄ«. Un atkarÄ«bÄ no tÄ, cik sen atpakaļ cilvÄ“kam bija Covid vai viņš saņēma vakcÄ«nu, laiks, kas nepieciešams vÄ«rusa uzvarÄ“šanai, var bÅ«t ļoti dažÄds. Ja cilvÄ“kam Covid ir bijis pavisam nesen, tam vÄ“l joprojÄm ir visas antivielas un ar Covid tikt galÄ var ļoti Ätri. Bet, ja Covid ir bijis jau kÄdu laiku atpakaļ, vÄ«russ var sÄkt cilvÄ“ka Ä·ermenÄ« un šÅ«nÄs vairoties, pirms ieslÄ“dzas imÅ«nsistÄ“ma un tiek ar to galÄ. KÄdam, kuram ir bijis Covid vai kurš ir saņēmis vakcÄ«nu un kuram ir pozitÄ«vs tests, šÄdi var notikt. Par šo nav jÄbÅ«t laikrakstu virsrakstiem. Ja mÄ“s tÄ rÄ«kotos attiecÄ«bÄ uz visiem vÄ«rusiem, kuri mums ir bijuši, un mÄ“s saskaramies ar desmitiem tÄdu, ja mÄ“s taisÄ«tu testu tiem visiem un ja bÅ«tu laikraksta virsraksts katru reizi, kad kÄdam politiÄ·im bÅ«tu pozitÄ«vs tests, baiss virsraksts un baiss raksts, tad mÄ“s visi visu laiku slÄ“ptos zem savÄm gultÄm. MÄ“s tÄ nedrÄ«kstam darÄ«t. Tikšana galÄ ar vÄ«rusiem ir daļa no bÅ«šanas par sabiedrÄ«bas sastÄvdaļu. Mums ir imÅ«nsistÄ“m,a un tÄ ir skaista lieta. Un bioloÄ£iski tÄ ir fantastiska lieta. Tas ir fantastiski, kÄ tÄ darbojas. MÄ“s ar to esam dzÄ«vojuši simtiem un tÅ«kstošiem gadu, un mums tÄ ir jÄturpina dzÄ«vot.
AttiecÄ«bÄ uz Covid-19 jaunums ir tÄds, ka tas ir jauns vÄ«russ, pret kuru visi ir uzņēmÄ«gi. Nevienam nav imunitÄtes pret to. Ir cilvÄ“ki, kuriem ir krusteniskÄ imunitÄte no citiem koronavÄ«rusiem. Kad tik daudz cilvÄ“ku ir uzņēmÄ«gi pret vÄ«rusu, sÄkas saslimšanas viļņi un pandÄ“mija. Tas sÄkÄs VuhaņÄ, ĶīnÄ, tad bija uzliesmojums ItÄlijÄ, kÄ arÄ« IrÄnÄ. TiklÄ«dz es uzzinÄju par šiem uzliemojumiem ZiemeļitÄlijÄ un IrÄnÄ, man bija skaidrs, ka šÄ« bÅ«s vispasaules pandÄ“mija, jo nevienam nebija nojausmas par to, kÄ vÄ«russ tur nokļuva. MÄ“s nezinÄm, kurš to tur aizveda. Bija skaidrs, ka vÄ«russ ir ļoti lipÄ«gs un ka ar laiku tas sasniegs visas pasaules daļas. Un tas ir tieši tas, kas ir noticis.
Jans Jekieleks: Ir novÄ“rojama koncentrÄ“šanÄs uz šo izrÄviena infekcijas jÄ“dzienu un tÄ iespÄ“jamo lielo problÄ“mu attiecÄ«bÄ uz vakcÄ«nu efektivitÄti. Vai šis ir nepareizs priekšstats?
Dr. Kuldorfs: JÄ, es domÄju, ka tÄ ir. Es domÄju, ka mums nevajag tik daudz par to domÄt. SvarÄ«gÄkÄ lieta ir, ka dabiskÄ imunitÄte no Covid izslimošanas, kÄ arÄ« vakcÄ«nas aizsargÄ no smagas saslimšanas un nÄves. Šis ir pats svarÄ«gÄkais. MÄ“s paredzam, ka pat tad, ja cilvÄ“kam ir imunitÄte, tas joprojÄm var saskarties ar vÄ«rusu un vÄ«russ var iekļūt Ä·ermenÄ«, jo imÅ«nsistÄ“ma nesÄk darboties, pirms vÄ«russ ir iekļuvis Ä·ermenÄ«. Un atkarÄ«bÄ no tÄ, cik sen atpakaļ cilvÄ“ks ir saņēmis vakcÄ«nu un cik sen atpakaļ cilvÄ“ks ir bijis slims ar Covid, imÅ«nsistÄ“ma var reaģēt ļoti, ļoti Ätri, bet vÄ«russ var arÄ« sÄkt šÅ«nÄs vairoties, un tas var prasÄ«t vairÄk laika. Bet cilvÄ“ka imÅ«nsistÄ“ma vienalga strÄdÄ, lai aizsargÄtu cilvÄ“ku no slikta iznÄkuma.
Jans Jekieleks: PastÄstiet par šo – vÄ«russ visu laiku bÅ«s ar mums. Ir liels apjukums par esošo politiku un to, ko tÄ vÄ“las sasniegt. Vai JÅ«s saskatÄt, ka ar ieviesto politiku notiek centieni izskaust vÄ«rusu pavisam? Vai tas vispÄr ir iespÄ“jams? Iepriekš JÅ«s teicÄt, ka tas nav iespÄ“jams. KÄdam ir jÄbÅ«t mÄ“rÄ·im, ja šis nav pareizi?
Dr. Kuldorfs: PiemÄ“ram, AustrÄlijÄ ir bijis mÄ“rÄ·is vÄ«rusu izskaust. Uz šo var paskatÄ«ties divejÄdi. Var redzÄ“t, ka nÄ“, viņi nav sasnieguši mÄ“rÄ·i, jo vÄ«russ vÄ“l joprojÄm ir. Vai arÄ« var teikt, ka viņi ir ļoti veiksmÄ«gi, jo viņi to ir izdarÄ«juši sešas reizes. Katru reizi, kad ir lokdauns, viņi to izskauž, un tas atkÄrtojas un tiek izskausts vairÄkas reizes... NÄ“, to nav iespÄ“jams izskaust. Tas paliks ar mums. SvarÄ«gÄkais ir tas, ka, tiklÄ«dz mums visiem bÅ«s imunitÄte no izlimošanas vai no vakcÄ«nÄm, parasti vakcÄ«nu gadÄ«jumÄ, cilvÄ“ks bÅ«s pakļauts vÄ«rusam otro reizi, un tas, cerams, uzlabos cilvÄ“ka imÅ«nsitÄ“mu vÄ“l vairÄk. Tas ir tas, kas notiks. Šis vÄ«russ bÅ«s tÄds pats kÄ pÄrÄ“jie Äetri koronavÄ«rusi, ar kuriem mÄ“s sadzÄ«vojam tagad un ar kuriem esam sadzÄ«vojuši jau kopš seniem laikiem. Ir tikai divas slimÄ«bas, kuras ir izskaustas. Viena ir bakas, kuru izskaušana prasÄ«ja zinÄmas pÅ«les, bet bakas arÄ« bija labÄkas kandidÄtes. Un otra slimÄ«ba, kuru esam izskauduši, ir liellopu mÄ“ris. ŠÄ«s ir vienÄ«gÄs divas slimÄ«bas, kuras esam izskauduši. Ilgu laiku esam cÄ«nÄ«jušies, lai izskaustu poliomielÄ«tu. ManuprÄt, ir iepÄ“jams izskaust poliomielÄ«tu, un mums ir jÄturpina ieguldÄ«t tajÄ lietÄ savas pÅ«les.
