Iesaki rakstu:

Bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis 2017. gada oktobra mÄ“nesÄ« ziņu portālā Delfi (skat. šeit) publicÄ“ rakstu “Gestapo uz Latvijas ceļiem – kāpÄ“c to pieļaujam? ”. Rakstā viņš uzrunā autovadÄ«tājus ar vārdiem: “Man rodas sajÅ«ta, ka Latvijā tiek radÄ«ta "naudas kāšanas" mašÄ«na ceļu satiksmes drošÄ«bas vārdā.” Jā, Māri, šobrÄ«d šÄ« mašÄ«na jau ir radÄ«ta, un tā darbojas pilnā sparā.

Tajā pašÄ laikā tā ir arÄ« ļoti gudra mašÄ«na, jo tai piemÄ«t spÄ“jas izsekot mÅ«su autiņu kustÄ«bas maršrutus. Pabraucot garām fotoradaram, visu transportlÄ«dzekļu valsts reÄ£istrācijas numurzÄ«mes (turpmāk tekstā - numurzÄ«mes) tiek atpazÄ«tas. Tiek uzfilmÄ“ts arÄ« videoklips. Un visa šÄ« informācija piesaistÄ«ta precÄ«zā laika GPS pulkstenim, tiek nosÅ«tÄ«ta uz sistÄ“mas serveri (-iem). Datu pārraidei tiek izmantots mobilo sakaru tÄ«kls 4G (skat. šeit ) ar GPRS datu pārraidi.

Radara darbÄ«bas attālums ir 150 metri (skat. šeit). Šis attālums ir ļoti mazs. Ja kāds mÄ“Ä£ina apgalvot, ka ar radariem var samazināt vidÄ“jo braukšanas ātrumu uz mÅ«su valsts ceļiem, tad tie ir jāuztver vienkārši kā meli.

PievÄ“rsÄ«sim uzmanÄ«bu vietām, kur radari ir izvietoti. Visbiežāk tie ir novietoti tā, lai to darbÄ«bas zonā atrastos brauktuves daļa, kur transporta plÅ«smas sadalās vai arÄ« sakļaujas vienotā kopÄ“jā plÅ«smā. MinÄ“šu visiem autobraucÄ“jiem tik ļoti zināmo radaru RÄ«gas pilsÄ“tā uz Krasta ielas. Tas ir novietots brauktuves kreisajā pusÄ“ ar tādu aprÄ“Ä·inu, lai tā redzamÄ«bas zonā atrastos tā brauktuves daļa uz Krasta ielas, kur pieslÄ“dzas nobrauktuve no Salu tilta.

Tas nozÄ«mÄ“ tikai to, ka sistÄ“ma piereÄ£istrÄ“ arÄ« transportlÄ«dzekļu kustÄ«bas maršrutus, jo uzskaita tos, kuri brauc pa Krasta ielu, kā arÄ« tos, kuri nobrauc no Salu tilta. VienkāršÄ tautas valodā sakot, mÅ«su mašÄ«nu pārvietošanās maršruti tādā veidā tiek “čekoti”. Turpmāk gan ar publikācijām no interneta vietnÄ“m, gan ar loÄ£iskiem spriedumiem, es jums apstiprināšu manis iepriekš izteiktos secinājumus.

KāpÄ“c es sāku nodarboties ar radaru pÄ“tniecÄ«bu? JÅ«s noteikti nojaušat manu atbildi. Tā ir ļoti vienkārša – tiku sodÄ«ts par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Braucot cauri Ogres pilsÄ“tai pa autoceļu RÄ«ga – Daugavpils (A6), atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h. Pirms visiem luksoforiem ir uzstādÄ«tas ceļa zÄ«mes 323. “Maksimālā ātruma ierobežojums “50 km/h”. PÄ“dÄ“jā krustojumā ar Austrumu ielu šo krustojumu pie zaļā luksofora gaismas signāla esmu šÄ·Ä“rsojis ar ātrumu 70 km/h. Šajā ielu krustojumā blakus luksofora statnei, kura atrodas pirms Austrumu ielas, ir uzstādÄ«ts stacionārais fotoradars. Tad, lÅ«k, šis radarÄ«tis man “izrakstÄ«ja” administratÄ«vā pārkāpuma protokolu 40 euro vÄ“rtÄ«bā.

