Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

«Tie, kuri spiež šo vakcinācijas politiku un vakcÄ«nu pases, … viņi izdara vislielāko kaitÄ“jumu vakcÄ«nu uzticamÄ«bai,» saka Dr. Martins Kuldorfs, viens no pasaules vadošajiem epidemiologiem. Viņa intervija latviski pirmoreiz ir publicÄ“ta vietnÄ“ kodoka.lv.

Dr. Martins Kuldorfs (Martin Kulldorff) ir Hārvardas MedicÄ«nas skolas profesors, biostatistiÄ·is un epidemiologs Brigemas un sieviešu slimnÄ«cā (Brigham and Women’s Hospital) Bostonā. Viņš ir piedalÄ«jies izstrādÄ“ CDC (ASV SlimÄ«bu kontroles un apkarošanas centra) pašreizÄ“jai vakcÄ«nu risku novÄ“rošanas sistÄ“mai, kā arÄ« viņš ir viens no Greitbaringtonas Deklarācijas autoriem, kura aicina uz pašu neaizsargātāko cilvÄ“ku fokusÄ“tu aizsardzÄ«bu lokdaunu vietā.

SadarbÄ«bā ar The Epoch Times, Kodoka.lv publicÄ“ tulkojumu Jana Jekieleka 10. augusta sarunai ar Dr. Martinu Kuldorfu. Šajā sarunā Jans Jekieleks iztaujā Kuldorfu jautājumos par Covid-19 imunitāti, vakcÄ«nām, delta paveidu un to, kāpÄ“c viņš uzskata, ka pasaules reakcija uz Covid ir „lielākais sabiedrÄ«bas veselÄ«bas fiasko vÄ“sturÄ“”.

Sarunu oriÄ£inālvalodā var noskatÄ«ties un izlasÄ«t šeit: https://www.theepochtimes.com/harvard-epidemiologist-martin-kulldorff-on-vaccine-passports-the-delta-variant-and-the-covid-public-health-fiasco_3942556.html

Jans Jekieleks: Dr. Martin Kuldorf, ir ļoti patÄ«kami jÅ«s redzÄ“t šeit, raidÄ«jumā „Amerikas domu lÄ«deri”.

Dr. Martins Kuldorfs: Man ir ļoti patÄ«kami, paldies, ka uzaicinājāt mani.

Jans Jekieleks: Ir pagājis pusotrs gads kopš pandÄ“mijas sākuma. Mums ir bijuši lokdauni. Tagad esam atbrÄ«vojušies no lokdauniem dažādās vietās, piemÄ“ram, Å…ujorkā. MÄ“s sākām pietuvoties kaut kam lÄ«dzÄ«gam normalitātei, un tagad mums ir delta paveids, un notiek diskusija par jauniem lokdauniem. Ir valstis, kurās ir bijuši nepārtraukti lokdauni. JÅ«s esat aprakstÄ«jis pasaules Covid reakciju kā, citÄ“ju, „lielāko sabiedrÄ«bas veselÄ«bas fiasko vÄ“sturÄ“.” Šis ir spÄ“cÄ«gs apgalvojums. Pastāstiet par to sÄ«kāk.

Dr. Martins Kuldorfs: Es uzkatu, ka tā tas ir, bez šaubām. Šim apgalvojumam ir divi aspekti. Pirmkārt, neskatoties uz to, ka jebkurš var inficÄ“ties ar Covid, vecākā gada gājuma cilvÄ“kiem ir tÅ«kstošreiz lielāks nomiršanas no Covid risks nekā jauniem cilvÄ“kiem. Un tā ar naivo pārliecÄ«bu, ka lokdauni pasargās visus – un šobrÄ«d acÄ«mredzami ir skaidrs, ka šÄda pieeja nestrādāja –, daudzi cilvÄ“ki inficÄ“jās, un daudzi cilvÄ“ki nomira.

Bet bija šÄ« naivā pārliecÄ«ba, ka lokdauni pasargās vecākā gada gājuma cilvÄ“kus. Un šÄ« iemesla dēļ mÄ“s neveicām pasākumus, lai darÄ«tu to, kas bija nepieciešams, lai aizsargātu šos vecākā gada gājuma, augsta riska cilvÄ“kus. Un tādēļ daudzi no viņiem nevajadzÄ«gi nomira no Covid. Otrs aspekts ir netiešie zaudÄ“jumi (collateral damage) šo lokdaunu dēļ.

PiemÄ“ram, bÄ“rni negāja uz skolu. BÄ“rniem ir minimāls risks attiecÄ«bā uz šo slimÄ«bu mirstÄ«bas ziņā. BÄ“rni, protams, var inficÄ“ties, bet Covid risks bÄ“rniem ir mazāks nekā no ikgadÄ“jās gripas, kas jau pats par sevi bÄ“rniem ir zems. TāpÄ“c attiecÄ«bā uz bÄ“rniem Covid nav riskants. Un viens piemÄ“rs šim ir Zviedrija.

Pirmā viļņa laikā 2020. gada pavasarÄ« Zviedrija bija vienÄ«gā Rietumu valsts, kura neaizvÄ“ra visas skolas. BÄ“rniem vecumā starp 1 un 15 gadiem skolas un bÄ“rnudārzi bija atvÄ“rti. No 1,8 miljoniem bÄ“rnu Zviedrijā pirmā viļņa laikā bija tieši nulle Covid nāves gadÄ«jumu. Un šÄda situācija bija bez masku lietošanas, bez distancÄ“šanās un bez testiem. Ja bÄ“rns bija slims, viņam bija jāpaliek mājās. Tas arÄ« viss.

ŠÄ« nav nopietna slimÄ«ba bÄ“rniem, par ko mums jābÅ«t ļoti pateicÄ«giem. ArÄ« jauniem pieaugušiem cilvÄ“kiem ir zems Covid mirstÄ«bas risks. Bet netiešie zaudÄ“jumi no šiem lokdauniem ir milzÄ«gi.

Kardiovaskulāro slimÄ«bu sekas un sirds slimÄ«bu lÄ«menis ir augsts, jo pandÄ“mijas laikā cilvÄ“ki nedodas uz slimnÄ«cu. VeselÄ«bas aprÅ«pe, kas cilvÄ“kiem ir nepieciešama, vienkārši nav pieejama, piemÄ“ram, diabÄ“ta pacientiem.

Vēža slimnieku skaits 2020. un 2021. gados ir samazinājies, bet tas nav tāpÄ“c, ka salimstÄ«ba ar vÄ“zi ir mazāka. Tas ir tāpÄ“c, ka ārsti to neatklāj. Un, ja ārsti to neatklāj, tad arÄ« tas netiek ārstÄ“ts. ŠÄ« gada vēža statistika ir ļoti zema. Bet, piemÄ“ram, ir iespÄ“jamÄ«ba, ka sievietes, kuras neveica dzemdes kakla skrÄ«ningu, var nomirt pÄ“c trÄ«s vai četriem gadiem no šÄ brīža tā vietā, lai dzÄ«votu vÄ“l 15, 20 gadus.

LÄ«dz ar to ar lokdaunu radÄ«tajiem netiešajiem zaudÄ“jumiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bai mums bÅ«s jādzÄ«vo vai no tiem jāmirst vÄ“l daudzus, daudzus gadus uz priekšu. Tāpat, protams, ir mentālās veselÄ«bas aspekts, kas ir milzÄ«gs un traÄ£isks.

ŠÄ« ir bijusi briesmÄ«ga atbilde uz pandÄ“miju, kas ir pretrunā ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatprincipiem, kuriem esam sekojuši vairākas desmitgades. Tas ir ļoti nožēlojami.

Jans Jekieleks: Tas, ko JÅ«s sakāt, ir ļoti interesanti. JÅ«s domājat, ka šajā situācijā bÅ«tu jābÅ«t ieviestiem un piemÄ“rotiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatprincipiem. Kādēļ tas nav izdarÄ«ts?

Dr. Kuldorfs: Šis ir ļoti labs jautājums. GodÄ«gi sakot, uz to es nezinu atbildi. Man kā sabiedrÄ«bas veselÄ«bas zinātniekam ir pārsteigums, kā mÄ“s pÄ“kšÅ†i izmetam ārā principus, kurus sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jautājumos esam piemÄ“rojuši gadu desmitiem. Pirmkārt, sabiedrÄ«bas veselÄ«ba attiecas uz visiem veselÄ«bas gadÄ«jumiem. Ne tikai uz vienu slimÄ«bu kā, piemÄ“ram, Covid. NedrÄ«kst fokusÄ“ties tikai uz Covid un ignorÄ“t visu pārÄ“jo. Tas ir pretrunā ar to, kā mÄ“s rÅ«pÄ“jamies par sabiedrÄ«bas veselÄ«bu.

Un vÄ“l ir svarÄ«gi, lai mÄ“s uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bu raudzÄ«tos ilgtermiņā, nevis tikai Ä«stermiņā. CilvÄ“ki bija apsÄ“sti ar mirstÄ«bas datiem kāda konkrÄ“ta mÄ“neša ietvaros, salÄ«dzinoši ar citām valstÄ«m utt. Bet tas, kas ir svarÄ«gi, ir nevis konkrÄ“ta mÄ“neša statistika, bet gan mirstÄ«ba visas pandÄ“mijas ietvaros, no sākuma lÄ«dz tās galam. 

VÄ“l viens svarÄ«gs aspekts attiecÄ«bā uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bu ir ikviens sabiedrÄ«bas loceklis. Ar lokdauniem mÄ“s pasargājām Zoom šÄ·iru, kas var strādāt no mājām, proti, tādus cilvÄ“kus kā jÅ«s — žurnālistus, tādus kā mani – zinātniekus, kā arÄ« baņķierus un advokātus. Tajā pašÄ laikā tie cilvÄ“ki, kuri gatavo Ä“dienu, cilvÄ“ki, kuri strādā lielveikalos, gaļas ražotnÄ“s, cilvÄ“ki, kuri nodrošina mums elektrÄ«bu, viņiem bija jādodas uz darbu. Nasta tika uzlikta uz vidusšÄ·iru un strādnieku šÄ·iru. Un, protams, nasta ir arÄ« uz bÄ“rniem, kuriem ir vajadzÄ«ga izglÄ«tÄ«ba. BÄ“rniem, nesaņemot pienācÄ«gu izglÄ«tÄ«bu, rodas ilgtermiņa sekas, un skolas ir ļoti, ļoti svarÄ«gas. TurÄ«gi cilvÄ“ki var iekārtot savus bÄ“rnus privātā skolā vai arÄ« var noalgot skolotāju, vai arÄ« viņi var atļauties, ka viens vecāks ir mājās ar bÄ“rniem un bÄ“rni mācās mājmācÄ«bā. Mazāk turÄ«gi cilvÄ“ki to nevar atļauties. Strādnieku šÄ·iras cilvÄ“ku bÄ“rni ir saņēmuši Ä«paši smagu triecienu no šiem ar pandÄ“miju saistÄ«tajiem ierobežojumiem.

Jans Jekieleks: JÅ«s sakāt, ka Covid sekas vai Covid risks mazā vecuma grupai (bÄ“rniem) ir mazāks nekā ikgadÄ“jās gripas sekas un risks? Es domāju, ka šÄ« nav plaši zināma lieta. 