Jans Jekieleks: KÄ ir ar valstÄ«m vai štatiem, kuros notiek atkÄrtotie lokdauni? Vai tas ir kaut kÄds „mūžīgo lokdaunu” modelis? Ko viņi var sagaidÄ«t, ja JÅ«s sakÄt, ka vÄ«russ sabiedrÄ«bÄ bÅ«s visu laiku. ŠÄ·iet, ka tiek radÄ«ti milzÄ«gi, kÄ JÅ«s minÄ“jÄt, netiešie zaudÄ“jumi, šÄdi rÄ«kojoties.
Dr. Kuldorfs: JautÄjums, kuru es uzdošu KanÄdai un AutrÄlijai, ir: „KÄdas ir šÄ«s spÄ“les beigas?” Jo nav iepÄ“jams ieviest lokdaunus mūžīgi. AustrÄlijai bija priekšrocÄ«ba, jo šÄ« ir sezonÄla slimÄ«ba. AustrÄlijai ir paveicies, ka tÄ atrodas dienvidu puslodÄ“, jo Covid tur aizgÄja tad, kad ziemeļu puslodÄ“ bija ziema, kad vÄ«russ izplatÄs ļoti viegli. Ziemeļu puslodÄ“ bija neiespÄ“jami vÄ«rusu ierobežot. TÄ kÄ AustrÄlijÄ vÄ«russ parÄdÄ«jÄs vasarÄ, viņiem izdevÄs to apspiest pirmajÄ vasarÄ, kad mums bija ziema. Viņi slÄ“dza robežas ar stingrÄm karantÄ«nÄm. Un viņiem bija iespÄ“ja to tÄ izdarÄ«t, un tas bija samÄ“rÄ veiksmÄ«gi. No otras puses, viņiem neizdevÄs neielaist vÄ«rusu valstÄ«. VÄ«russ atgriežas, un viņiem ir jÄturpina ieviest lokdaunus. Bez vakcÄ«nas viņiem tÄ bÅ«tu jÄturpina rÄ«koties mūžīgi, un tas nav saprÄtÄ«gi.
Mums ir ļoti paveicies, un tas ir liels panÄkums šÄ«s pandÄ“mijas laikÄ, jo ir bijuši tik daudz fiasko. Bet vakcÄ«na ir liels sasniegums, un mÄ“s Ätri tikÄm pie vakcÄ«nas. Tas, kas AustrÄlijai tagad ir jÄdara, ir jÄsaka: „Labi, visiem ir jÄvakcinÄ“jÄs. Visiem vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“kiem ir jÄvakcinÄ“jas.” Tad jÄpÄrtrauc lokdauns un jÄatver valsts. JÄaizsargÄ vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“ki, kuriem ir augsts risks, ar vakcÄ«nÄm. Ja viņi nevÄ“las vakcinÄ“ties, viņiem ir jaaizsargÄ sevi ar fizisko distancÄ“šanos. Bet AustrÄlijÄ ir jÄveic vakcinÄ“šana, un tad jÄatver valsts, un tad AustrÄlijÄ bÅ«s endÄ“mija tÄpat kÄ citÄs valstÄ«s. Bet acÄ«mredzot viņi vÄ«rusu ir tik daudz apspieduši, ka viņiem nav tik liela imunitÄte kÄ mums, piemÄ“ram, ASV vai ApvienotajÄ KaralistÄ“, vai EiropÄ.
Jans Jekieleks: Šis ir diezgan interesanti. BÅ«tÄ«bÄ JÅ«s sakÄt, ka, ieviešot lokdaunus, tiek aizkavÄ“ts neizbÄ“gamais process. Vai es saprotu pareizi?
Dr. Kuldorfs: JÄ. Protams, ir daudz zaudÄ“jumu šajÄ procesÄ. Un var argumentÄ“t, ka ir jÄveic šÄ« vÄ«rusa apspiešana, lÄ«dz kļūst pieejamas vakcÄ«nas. Ar šÄdu loÄ£iku viņiem šobrÄ«d bÅ«tu jÄbÅ«t atvÄ“rtiem. Bet tad ir jautÄjums — cik ilgi ir vÄ“rts gaidÄ«t vakcÄ«nas? Netieši zaudÄ“jumi no lokdauniem ir ļoti smagi. Tie ir smagi AustrÄlijÄ un vÄ“l smagÄki KanÄdÄ. IespÄ“jams, ir vÄ“rts ieviest lokdaunus uz diviem mÄ“nešiem, lÄ«dz tiek saņemta vakcÄ«na, bet, ja gaida veselu gadu, sabiedrÄ«bas veselÄ«bai no lokdauniem ir pÄrÄk daudz netiešo zaudÄ“jumu, kÄ arÄ« ir zaudÄ“jumi izglÄ«tÄ«bai un citiem sabiedrÄ«bas aspektiem. Ir pÄrÄk lieli zaudÄ“jumi, tÄpÄ“c tas nav tÄ vÄ“rts. BÅ«tu daudz labÄk mums veikt fokusÄ“to aizsardzÄ«bu vai aizsargÄt tos, kuri ir aizsargÄjami, un izdarÄ«t šo darbu labi, ko mÄ“s neesam darÄ«juši.
Jans Jekieleks: Iedziļinoties netiešajos zaudÄ“jumos, JÅ«s minÄ“jÄt mentÄlÄs veselÄ«bas zaudÄ“jumus. Esmu skatÄ«jies statistiku, ko es esmu teicis vairÄkkÄrt intervijÄs, un šajÄ pÄ“tÄ«jumÄ bija uzrÄdÄ«ts, ka 25 procentiem pusaudžu ir bijušas domas par pašnÄvÄ«bu, vienam no Äetriem. Es pat nezinu, ko par to visu domÄt. Vai JÅ«s varat iztirzÄt plašÄk par mentÄlÄs veselÄ«bas netiešajiem kaitÄ“jumiem?