GājÄ“ju pāreju bÅ«vniecÄ«bu mÅ«su valstÄ« regulÄ“ Latvijas valsts standarts (turpmāk tekstā LVS) LVS 190 – 10 : 2007 (GājÄ“ju pāreju projektÄ“šanas noteikumi). Standarta 4.1.1. punkta prasÄ«bas nosaka, ka vienlÄ«meņa neregulÄ“jamas gājÄ“ju pārejas transportlÄ«dzeklim atļauts šÄ·Ä“rsot, nepārsniedzot braukšanas ātrumu 50 km/h. Tas nozÄ«mÄ“ tikai to, ka nestrādājoša luksofora gadÄ«jumā jeb arÄ« gadÄ«jumā, ja luksofors darbojas dzeltenā mirgojošÄ gaismas signāla režīmā, transportlÄ«dzeklim gājÄ“ju pāreja ir jāšÄ·Ä“rso ar ātrumu 50 km/h. Un tikai tāpÄ“c, ja atļautais braukšanas ātrums dotā ceļa posmā ir lielāks par 50 km/h, pirms katra luksofora tiek uzstādÄ«ts braukšanas ātruma ierobežojums 50 km/h.

SarakstÄ“ ar CSDD valdes priekšsÄ“dÄ“tājam Lukstiņa kungam uzdevu jautājumu: “Kādu apdraudÄ“jumu ceļu satiksmes drošÄ«bai es radu, braucot ar ātrumu 70 km/h, ja luksoforā deg zaļais gaismas signāls?” Atbildi nesaņēmu, kaut arÄ« CSDD publiskajā telpā pauž viedokli, ka viņi ir spÄ“jÄ«gi izvÄ“rtÄ“t potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radÄ«to apdraudÄ“jumu citiem satiksmes dalÄ«bniekiem. Izskatās, ka CSDD rÄ«cÄ«bā nav neviena nopietna argumenta, kas derÄ“tu par atbildi uz manu jautājumu. KāpÄ“c man jābrauc ar ātrumu 50 km/h, ja, braucot ar 70 km/h, es nevienu satiksmes dalÄ«bnieku neapdraudu? Pazeminot braukšanas ātrumu, samazināsies arÄ« krustojuma caurlaides spÄ“ja.

Turpmāk mÄ“Ä£ināsim meklÄ“t atbildi uz jautājumu: “Vai uzstādÄ«tie fotoradari ir domāti ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanai? ”Interneta vietnÄ“ ir atrodama Latvijas autoceļu “melno punktu” karte. Rakstā (datÄ“ts ar 2019.g. 4.jÅ«n.) ir dota arÄ« “melnā punkta” definÄ«cija. ŠobrÄ«d par “melnajiem punktiem” uz mÅ«su valsts ceļiem ir atzÄ«tas 99 vietas. Kā izriet no iepriekš minÄ“tās publikācijas, fotoradari ir uzstādÄ«ti tikai piecos šajos punktos, bet es pieļauju arÄ« to, ka šo vietu izvÄ“le nav saistÄ«ta ar šiem “melnajiem punktiem”, tā ir vienkārši sanācis, ka vietas ir sakritušas. Šeit izriet loÄ£isks jautājums CSDD: “KāpÄ“c radari netika uzstādÄ«ti šajos punktos?”

Fotoradaru uzstādÄ«šanai bija jānotiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 200 “Tehnisko lÄ«dzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtÄ«ba” (var iepazÄ«ties šeit). AtvÄ“rsim šo noteikumu 3. un 4. punktu:

“3. Tehniskos lÄ«dzekļus uzstāda uz ceļiem vietās, kur var tikt apdraudÄ“ta ceļu satiksmes drošÄ«ba. IzvÄ“rtÄ“jot iespÄ“jamo ceļu satiksmes drošÄ«bas apdraudÄ“jumu, ņem vÄ“rā šÄdus kritÄ“rijus:

3.1. ceļu satiksmes negadījumu skaits;

3.2. cietušo personu skaits;

3.3. satiksmes intensitāte un ātrums;

3.4. ceļa posma stāvoklis un tā infrastruktūra;

3.5. ceļa posma lietotāji un to īpatsvars;

3.6. ceļa posma pārredzamība;

3.7. ceļa remontdarbi;

3.8. citi kritÄ“riji, kuri var ietekmÄ“t ceļu satiksmes drošÄ«bu.