Dr. Kuldorfs: LÄ«dz šim brÄ«dim ASV ir aptuveni 350 ziņoti Covid bÄ“rnu nāves gadÄ«jumi. Un mÄ“s pat nezinām, cik no tiem ir tiešÄm no Covid, jo neviens nav veltÄ«jis laiku, lai izpÄ“tÄ«tu visus elektroniskos veselÄ«bas ierakstus, kas CDC bÅ«tu jādara, kā to mudināja Martija Makarija (Marty Makary), Džona Hopkinsa universitātes profesore, bet tas nav izdarÄ«ts. TāpÄ“c mÄ“s nezinām precÄ«zu skaitu, bet aptuveni 350 ir maksimums. Ja mÄ“s skatāmies uz ikgadÄ“jo gripu, principā divas sezonas vai vienu ar pusi gadu, atkarÄ«bā no konkrÄ“tā celma smaguma pakāpes konkrÄ“tajā gadā, no gripas katru gadu nomirst 200-1000 bÄ“rnu. Protams, katra nāve ir ļoti traÄ£iska, vai tā ir no gripas, vai no Covid. Un protams, bÄ“rnu nāves ir Ä«paši traÄ£iskas, bet mÄ“s nekad neesam vÄ“ruši ciet skolas ikgadÄ“jās gripas dēļ. PatiesÄ«bā tam bÅ«tu lielāks pamats, jo gripa starp bÄ“rniem izplatās ātri. Skolas un bÄ“rni ir galvenie, kuri izplata gripu, bet attiecÄ«bā uz Covid tas tā nav. Lielākā daļa bÄ“rnu, kuri ar to inficÄ“jas, saņem to no kāda pieaugušÄ. BÄ“rni nav lieli „citu inficÄ“tāji”, tādēļ nav pamata slÄ“gt skolas. MÄ“s to varam redzÄ“t citās valstÄ«s, kur skolas bija atvÄ“rtas. MÄ“s turpmāk nekad nedrÄ«kstam slÄ“gt skolas Covid dēļ. Turpmāk skolām ir jāstrādā. Mums ir jāatļauj bÄ“rniem bÅ«t bÄ“rniem. IzglÄ«tÄ«ba ir ļoti svarÄ«ga, un mums ir jāļauj bÄ“rniem to saņemt klātienÄ“. MÄ“s zinām, ka gan skolotāji, gan skolÄ“ni ir teikuši, ka tiešsaistes mācÄ«bas nav tik labas kā klātienes, kā arÄ« tās nav labvÄ“lÄ«gas viņu socializÄ“šanās prasmju attÄ«stÄ«bai un laika pavadÄ«šanai ar draugiem. 

Jans Jekieleks: MÄ“s daudz dzirdam par delta paveidu, ir daudz baisu laikrakstu virsrakstu par delta paveidu. IepÄ“jams, mums šeit ASV bÅ«s jāatgriežas pie lokdauniem. JÅ«s esat aprakstÄ«jis dažus no netiešajiem kaitÄ“jumiem un dažus no aktuālajiem jautājumiem. Ko JÅ«s domājat par šo diskusiju, kura šobrÄ«d notiek? 

Dr. Kuldorfs: Katram vÄ«rusam ir mutācijas, attiecÄ«gi vienmÄ“r bÅ«s paveidi. Un daži paveidi bÅ«s lipÄ«gāki par citiem paveidiem. Tādēļ nav pārsteigums, ka vÄ«rusam ir paveidi un daži paveidi ir vadošie. Tas nepavisam nav pārsteidzoši. Delta paveids var bÅ«t vairāk infekciozs, bet tas nav izšÄ·irÄ«gi.

IzšÄ·irÄ«gi bÅ«tu tas, ja kāds no paveidiem sāktu nogalināt jaunus cilvÄ“kus, sāktu nogalināt bÄ“rnus. Delta paveids to nedara. NepatÄ«kama bÅ«tu situācija, ja bÅ«tu paveids, pret kuru nedarbotos cilvÄ“ka dabiskā imunitāte vai vakcÄ«na.

Taču mÄ“s zinām, ka, ja cilvÄ“kam ir bijis Covid, tad viņam ir ļoti laba imunitāte ne tikai pret esošo paveidu, bet arÄ« pret citiem paveidiem, un pat ir krusteniskā imunitāte pret citiem koronavÄ«rusu veidiem.

MÄ“s zinām, piemÄ“ram, ka, ja cilvÄ“kam ir bijis Covid-19 SARS-CoV-2, cilvÄ“kam ir imunitāte arÄ« pret SARS-CoV-1, kurš mums bija agrāk, pirms dažiem gadiem. Tas arÄ« nodrošina aizsargājošu imunitāti pret pārÄ“jiem četriem zināmajiem koronavÄ«rusiem, kuri ir endÄ“miski, ar kuriem esam saskārušies un ar kuriem mÄ“s turpināsim saskarties.

Es neredzu nekādu problÄ“mu ar delta paveidu vai kādu citu paveidu, kuri kaut ko mainÄ«s. Tie nav izšÄ·irÄ«gi. Labākā pieeja ir nodrošināt, ka vecākā gada gājuma cilvÄ“ki savakcinÄ“jas savai drošÄ«bai. Un tad mÄ“s nedrÄ«kstam ieviest lokdaunus. Mums ir jāļauj cilvÄ“kiem dzÄ«vot savas normālās dzÄ«ves.

Ja kādi no vecākā gada gājuma cilvēkiem nav vakcinēti, tad viņiem tas ir jāizdara, un tad jānogaida 2 nedēļas. Un pēc 2 nedēļām viņi ir aizsargāti, un viņi arī var turpināt piedalīties sabiedrības dzīvē. Bet līdz tam, kamēr viņi nav vakcinēti, protams, visiem cilvēkiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem.

Jans Jekieleks: Es gribu pÄ“c mirkļa parunāt par dabisko imunitāti. Šis ir ļoti svarÄ«gs jautājums, jo par to ir daudz dažādu viedokļu. Bet, pirms mÄ“s to skaram, tādās vietās kā, piemÄ“ram, Florida un Luiziāna, šobrÄ«d ir saslimšanas gadÄ«jumu vilnis. JÅ«su domas? 

Dr. Kuldorfs: Ir svarÄ«gi atšÄ·irt saslimšanas gadÄ«jumus no mirstÄ«bas. Fakts, ka kādam cilvÄ“kam ir pozitÄ«vs tests, nenozÄ«mÄ“, ka bÅ«tu jāuztraucas, bet gan vienkārši tas jāpieņem. Jo tas ir tas, kas turpinās notikt. Jo, Covid-19 kļūstot endÄ“miskam, cilvÄ“ki ar to inficÄ“sies. Un, ja viņi tiks testÄ“ti, testi bÅ«s pozitÄ«vi.

Tas, par ko bÅ«tu jāuztraucas, ir mirstÄ«ba un hospitalizÄ“šana. Labums no iegÅ«tās imunitātes, caur slimošanu ar Covid vai vakcināciju nav pasargāšana no inficÄ“šanās vai no pozitÄ«va testa. InficÄ“šanās un pozitÄ«vi testi bÅ«s.

SvarÄ«gākais ir tas, ka, ja jums ir bijis Covid vai jÅ«s esat vakcinÄ“ts, tas jÅ«s aizsargās no smagas saslimšanas un mirstÄ«bas, un nāves. MÄ“s redzam, ka infekcijas gadÄ«jumu skaits un mirstÄ«bas gadÄ«jums skaits sāk atvienoties viens no otra. 

PiemÄ“ram, Apvienotajā KaralistÄ“ bija saslimšanas gadÄ«jumu vilnis, kurš sasniedza maksimumu jÅ«lija vidÅ«. Bija ļoti krass kāpums, un tagad gadÄ«jumu skaits strauji krÄ«tas. MirstÄ«bu tas praktiski neietekmÄ“ja. ŠÄ« ir tā atšÄ·irÄ«ba starp laiku pirms vakcÄ«nām un pirms fokusÄ“tas aizsardzÄ«bas, kad saslimšanas gadÄ«jumu skaits auga un paralÄ“li auga arÄ« mirstÄ«ba. Bet vakcÄ«nas un imunitāte, iegÅ«ta no Covid izslimošanas, saikni starp saslimšanas gadÄ«jumiem un mirstÄ«bu samazina.

MÄ“s to redzam arÄ« Zviedrijā, kurā bija pirmais vilnis. Otrā viļņa laikā bija saslimšanas gadÄ«jumu pieaugums, un bija vÄ“rojams arÄ« attiecÄ«gs mirstÄ«bas pieaugums. Bet tad nāca trešais vilnis, kurš sasniedza pÄ«Ä·a punktu aprÄ«lÄ«. Bija trešais vilnis ar saslimšanas gadÄ«jumiem, bet mirstÄ«ba turpināja kristies, un šobrÄ«d tā ir tuvu nullei jau vairāk nekā mÄ“nesi. ArÄ« tur samazinājās saikne starp saslimšanas gadÄ«jumiem un mirstÄ«bu.

Trešais vilnis patiesÄ«bā bija delta paveids. Tas pārsvarā bija delta paveids, kurš palielināja šo gadÄ«jumu proporciju trešajā vilnÄ«.

MÄ“s redzam šo pašu šeit, ASV, vasaras vilnÄ«, kuru novÄ“rojam dienvidu štatos. Ir diezgan mazs saslimšanas gadÄ«jumu palielinājums. MirstÄ«bai ir kāpums, jo ne visi ir vakcinÄ“ti, ne visiem ir bijusi šÄ« slimÄ«ba, attiecÄ«gi ne visi ir imÅ«ni.

Ir neliels kāpums, bet mÄ“s neredzam to pašu ciešo sakarÄ«bu starp saslimšanas gadÄ«jumiem un mirstÄ«bu, kā tas bija iepriekš. Šis ir ļoti pozitÄ«vs un ļoti labs rādÄ«tājs. Tas norāda, ka mÄ“s esam ceļā no pandÄ“mijas fāzes uz endÄ“mijas fāzi. 

Covid-19 vienmÄ“r bÅ«s ar mums. Tas nekur nepazudÄ«s. MÄ“s nevaram izskaust šÄdu vÄ«rusu, tas vienmÄ“r bÅ«s ar mums. Kad cilvÄ“ki ar to saskarsies otro reizi, trešo reizi, ceturto reizi, imÅ«nsistÄ“ma palÄ«dzÄ“s, nodrošinot, ka tā nav nopietna saslimšana vai nāve.

Protams, katru gadu dzimst jauni cilvÄ“ki, un viņi ir uzņēmÄ«gi pret vÄ«rusiem. Viņiem tie nav bijuši. Kad bÄ“rni piedzimst, viņiem nav imunitātes pret šo konkrÄ“to vÄ«rusu, bet mÄ“s zinām, ka šis vÄ«russ ir ļoti viegls bÄ“rniem.

Tas ir ļoti labi, ka šis vÄ«russ nav skarbs pret bÄ“rniem, kad viņi ar to saskaras pirmo reizi. Ja bÅ«tu kāds veids, kā jÅ«s lÄ«dz 80 gadu vecumam varÄ“tu izvairÄ«ties no vÄ«rusa — tas bÅ«tu neiespÄ“jami, bet, ja jums tas izdotos — tad, protams, 80 gadu vecumā jÅ«s bÅ«tu pakļauts augstam riskam.. Bet, kamÄ“r jÅ«s daudz saskaraties ar šo vÄ«rusu kā bÄ“rns un jÅ«su imunitāte pret to aug, nākamajā reizÄ“ jÅ«s aizsargā imÅ«nsistÄ“ma. 