Dr. Kuldorfs: JÄ, šis ir ļoti traÄ£iski. Parasti tie ir bijuši 4 vai 5 procenti, un tagad tie ir 25 procenti. Tas ir ļoti traÄ£iski. Un mums ir bijis daudz mentÄlÄs veselÄ«bas seku. Ir bijušas opija pÄrdozÄ“šanas, kuras palielinÄs. Protams, daudz kas no tÄ visa nav izmÄ“rÄms, jo daudz kas notiek slepus. KÄ sabiedrÄ«bai mums ir ļoti jÄcenšas novÄ“rst radušos kaitÄ“jumus un tikt ar tiem galÄ. Ne tikai psihiatriem un psihologiem, un citiem atbalsta sniedzÄ“jiem, bet mums visiem ir jÄuzņemas šÄ« loma attiecÄ«bÄ uz saviem kaimiņiem, radiniekiem un darba kolÄ“Ä£iem. BaznÄ«cai un citÄm reliÄ£iskajÄm organizÄcijÄm ir svarÄ«ga loma palÄ«dzÄ«bas sniegšanÄ.
Šis ir tas, kas mums kopÄ«gi kÄ sabiedrÄ«bai ir jÄmÄ“Ä£ina izlabot, — viss kaitÄ“jums mentÄlajai veselÄ«bai, kuru mÄ“s esam pieredzÄ“juši šÄ«s pandÄ“mijas laikÄ. Man ir trÄ«s bÄ“rni, manam vecÄkajam bÄ“rnam ir 18 gadi. Es nekad neesmu bijis uztraucies par viņu Covid sakarÄ, jo viņš ir jauns un viņam ir klÄjies labi. Bet es biju ļoti noraizÄ“jies par viņa mentÄlo veselÄ«bu. Es viņu mudinÄju visas pandÄ“mijas laikÄ: „JÄ, ej ÄrÄ. SpÄ“lÄ“ basketbolu ar saviem draugiem, pavadi ar viņiem laiku un dari tÄs visas lietas.” Jo es par to uztraucos. Es gribÄ“ju, lai viņam ir normÄla dzÄ«ve, cik vien tas ir iespÄ“jams.
Jans Jekieleks: VairÄki cilvÄ“ki, ar kuriem esmu runÄjis, tajÄ skaitÄ šajÄ raidÄ«jumÄ, saistÄ«bÄ ar CDC un FDA (ASV PÄrtikas un zÄļu pÄrvaldi), ir minÄ“juši, ka dati, kuri bÅ«tu jÄapkopo, lai iegÅ«tu pilnÄ«gu priekšstatu par šo slimÄ«bu un vakcÄ«nÄm, vienkÄrši netiek apkopoti. Ko JÅ«s domÄjat par šo?
Dr. Kuldorfs: ŠÄ« diemžēl ir taisnÄ«ba. Ir vairÄki pamatdati, kuri ir jÄapkopo. Un tas ir CDC uzdevums. PirmkÄrt, veikt regulÄras aptaujas par imunitÄtes izplatÄ«bu caur antivielÄm, kÄ arÄ« T-šÅ«nu imunitÄti, lai mÄ“s zinÄtu, kÄds ir iedzÄ«votÄju imunitÄtes lÄ«menis dažÄdos štatos, bet arÄ« veikt neplÄnotas aptaujas pa visu valsti. SpÄnija šÄdi rÄ«kojÄs 2020. gada pavasarÄ«, viņi veica aptauju 60 000 dažÄda vecuma cilvÄ“kiem dažÄdÄs vietÄs.
Mans kolÄ“Ä£is, Džejs Batakarija (Jay Bhattacharya), veica aptauju Santaklaras apgabalÄ, bet šÄ«s ir lietas, kuras ir jÄdara CDC. Viņiem tas bÅ«tu jÄdara visas valsts mÄ“rogÄ un ar regulÄriem intervÄliem. ŠÄ« ir tiešÄm svarÄ«ga lieta. VÄ“l viena lieta, kurÄ mÄ“s esam izgÄzušies, ir datu apkopošana par ziņotajÄm Covid nÄvÄ“m. Daudzi ir nomiruši no Covid, bet ne visi. Daži cilvÄ“ki ir nomiruši ar Covid. Bet mums nav priekšstata, kÄdi ir skaitļi katrÄ vecuma grupÄ. Covid varÄ“ja bÅ«t galvenais nÄves iemesls, tas varÄ“ja bÅ«t papildu iemesls, vai Covid ar to varÄ“ja nebÅ«t nekÄda sakara. AtkÄrtošos, mÄ“s nevaram aptaujÄt visus, bet mÄ“s varam veikt aptaujas dažÄdÄs vietÄs un dažÄdÄm vecuma grupÄm, lai redzÄ“tu, cik daudzi no tiem, kuri ir ziņoti kÄ Covid nÄves gadÄ«jumi, patiešÄm nomira no Covid nevis ar Covid.
AttiecÄ«bÄ uz bÄ“rniem aptuveni 350 bÄ“rni ir miruši no Covid. Mums ir jÄpÄrbauda visi, kÄ to ierosinÄja MÄrtija Makarija (Marty Makary) no Džona Hopkinsa UniversitÄtes. CDC to var viegli izdarÄ«t. Viņiem ir resursi. Viņiem ir personÄls, lai to izdarÄ«tu un izietu cauri slimÄ«bu vÄ“sturÄ“m, un noskaidrotu, cik daudzi patiešÄm nomira no Covid, nevis no kaut kÄ cita, bet ar Covid. PandÄ“mijas laikÄ ir nepieciešama šÄda veida pamatinformÄcija, kas palÄ«dzÄ“tu izlemt kÄdu stratÄ“Ä£iju piemÄ“rot. ŠÄdi dati nav apkopoti tÄdÄ veidÄ, kÄ to bÅ«tu vajadzÄ“jis izdarÄ«t.
Jans Jekieleks: KÄ ir ar vakcÄ«nu drošÄ«bas jautÄjumu? ŠÄ« ir plaša joma, kurÄ JÅ«s esat jau ilgu laiku bijis iesaistÄ«ts.