4. Valsts policija sadarbÄ«bā ar valsts akciju sabiedrÄ«bu "Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija" atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minÄ“tajiem kritÄ“rijiem izveido tehnisko lÄ«dzekļu uzstādÄ«šanas vietu sarakstu. Iekļaujot sarakstā konkrÄ“tu vietu, norāda pamatojumu. MinÄ“to sarakstu aktualizÄ“ ne retāk kā reizi gadā. ”

Interneta vietnÄ“ ir redzamas radaru uzstādÄ«šanas vietas. UzklikšÄ·inot uz izvÄ“lÄ“tā radara, datora ekrāna kreisajā pusÄ“ parādās radara uzstādÄ«šanas pamatojums. Atveram autoceļa A6 krustojumā ar Austrumu ielu (Ogres pilsÄ“ta) esošÄ radara uzstādÄ«šanas pamatojumu. Tas ir šÄds: “ApdzÄ«votas vietas beigās vÄ“rojama bÄ«stama tendence palielināt braukšanas ātrumu. RegulÄ“jams krustojums ar Austrumu ielu.” Vienkārši “Ä£eniāls” CSDD un policijas kopdarbs! Kā šÄ« “gudrā doma” ir jāsaprot? Es domāju, ka lielākā daļa autobraucÄ“ju to tulkos ļoti vienkārši. Beidzoties apdzÄ«votajai vietai, mans atļautais braukšanas ātrums no 50 km/h pārtop par ātrumu 90 km/h. Un kas no tā slikts, ja es palielinu braukšanas ātrumu?

Šajā sakarÄ«bā radaru uzstādÄ«tājiem gribas pajautāt: “KāpÄ“c radari nav uzstādÄ«ti visās apdzÄ«votu vietu beigās?” VarbÅ«t vÄ“lme palielināt braukšanas ātrumu apdzÄ«votas vietas beigās ir tikai Ogres pilsÄ“tā? Ar ko šÄ« apdzÄ«votā vieta ir tik Ä«paša? Manuprāt, šÄdi formulÄ“ts pamatojums ir pilnÄ«gs stulbums. Kas šim pamatojumam ir kopÄ«gs ar iepriekš minÄ“to MK noteikumu trešÄ punkta prasÄ«bām? No kura punkta tas izriet? ŠÄdu jautājumu savā sarakstÄ“ ar CSDD es vÄ“lÄ“jos to uzzināt no Lukstiņa kunga. Atbildi nesaņēmu. Var jau atvÄ“rt arÄ« kādu no citu radaru uzstādÄ«šanas pamatojumiem, bet visi lielākā vai mazākā mÄ“rā ir muļķīgi, pilnÄ«gi bez nekādas loÄ£ikas. Gan Lukstiņa kungam, gan arÄ« Valsts policijas bijušajam priekšniekam Ķuža kungam gribas jautāt: “KāpÄ“c JÅ«s rakstāt tādus radaru uzstādÄ«šanas kritÄ“rijus (MK noteikumus), kurus paši nepildāt?” Es pārkāpu MK noteikumus Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” un tiku sodÄ«ts. ArÄ« JÅ«s abi bÅ«tu jāsoda. Latvijas Republikas MK telpās atrodas uzraksts „Viens likums - viena taisnÄ«ba visiem”. Tas attiecas arÄ« uz CSDD un policiju. MÄ“s nedzÄ«vojam Indijā un tāpÄ“c “svÄ“tās govs” statuss šeit nevienam netiek piešÄ·irts.

CSDD mājas lapā lasām: “Stacionārie fotoradari jau pierādÄ«juši savu efektivitāti – ceļu satiksmes negadÄ«jumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadÄ«jumu skaits. Savukārt radaru vietās nav bojāgājušo negadÄ«jumos, kas saistÄ«ti ar ātruma pārsniegšanu.” Nav Ä«sti saprotams, ar kādu aprÄ“Ä·inu metodiku ir iegÅ«ti šie 47%. Vai šajā aprÄ“Ä·inā ir iekļauti arÄ« tie 13 objekti, kuros pÄ“c radaru uzstādÄ«šanas CSNg skaits ir palielinājies? Manuprāt, radaru uzstādÄ«šanas mÄ“rÄ·is bija samazināt CSNg bojā gājušo un ievainoto skaitu visā valstÄ«, nevis pie kāda konkrÄ“ta “grāvmalas staba”. Jebkurš loÄ£iski domājošs cilvÄ“ks teiks apmÄ“ram tā: “Man ir “pie kājas” šie procenti pie tiem “grāvmalas stabiem”.”