Jans Jekieleks: JÅ«s minÄ“jāt, ka vÄ«russ, tā sakot, paliks ar mums uz visiem laikiem. Šis apgalvojums mani ieintriģē, jo virkne publisko viedokļu runā par vÄ«rusa izskaušanu pavisam. AtgriezÄ«simies pie šÄ«s tÄ“mas mazliet vÄ“lāk. Es gribÄ“tu parunāt par dabisko imunitāti, par kuru JÅ«s minÄ“jāt iepriekš. Ir daudz pretÄ“ju viedokļu par dabisko imunitāti. JÅ«s sakāt, ka tā ir spÄ“cÄ«ga, dinamiska un noderÄ«ga. Tajā pašÄ laikā tiek izdarÄ«ts spiediens uz cilvÄ“kiem, lai tie vakcinÄ“tos, vienalga, vai tiem ir dabiskā imunitāte vai nav. Vai es jÅ«s sapratu pareizi? Kas notiek? 

Dr. Kuldorfs: Pirmkārt, mÄ“s sagaidÄ«jām, ka no tāda vÄ«rusa kā šis mums bÅ«tu laba dabiskā imunitāte.. Un nav pārsteigums, ka tā tas ir. Ir pÄ“tÄ«jumi, kuri norāda, ka mums veidojas laba imunitāte pret Covid. CilvÄ“ki var atkārtoti inficÄ“ties un bÅ«t ar pozitÄ«vu testu, bet ir ļoti maz gadÄ«jumu, kad kādam cilvÄ“kam Covid ir bijis un viņš ir atkārtoti smagi saslimis. Miljoniem cilvÄ“ku ir bijis Covid.

Ja atkārtota saslimšana bÅ«tu ierasta lieta, tad tā bÅ«tu redzama visur, bet tas tā nav. Tā ir reta. Kopš cilvÄ“kam ir bijis Covid, viņam ir laba imÅ«nsistÄ“mas aizsardzÄ«ba pret atkārtotu smagu salimšanu vai mirstÄ«bu. Ir bijuši tieši salÄ«dzinājumi.

Ir pieejami neseni dati par IzraÄ“lu, kuros redzams — ja cilvÄ“ks ir saņēmis vakcÄ«nu, viņam ir 6,7 reizes lielāks risks atkārtoti inficÄ“ties nekā tiem, kuri ir bijuši inficÄ“ti ar pašu Covid vÄ«rusu. AttiecÄ«gi mÄ“s pieņemam, ka cilvÄ“kam ir labāka imunitāte pÄ“c saslimšanas nekā pÄ“c vakcÄ«nas. Protams, šis ir tikai viens pÄ“tÄ«jums.

MÄ“s nezinām precÄ«zi, bet mÄ“s varam pārliecinoši teikt, ka pÄ“c saslimšanas cilvÄ“kam ir, kā minimums, tikpat laba vai pat labāka imunitāte nekā pÄ“c vakcÄ«nas. EmpÄ«riski mÄ“s zinām, ka, ja cilvÄ“kam ir bijusi slimÄ«ba, tā imunitāte ir laba vismaz pusotru gadu, jo šis ir laiks, kad vÄ«russ ir bijis ar mums. MÄ“s zinām, ka pÄ“c saslimšanas ar Covid ir ilga imunitāte.

Par vakcÄ«nu mums ir mazāk informācijas, jo tā parādÄ«jās tikai decembrÄ«. Ir pagājis mazliet vairāk nekā pusgads. MÄ“s zinām, ka ir laba imunitāte sešus mÄ“nešus. Cerams, ka ilgāk, bet mums nav tikpat liels datu apjoms, tādi paši pierādÄ«jumi, kā mums ir par dabisko imunitāti, kas rodas pÄ“c dabiskas saslimšanas. Bet sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciālisti ir ļoti pārsteigti, ka šis netiek atzÄ«ts. MÄ“s spiežam vakcinÄ“ties cilvÄ“kus, kuriem ir bijusi šÄ« slimÄ«ba un kuriem ir laba imunitāte, labāka par to, kuru nodrošina vakcÄ«na, vai kā minimums tikpat laba kā tiem, kuriem nav bijusi salimšana, bet kuri ir vakcinÄ“ti.

Tajā pašÄ laikā ir daudz cilvÄ“ku, kuriem ir nepieciešamas vakcÄ«nas, bet kuri tās nesaņem. Indijas, NigÄ“rijas un BrazÄ«lijas iedzÄ«votāji, kur daudz cilvÄ“ku gados, it Ä«paši trÅ«cÄ«gie cilvÄ“ki, nesaņem vakcÄ«nas, jo šÄ«m valstÄ«m nav pietiekami daudz devu. Šie ir cilvÄ“ki, uz kuriem ir jāliek uzsvars vakcinÄ“šanas jautājumā. Mums uz šo ir jāskatās kā uz globāliem centieniem vakcinÄ“t vecākā gada gājuma cilvÄ“kus visā pasaulÄ“, nevis vakcinÄ“t cilvÄ“kus, kuriem ir ļoti laba imunitāte pret šo slimÄ«bu. 

Jans Jekieleks: JÅ«s minÄ“jāt, ka cilvÄ“ki ir spiesti vakcinÄ“ties. Es nezinu nevienu cilvÄ“ku šeit ASV, kuram tiešÄ veidā to spiestu darÄ«t. Pastāstiet, ko JÅ«s ar šo domājat, tā sakot. 

Dr. Kuldorfs: Ir spiediens par labu vakcinācijas pasÄ“m un vakcinācijas politikai. Ja cilvÄ“ki vÄ“las iegÅ«t darbu vai turpināt savu darbu, viņiem tiek pieprasÄ«ts vakcinÄ“ties, vai arÄ« viņi tiek atlaisti. Ja cilvÄ“ki vÄ“las studÄ“t universitātÄ“, daudzas universitātes pieprasa visiem studentiem vakcinÄ“ties. Ir vakcinācijas politika un vakcinācijas pases. PiemÄ“ram, Å…ujorkā restorāniem tiek pieprasÄ«ts, ka tos apmeklÄ“t drÄ«kt tikai cilvÄ“ki, kuri ir vakcinÄ“ti. ŠÄ« ir vakcinÄ“šanās piespiedu kārtā. Un tas ir ļoti nelabvÄ“lÄ«gi sabiedrÄ«bas veselÄ«bai. Viens no jautājumiem ir: „KāpÄ“c jÅ«s piespiežat vakcinÄ“ties cilvÄ“kus, kuri ir imÅ«ni, vai cilvÄ“kus, kuri ir jauni, kuriem ir mazs risks saslimt, tajā pat laikā ir citi cilvÄ“ki citās vietās pasaulÄ“, kur vakcÄ«nas ir daudz vairāk nepieciešamas?” Šis ir Ä“tiskas dabas jautājums. Man šÄ·iet, ka šÄdi rÄ«koties ir ļoti neÄ“tiski.

Otrs jautājums ir par to, ka, ja cilvÄ“kiem kaut kas tiek uzspiests, ja viņiem kaut kas ir jādara piespiedu kārtā, tas var slikti atspÄ“lÄ“ties. SabiedrÄ«bas veselÄ«ba ir jāveido, balstoties uz uzticÄ“šanos. Ja sabiedrÄ«bas veselÄ«bas ierÄ“dņi vÄ“las, lai sabiedrÄ«ba viņiem tic, sabiedrÄ«bas veselÄ«bas ierÄ“dņiem ir jātic sabiedrÄ«bai. Mans darbs jau gandrÄ«z divas desmitgades ir saistÄ«ts ar vakcÄ«nām. Viena no lietām, pie kuras vienmÄ“r esam pieturÄ“jušies, ir uzturÄ“t labu uzticamÄ«bu vakcÄ«nām. 

PiemÄ“ram vakcÄ«nas pret masalām ir ļoti svarÄ«gas tāpat kā vakcÄ«nas pret poliomielÄ«tu. Ir neliela cilvÄ“ku grupa, kura ir ļoti skaļa, kurai nepatÄ«k vakcÄ«nas, bet viņiem nav izdevies „izrakt bedri” vakcÄ«nu uzticamÄ«bai. ASV vakcÄ«nu uzticamÄ«ba ir ļoti augsta. Un mÄ“s esam bijuši ļoti veiksmÄ«gi šÄ«s uzticamÄ«bas noturÄ“šanā.

Bet šobrÄ«d ar vakcinÄ“šanas politiku and vakcinÄ“šanas pasÄ“m šÄ« uzpiestā lieta novÄ“rš cilvÄ“kus no vakcinÄ“šanās un mazina uzticÄ“šanos ļoti saprotamu iemeslu dēļ. „Kādēļ ir jāuzspiež kādam vakcÄ«na, ja tā ir tik ļoti laba cilvÄ“kam?” Šis ir viens domu gājiens.

Tie, kuri uzspiež vakcÄ«nu politiku un vakcÄ«nu pases, vakcÄ«nu fanātiÄ·i, tā es viņus sauktu, manuprāt, ir izdarÄ«juši daudz lielāku kaitÄ“jumu šÄ« viena gada laikā nekā antivakseri divu gadu desmitu laikā. Es pat teiktu, ka šie vakcÄ«nu fanātiÄ·i ir lielākie antivakseri, kādi mums šobrÄ«d ir. Viņi izdara vislielāko kaitÄ“jumu vakcÄ«nu uzticamÄ«bai vispār. Pat, ja viņi piespiež kādu saņemt Covid vakcÄ«nu, jo cilvÄ“ki runā „labi, man to vajag izdarÄ«t, jo man ir jāstudÄ“ universitātÄ“, vai man to vajag izdarÄ«t, lai dabÅ«tu to darbu, vai es gribu iet uz restorāniem”, pat, ja viņi panāk, ka cilvÄ“ki to izdara — tas cilvÄ“kus nostādÄ«s pret sabiedrÄ«bas veselÄ«bas iestādÄ“m. Tas viņiem liks neuzticÄ“ties sabiedrÄ«bas veselÄ«bas sistÄ“mai un citām vakcÄ«nām, kuras nav obligātas.

Visam šim ir viļņveida ietekme ar nelabvÄ“lÄ«gām sekām citos sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aspektos. Esmu no Zviedrijas, lÄ«dz ar to zinu šo to par Zviedriju. Zviedrijā ir viena no augstākajām vakcinācijas aptverÄ“m pasaulÄ“ un augstākā vakcÄ«nu uzticamÄ«ba pasaulÄ“. Bet tur nav absolÅ«ti nekāda obligātuma. Viņi to tur nepiekopj. VakcinÄ“šanās ir pilnÄ«gi brÄ«vprātÄ«ga. Ja jÅ«s vÄ“laties augstu uzticamÄ«bu vakcÄ«nām, tām ir jābÅ«t brÄ«vprātÄ«gām. Nav jābÅ«t nekādam obligātumam.

Jans Jekieleks: Parunāsim par šo. JÅ«s teicāt, ka, vispārÄ«gi runājot, ir tÅ«kstoškārt lielāks risks saslimt vecākā gada gājuma cilvÄ“kiem nekā jauniem cilvÄ“kiem. Kur ir robežšÄ·irtne? Vai ir augsta riska zona? Es pieļauju, ka jÅ«s ieteiksiet lielākajai daļai cilvÄ“ku vakcinÄ“ties. Un ir ļoti zema riska zona. Izstāstiet, kā šis strādā? 