Dr. Kuldorfs: LabÄkÄ vakcÄ«nu drošÄ«bas sistÄ“ma, kura mums ir bijusi, ir VSD (Vaccine Safety Datalink), kuru vada CDC. TÄ ir izcila programma. Es esmu bijis tajÄ iesaistÄ«ts gandrÄ«z divus gadu desmitus, izstrÄdÄjot daudzas no metodÄ“m, kuras šajÄ programmÄ tiek piemÄ“rotas. Viņi izmanto elektroniskos veselÄ«bas ierakstus, lai redzÄ“tu, kurš cilvÄ“ks ir vakcinÄ“jies un kurš ne. Un viņi precÄ«zi zina, kas ar kuru cilvÄ“ku ir noticis pÄ“c tam. Vai cilvÄ“kam ir bijis insults vai epilepsijas lÄ“kme, vai sirdslÄ“kme konkrÄ“tu dienu skaita laikÄ pÄ“c vakcÄ«nas? Tad šos datus var salÄ«dzinÄt ar to, ko varam sagaidÄ«t nÄkotnÄ“, jo ir arÄ« zinÄms, kÄda ir vidÄ“jÄ statistika attiecÄ«bÄ uz tiem, kuri nav saņēmuši vakcÄ«nu. ŠÄ« ir ļoti laba sistÄ“ma, un tÄ attiecÄ«bÄ uz Covid tiek ļoti labi izmantota. VienÄ«gÄ problÄ“ma ir tÄ, ka tÄ aptver 10 miljonus cilvÄ“ku, kas ir apmÄ“ram 3% no ASV iedzÄ«votÄju skaita. Izlases izmÄ“ra dēļ ir jÄpaiet laikam, lai iegÅ«tu informÄciju.
VairÄk zinÄmÄ sistÄ“ma VAERS (Vaccine Adverse Event Reporting System, VakcÄ«nu nevÄ“lamo gadÄ«jumu ziņošanas sistÄ“ma) ir mazÄk uzticama, jo tajÄ ir spontÄni, neregulÄri ieraksti. Jebkurš var iesniegt ziņojumu, tÄpÄ“c tur iesÅ«tÄ«tÄ informÄcija nav pilnÄ«ga. Bet tai nav arÄ« labu denominatoru (saucÄ“js dalÄ«jumÄ, lai kÄdu rÄdÄ«tÄju normalizÄ“tu un salÄ«dzinÄtu). Ir grÅ«ti izanalizÄ“t, kÄdiem ir jÄbÅ«t sagaidÄmajiem skaitļiem. Ir daudz nepareizu priekšstatu un pÄrpratumu par šo sistÄ“mu, jo katrs ieraksts ir publiski pieejams. Var redzÄ“t, ka pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas ir bijušas tik un tik sirdslÄ“kmes un tik un tik daudz nÄves gadÄ«jumu, bet tie bÅ«s nejauši gadÄ«jumi.
CDC ziņo šos skaitļus, bet bieži tie tiek nepareizi pÄrprasti kÄ visi vakcÄ«nas izraisÄ«ti, un tas nav pareizi. Tas, ko CDC nedara, un tas, kas bÅ«tu jÄdara, ir atrast kaut kÄda veida denominatoru. To nav viegli izdarÄ«t, bet tas ir izdarÄms. Vai mums par to tiešÄm ir jÄuztraucas, vai arÄ« tam visam ir negadÄ«juma, nejaušÄ«bas raksturs? Ja miljons cilvÄ“ku saņem vakcÄ«nu, daži no tiem nomirs tuvÄkÄ mÄ“neša laikÄ, un tam nebÅ«s nekÄda sakara ar vakcÄ«nu. Ir konkrÄ“ts cilvÄ“ku skaits, kuri nomirst katru mÄ“nesi. Par šo visu ir daudz pÄrpratumu. Kad CDC dod kÄdu vidÄ“jo statistiku, cilvÄ“kiem rodas pÄrpratumi un neskaidrÄ«bas, un no šiem datiem viņi izdara nepareizus secinÄjumus.
Jans Jekieleks: ŠÄ·iet, ka ir ziņoto gadÄ«jumu izrÄviens VAERS sistÄ“mÄ. Es aplÅ«koju grafiku, kurš ataino bÄzes informÄciju par ziņojumiem, un attiecÄ«bÄ uz Covid vakcÄ«nÄm ir liels ziņojumu skaita izrÄviens. Ko tas nozÄ«mÄ“?
Dr. Kuldorfs: Es par to neesmu pÄrsteigts, arÄ« par to, ka izrÄviens ir lielÄks, nekÄ tika gaidÄ«ts. Es neesmu pÄrsteigts, ka tas palielinÄs un ka tiek saņemti vairÄk ziņojumu par Covid vakcÄ«nÄm nekÄ par citÄm vakcÄ«nÄm. Jo lielÄko daļu no citÄm vakcÄ«nÄm saņem bÄ“rni, un viņiem nav daudz seku. PÄrsvarÄ bÄ“rni pÄ“c vakcÄ«nu saņemšanas turpina palikt veseli. Un, ja viņiem ir kÄda infekcija vai kas cits, tad par to parasti netiek ziņots. Bet, ja vakcÄ«nu saņem cilvÄ“ki 80 gados, cilvÄ“kiem šajÄ vecumÄ ar veselÄ«bu notiek dažÄdas lietas. Un var sagaidÄ«t, ka notiek daudz vairÄk nejaušu nÄves gadÄ«jumu šajÄ vecumÄ. Notiek daudz kas vairÄk, kad vakcÄ«nu saņem vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“ki nekÄ jauni cilvÄ“ki.
ŠÄdÄ ziÅ†Ä es neesmu pÄrsteigts par šo ziņoto gadÄ«jumu izrÄvienu. AcÄ«mredzot lielÄ mÄ“rÄ tas ir tÄpÄ“c, ka šÄ« ir jauna vakcÄ«na, un tai tiek pievÄ“rsta liela uzmanÄ«ba. ArÄ« tas var palielinÄt ziņojumu daudzumu. VÄ«rusa gadÄ«jumÄ ir daudz aÄgÄrnÄ«bu attiecÄ«bÄ uz to, kurš ziņo, cik daudz ziņo un ko ziņo. Tam ir saistÄ«ba ar sistÄ“mas ziņošanas kÄrtÄ«bu. TÄpÄ“c VDS programma ir daudz labÄka, jo nav veidota balstoties uz cilvÄ“ku ziņojumiem. TÄ ir balstÄ«ta uz cilvÄ“ku ikdienas uzvedÄ«bu, dodoties uz slimnÄ«cu un pie Ärsta savas veselÄ«bas vajadzÄ«bu dēļ, un šÄdos gadÄ«jumos ir mazÄk aÄgÄrnÄ«bu. Jo, ja cilvÄ“kam ir sirdslÄ“kme, viņš tiek vests uz slimnÄ«cu, vienalga, vai ir saņemta vakcÄ«na vai nav. Un tur tiek reÄ£istrÄ“ts, vai cilvÄ“ks ir saņēmis vakcÄ«nu vai ne.