Mani interesÄ“ drošÄ«ba uz ceļiem valstÄ« kopumā. Un valstÄ« kopumā šÄ« drošÄ«ba ar katru gadu paliek sliktāka. 2018.gadā CSNg smagi cietušo skaits ir 544, tas ir pieaudzis un ir lielāks salÄ«dzinājumā ar diviem iepriekšÄ“jiem gadiem. Bojā gājušo skaits ir 148, par 12 lielāks nekā 2017.gadā. Toties grāvju malās ir ierakti 100 stabi ar radarÄ«šiem apmÄ“ram astoņu miljonu eiro vÄ“rtÄ«bā. Kurš normāls cilvÄ“ks apgalvos, ka šie miljoni satiksmes drošÄ«bas uzlabošanas vārdā ir sevi attaisnojuši? ŠÄ« projekta attÄ«stÄ«tājs Lukstiņa kungs bÅ«tu jātiesā par valsts lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu sevišÄ·i lielos apmÄ“ros un jāiesÄ“dina dzelzs bÅ«rÄ« uz daudziem gadiem. Bet nekā. Lukstiņa kungs ir uz “brÄ«vām kājām”. Tas arÄ« liecina par to, ka šie radari nav uzstādÄ«ti ar domu uzlabot ceļu satiksmes drošÄ«bu.

Satiksmes drošÄ«bas pārvaldes bijušais priekšnieks Normunds Krapsis man adresÄ“tā vÄ“stulÄ“ raksta: “VP GKPP SDP norāda, ka fotoradari ir uzstādÄ«ti vietās, kur notikuši smagi negadÄ«jumi (vai ir bijuši ievainotie vai bojā gājušie)”. Interneta vietnÄ“ ir rodama publikācija: “Fotoradaru atrašanās vietas un to darbÄ«bas rezultāti laikposmā no uzstādÄ«šanas brīža lÄ«dz 2018.gada 31.decembrim.” ŠÄ«s publikācijas datu analÄ«ze, kā arÄ« iepriekš paustās ziņas par tÄ“mu “vai uzstādÄ«tie radari ir domāti ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanai”, ir apkopotas un mani secinājumi ir šÄdi:

- visi radari ir uzstādÄ«ti ar nesaprotamiem vai pat melÄ«giem uzstādÄ«šanas pamatojumiem. Ir pārkāpti MK noteikumi Nr. 200 “Tehnisko lÄ«dzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtÄ«ba”;

- 24 radari no kopÄ“jā skaita ir uzstādÄ«ti bez pamatojuma, jo tur nav noticis neviens smags CSNg. No šiem uzstādÄ«tajiem četros no tiem nav noticis neviens CSNg ne pirms radaru uzstādÄ«šanas, ne arÄ« pÄ“c radaru uzstādÄ«šanas lÄ«dz 2018.gada 31.decembrim (objekti Nr. 33, 67, 74, 76);

- 13 objektos pÄ“c radaru uzstādÄ«šanas CSNg skaits ir palielinājies;

- vismaz vienā objektā (objekts Nr. 29) CSNg pirms radara uzstādÄ«šanas ir uzdots kļūdains. 24 CSNg pirms krustojuma taisnā ceļa posmā ar divām joslām vienā braukšanas virzienā, ar transporta barjerām abās brauktuves pusÄ“s – tāds skaits nav reāls. Šis skaitlis, visticamāk, attiecās uz brauktuvju krustošanās vietu;

- no 99 šobrÄ«d uz ceļiem atzÄ«tajiem “melnajiem punktiem” radari ir uzstādÄ«ti tikai piecās vietās.

Šie pieci manis minÄ“tie punkti ir “pietiekoši smagi”, tāpÄ“c var apgalvot, ka uzstādÄ«tajiem radariem ar satiksmes drošÄ«bu nav nekā kopÄ«ga. Pirmā funkcija, ko tie veiksmÄ«gi dara, ir naudas “kāšana”. Par otro radaru funkciju runāsim turpinājumā.

CSDD publiskajā telpā ar melu palÄ«dzÄ«bu ir mÄ“Ä£inājis sabiedrÄ«bā radÄ«t mÄ«tu par to, ka radari bÅ«s tie, kuri padarÄ«s drošu mÅ«su ceļu satiksmi. LÅ«k, daži no šiem melÄ«gajiem saukļiem:

“lasām šeit. Nosakot radaru atrašanās vietas, analizÄ“ta un ņemta vÄ“rā gan citu valstu pieredze, gan lÄ«dzšinÄ“jie ceļu satiksmes dati un faktori Latvijā. Proti: ceļu satiksmes negadÄ«jumu analÄ«ze (negadÄ«jumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrÄ“tajā vietā), ceļa posma funkcionālā nozÄ«me satiksmÄ“, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radÄ«tais apdraudÄ“jums citiem satiksmes dalÄ«bniekiem, satiksmes intensitāte un raksturÄ«gās braukšanas tendences;

lasām šeit. BÅ«tiski, lai radaru ieviešana ir caurskatāma, lai to darbÄ«bas un atrašanās vietas ir rÅ«pÄ«gi izsvÄ“rtas. Radariem jābÅ«t sabiedrÄ«bai saprotamam instrumentam, kas darbojas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošÄ«bu, nodrošinātu atļautā braukšanas ātruma ievÄ“rošanu; radari nav naudas pelnÄ«šanas avots. ”

Lozungi ir ļoti skaisti un skan pārliecinoši. GandrÄ«z vai gribas noticÄ“t. Bet ko lai saka par tiem radariem, kuri ir uzstādÄ«ti vietās, kur nav bijis un arÄ« nav neviena CSNg? Kas bÅ«tu jādara ar tiem 13 objektiem, kuros pÄ“c radaru uzstādÄ«šanas CSNg skaits ir palielinājies? Nu ļoti gribas pieminÄ“t vecākajai paaudzei tik labi zināmo “vectÄ“tiņu” Ä»eņinu, kurš esot teicis: “Meli, stāstÄ«ti pietiekami bieži, kļūst par patiesÄ«bu.” Starp šiem meliem ir arÄ« maza kripatiņa patiesÄ«bas. Proti, radaru atrašanās vietas ir rÅ«pÄ«gi izsvÄ“rtas. PilnÄ«gi noteikti. Par šo bÅ«s arÄ« nākamais stāstÄ«jums.

Atgādināšu manis iepriekš teikto, ka radari visbiežāk ir novietoti tā, lai to darbÄ«bas zonā atrastos brauktuves daļa, kur transporta plÅ«smas sadalās vai arÄ« sakļaujas vienotā kopÄ“jā plÅ«smā. Ä»oti Ä«si par radariem, gar kuriem man nākas bieži braukt garām. Radars uz Slāvu ielas pārvada braukšanas virzienā uz Lubānas ielu uzskaita tos, kuri brauc pāri pārvadam uz Lubānas ielu, kā arÄ« tos, kuri ar labo pagriezienu brauc lejā uz Piedrujas ielu. Otrs radars uz Slāvu ielas pārvada braukšanas virzienā uz Dienvidu tiltu fiksÄ“ tos, kuri brauc pāri pārvadam uz Dienvidu tiltu, un arÄ« tos, kuri ar labo pagriezienu brauc lejā uz Maskavas ielu braukšanas virzienā uz Daugavpili.

Tagad par radaru, kurš atrodas Ogres pilsÄ“tā Daugavpils šosejas A6 krustojumā ar Austrumu ielu. Tas stāv blakus luksofora statnei pirms krustojuma ar Austrumu ielu braukšanas virzienā uz Daugavpili. KāpÄ“c tas ir uzstādÄ«ts pirms krustojuma? AcÄ«mredzot tā iemesla dēļ, lai bÅ«tu iespÄ“ja izskaitļot to transporta plÅ«smu, kura brauc no Pārogres puses pa Austrumu ielu un ar kreiso pagriezienu uzbrauc uz Daugavpils šosejas braukšanas virzienā uz Daugavpili. Nākošajā, aiz Ciemupes stāvošajā radarā (43,8 km) piereÄ£istrÄ“jas visa transporta plÅ«sma, kura sastāv no plÅ«smas, kura brauc cauri Ogrei un arÄ« no plÅ«smas, kura brauc pa Austrumu ielu un ar kreiso pagriezienu uzbrauca uz Daugavpils šosejas.

No šiem summāri reÄ£istrÄ“tajiem braucÄ“jiem ir jāatskaita tie braucÄ“ji, kuri bija piereÄ£istrÄ“jušies pie Austrumu ielas radara. Ar gana lielu varbÅ«tÄ«bu var apgalvot, ka tie pāri palikušie braucÄ“ji, ir tie, kuri ar kreiso pagriezienu no Austrumu ielas ir uzbraukuši uz Daugavpils šosejas, lai dotos Daugavpils virzienā. Ar lÄ«dzÄ«gu funkciju nodarbojas arÄ« abi radari, kuri ir uzstādÄ«ti SkaistkalnÄ“. Viņi palÄ«dz izskaitļot to transporta plÅ«smu, kura no Daugavpils šosejas uzbrauc uz RÄ«gas apvedceļa, protams, arÄ« to plÅ«smu, kura no apvedceļa nobrauc. LÅ«k, tādā šÄ·ietami vienkāršÄ veidā tiek realizÄ“ta mÅ«su transportlÄ«dzekļu kustÄ«bas maršrutu izsekošana.