Dr. Kuldorfs: Tas, kā es par to domāju, ir šÄdi — katru reizi, kad tiek izlaista jauna vakcÄ«na vai jaunas zāles, mÄ“s zinām, ka tās strādā. MÄ“s zinām, ka ir efektivitāte. MÄ“s zinām par biežām nevÄ“lamām blaknÄ“m. Dažu vakcÄ«nu gadÄ«jumā cilvÄ“kam var, piemÄ“ram, bÅ«t uzpampusi roka vai parādÄ«ties izsitumi, vai bÅ«t drudzis. Bet mÄ“s vÄ“l nezinām par retām un nopietnām blaknÄ“m tad, kad vakcÄ«na vai zāles ir tikko tikušas apstiprinātas. Tas prasa pāris gadus, lai to saprastu. Ja mÄ“s skatāmies uz 76 gadus vecu cilvÄ“ku, ja viņš inficÄ“jās ar Covid, tā [vÄ“l nezināmu, retu un nopietnu blakņu] risks nav ārkārtÄ«gi liels, cilvÄ“ks tikpat labi var nomirt no Covid. LÄ«dz ar to, ja risks no vakcÄ«nas ir mazs, tad par šo nav jālauza galva. AizsardzÄ«ba pret Covid šÄdos gadÄ«jumos ir daudz svarÄ«gāka pat tad, ja ir neliels vakcÄ«nu risks. 60-gadÄ«giem, 70-gadÄ«giem, 80-gadÄ«giem cilvÄ“kiem, manuprāt, noteikti jāsaņem vakcÄ«na, jo tai ir lieli ieguvumi. Ir iespÄ“jams neliels risks, bet risks ir mazs.

No otras puses, ja mÄ“s skatāmies uz šo lietu no otra gala, tātad attiecÄ«bā uz bÄ“rniem, mÄ“s zinām, ka mirstÄ«ba no vÄ«rusa ir niecÄ«ga. Viņiem tas var pielipt, bet daudzi bÅ«s asimptomātiski vai viegli asimptomātiski. Nopietnu seku risks ir ļoti, ļoti zems. Pat, ja ir mazs nopietnu blakņu risks no vakcÄ«nām, mÄ“s nezinām, kāda ir bilance. MÄ“s par to nezinājām, kad vakcÄ«nas tika izlaistas, bet laikam ejot, mÄ“s par šo jautājumu uzzinām arvien vairāk. MÄ“s šobrÄ«d zinām, ka jauniem cilvÄ“kiem, t.sk. bÄ“rniem, Pfizer un lÄ«dzÄ«gas vakcÄ«nas var izraisÄ«t miokardÄ«tu, kas ir sirds iekaisums. No šÄ« mÄ“s vÄ“lÄ“tos izvairÄ«ties. AttiecÄ«bā uz bÄ“rniem nepavisam nav skaidrs, kāda ir plusu un mÄ«nusu bilance šÄ«m vakcÄ«nām. Var bÅ«t arÄ« citas blaknes, par kurām mÄ“s pagaidām nezinām. TāpÄ“c šobrÄ«d es neredzu nekādu jÄ“gu vakcinÄ“t bÄ“rnus.

JÅ«s jautājāt par robežšÄ·irtni, un es nezinu, kur tā ir, jo tā ir pakāpeniska lieta. Viss ir skaidrs par riska zonas augšu un apakšu, bet vidus ir mazāk skaidrs. Es nevaru pateikt, kāda tā ir, bet mums ir jābÅ«t atklātiem par šÄ«m lietām. Pieņemsim, ka esat 25 gadus vecs un jums ir ļoti zems risks nomirt no Covid. No otras puses, ja strādājat slimnÄ«cā vai sociālās aprÅ«pes pansionātā, tad noteikti ir nepieciešama vakcÄ«na, ne tik daudz paša aizsardzÄ«bai, bet vairāk, lai aizsargātu vecākā gada gājuma cilvÄ“kus, ar kuriem strādājat šajā slimnÄ«cā vai pansionātā.

Jans Jekieleks: Un kā ar šÄdu gadÄ«jumu? ŠÄ« noteikti ir situācija, par kuru cilvÄ“ki šobrÄ«d daudz domā. CilvÄ“kam ir vecākā gada gājuma radinieks, piemÄ“ram vecāmamma. Vecmāmiņa ir vakcinÄ“ta ar vienu no vakcÄ«nām, un ir mazs bÄ“rns vai 25-gadÄ«gais, vai 30-gadÄ«gais, kurš vÄ“las vecmāmiņu apciemot. Vai viņiem visiem jāvakcinÄ“jas? Kā bÅ«tu par šo jādomā? 

Dr. Kuldorfs: Vecmāmiņai ir jābÅ«t vakcinÄ“tai. Tā ir svarÄ«gākā lieta. Tas ir tas, kas viņu aizsargās, lai ko arÄ« viņa nesatiktu. Esmu pārliecināts, ka vecmāmiņa vÄ“las satikt savus mazbÄ“rnus un viņai tas ir jādara, un tas jāizbauda. Covid gadÄ«jumā bÄ“rni nav labi slimÄ«bas pārnÄ“sātāji. Ja cilvÄ“ks ir vecs un vājš, viņa imÅ«nsistÄ“mas jauda krÄ«tas. Daudz vecu cilvÄ“ku mirst no kāda no koronavÄ«rusiem, ar kuriem lielākā daļa no mums spÄ“j tikt galā, jo mums joprojām ir laba imÅ«nistÄ“ma. Nekad nevar zināt, no kā un kur vecākā gada gājuma vecmāmiņa dabÅ«s vÄ«rusu. Tam nav jābÅ«t Covid, tas varbÅ«t jebkas cits. Tā var bÅ«t gripa, bet tas var arÄ« bÅ«t viens no koronavÄ«rusiem vai cita veida vÄ«russ. Viņa to dabÅ«s no kāda, kaut kur, bet mÄ“s nedrÄ«kstam sākt vainot bÄ“rnus, piemÄ“ram, vai tas bija bÄ“rns, kurš bija pārnÄ“sātājs, vai tas bija kāds cilvÄ“ks lielveikalā, vai varbÅ«t tas bija kaimiņš. Tas var bÅ«t jebkurš no šiem gadÄ«jumiem, bet mÄ“s neesam sākuši vainot nevienu no šiem cilvÄ“kiem vecmāmiņas nonāvÄ“šanā iepriekš, un mÄ“s nedrÄ«kstam to arÄ« sākt darÄ«t tagad. 

Jans Jekieleks: Es vÄ“los šo atkārtot, jo tas nav plaši zināms. MÄ“s turpinām lasÄ«t laikrakstu virsrakstus par to, ka šis politiÄ·is, neskatoties uz to, ka ir vakcinÄ“ts, ir ar pozitÄ«vu Covid testu. Un tas, izrādās, ir normāla lieta. Vecmāmiņa var vÄ«rusu dabÅ«t no kāda, kurš ir vakcinÄ“ts, kurš nav vakcinÄ“ts, vai saskarties ar to savādāk. Nav skaidrs, cik daudz vakcinācija var lÄ«dzÄ“t šajā jautājumā. 

Dr. Kuldorfs: Jā. ImÅ«nsistÄ“ma strādā, lai aizargātu cilvÄ“ku no slimÄ«bām un nāves, bet tā neaizsargā cilvÄ“ku no saskarsmes ar vÄ«rusu vai tā iekļūšanas Ä·ermenÄ«, jo imÅ«nsistÄ“ma nesāk darboties pirms vÄ«rusa nokļūšanas Ä·ermenÄ«. Un atkarÄ«bā no tā, cik sen atpakaļ cilvÄ“kam bija Covid vai viņš saņēma vakcÄ«nu, laiks, kas nepieciešams vÄ«rusa uzvarÄ“šanai, var bÅ«t ļoti dažāds. Ja cilvÄ“kam Covid ir bijis pavisam nesen, tam vÄ“l joprojām ir visas antivielas un ar Covid tikt galā var ļoti ātri. Bet, ja Covid ir bijis jau kādu laiku atpakaļ, vÄ«russ var sākt cilvÄ“ka Ä·ermenÄ« un šÅ«nās vairoties, pirms ieslÄ“dzas imÅ«nsistÄ“ma un tiek ar to galā. Kādam, kuram ir bijis Covid vai kurš ir saņēmis vakcÄ«nu un kuram ir pozitÄ«vs tests, šÄdi var notikt. Par šo nav jābÅ«t laikrakstu virsrakstiem. Ja mÄ“s tā rÄ«kotos attiecÄ«bā uz visiem vÄ«rusiem, kuri mums ir bijuši, un mÄ“s saskaramies ar desmitiem tādu, ja mÄ“s taisÄ«tu testu tiem visiem un ja bÅ«tu laikraksta virsraksts katru reizi, kad kādam politiÄ·im bÅ«tu pozitÄ«vs tests, baiss virsraksts un baiss raksts, tad mÄ“s visi visu laiku slÄ“ptos zem savām gultām. MÄ“s tā nedrÄ«kstam darÄ«t. Tikšana galā ar vÄ«rusiem ir daļa no bÅ«šanas par sabiedrÄ«bas sastāvdaļu. Mums ir imÅ«nsistÄ“m,a un tā ir skaista lieta. Un bioloÄ£iski tā ir fantastiska lieta. Tas ir fantastiski, kā tā darbojas. MÄ“s ar to esam dzÄ«vojuši simtiem un tÅ«kstošiem gadu, un mums tā ir jāturpina dzÄ«vot.

AttiecÄ«bā uz Covid-19 jaunums ir tāds, ka tas ir jauns vÄ«russ, pret kuru visi ir uzņēmÄ«gi. Nevienam nav imunitātes pret to. Ir cilvÄ“ki, kuriem ir krusteniskā imunitāte no citiem koronavÄ«rusiem. Kad tik daudz cilvÄ“ku ir uzņēmÄ«gi pret vÄ«rusu, sākas saslimšanas viļņi un pandÄ“mija. Tas sākās Vuhaņā, Ķīnā, tad bija uzliesmojums Itālijā, kā arÄ« Irānā. TiklÄ«dz es uzzināju par šiem uzliemojumiem Ziemeļitālijā un Irānā, man bija skaidrs, ka šÄ« bÅ«s vispasaules pandÄ“mija, jo nevienam nebija nojausmas par to, kā vÄ«russ tur nokļuva. MÄ“s nezinām, kurš to tur aizveda. Bija skaidrs, ka vÄ«russ ir ļoti lipÄ«gs un ka ar laiku tas sasniegs visas pasaules daļas. Un tas ir tieši tas, kas ir noticis.

Jans Jekieleks: Ir novÄ“rojama koncentrÄ“šanās uz šo izrāviena infekcijas jÄ“dzienu un tā iespÄ“jamo lielo problÄ“mu attiecÄ«bā uz vakcÄ«nu efektivitāti. Vai šis ir nepareizs priekšstats? 