Ir šÄ«s ziņošanas aÄgÄrnÄ«bas, kas padara VAERS par grÅ«ti lietojamu. TÄ joprojÄm ir ļoti svarÄ«ga attiecÄ«bÄ uz to, kas ar cilvÄ“kiem notiek drÄ«z pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas. PiemÄ“ram, mÄ“s zinÄm, ka Covid vakcÄ«nas var izraisÄ«t anafilaksi, parasti 30 minÅ«tes pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas. To mÄ“s zinÄm no VAERS. KamÄ“r vien cilvÄ“ki uzkavÄ“jas, viņi var saņemt nepieciešamo ÄrstÄ“šanu, vÄ«russ nav dzÄ«vÄ«bai bÄ«stams. ŠÄ«m lietÄm sistÄ“ma ir izmantojama. Bet atttiecÄ«bÄ uz daudziem citiem jautÄjumiem VAERS nav izmantojama, jo Ä«paši attiecÄ«bÄ uz to, kÄ dati tiek pasniegti šobrÄ«d. To var izdarÄ«t daudz, daudz labÄk.
Jans Jekieleks: JÅ«s esat viens no Greitbaringtonas DeklarÄcijas autoriem. TajÄ JÅ«s kopÄ ar Dr. Džeju Batakariju (Dr. Jay Bhattacharya) un Dr. Sunetru Guptu (Dr. Sunetra Gupta) ieskicÄ“jat šo ideju par fokusÄ“to aizsardzÄ«bu. Ir zinÄma pretreakcija izplatÄ«t šo informÄciju un padarÄ«t to sabiedrÄ«bai zinÄmu. PastÄstiet par savu pieredzi.
Dr. Kuldorfs: PirmkÄrt, šajÄ deklarÄcijÄ nav nekÄ jauna — tÄ pasaka to pašu, kas ir pateikts dažÄdu valstu sagatavotÄ«bas pandÄ“mijai plÄnos, kuri tika izstrÄdÄti pirms Covid. Tur nav nekÄ jauna. Tur nav nekÄ tÄda, ko mÄ“s nebÅ«tu teikuši jau iepriekš, vai ko citi cilvÄ“ki nebÅ«tu teikuši ar lÄ«dzÄ«giem vÄrdiem.
Ä»oti graujoši bija tas, ka medijos tika atspoguļots, ka starp zinÄtniekiem valda vienprÄtÄ«ba par labu lokdauniem. TaÄu es un mani kolÄ“Ä£i, un citi infekciju slimÄ«bu speciÄlisti, lielÄkÄ daļa no mums, uzskatÄ«ja, ka lokdauni nav pareizÄ pieeja un ka fokusÄ“tÄ aizsardzÄ«ba ir daudz svarÄ«gÄka. Un tad, kad kÄds par to izteicÄs, tas tika ignorÄ“ts vai apklusinÄts, vai tika teikts: „Ak, šis gan ir viens traks cilvÄ“ks.”
Tas, ko mÄ“s izdarÄ«jÄm ar Greitbaringtonas DeklarÄciju, mÄ“s trijatÄ turÄ“jÄmies kopÄ, un mÄ“s visi esam strÄdÄjuši ar infekciju slimÄ«bÄm ilgu laiku. TÄpÄ“c mÅ«s nevarÄ“ja neņemt vÄ“rÄ tÄdēļ, ka mÄ“s nebÅ«tu speciÄlisti savÄ jomÄ. Mums nÄkot no Oksfordas, Stenfordas un HÄrvardas, kuras visas ir cienÄ«jamas universitÄtes, viņi nevarÄ“ja neņemt mÅ«s vÄ“rÄ. MÄ“rÄ·is bija daudzu cilvÄ“ku uzskatus padarÄ«t par neiespÄ“jamiem ignorÄ“t. Un es domÄju, ka mums izdevÄs. Bija liela pretreakcija no medijiem, no dažiem politiÄ·iem, kÄ arÄ« no dažiem kolÄ“Ä£iem zinÄtniekiem. Bet bija arÄ« milzÄ«gs atbalsts.
MÄ“s ļoti Ätri savÄcÄm 10 000 parakstus, lÄ«dzparakstÄ«tÄjus, kuri ir zinÄtnieki, sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciÄlisti un tehnologi. Un paralÄ“li mÄ“s saņēmÄm vairÄk kÄ 850 000 parakstus no cilvÄ“kiem kÄ sabiedrÄ«bas locekļiem.
Greitbaringtonas DeklarÄcijai bija liels atbalsts starp zinÄtnieku aprindÄm un mediÄ·u aprindÄm, bet mediji to nozÄkÄja. 2020. gada oktobrÄ« mÅ«su filozofija bija padarÄ«t skaidri zinÄmu, ka nav vienota zinÄtniska atbalsta lokdauniem. Un tad viņi var par mums teikt visas riebeklÄ«bas. TajÄ brÄ«dÄ« pats svarÄ«gÄkais pirmais solis bija izplatÄ«t ziņu, ka nav vienota zinÄtniska atbalsta lokdauniem. Un es domÄju, ka mums izdevÄs. ŠajÄ ziÅ†Ä mÄ“s esam ļoti apmierinÄti ar rezultÄtu. Bija personÄ«gi apvainojumi, bet mÄ“s tiem bijÄm gatavi.
Esmu pÄrsteigts, ka deklarÄcija tika nepareizi raksturota un nozÄkÄta par to, kas tÄ nav, tÄ vietÄ, lai pieņemtu šo kÄ nopietnu diskusiju par to, kÄ labÄk aizargÄt vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“kus. Mums bija ļoti konkrÄ“ti ierosinÄjumi, kuri acÄ«mredzami bija jÄpielÄgo dažÄdÄm valstÄ«m. Mums bija konkrÄ“ti ierosinÄjumi attiecÄ«bÄ uz cilvÄ“kiem sociÄlÄs aprÅ«pes centros un cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo vieni paši.
ŠÄ« diskusija diemžēl nenotika. Tas ir traÄ£iski, jo tÄ bÅ«tu pasargÄjusi tik daudz cilvÄ“kus no nÄves otrÄ viļņa laikÄ, par kuru mÄ“s zinÄjÄm, ka tas bÅ«s. TÄpÄ“c mÄ“s uzrakstÄ«jÄm deklarÄciju oktobrÄ«, jo mÄ“s zinÄjÄm, ka ziemeļu puslodÄ“ ziemÄ bÅ«s vÄ“l viens vilnis.
Bet notika cenzÄ“šana vietnÄ“s Twitter, Facebook un Google Ä«pašumÄ esošajÄ YouTube. KÄ vienkÄršam [nedzirdami] zinÄtniekam bija nedaudz šokÄ“joši bÅ«t šÄdÄ situÄcijÄ. Man likÄs, ka es bÅ«šu vienkÄršs zinÄtnieks visus savus atlikušos darba gadus un tad es došos pensijÄ. Ir diezgan dÄ«vaini bÅ«t šajÄ situÄcijÄ, bet tÄ tas notika.