SarakstÄ“ ar Krapša kungu es lÅ«dzu viņam izsniegt man radara dažus tehniskos parametrus. LÅ«k, fragments no Krapša atbildes vÄ“stules: “VienlaicÄ«gi VP GKPP SDP norāda, ka saskaņā ar spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem un Valsts policijas priekšnieka 2018.gada 20. jÅ«lija pavÄ“li Nr.3928 “Par ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas sarakstu”, ātruma mÄ“rÄ«šanas iekārtas GATSO RT4 lietošanas instrukcijai ir noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss. Jānorāda, ka saskaņā ar SIA “RECK”, kas ir NÄ«derlandes uzņēmuma GATSO pārstāvis, sniegto informāciju, fotoradara GATSO lietošanas instrukcija ir GATSO intelektuālais Ä«pašums, kurā iekļautā iekārtas tehniskā informācija, kā arÄ« informācija par fotoradara darbÄ«bas principu, nav publiski pieejama. MinÄ“tās informācijas izsniegšana trešajām personām ir aizliegta. MinÄ“tajai informācijai ir piešÄ·irts GATSO komercnoslÄ“puma statuss.”

Lasot šÄ«s muļķības, rodas iespaids, ka policijai nav nekādas sapratnes, ko Ä«sti nozÄ«mÄ“ jÄ“dzieni “intelektuālais Ä«pašums” vai arÄ« “komercnoslÄ“pums”. Un vÄ“l tas viss gandrÄ«z vai padarÄ«ts slepens ar paša policijas priekšnieka pavÄ“li. Bet izrādās, ka šo informāciju var brÄ«vi sameklÄ“t interneta resursos. KāpÄ“c policijai to bÅ«tu jāklasificÄ“ kā informāciju ar ierobežotu pieejamÄ«bu? Gribas pieminÄ“t pasaulslaveno zinātnieku un relativitātes teorijas izstrādātāju Albertu Einšteinu, kurš ir teicis šÄdus vārdus: “PasaulÄ“ divas lietas ir bezgalÄ«gas: muļķība un Visums, lai gan par pÄ“dÄ“jo es neesmu tik pārliecināts.” Skaidrs ir vienÄ«gi tas, ka policija šÄdā muļķīgā veidā mÄ“Ä£ina kaut ko vÄ“rtÄ«gu noslÄ“pt.

Un tagad par to, ko policija šÄdā veidā mÄ“Ä£ināja noslÄ“pt. MÅ«su valstÄ« tiek izmantoti NÄ«derlandes firmas GATSO radari RT3, RT4. No radariem iegÅ«to datu apstrādei tiek izmantota Dāņu firmas MILESTONE izstrādātā programmatÅ«ra (skat. šeit.), kura ir izveidota uz atvÄ“rtas arhitektÅ«ras bāzes. Tas nozÄ«mÄ“ to, ka šajā programmatÅ«rā ir iespÄ“ja integrÄ“t arÄ« citas firmas. Izsekošanas sistÄ“mas pamatā ir firmas bāzes programmatÅ«ra Milestone XProtect Smart Client, izstrādātas programmpaketes (moduļus). PiemÄ“ram, paketi XProtect LPR 2015 ( skat. šeit, vai šeit). ŠÄ« programmatÅ«ra, izmantojot videoattÄ“lu, veic transportlÄ«dzekļa numurzÄ«mes atpazÄ«šanu. Tiek izmantota HD izšÄ·irtspÄ“jas video kamera GT20 (skat. šeit).