Dr. Kuldorfs: Jā, es domāju, ka tā ir. Es domāju, ka mums nevajag tik daudz par to domāt. SvarÄ«gākā lieta ir, ka dabiskā imunitāte no Covid izslimošanas, kā arÄ« vakcÄ«nas aizsargā no smagas saslimšanas un nāves. Šis ir pats svarÄ«gākais. MÄ“s paredzam, ka pat tad, ja cilvÄ“kam ir imunitāte, tas joprojām var saskarties ar vÄ«rusu un vÄ«russ var iekļūt Ä·ermenÄ«, jo imÅ«nsistÄ“ma nesāk darboties, pirms vÄ«russ ir iekļuvis Ä·ermenÄ«. Un atkarÄ«bā no tā, cik sen atpakaļ cilvÄ“ks ir saņēmis vakcÄ«nu un cik sen atpakaļ cilvÄ“ks ir bijis slims ar Covid, imÅ«nsistÄ“ma var reaģēt ļoti, ļoti ātri, bet vÄ«russ var arÄ« sākt šÅ«nās vairoties, un tas var prasÄ«t vairāk laika. Bet cilvÄ“ka imÅ«nsistÄ“ma vienalga strādā, lai aizsargātu cilvÄ“ku no slikta iznākuma. 

Jans Jekieleks: Pastāstiet par šo – vÄ«russ visu laiku bÅ«s ar mums. Ir liels apjukums par esošo politiku un to, ko tā vÄ“las sasniegt. Vai JÅ«s saskatāt, ka ar ieviesto politiku notiek centieni izskaust vÄ«rusu pavisam? Vai tas vispār ir iespÄ“jams? Iepriekš JÅ«s teicāt, ka tas nav iespÄ“jams. Kādam ir jābÅ«t mÄ“rÄ·im, ja šis nav pareizi? 

Dr. Kuldorfs: PiemÄ“ram, Austrālijā ir bijis mÄ“rÄ·is vÄ«rusu izskaust. Uz šo var paskatÄ«ties divejādi. Var redzÄ“t, ka nÄ“, viņi nav sasnieguši mÄ“rÄ·i, jo vÄ«russ vÄ“l joprojām ir. Vai arÄ« var teikt, ka viņi ir ļoti veiksmÄ«gi, jo viņi to ir izdarÄ«juši sešas reizes. Katru reizi, kad ir lokdauns, viņi to izskauž, un tas atkārtojas un tiek izskausts vairākas reizes... NÄ“, to nav iespÄ“jams izskaust. Tas paliks ar mums. SvarÄ«gākais ir tas, ka, tiklÄ«dz mums visiem bÅ«s imunitāte no izlimošanas vai no vakcÄ«nām, parasti vakcÄ«nu gadÄ«jumā, cilvÄ“ks bÅ«s pakļauts vÄ«rusam otro reizi, un tas, cerams, uzlabos cilvÄ“ka imÅ«nsitÄ“mu vÄ“l vairāk. Tas ir tas, kas notiks. Šis vÄ«russ bÅ«s tāds pats kā pārÄ“jie četri koronavÄ«rusi, ar kuriem mÄ“s sadzÄ«vojam tagad un ar kuriem esam sadzÄ«vojuši jau kopš seniem laikiem. Ir tikai divas slimÄ«bas, kuras ir izskaustas. Viena ir bakas, kuru izskaušana prasÄ«ja zināmas pÅ«les, bet bakas arÄ« bija labākas kandidātes. Un otra slimÄ«ba, kuru esam izskauduši, ir liellopu mÄ“ris. ŠÄ«s ir vienÄ«gās divas slimÄ«bas, kuras esam izskauduši. Ilgu laiku esam cÄ«nÄ«jušies, lai izskaustu poliomielÄ«tu. Manuprāt, ir iepÄ“jams izskaust poliomielÄ«tu, un mums ir jāturpina ieguldÄ«t tajā lietā savas pÅ«les. 

Jans Jekieleks: Kā ir ar valstÄ«m vai štatiem, kuros notiek atkārtotie lokdauni? Vai tas ir kaut kāds „mūžīgo lokdaunu” modelis? Ko viņi var sagaidÄ«t, ja JÅ«s sakāt, ka vÄ«russ sabiedrÄ«bā bÅ«s visu laiku. ŠÄ·iet, ka tiek radÄ«ti milzÄ«gi, kā JÅ«s minÄ“jāt, netiešie zaudÄ“jumi, šÄdi rÄ«kojoties.

Dr. Kuldorfs: Jautājums, kuru es uzdošu Kanādai un Autrālijai, ir: „Kādas ir šÄ«s spÄ“les beigas?” Jo nav iepÄ“jams ieviest lokdaunus mūžīgi. Austrālijai bija priekšrocÄ«ba, jo šÄ« ir sezonāla slimÄ«ba. Austrālijai ir paveicies, ka tā atrodas dienvidu puslodÄ“, jo Covid tur aizgāja tad, kad ziemeļu puslodÄ“ bija ziema, kad vÄ«russ izplatās ļoti viegli. Ziemeļu puslodÄ“ bija neiespÄ“jami vÄ«rusu ierobežot. Tā kā Austrālijā vÄ«russ parādÄ«jās vasarā, viņiem izdevās to apspiest pirmajā vasarā, kad mums bija ziema. Viņi slÄ“dza robežas ar stingrām karantÄ«nām. Un viņiem bija iespÄ“ja to tā izdarÄ«t, un tas bija samÄ“rā veiksmÄ«gi. No otras puses, viņiem neizdevās neielaist vÄ«rusu valstÄ«. VÄ«russ atgriežas, un viņiem ir jāturpina ieviest lokdaunus. Bez vakcÄ«nas viņiem tā bÅ«tu jāturpina rÄ«koties mūžīgi, un tas nav saprātÄ«gi.

Mums ir ļoti paveicies, un tas ir liels panākums šÄ«s pandÄ“mijas laikā, jo ir bijuši tik daudz fiasko. Bet vakcÄ«na ir liels sasniegums, un mÄ“s ātri tikām pie vakcÄ«nas. Tas, kas Austrālijai tagad ir jādara, ir jāsaka: „Labi, visiem ir jāvakcinÄ“jās. Visiem vecākā gadagājuma cilvÄ“kiem ir jāvakcinÄ“jas.” Tad jāpārtrauc lokdauns un jāatver valsts. Jāaizsargā vecākā gadagājuma cilvÄ“ki, kuriem ir augsts risks, ar vakcÄ«nām. Ja viņi nevÄ“las vakcinÄ“ties, viņiem ir jaaizsargā sevi ar fizisko distancÄ“šanos. Bet Austrālijā ir jāveic vakcinÄ“šana, un tad jāatver valsts, un tad Austrālijā bÅ«s endÄ“mija tāpat kā citās valstÄ«s. Bet acÄ«mredzot viņi vÄ«rusu ir tik daudz apspieduši, ka viņiem nav tik liela imunitāte kā mums, piemÄ“ram, ASV vai Apvienotajā KaralistÄ“, vai Eiropā.

Jans Jekieleks: Šis ir diezgan interesanti. BÅ«tÄ«bā JÅ«s sakāt, ka, ieviešot lokdaunus, tiek aizkavÄ“ts neizbÄ“gamais process. Vai es saprotu pareizi? 

Dr. Kuldorfs: Jā. Protams, ir daudz zaudÄ“jumu šajā procesā. Un var argumentÄ“t, ka ir jāveic šÄ« vÄ«rusa apspiešana, lÄ«dz kļūst pieejamas vakcÄ«nas. Ar šÄdu loÄ£iku viņiem šobrÄ«d bÅ«tu jābÅ«t atvÄ“rtiem. Bet tad ir jautājums — cik ilgi ir vÄ“rts gaidÄ«t vakcÄ«nas? Netieši zaudÄ“jumi no lokdauniem ir ļoti smagi. Tie ir smagi Austrālijā un vÄ“l smagāki Kanādā. IespÄ“jams, ir vÄ“rts ieviest lokdaunus uz diviem mÄ“nešiem, lÄ«dz tiek saņemta vakcÄ«na, bet, ja gaida veselu gadu, sabiedrÄ«bas veselÄ«bai no lokdauniem ir pārāk daudz netiešo zaudÄ“jumu, kā arÄ« ir zaudÄ“jumi izglÄ«tÄ«bai un citiem sabiedrÄ«bas aspektiem. Ir pārāk lieli zaudÄ“jumi, tāpÄ“c tas nav tā vÄ“rts. BÅ«tu daudz labāk mums veikt fokusÄ“to aizsardzÄ«bu vai aizsargāt tos, kuri ir aizsargājami, un izdarÄ«t šo darbu labi, ko mÄ“s neesam darÄ«juši.

Jans Jekieleks: Iedziļinoties netiešajos zaudÄ“jumos, JÅ«s minÄ“jāt mentālās veselÄ«bas zaudÄ“jumus. Esmu skatÄ«jies statistiku, ko es esmu teicis vairākkārt intervijās, un šajā pÄ“tÄ«jumā bija uzrādÄ«ts, ka 25 procentiem pusaudžu ir bijušas domas par pašnāvÄ«bu, vienam no četriem. Es pat nezinu, ko par to visu domāt. Vai JÅ«s varat iztirzāt plašÄk par mentālās veselÄ«bas netiešajiem kaitÄ“jumiem? 

Dr. Kuldorfs: Jā, šis ir ļoti traÄ£iski. Parasti tie ir bijuši 4 vai 5 procenti, un tagad tie ir 25 procenti. Tas ir ļoti traÄ£iski. Un mums ir bijis daudz mentālās veselÄ«bas seku. Ir bijušas opija pārdozÄ“šanas, kuras palielinās. Protams, daudz kas no tā visa nav izmÄ“rāms, jo daudz kas notiek slepus. Kā sabiedrÄ«bai mums ir ļoti jācenšas novÄ“rst radušos kaitÄ“jumus un tikt ar tiem galā. Ne tikai psihiatriem un psihologiem, un citiem atbalsta sniedzÄ“jiem, bet mums visiem ir jāuzņemas šÄ« loma attiecÄ«bā uz saviem kaimiņiem, radiniekiem un darba kolÄ“Ä£iem. BaznÄ«cai un citām reliÄ£iskajām organizācijām ir svarÄ«ga loma palÄ«dzÄ«bas sniegšanā.

Šis ir tas, kas mums kopÄ«gi kā sabiedrÄ«bai ir jāmÄ“Ä£ina izlabot, — viss kaitÄ“jums mentālajai veselÄ«bai, kuru mÄ“s esam pieredzÄ“juši šÄ«s pandÄ“mijas laikā. Man ir trÄ«s bÄ“rni, manam vecākajam bÄ“rnam ir 18 gadi. Es nekad neesmu bijis uztraucies par viņu Covid sakarā, jo viņš ir jauns un viņam ir klājies labi. Bet es biju ļoti noraizÄ“jies par viņa mentālo veselÄ«bu. Es viņu mudināju visas pandÄ“mijas laikā: „Jā, ej ārā. SpÄ“lÄ“ basketbolu ar saviem draugiem, pavadi ar viņiem laiku un dari tās visas lietas.” Jo es par to uztraucos. Es gribÄ“ju, lai viņam ir normāla dzÄ«ve, cik vien tas ir iespÄ“jams.

Jans Jekieleks: Vairāki cilvÄ“ki, ar kuriem esmu runājis, tajā skaitā šajā raidÄ«jumā, saistÄ«bā ar CDC un FDA (ASV Pārtikas un zāļu pārvaldi), ir minÄ“juši, ka dati, kuri bÅ«tu jāapkopo, lai iegÅ«tu pilnÄ«gu priekšstatu par šo slimÄ«bu un vakcÄ«nām, vienkārši netiek apkopoti. Ko JÅ«s domājat par šo? 