Jans Jekieleks: KÄ JÅ«s domÄjat, kÄpÄ“c viņi bija tik ļoti apņemÄ«bas pilni JÅ«s un pÄrÄ“jos zinÄtniekus cenzÄ“t?
Dr. Kuldorfs: Jo viņiem nav argumentu par labu sabiedrÄ«bas veselÄ«bai. Viņi nevarÄ“ja atbildÄ“t ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas argumentiem, sakot, ka mums šis ir jÄdara, jo tÄpÄ“c un tÄpÄ“c, jo lokdauni ir pretrunÄ ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas principiem, tajÄ pašÄ laikÄ fokusÄ“tÄ aizsardzÄ«ba, kuru mÄ“s ierosinÄjÄm, ir saskaÅ†Ä ar tradicionÄlo sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aizsardzÄ«bas domÄšanu. Viņiem nebija nekÄdu zinÄtnisku vai sabiedrÄ«bas veselÄ«bu atbalstošu argumentu. Ja tÄdu nav, bet ir nepieciešamÄ«ba kaut ko noliegt, un viņi to nevar vairÄk ignorÄ“t, cilvÄ“kus nevar vairÄk apklusinÄt, tad ir vai nu jÄapmelo, vai jÄcenzÄ“.
Jans Jekieleks: Bet kÄpÄ“c vienkÄrši neapsvÄ“rt to, ko jÅ«s ierosinÄjÄt?
Dr. Kuldorfs: Šis ir labs jautÄjums. Es nezinu, jo tam nav sabiedrÄ«bas veselÄ«bai par labu esošu iemeslu. TÄ ir politika. Un es nesaprotu, kas par politiku aiz tÄ visa stÄv. Kaut kam ir jÄbÅ«t, bet JÅ«s kÄ Å¾urnÄlists droši vien politiku saprotat labÄk nekÄ es kÄ zinÄtnieks. Nav sabiedrÄ«bas veselÄ«bai par labu esošu iemeslu tam. Nav bioloÄ£isku iemeslu tam. AcÄ«mredzot pastÄv kÄdi politiski iemesli, kurus es tiešÄm nesaprotu. Tos ir jÄmÄ“Ä£ina saprast un izskaidrot citiem cilvÄ“kiem, tas ir Ärpus manas kompetences.
Jans Jekieleks: Bet visam tam cena ir neskaitÄmu cilvÄ“ku dzÄ«ves?
Dr. Kuldorfs: JÄ. Netiešie zaudÄ“jumi ir milzÄ«gi un ilgtermiņa. Tas viss diemžēl bÅ«s ar mums vÄ“l ilgu laiku.
Jans Jekieleks: Šeit ir interesants fakts. Šo vakcÄ«nu ieviešana efektÄ«vi nodrošina fokusÄ“to aizsardzÄ«bu, vai ne tÄ?
Dr. Kuldorfs: JÄ.
Jans Jekieleks: Ir ļoti interesanti vÄ“rot, kÄ lietas ir izvÄ“rtušÄs.
Dr. Kuldorfs: JÄ. Kad vakcÄ«nas sÄka kļūt pieejamas, tas bija vislabÄkais instruments fokusÄ“tajai aizsardzÄ«bai jeb veco cilvÄ“ku aizsardzÄ«bai. Bija citas lietas, kuras mÄ“s varÄ“jÄm darÄ«t pirms vakcÄ«nÄm. Bet, protams, kad vakcÄ«nas kļuva pieejamas, tÄs bija ideÄls instruments, lai aizsargÄtu vecos augsta riska cilvÄ“kus. TÄ bija ļoti laba lieta, lieliska lieta. Un man šÄ·iet, ka vakcÄ«nas ir izglÄbušas daudz dzÄ«vÄ«bu.
Jans Jekieleks: Tas, ko es vÄ“los pateikt, ir, ka savÄ ziÅ†Ä Greitbaringtonas DeklarÄcija tika piemÄ“rota, neskatoties uz to, ka tÄ tika nomelnota.
Dr. Kuldorfs: TÄ tika piemÄ“rota daudzÄs vietÄs. TÄ tika piemÄ“rota jautÄjumÄ par vakcÄ«nÄm un jautÄjumÄ par citiem veidiem, kÄ aizsargÄt vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“kus. Bija dažas vietas, kur tÄ tika piemÄ“rota, piemÄ“ram, Florida.
Jans Jekieleks: TiešÄ veidÄ, vai ne?
Dr. Kuldorfs: JÄ. AttiecÄ«bÄ uz vakcÄ«nÄm lielÄkajÄ vairumÄ vietu akcents tika likts uz vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“kiem, bet tas ir variÄ“ti. PiemÄ“ram, ZviedrijÄ un FloridÄ akcentu lika uz veco cilvÄ“ku vakcinÄ“šanu. Bija ļoti stingra kÄrtÄ«ba, kÄ tika izdalÄ«tas vakcÄ«nas. ZviedrijÄ bija gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ki zaudÄ“ja darbu, jo ielavÄ«jÄs rindÄ un saņēma vakcÄ«nu ÄtrÄk, nekÄ bija noteikts tÄ vecuma grupai. IndijÄ daudz jaunu cilvÄ“ku tika vakcinÄ“ti pirms vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“kiem. TÄ ka tas viss ir noticis dažÄdi dažÄdas vietÄs. Bet daudzÄs vietÄs, paldies Dievam, vakcinÄ“šana tika fokusÄ“ta uz veciem cilvÄ“kiem, kÄ arÄ« veco cilvÄ“ku aprÅ«pÄ“tÄjiem.
Jans Jekieleks: JÅ«s iepriekš esat minÄ“jis kaut ko, ko es gribÄ“tu izvÄ“rst. To es atradu vienÄ no JÅ«su rakstiem. JÅ«s rakstÄ«jÄt: „Galu galÄ lokdauni aizsargÄja jaunus, zema riska profesionÄļus, kuri strÄdÄja no mÄjÄm, žurnÄlistus, juristus, zinÄtniekus un banÄ·ierus, uz bÄ“rnu, strÄdnieku šÄ·iras un nabadzÄ«go rÄ“Ä·ina. Lokdauni ASV ir lielÄkais uzbrukums strÄdniekiem kopš segregÄcijas un Vjetnamas kara. Izņemot karu, ir dažas valdÄ«bas darbÄ«bas, kuras manÄ dzÄ«vÄ“ ir radÄ«jušas vÄ“l vairÄk šÄda liela mÄ“roga ciešanas un netaisnÄ«bu.”