Tagad Ä«si par šÄ«s programmatÅ«ras iespÄ“jām. Kā jau tika minÄ“ts iepriekš, pabraucot garām fotoradaram, tiek uzfilmÄ“ts videoklips. Izmantojot videoattÄ“lu, programmatÅ«ra veic visu transportlÄ«dzekļu numurzÄ«mju atpazÄ«šanu. Tā spÄ“j atpazÄ«t vairāk nekā simts dažādu valstu numurzÄ«mes, ietverot Eiropas valstis, mÅ«su kaimiņvalstu Krievijas, Ukrainas, arÄ« Baltkrievijas valstu numurzÄ«mes. SistÄ“mas operatoram ir iespÄ“ja izveidot trÄ«s numurzÄ«mju sarakstus: “balto sarakstu”, “melno sarakstu” un “dienesta sarakstu”. “Baltajā sarakstā” varÄ“tu tikt iekļauti operatÄ«vo transportlÄ«dzekļu numuri, arÄ« VIP personu transportlÄ«dzekļu numuri. “Melnajā sarakstā” – nozagto (vai citādi meklÄ“šanā esošo) mašÄ«nu numuri. Un “dienesta sarakstā” varÄ“tu tikt iekļauti numuri, kuri šobrÄ«d atrodas operatÄ«vajā izstrādÄ“. Tāpat sistÄ“mai ir iespÄ“ja radÄ«t trauksmes signālu, ja garām braucošÄ transportlÄ«dzekļa numurs atrodas “melnajā vai dienesta sarakstā”. Tiem transporta lÄ«dzekļu vadÄ«tājiem, kuri ir pārsnieguši radarā ieprogrammÄ“to atļauto braukšanas ātrumu, administratÄ«vā pārkāpuma protokolu, izmantojot CSDD izveidoto transportlÄ«dzekļu uzskaites datubāzi, sistÄ“ma PDF formātā Ä£enerÄ“ automātiski.

2019. gada 24. jÅ«lijā ziņu portālā Apollo parādās publikācija par to, ka iekšlietu ministrs Sandis Ä¢irÄ£ens apsver iespÄ“ju visā Latvijā izveidot videonovÄ“rošanas sistÄ“mu ar sejas atpazÄ«šanas programmatÅ«ru. Jā, tas ir vienkārši realizÄ“jams projekts. Ir jāizvieto IP videokameras ar programmatÅ«ru un jāiegādājas sejas atpazÄ«šanas programmatÅ«ra. Šis ministra paziņojums apliecina tikai to, ka CSDD rÄ«cÄ«bā ir Milestone XProtect bāzes programmatÅ«ra, kurā pastāv iespÄ“ja integrÄ“t daudzas citas Milestone programmas, t.sk. arÄ« sejas atpazÄ«šanas programmatÅ«ru.

Savukārt 2019. gada 28. februārÄ« ziņu vietnÄ“ TVNET ir lasāms raksts: “Atbalsta ieceri par videokamerām sarkanās gaismas pārkāpÄ“ju fiksÄ“šanai.” LÅ«k neliels fragments no šÄ« raksta: “Latvijā nākotnÄ“ plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolÄ“, vai autovadÄ«tāji krustojumus nešÄ·Ä“rso pie aizliedzošÄ luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošÄ«bas padomes sÄ“dÄ“ atzina Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcijas (CSDD) pārstāvji. Padome šÄdu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbÄ«bā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizÄ“tu projekta izstrādi. ŠÄdas iekārtas vispirms sākotnÄ“ji izvietotu RÄ«gā. AutovadÄ«tāji par konstatÄ“to pārkāpumu saņemtu paziņojumu lÄ«dzÄ«gi kā ar fotoradaru konstatÄ“tajiem pārkāpumiem.”

Domāju, ka tiek gatavota kārtÄ“jā CSDD afÄ“ra. Tiks “čekotas” tās pašas transporta plÅ«smas, tikai tas notiks pilsÄ“tas apstākļos. Ä€truma kontrole par iemeslu tam pasākumam nederÄ“s, tāpÄ“c tiek piedāvāts cits iemesls - Ä·ersim tos, kuri brauc pie sarkanā luksoforu gaismas signāla. Par tām rakstā minÄ“tajām speciālajām videokamerām ir meli. Speciāla var bÅ«t tikai programmatÅ«ra, nevis kamera. Atveram CSDD atskaiti “Ceļu satiksmes negadÄ«jumu sadalÄ«jums pÄ“c veida” (skat. šeit). Šajā atskaitÄ“ tāds pārkāpums kā braukšana pie sarkanā luksofora gaismas signāla nav minÄ“ts. AcÄ«mredzot nav bijuši arÄ« CSNg un, ja viņi ir arÄ« bijuši, tad to skaits ir tik neliels, ka atskaitÄ“s tie neparādās kā atsevišÄ·a negadÄ«jumu pozÄ«cija. Tad kāpÄ“c CSDD grasās uzstādÄ«t speciālu aparatÅ«ru šÄdu pārkāpÄ“ju Ä·eršanai? SarakstÄ“ ar Lukstiņa kungu es jautāju: “Cik daudz ir bijis CSNg 2018. gadā, autovadÄ«tājiem šÄ·Ä“rsojot krustojumu pie sarkanā luksoforu gaismas signāla?” Atbildi nesaņēmu.