Dr. Kuldorfs: ŠÄ« diemžēl ir taisnÄ«ba. Ir vairāki pamatdati, kuri ir jāapkopo. Un tas ir CDC uzdevums. Pirmkārt, veikt regulāras aptaujas par imunitātes izplatÄ«bu caur antivielām, kā arÄ« T-šÅ«nu imunitāti, lai mÄ“s zinātu, kāds ir iedzÄ«votāju imunitātes lÄ«menis dažādos štatos, bet arÄ« veikt neplānotas aptaujas pa visu valsti. Spānija šÄdi rÄ«kojās 2020. gada pavasarÄ«, viņi veica aptauju 60 000 dažāda vecuma cilvÄ“kiem dažādās vietās.

Mans kolÄ“Ä£is, Džejs Batakarija (Jay Bhattacharya), veica aptauju Santaklaras apgabalā, bet šÄ«s ir lietas, kuras ir jādara CDC. Viņiem tas bÅ«tu jādara visas valsts mÄ“rogā un ar regulāriem intervāliem. ŠÄ« ir tiešÄm svarÄ«ga lieta. VÄ“l viena lieta, kurā mÄ“s esam izgāzušies, ir datu apkopošana par ziņotajām Covid nāvÄ“m. Daudzi ir nomiruši no Covid, bet ne visi. Daži cilvÄ“ki ir nomiruši ar Covid. Bet mums nav priekšstata, kādi ir skaitļi katrā vecuma grupā. Covid varÄ“ja bÅ«t galvenais nāves iemesls, tas varÄ“ja bÅ«t papildu iemesls, vai Covid ar to varÄ“ja nebÅ«t nekāda sakara. Atkārtošos, mÄ“s nevaram aptaujāt visus, bet mÄ“s varam veikt aptaujas dažādās vietās un dažādām vecuma grupām, lai redzÄ“tu, cik daudzi no tiem, kuri ir ziņoti kā Covid nāves gadÄ«jumi, patiešÄm nomira no Covid nevis ar Covid.

AttiecÄ«bā uz bÄ“rniem aptuveni 350 bÄ“rni ir miruši no Covid. Mums ir jāpārbauda visi, kā to ierosināja Mārtija Makarija (Marty Makary) no Džona Hopkinsa Universitātes. CDC to var viegli izdarÄ«t. Viņiem ir resursi. Viņiem ir personāls, lai to izdarÄ«tu un izietu cauri slimÄ«bu vÄ“sturÄ“m, un noskaidrotu, cik daudzi patiešÄm nomira no Covid, nevis no kaut kā cita, bet ar Covid. PandÄ“mijas laikā ir nepieciešama šÄda veida pamatinformācija, kas palÄ«dzÄ“tu izlemt kādu stratÄ“Ä£iju piemÄ“rot. ŠÄdi dati nav apkopoti tādā veidā, kā to bÅ«tu vajadzÄ“jis izdarÄ«t. 

Jans Jekieleks: Kā ir ar vakcÄ«nu drošÄ«bas jautājumu? ŠÄ« ir plaša joma, kurā JÅ«s esat jau ilgu laiku bijis iesaistÄ«ts. 

Dr. Kuldorfs: Labākā vakcÄ«nu drošÄ«bas sistÄ“ma, kura mums ir bijusi, ir VSD (Vaccine Safety Datalink), kuru vada CDC. Tā ir izcila programma. Es esmu bijis tajā iesaistÄ«ts gandrÄ«z divus gadu desmitus, izstrādājot daudzas no metodÄ“m, kuras šajā programmā tiek piemÄ“rotas. Viņi izmanto elektroniskos veselÄ«bas ierakstus, lai redzÄ“tu, kurš cilvÄ“ks ir vakcinÄ“jies un kurš ne. Un viņi precÄ«zi zina, kas ar kuru cilvÄ“ku ir noticis pÄ“c tam. Vai cilvÄ“kam ir bijis insults vai epilepsijas lÄ“kme, vai sirdslÄ“kme konkrÄ“tu dienu skaita laikā pÄ“c vakcÄ«nas? Tad šos datus var salÄ«dzināt ar to, ko varam sagaidÄ«t nākotnÄ“, jo ir arÄ« zināms, kāda ir vidÄ“jā statistika attiecÄ«bā uz tiem, kuri nav saņēmuši vakcÄ«nu. ŠÄ« ir ļoti laba sistÄ“ma, un tā attiecÄ«bā uz Covid tiek ļoti labi izmantota. VienÄ«gā problÄ“ma ir tā, ka tā aptver 10 miljonus cilvÄ“ku, kas ir apmÄ“ram 3% no ASV iedzÄ«votāju skaita. Izlases izmÄ“ra dēļ ir jāpaiet laikam, lai iegÅ«tu informāciju.

Vairāk zināmā sistÄ“ma VAERS (Vaccine Adverse Event Reporting System, VakcÄ«nu nevÄ“lamo gadÄ«jumu ziņošanas sistÄ“ma) ir mazāk uzticama, jo tajā ir spontāni, neregulāri ieraksti. Jebkurš var iesniegt ziņojumu, tāpÄ“c tur iesÅ«tÄ«tā informācija nav pilnÄ«ga. Bet tai nav arÄ« labu denominatoru (saucÄ“js dalÄ«jumā, lai kādu rādÄ«tāju normalizÄ“tu un salÄ«dzinātu). Ir grÅ«ti izanalizÄ“t, kādiem ir jābÅ«t sagaidāmajiem skaitļiem. Ir daudz nepareizu priekšstatu un pārpratumu par šo sistÄ“mu, jo katrs ieraksts ir publiski pieejams. Var redzÄ“t, ka pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas ir bijušas tik un tik sirdslÄ“kmes un tik un tik daudz nāves gadÄ«jumu, bet tie bÅ«s nejauši gadÄ«jumi.

CDC ziņo šos skaitļus, bet bieži tie tiek nepareizi pārprasti kā visi vakcÄ«nas izraisÄ«ti, un tas nav pareizi. Tas, ko CDC nedara, un tas, kas bÅ«tu jādara, ir atrast kaut kāda veida denominatoru. To nav viegli izdarÄ«t, bet tas ir izdarāms. Vai mums par to tiešÄm ir jāuztraucas, vai arÄ« tam visam ir negadÄ«juma, nejaušÄ«bas raksturs? Ja miljons cilvÄ“ku saņem vakcÄ«nu, daži no tiem nomirs tuvākā mÄ“neša laikā, un tam nebÅ«s nekāda sakara ar vakcÄ«nu. Ir konkrÄ“ts cilvÄ“ku skaits, kuri nomirst katru mÄ“nesi. Par šo visu ir daudz pārpratumu. Kad CDC dod kādu vidÄ“jo statistiku, cilvÄ“kiem rodas pārpratumi un neskaidrÄ«bas, un no šiem datiem viņi izdara nepareizus secinājumus. 

Jans Jekieleks: ŠÄ·iet, ka ir ziņoto gadÄ«jumu izrāviens VAERS sistÄ“mā. Es aplÅ«koju grafiku, kurš ataino bāzes informāciju par ziņojumiem, un attiecÄ«bā uz Covid vakcÄ«nām ir liels ziņojumu skaita izrāviens. Ko tas nozÄ«mÄ“? 

Dr. Kuldorfs: Es par to neesmu pārsteigts, arÄ« par to, ka izrāviens ir lielāks, nekā tika gaidÄ«ts. Es neesmu pārsteigts, ka tas palielinās un ka tiek saņemti vairāk ziņojumu par Covid vakcÄ«nām nekā par citām vakcÄ«nām. Jo lielāko daļu no citām vakcÄ«nām saņem bÄ“rni, un viņiem nav daudz seku. Pārsvarā bÄ“rni pÄ“c vakcÄ«nu saņemšanas turpina palikt veseli. Un, ja viņiem ir kāda infekcija vai kas cits, tad par to parasti netiek ziņots. Bet, ja vakcÄ«nu saņem cilvÄ“ki 80 gados, cilvÄ“kiem šajā vecumā ar veselÄ«bu notiek dažādas lietas. Un var sagaidÄ«t, ka notiek daudz vairāk nejaušu nāves gadÄ«jumu šajā vecumā. Notiek daudz kas vairāk, kad vakcÄ«nu saņem vecākā gada gājuma cilvÄ“ki nekā jauni cilvÄ“ki.

ŠÄdā ziņā es neesmu pārsteigts par šo ziņoto gadÄ«jumu izrāvienu. AcÄ«mredzot lielā mÄ“rā tas ir tāpÄ“c, ka šÄ« ir jauna vakcÄ«na, un tai tiek pievÄ“rsta liela uzmanÄ«ba. ArÄ« tas var palielināt ziņojumu daudzumu. VÄ«rusa gadÄ«jumā ir daudz ačgārnÄ«bu attiecÄ«bā uz to, kurš ziņo, cik daudz ziņo un ko ziņo. Tam ir saistÄ«ba ar sistÄ“mas ziņošanas kārtÄ«bu. TāpÄ“c VDS programma ir daudz labāka, jo nav veidota balstoties uz cilvÄ“ku ziņojumiem. Tā ir balstÄ«ta uz cilvÄ“ku ikdienas uzvedÄ«bu, dodoties uz slimnÄ«cu un pie ārsta savas veselÄ«bas vajadzÄ«bu dēļ, un šÄdos gadÄ«jumos ir mazāk ačgārnÄ«bu. Jo, ja cilvÄ“kam ir sirdslÄ“kme, viņš tiek vests uz slimnÄ«cu, vienalga, vai ir saņemta vakcÄ«na vai nav. Un tur tiek reÄ£istrÄ“ts, vai cilvÄ“ks ir saņēmis vakcÄ«nu vai ne.

Ir šÄ«s ziņošanas ačgārnÄ«bas, kas padara VAERS par grÅ«ti lietojamu. Tā joprojām ir ļoti svarÄ«ga attiecÄ«bā uz to, kas ar cilvÄ“kiem notiek drÄ«z pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas. PiemÄ“ram, mÄ“s zinām, ka Covid vakcÄ«nas var izraisÄ«t anafilaksi, parasti 30 minÅ«tes pÄ“c vakcÄ«nas saņemšanas. To mÄ“s zinām no VAERS. KamÄ“r vien cilvÄ“ki uzkavÄ“jas, viņi var saņemt nepieciešamo ārstÄ“šanu, vÄ«russ nav dzÄ«vÄ«bai bÄ«stams. ŠÄ«m lietām sistÄ“ma ir izmantojama. Bet atttiecÄ«bā uz daudziem citiem jautājumiem VAERS nav izmantojama, jo Ä«paši attiecÄ«bā uz to, kā dati tiek pasniegti šobrÄ«d. To var izdarÄ«t daudz, daudz labāk.

Jans Jekieleks: JÅ«s esat viens no Greitbaringtonas Deklarācijas autoriem. Tajā JÅ«s kopā ar Dr. Džeju Batakariju (Dr. Jay Bhattacharya) un Dr. Sunetru Guptu (Dr. Sunetra Gupta) ieskicÄ“jat šo ideju par fokusÄ“to aizsardzÄ«bu. Ir zināma pretreakcija izplatÄ«t šo informāciju un padarÄ«t to sabiedrÄ«bai zināmu. Pastāstiet par savu pieredzi. 

Dr. Kuldorfs: Pirmkārt, šajā deklarācijā nav nekā jauna — tā pasaka to pašu, kas ir pateikts dažādu valstu sagatavotÄ«bas pandÄ“mijai plānos, kuri tika izstrādāti pirms Covid. Tur nav nekā jauna. Tur nav nekā tāda, ko mÄ“s nebÅ«tu teikuši jau iepriekš, vai ko citi cilvÄ“ki nebÅ«tu teikuši ar lÄ«dzÄ«giem vārdiem.