Dr. Kuldorfs: Šis ir ļoti skumji un traÄ£iski. GaisÄ virmo liela liekulÄ«ba. PiemÄ“ram, apmÄ“ram pirms gada bija viens tvÄ«ts. To rakstÄ«ja viens mans kolÄ“Ä£is akadÄ“miÄ·is, sakot: „Ir viena lieta, kuru visi var darÄ«t. Kad jÅ«s braucat ar Uber, attaisiet savu logu.”
Visi nevar braukt ar Uber. Taksometru vadÄ«tÄji ir vieni no visvairÄk vÄ«rusam pakļautajiem, salÄ«dzinot ar citÄm profesijÄm. Mums šeit ir cilvÄ“ks, ļoti lokdaunus atbalstošs sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciÄlists, kurš vÄ“lÄ“jÄs izmantot Ä“rtÄ«bas, kuras dod Uber, nesaprotot, ka viņš ir privileģēts.
TajÄ pat laikÄ cilvÄ“kam, kurš vada šo taksometru, nav izvÄ“les. Viņam ir jÄpabaro Ä£imene. ZinÄtniekiem bija privilÄ“Ä£ija braukt ar Uber vai citiem taksometriem, kamÄ“r bÄ“rniem nebija atļauts iet uz skolu. TÄ ir to cilvÄ“ku nesapratne, kuri, es teiktu, ir zinÄtnieku mazÄkums, kuri atbalstÄ«ja un argumentÄ“ja par labu lokdauniem, bet dzÄ«voja dzÄ«vi, kas viņiem atļÄva Ä“rti strÄdÄt no mÄjÄm. Man bija iespÄ“ja Ä“rti strÄdÄt no mÄjÄm, un lielÄkÄ daļa Ä£enerÄlistu bija tÄpat.
VÄ“l viens piemÄ“rs ir „New York Times” raksts par to, ko cilvÄ“ks pandÄ“mijas laikÄ var darÄ«t. CilvÄ“ks var pasÅ«tÄ«t Ä“dienu internetÄ. Tas bija ieteikums Zoom šÄ·irai, kuri var pasÅ«tÄ«t internetÄ. Tas nebija ieteikums cilvÄ“kiem, kuri piegÄdÄja šo Ä“dienu, vai cilvÄ“kiem, kuri gatavoja šo Ä“dienu virtuvÄ“ vai restorÄnos.
Ir bijusi ļoti liela neizpratne starp zinÄtniekiem un žurnÄlistiem, un galu galÄ politiÄ·iem, un lielÄko daļu sabiedrÄ«bas, kas dzÄ«voja pavisam citu dzÄ«vi, pazaudÄ“jot darbu. Mazie biznesi bankrotÄ“ja, kamÄ“r lielie biznesi plauka.
Šo visu lietu vadÄ«ja bailes. Es nezinu, kÄds šim ir pamatojums, bet šo visu lietu vadÄ«ja bailes. Kad man bija 20 lÄ«dz 30 gadi, es strÄdÄju cilvÄ“ktiesÄ«bu organizÄcijÄ GvatemalÄ, un veids, kÄ militÄrÄ diktatÅ«ra kontrolÄ“ja iedzÄ«votÄjus, bija caur bailÄ“m. Viņi nodrošinÄja, ka tika sisti ne tikai opozÄ«cijas lÄ«deri, bet arÄ« parastie iedzÄ«votÄji. Lai uzturÄ“tu bailes visos iedzÄ«votÄjos. ArÄ« attiecÄ«bÄ uz Covid ir šÄ« baiļu virzÄ«šana.
PiemÄ“ram, vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“kiem ir jÄbÅ«t ļoti uzmanÄ«giem un jÄveic piesardzÄ«bas pasÄkumi, jo viņi ir augsta riska grupÄ. Bet arÄ« daudz jaunu cilvÄ“ku ir kļuvuši diezgan bailÄ«gi no šÄ« vÄ«rusa, neskatoties uz to, ka tas viņiem ir daudz mazÄk riskants nekÄ daudzas citas lietas, kuras viņi dara ikdienÄ. Ir risks, vadot automašÄ«nu, un tÄ tÄlÄk.
MÄ“s dzÄ«vojam ļoti dÄ«vainÄ laikÄ. Tas ir dÄ«vains no mana personÄ«gÄ skatu punkta, bet tas ir dÄ«vains arÄ« kÄ tÄ“vam un attiecÄ«bÄ uz kaimiņiem. Ir ļoti dÄ«vaini bÅ«t zinÄtniekam šajÄ visÄ neloÄ£iskajÄ situÄcijÄ, kurÄ sabiedrÄ«bas veselÄ«bas principi tiek izmesti ÄrÄ pa logu, bet strÄdnieku šÄ·ira tiek pagrÅ«sta zem autobusa. Viens no principiem, kas noteikti palÄ«dzÄ“tu, ir tas, ka šis viss attiecas uz visiem mums sabiedrÄ«bÄ. Un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aspektÄ ir jÄrÅ«pÄ“jas par visiem, nevis tikai par mazu cilvÄ“ku daļu.
Jans Jekieleks: ŠÄ«s tÄ“mas sakarÄ vÄ“l viena lieta, kuru JÅ«s esat teicis iepriekš, ir tÄda, ka tas nav Ä“tiski mudinÄt vai spiest jaunus cilvÄ“kus vakcinÄ“ties, tajÄ pat laikÄ esot vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“kiem visÄ pasaulÄ“, kuriem tÄs nav pieejamas. ŠÄ«s vakcÄ«nas bÅ«tu labÄk jÄizmanto cilvÄ“kiem, kuriem ir nepieciešama fokusÄ“tÄ aizsardzÄ«ba. PastÄstiet par šo vairÄk.
Dr. Kuldorfs: JÄ, šÄ« ir problÄ“ma. Šis nav Ä“tiski. ŠobrÄ«d mÄ“s dodam vakcÄ«nas cilvÄ“kiem ASV vai RietumeiropÄ, cilvÄ“kiem, kuriem jau ir bijis Covid. Viņi jau ir imÅ«ni. Viņiem Ä«sti nav nepieciešama vakcÄ«na. MÄ“s dodam to studentiem, kuri ir spiesti vakcinÄ“ties, lai dotos uz lekcijÄm universitÄtÄ“, neskatoties uz to, ka viņu risks attiecÄ«bÄ uz Covid ir ļoti, ļoti mazs.
TajÄ pašÄ laikÄ ir ļoti daudz vecu cilvÄ“ku, nabadzÄ«gu cilvÄ“ku IndijÄ, Ä€frikÄ, BrazÄ«lijÄ, DienvidamerikÄ, kuriem vakcÄ«nas nav pieejamas un kuri tÄdēļ mirst.