Ä»oti graujoši bija tas, ka medijos tika atspoguļots, ka starp zinātniekiem valda vienprātÄ«ba par labu lokdauniem. Taču es un mani kolÄ“Ä£i, un citi infekciju slimÄ«bu speciālisti, lielākā daļa no mums, uzskatÄ«ja, ka lokdauni nav pareizā pieeja un ka fokusÄ“tā aizsardzÄ«ba ir daudz svarÄ«gāka. Un tad, kad kāds par to izteicās, tas tika ignorÄ“ts vai apklusināts, vai tika teikts: „Ak, šis gan ir viens traks cilvÄ“ks.”

Tas, ko mÄ“s izdarÄ«jām ar Greitbaringtonas Deklarāciju, mÄ“s trijatā turÄ“jāmies kopā, un mÄ“s visi esam strādājuši ar infekciju slimÄ«bām ilgu laiku. TāpÄ“c mÅ«s nevarÄ“ja neņemt vÄ“rā tādēļ, ka mÄ“s nebÅ«tu speciālisti savā jomā. Mums nākot no Oksfordas, Stenfordas un Hārvardas, kuras visas ir cienÄ«jamas universitātes, viņi nevarÄ“ja neņemt mÅ«s vÄ“rā. MÄ“rÄ·is bija daudzu cilvÄ“ku uzskatus padarÄ«t par neiespÄ“jamiem ignorÄ“t. Un es domāju, ka mums izdevās. Bija liela pretreakcija no medijiem, no dažiem politiÄ·iem, kā arÄ« no dažiem kolÄ“Ä£iem zinātniekiem. Bet bija arÄ« milzÄ«gs atbalsts.

Mēs ļoti ātri savācām 10 000 parakstus, līdzparakstītājus, kuri ir zinātnieki, sabiedrības veselības speciālisti un tehnologi. Un paralēli mēs saņēmām vairāk kā 850 000 parakstus no cilvēkiem kā sabiedrības locekļiem.

Greitbaringtonas Deklarācijai bija liels atbalsts starp zinātnieku aprindām un mediÄ·u aprindām, bet mediji to nozākāja. 2020. gada oktobrÄ« mÅ«su filozofija bija padarÄ«t skaidri zināmu, ka nav vienota zinātniska atbalsta lokdauniem. Un tad viņi var par mums teikt visas riebeklÄ«bas. Tajā brÄ«dÄ« pats svarÄ«gākais pirmais solis bija izplatÄ«t ziņu, ka nav vienota zinātniska atbalsta lokdauniem. Un es domāju, ka mums izdevās. Šajā ziņā mÄ“s esam ļoti apmierināti ar rezultātu. Bija personÄ«gi apvainojumi, bet mÄ“s tiem bijām gatavi.

Esmu pārsteigts, ka deklarācija tika nepareizi raksturota un nozākāta par to, kas tā nav, tā vietā, lai pieņemtu šo kā nopietnu diskusiju par to, kā labāk aizargāt vecākā gadagājuma cilvÄ“kus. Mums bija ļoti konkrÄ“ti ierosinājumi, kuri acÄ«mredzami bija jāpielāgo dažādām valstÄ«m. Mums bija konkrÄ“ti ierosinājumi attiecÄ«bā uz cilvÄ“kiem sociālās aprÅ«pes centros un cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo vieni paši.

ŠÄ« diskusija diemžēl nenotika. Tas ir traÄ£iski, jo tā bÅ«tu pasargājusi tik daudz cilvÄ“kus no nāves otrā viļņa laikā, par kuru mÄ“s zinājām, ka tas bÅ«s. TāpÄ“c mÄ“s uzrakstÄ«jām deklarāciju oktobrÄ«, jo mÄ“s zinājām, ka ziemeļu puslodÄ“ ziemā bÅ«s vÄ“l viens vilnis.

Bet notika cenzÄ“šana vietnÄ“s TwitterFacebook un Google Ä«pašumā esošajā YouTube. Kā vienkāršam [nedzirdami] zinātniekam bija nedaudz šokÄ“joši bÅ«t šÄdā situācijā. Man likās, ka es bÅ«šu vienkāršs zinātnieks visus savus atlikušos darba gadus un tad es došos pensijā. Ir diezgan dÄ«vaini bÅ«t šajā situācijā, bet tā tas notika.

Jans Jekieleks: Kā JÅ«s domājat, kāpÄ“c viņi bija tik ļoti apņemÄ«bas pilni JÅ«s un pārÄ“jos zinātniekus cenzÄ“t? 

Dr. Kuldorfs: Jo viņiem nav argumentu par labu sabiedrÄ«bas veselÄ«bai. Viņi nevarÄ“ja atbildÄ“t ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas argumentiem, sakot, ka mums šis ir jādara, jo tāpÄ“c un tāpÄ“c, jo lokdauni ir pretrunā ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas principiem, tajā pašÄ laikā fokusÄ“tā aizsardzÄ«ba, kuru mÄ“s ierosinājām, ir saskaņā ar tradicionālo sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aizsardzÄ«bas domāšanu. Viņiem nebija nekādu zinātnisku vai sabiedrÄ«bas veselÄ«bu atbalstošu argumentu. Ja tādu nav, bet ir nepieciešamÄ«ba kaut ko noliegt, un viņi to nevar vairāk ignorÄ“t, cilvÄ“kus nevar vairāk apklusināt, tad ir vai nu jāapmelo, vai jācenzÄ“.

 Jans Jekieleks: Bet kāpÄ“c vienkārši neapsvÄ“rt to, ko jÅ«s ierosinājāt? 

Dr. Kuldorfs: Šis ir labs jautājums. Es nezinu, jo tam nav sabiedrÄ«bas veselÄ«bai par labu esošu iemeslu. Tā ir politika. Un es nesaprotu, kas par politiku aiz tā visa stāv. Kaut kam ir jābÅ«t, bet JÅ«s kā žurnālists droši vien politiku saprotat labāk nekā es kā zinātnieks. Nav sabiedrÄ«bas veselÄ«bai par labu esošu iemeslu tam. Nav bioloÄ£isku iemeslu tam. AcÄ«mredzot pastāv kādi politiski iemesli, kurus es tiešÄm nesaprotu. Tos ir jāmÄ“Ä£ina saprast un izskaidrot citiem cilvÄ“kiem, tas ir ārpus manas kompetences.

 Jans Jekieleks: Bet visam tam cena ir neskaitāmu cilvÄ“ku dzÄ«ves? 

Dr. Kuldorfs: Jā. Netiešie zaudÄ“jumi ir milzÄ«gi un ilgtermiņa. Tas viss diemžēl bÅ«s ar mums vÄ“l ilgu laiku. 

Jans Jekieleks: Šeit ir interesants fakts. Šo vakcÄ«nu ieviešana efektÄ«vi nodrošina fokusÄ“to aizsardzÄ«bu, vai ne tā? 

Dr. Kuldorfs: Jā. 

Jans Jekieleks: Ir ļoti interesanti vÄ“rot, kā lietas ir izvÄ“rtušÄs. 

Dr. Kuldorfs: Jā. Kad vakcÄ«nas sāka kļūt pieejamas, tas bija vislabākais instruments fokusÄ“tajai aizsardzÄ«bai jeb veco cilvÄ“ku aizsardzÄ«bai. Bija citas lietas, kuras mÄ“s varÄ“jām darÄ«t pirms vakcÄ«nām. Bet, protams, kad vakcÄ«nas kļuva pieejamas, tās bija ideāls instruments, lai aizsargātu vecos augsta riska cilvÄ“kus. Tā bija ļoti laba lieta, lieliska lieta. Un man šÄ·iet, ka vakcÄ«nas ir izglābušas daudz dzÄ«vÄ«bu.

Jans Jekieleks: Tas, ko es vÄ“los pateikt, ir, ka savā ziņā Greitbaringtonas Deklarācija tika piemÄ“rota, neskatoties uz to, ka tā tika nomelnota. 

Dr. Kuldorfs: Tā tika piemÄ“rota daudzās vietās. Tā tika piemÄ“rota jautājumā par vakcÄ«nām un jautājumā par citiem veidiem, kā aizsargāt vecākā gadagājuma cilvÄ“kus. Bija dažas vietas, kur tā tika piemÄ“rota, piemÄ“ram, Florida.

Jans Jekieleks: TiešÄ veidā, vai ne? 

Dr. Kuldorfs: Jā. AttiecÄ«bā uz vakcÄ«nām lielākajā vairumā vietu akcents tika likts uz vecākā gada gājuma cilvÄ“kiem, bet tas ir variÄ“ti. PiemÄ“ram, Zviedrijā un Floridā akcentu lika uz veco cilvÄ“ku vakcinÄ“šanu. Bija ļoti stingra kārtÄ«ba, kā tika izdalÄ«tas vakcÄ«nas. Zviedrijā bija gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ki zaudÄ“ja darbu, jo ielavÄ«jās rindā un saņēma vakcÄ«nu ātrāk, nekā bija noteikts tā vecuma grupai. Indijā daudz jaunu cilvÄ“ku tika vakcinÄ“ti pirms vecākā gadagājuma cilvÄ“kiem. Tā ka tas viss ir noticis dažādi dažādas vietās. Bet daudzās vietās, paldies Dievam, vakcinÄ“šana tika fokusÄ“ta uz veciem cilvÄ“kiem, kā arÄ« veco cilvÄ“ku aprÅ«pÄ“tājiem.

Jans Jekieleks: JÅ«s iepriekš esat minÄ“jis kaut ko, ko es gribÄ“tu izvÄ“rst. To es atradu vienā no JÅ«su rakstiem. JÅ«s rakstÄ«jāt: „Galu galā lokdauni aizsargāja jaunus, zema riska profesionāļus, kuri strādāja no mājām, žurnālistus, juristus, zinātniekus un banÄ·ierus, uz bÄ“rnu, strādnieku šÄ·iras un nabadzÄ«go rÄ“Ä·ina. Lokdauni ASV ir lielākais uzbrukums strādniekiem kopš segregācijas un Vjetnamas kara. Izņemot karu, ir dažas valdÄ«bas darbÄ«bas, kuras manā dzÄ«vÄ“ ir radÄ«jušas vÄ“l vairāk šÄda liela mÄ“roga ciešanas un netaisnÄ«bu.” 

Dr. Kuldorfs: Šis ir ļoti skumji un traÄ£iski. Gaisā virmo liela liekulÄ«ba. PiemÄ“ram, apmÄ“ram pirms gada bija viens tvÄ«ts. To rakstÄ«ja viens mans kolÄ“Ä£is akadÄ“miÄ·is, sakot: „Ir viena lieta, kuru visi var darÄ«t. Kad jÅ«s braucat ar Uber, attaisiet savu logu.”

Visi nevar braukt ar Uber. Taksometru vadÄ«tāji ir vieni no visvairāk vÄ«rusam pakļautajiem, salÄ«dzinot ar citām profesijām. Mums šeit ir cilvÄ“ks, ļoti lokdaunus atbalstošs sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciālists, kurš vÄ“lÄ“jās izmantot Ä“rtÄ«bas, kuras dod Uber, nesaprotot, ka viņš ir privileģēts.

Tajā pat laikā cilvÄ“kam, kurš vada šo taksometru, nav izvÄ“les. Viņam ir jāpabaro Ä£imene. Zinātniekiem bija privilÄ“Ä£ija braukt ar Uber vai citiem taksometriem, kamÄ“r bÄ“rniem nebija atļauts iet uz skolu. Tā ir to cilvÄ“ku nesapratne, kuri, es teiktu, ir zinātnieku mazākums, kuri atbalstÄ«ja un argumentÄ“ja par labu lokdauniem, bet dzÄ«voja dzÄ«vi, kas viņiem atļāva Ä“rti strādāt no mājām. Man bija iespÄ“ja Ä“rti strādāt no mājām, un lielākā daļa Ä£enerālistu bija tāpat.

VÄ“l viens piemÄ“rs ir „New York Times” raksts par to, ko cilvÄ“ks pandÄ“mijas laikā var darÄ«t. CilvÄ“ks var pasÅ«tÄ«t Ä“dienu internetā. Tas bija ieteikums Zoom šÄ·irai, kuri var pasÅ«tÄ«t internetā. Tas nebija ieteikums cilvÄ“kiem, kuri piegādāja šo Ä“dienu, vai cilvÄ“kiem, kuri gatavoja šo Ä“dienu virtuvÄ“ vai restorānos.

Ir bijusi ļoti liela neizpratne starp zinātniekiem un žurnālistiem, un galu galā politiķiem, un lielāko daļu sabiedrības, kas dzīvoja pavisam citu dzīvi, pazaudējot darbu. Mazie biznesi bankrotēja, kamēr lielie biznesi plauka.

Šo visu lietu vadÄ«ja bailes. Es nezinu, kāds šim ir pamatojums, bet šo visu lietu vadÄ«ja bailes. Kad man bija 20 lÄ«dz 30 gadi, es strādāju cilvÄ“ktiesÄ«bu organizācijā Gvatemalā, un veids, kā militārā diktatÅ«ra kontrolÄ“ja iedzÄ«votājus, bija caur bailÄ“m. Viņi nodrošināja, ka tika sisti ne tikai opozÄ«cijas lÄ«deri, bet arÄ« parastie iedzÄ«votāji. Lai uzturÄ“tu bailes visos iedzÄ«votājos. ArÄ« attiecÄ«bā uz Covid ir šÄ« baiļu virzÄ«šana.

PiemÄ“ram, vecākā gadagājuma cilvÄ“kiem ir jābÅ«t ļoti uzmanÄ«giem un jāveic piesardzÄ«bas pasākumi, jo viņi ir augsta riska grupā. Bet arÄ« daudz jaunu cilvÄ“ku ir kļuvuši diezgan bailÄ«gi no šÄ« vÄ«rusa, neskatoties uz to, ka tas viņiem ir daudz mazāk riskants nekā daudzas citas lietas, kuras viņi dara ikdienā. Ir risks, vadot automašÄ«nu, un tā tālāk.

MÄ“s dzÄ«vojam ļoti dÄ«vainā laikā. Tas ir dÄ«vains no mana personÄ«gā skatu punkta, bet tas ir dÄ«vains arÄ« kā tÄ“vam un attiecÄ«bā uz kaimiņiem. Ir ļoti dÄ«vaini bÅ«t zinātniekam šajā visā neloÄ£iskajā situācijā, kurā sabiedrÄ«bas veselÄ«bas principi tiek izmesti ārā pa logu, bet strādnieku šÄ·ira tiek pagrÅ«sta zem autobusa. Viens no principiem, kas noteikti palÄ«dzÄ“tu, ir tas, ka šis viss attiecas uz visiem mums sabiedrÄ«bā. Un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas aspektā ir jārÅ«pÄ“jas par visiem, nevis tikai par mazu cilvÄ“ku daļu. 

Jans Jekieleks: ŠÄ«s tÄ“mas sakarā vÄ“l viena lieta, kuru JÅ«s esat teicis iepriekš, ir tāda, ka tas nav Ä“tiski mudināt vai spiest jaunus cilvÄ“kus vakcinÄ“ties, tajā pat laikā esot vecākā gadagājuma cilvÄ“kiem visā pasaulÄ“, kuriem tās nav pieejamas. ŠÄ«s vakcÄ«nas bÅ«tu labāk jāizmanto cilvÄ“kiem, kuriem ir nepieciešama fokusÄ“tā aizsardzÄ«ba. Pastāstiet par šo vairāk. 

Dr. Kuldorfs: Jā, šÄ« ir problÄ“ma. Šis nav Ä“tiski. ŠobrÄ«d mÄ“s dodam vakcÄ«nas cilvÄ“kiem ASV vai Rietumeiropā, cilvÄ“kiem, kuriem jau ir bijis Covid. Viņi jau ir imÅ«ni. Viņiem Ä«sti nav nepieciešama vakcÄ«na. MÄ“s dodam to studentiem, kuri ir spiesti vakcinÄ“ties, lai dotos uz lekcijām universitātÄ“, neskatoties uz to, ka viņu risks attiecÄ«bā uz Covid ir ļoti, ļoti mazs.

Tajā pašÄ laikā ir ļoti daudz vecu cilvÄ“ku, nabadzÄ«gu cilvÄ“ku Indijā, Ä€frikā, BrazÄ«lijā, Dienvidamerikā, kuriem vakcÄ«nas nav pieejamas un kuri tādēļ mirst.

Lai gan esam bijuši veiksmÄ«gi vakcÄ«nu izdalÄ“, prioritizÄ“jot vecākā gada gājuma cilvÄ“kus ASV un lielākajā daļā Eiropas, mums nav izdevies veikt fokusÄ“to aizsardzÄ«bu, runājot par vakcinÄ“šanu globālā mÄ“rogā.

Es nesaprotu, kā universitāte var pieprasÄ«t un pavÄ“lÄ“t jaunam studentam, kuram, iepÄ“jams, ir bijis Covid un kuram ir dabiskā imunitāte, vakcinÄ“ties. Pat, ja viņam nav bijis Covid, viņam ir ļoti mazs risks, bet viņš ir spiests vakcinÄ“ties, lai dotos uz universitāti, kamÄ“r pasaulÄ“ ir vecākā gadagājuma cilvÄ“ki, kuriem nav vÄ“l bijusi iespÄ“ja saņemt vakcÄ«nu.

Tas ir nezinātniski, jo tas noliedz dabiskās imunitātes eksistenci pÄ“c Covid izslimošanas. Un tas nav Ä“tiski, jo tas noved pie lielākas mirstÄ«bas citās valstÄ«s. Es uzskatu, ka universitātÄ“m ir jāmaina politika un jāatsakās no šÄ«m vakcÄ«nu prasÄ«bām, ja tās vÄ“las nonākt apgaismÄ«bas laikmetā, kurā uzticas zinātnei, tajā skaitā dabiskajai imunitātei, kā arÄ« kurā ir Ä“tiska uzvedÄ«ba. Tas ir ļoti pārsteidzoši, ka universitātes ievieš šÄdas prasÄ«bas. 

Jans Jekieleks: Domājams, ka šÄ«m vakcÄ«nām, esot efektÄ«vām, pasargājot vecākā gadagājuma cilvÄ“kus, tās dotu sava veida iespÄ“ju vakcÄ«nu diplomātijai. Tas parasti ir aprakstÄ«ts diezgan nožēlojamā veidā attiecÄ«bā uz to, ko dara, piemÄ“ram, Ķīna. Bet šajā gadÄ«jumā es pieļauju, ka cilvÄ“ki valstÄ«s, kurās tas ir nepieciešams, to uztver diezgan pozitÄ«vi.

Dr. Kuldorfs: Jā, un tas bÅ«tu pareizi.

Jans Jekieleks: MÄ“s esam saņēmuši visu šo pretrunÄ«go informāciju no sabiedrÄ«bas veselÄ«bas iestādÄ“m. Un dažos gadÄ«jumos norādÄ«jumiem nav bijusi liela saistÄ«ba ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas politiku. Ir vispārÄ“ja neuzticÄ«ba, kuru esmu pamanÄ«jis daudzviet, vispārÄ“ja sajÅ«ta, ka nav uzticÄ«bas iestādÄ“m, kuras ir atbildÄ«gas par šÄ«m lietām, sākot no PVO un beidzot ar visām pārÄ“jām. JÅ«s sakāt, ka uzticamÄ«ba ir ļoti izšÄ·irÄ«ga. Kas notiks tālāk?

Dr. Kuldorfs: Nav pārsteigums, ka uzticÄ«ba sabiedrÄ«bas veselÄ«bas iestādÄ“m un ierÄ“dņiem ir strauji kritusies, jo ir šÄ«s pretrunÄ«gās ziņas, kā arÄ« dabiskās imunitātes neņemšana vÄ“rā un cilvÄ“ku spiešana vakcinÄ“ties.

Tas ir ļoti saprotami, ka uzticamÄ«ba ir kritusies. Gan zinātnieku vidÅ«, gan sabiedrÄ«bas veselÄ«bas speciālistu vidÅ« mums ir daudz darba darāma, lai atgrieztu šo uzticÄ«bu. Tas prasÄ«s ilgu laiku, bet ir svarÄ«gi to darÄ«t un mÄ“Ä£ināt atgÅ«t šo uzticÄ«bu. 

VienÄ«gais veids, kā to darÄ«t, ir, pirmkārt, bÅ«t ļoti godÄ«giem un tiešiem attiecÄ«bā pret cilvÄ“kiem, otrkārt, uzticÄ“ties sabiedrÄ«bai un, treškārt, ieklausÄ«ties sabiedrÄ«bā un neveidot sabiedrÄ«bas veselÄ«bas politiku, balstoties tikai uz Zoom šÄ·iru, kas ir zinātnieki un žurnālisti, un viņu kaimiņi.

Bet tiešÄm ieklausÄ«ties visos sabiedrÄ«bas locekļos, jo Ä«paši tajos, kuri ir mazāk turÄ«gi, piemÄ“ram, strādnieki, un, protams, bÄ“rni un vecākā gadagājuma cilvÄ“ki. ŠÄ« ir trešÄ kļūda un neveiksme šÄ«s pandÄ“mijas laikā. SabiedrÄ«bas veselÄ«bas ierÄ“dņiem ir tendence atraidÄ«t cilvÄ“kus tad, kad tiem ir bažas. Kā, piemÄ“ram, neklausÄ«šanās cilvÄ“kos attiecÄ«bā uz vakcÄ«nām. VakcÄ«nas ir viens no lieliskākajiem cilvÄ“ces izgudrojumiem, jo tās ir izglābušas neskaitāmas dzÄ«vÄ«bas.

Bet, kad cilvÄ“kiem ir bažas par to drošÄ«bu, tā ir nopietna lieta. Es, saprotams, esmu ļoti bÄ“dÄ«gs par šo, jo tas, ko es zinātnÄ“ daru, es daudz pÄ“tu vakcÄ«nu drošÄ«bu, bet man ir bijis nopietni jāņem vÄ“rā cilvÄ“ku bažas un jābÅ«t godÄ«gam par šo jautājumu. Kā sabiedrÄ«bas veselÄ«bas zinātniekiem, mums ir daudz darba darāms, lai atgÅ«tu uzticÄ«bu, jo uzticÄ«bas zaudÄ“šana ir ļoti saprotama.

Jans Jekieleks: Dr. Martin Kuldorf, bija ļoti patÄ«kami, ka JÅ«s piedalÄ«jāties šajā raidÄ«jumā.

Dr. Kuldorfs: Bija patÄ«kami ar Jums sarunāties. Liels paldies.

Novērtē šo rakstu:

0
0