Lai gan esam bijuši veiksmÄ«gi vakcÄ«nu izdalÄ“, prioritizÄ“jot vecÄkÄ gada gÄjuma cilvÄ“kus ASV un lielÄkajÄ daÄ¼Ä Eiropas, mums nav izdevies veikt fokusÄ“to aizsardzÄ«bu, runÄjot par vakcinÄ“šanu globÄlÄ mÄ“rogÄ.
Es nesaprotu, kÄ universitÄte var pieprasÄ«t un pavÄ“lÄ“t jaunam studentam, kuram, iepÄ“jams, ir bijis Covid un kuram ir dabiskÄ imunitÄte, vakcinÄ“ties. Pat, ja viņam nav bijis Covid, viņam ir ļoti mazs risks, bet viņš ir spiests vakcinÄ“ties, lai dotos uz universitÄti, kamÄ“r pasaulÄ“ ir vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“ki, kuriem nav vÄ“l bijusi iespÄ“ja saņemt vakcÄ«nu.
Tas ir nezinÄtniski, jo tas noliedz dabiskÄs imunitÄtes eksistenci pÄ“c Covid izslimošanas. Un tas nav Ä“tiski, jo tas noved pie lielÄkas mirstÄ«bas citÄs valstÄ«s. Es uzskatu, ka universitÄtÄ“m ir jÄmaina politika un jÄatsakÄs no šÄ«m vakcÄ«nu prasÄ«bÄm, ja tÄs vÄ“las nonÄkt apgaismÄ«bas laikmetÄ, kurÄ uzticas zinÄtnei, tajÄ skaitÄ dabiskajai imunitÄtei, kÄ arÄ« kurÄ ir Ä“tiska uzvedÄ«ba. Tas ir ļoti pÄrsteidzoši, ka universitÄtes ievieš šÄdas prasÄ«bas.
Jans Jekieleks: DomÄjams, ka šÄ«m vakcÄ«nÄm, esot efektÄ«vÄm, pasargÄjot vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“kus, tÄs dotu sava veida iespÄ“ju vakcÄ«nu diplomÄtijai. Tas parasti ir aprakstÄ«ts diezgan nožēlojamÄ veidÄ attiecÄ«bÄ uz to, ko dara, piemÄ“ram, Ķīna. Bet šajÄ gadÄ«jumÄ es pieļauju, ka cilvÄ“ki valstÄ«s, kurÄs tas ir nepieciešams, to uztver diezgan pozitÄ«vi.
Dr. Kuldorfs: JÄ, un tas bÅ«tu pareizi.
Jans Jekieleks: MÄ“s esam saņēmuši visu šo pretrunÄ«go informÄciju no sabiedrÄ«bas veselÄ«bas iestÄdÄ“m. Un dažos gadÄ«jumos norÄdÄ«jumiem nav bijusi liela saistÄ«ba ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas politiku. Ir vispÄrÄ“ja neuzticÄ«ba, kuru esmu pamanÄ«jis daudzviet, vispÄrÄ“ja sajÅ«ta, ka nav uzticÄ«bas iestÄdÄ“m, kuras ir atbildÄ«gas par šÄ«m lietÄm, sÄkot no PVO un beidzot ar visÄm pÄrÄ“jÄm. JÅ«s sakÄt, ka uzticamÄ«ba ir ļoti izšÄ·irÄ«ga. Kas notiks tÄlÄk?
Dr. Kuldorfs: Nav pÄrsteigums, ka uzticÄ«ba sabiedrÄ«bas veselÄ«bas iestÄdÄ“m un ierÄ“dņiem ir strauji kritusies, jo ir šÄ«s pretrunÄ«gÄs ziņas, kÄ arÄ« dabiskÄs imunitÄtes neņemšana vÄ“rÄ un cilvÄ“ku spiešana vakcinÄ“ties.
Tas ir ļoti saprotami, ka uzticamÄ«ba ir kritusies. Gan zinÄtnieku vidÅ«, gan sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciÄlistu vidÅ« mums ir daudz darba darÄma, lai atgrieztu šo uzticÄ«bu. Tas prasÄ«s ilgu laiku, bet ir svarÄ«gi to darÄ«t un mÄ“Ä£inÄt atgÅ«t šo uzticÄ«bu.
VienÄ«gais veids, kÄ to darÄ«t, ir, pirmkÄrt, bÅ«t ļoti godÄ«giem un tiešiem attiecÄ«bÄ pret cilvÄ“kiem, otrkÄrt, uzticÄ“ties sabiedrÄ«bai un, treškÄrt, ieklausÄ«ties sabiedrÄ«bÄ un neveidot sabiedrÄ«bas veselÄ«bas politiku, balstoties tikai uz Zoom šÄ·iru, kas ir zinÄtnieki un žurnÄlisti, un viņu kaimiņi.
Bet tiešÄm ieklausÄ«ties visos sabiedrÄ«bas locekļos, jo Ä«paši tajos, kuri ir mazÄk turÄ«gi, piemÄ“ram, strÄdnieki, un, protams, bÄ“rni un vecÄkÄ gadagÄjuma cilvÄ“ki. ŠÄ« ir trešÄ kļūda un neveiksme šÄ«s pandÄ“mijas laikÄ. SabiedrÄ«bas veselÄ«bas ierÄ“dņiem ir tendence atraidÄ«t cilvÄ“kus tad, kad tiem ir bažas. KÄ, piemÄ“ram, neklausÄ«šanÄs cilvÄ“kos attiecÄ«bÄ uz vakcÄ«nÄm. VakcÄ«nas ir viens no lieliskÄkajiem cilvÄ“ces izgudrojumiem, jo tÄs ir izglÄbušas neskaitÄmas dzÄ«vÄ«bas.
Bet, kad cilvÄ“kiem ir bažas par to drošÄ«bu, tÄ ir nopietna lieta. Es, saprotams, esmu ļoti bÄ“dÄ«gs par šo, jo tas, ko es zinÄtnÄ“ daru, es daudz pÄ“tu vakcÄ«nu drošÄ«bu, bet man ir bijis nopietni jÄņem vÄ“rÄ cilvÄ“ku bažas un jÄbÅ«t godÄ«gam par šo jautÄjumu. KÄ sabiedrÄ«bas veselÄ«bas zinÄtniekiem, mums ir daudz darba darÄms, lai atgÅ«tu uzticÄ«bu, jo uzticÄ«bas zaudÄ“šana ir ļoti saprotama.
Jans Jekieleks: Dr. Martin Kuldorf, bija ļoti patÄ«kami, ka JÅ«s piedalÄ«jÄties šajÄ raidÄ«jumÄ.
Dr. Kuldorfs: Bija patÄ«kami ar Jums sarunÄties. Liels paldies.