Un tagad par policijas un CSDD pÄ“dÄ“jiem, svaigākajiem meliem. PašÄ·irstÄ«sim Iekšlietu ministrijas “Iekšlietu ministrijas 2019. gada 21.oktobra “InformatÄ«vais ziņojums par tehnisko lÄ«dzekļu (fotoradaru) turpmākās darbÄ«bas nodrošināšanu (atjaunošanu) un tās finansÄ“šanas avotiem” (skat. šeit). Lasām fragmentu no šÄ« dokumenta 14.lpp. “Jau uzstādÄ«tie un darbÄ«bu uzsākušie fotoradari uz Latvijas ceļiem primāri izvietoti “melnajos punktos”, lai pÄ“c iespÄ“jas vairāk kalpotu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanai. ” Jau iepriekš tika secināts, ka no 99 šobrÄ«d uz ceļiem atzÄ«tajiem “melnajiem punktiem”, radari ir uzstādÄ«ti tikai piecās vietās. Atliek tikai novÄ“lÄ“t šiem “piecÄ«šiem” pÄ“c iespÄ“jas vairāk kalpot satiksmes drošÄ«bas uzlabošanai. KāpÄ“c policija tik rupji melo? VarbÅ«t “Valsts policijas Ä“tikas kodekss” vairs nav spÄ“kā?

Atveram šÄ« paša informatÄ«vā ziņojuma  2.3.1. sadaļas “Luksoforu signālu, kas aizliedz braukšanu, pārkāpumu fiksÄ“šana ar fotoradaru” 16.lpp.: “EsošÄs iekārtu pārvaldÄ«bas sistÄ“mas darbÄ«bas nodrošināšanai tiek izmantots SIA “RECK” izstrādātais un uzturÄ“tais programmnodrošinājums, kas tika iepirkts publiska iepirkuma rezultātā. Å…emot vÄ“rā, ka konstatÄ“jamas SIA “RECK” izņēmuma tiesÄ«bas veikt izmaiņas iekārtu pārvaldÄ«bas sistÄ“mā, SIA “RECK” ir vienÄ«gais, kas ir tiesÄ«gs veikt izmaiņas programmatÅ«rā, jo izstrādātais produkts pieder SIA “RECK”. Ja izmaiņas tajā veiks trešÄs personas, SIA “RECK” negarantÄ“ fotoradaru un minÄ“tās sistÄ“mas funkcionÄ“šanu un nepārtrauktu darbÄ«bu.

LÄ«dz ar to CSDD par minÄ“to vajadzÄ«bu veica iepirkumu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9.panta divdesmit pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, kurā uzaicināja SIA “RECK” iesniegt piedāvājumu. SIA “RECK” iesniedza piedāvājumu par kopÄ“jo summu 29 344,92 euro (bez PVN). CSDD iepirkumā norādÄ«ja, ka tā patur tiesÄ«bas neslÄ“gt lÄ«gumu, kamÄ“r nav piešÄ·irts finansÄ“jums šÄ« iepirkuma realizÄ“šanai. ” Šo sadaļu, visticamāk, ir rakstÄ«jis kāds no CSDD speciālistiem, jo šeit runā par radariem Gatso RT4, par to programmnodrošinājumu un par kaut kādu nesaprotamu iepirkumu. Īsi sakot, uzrakstÄ«tais ir pilnÄ«gs murgojums, sajaukts ar drausmÄ«giem meliem. Turpinājumā lasām sešas rindkopas zemāk: “Secināts, ka tā, kā fotoradariem Gatso RT4 no ražošanas brīža ir iestrādāta luksoforu signālu pārkāpumu kontroles funkcija, kas tiks aktivizÄ“ta un izmantota luksoforu signālu pārkāpumu fiksācijai, grozÄ«jumi normatÄ«vajos aktos metroloÄ£ijas jomā nav nepieciešami.”

Lai šajā lietā tiktu pie skaidrÄ«bas, Lukstiņa kungam ir jāatbild uz dažiem jautājumiem:

- kas tas bija par programmnodrošinājumu, ko JÅ«s kaut kad esat iegādājušies no SIA “RECK” publiska iepirkuma rezultātā? Un tas esot paredzÄ“ts esošo iekārtu pārvaldÄ«bas sistÄ“mas darbÄ«bas nodrošināšanai. Bet tas noteikti nevar bÅ«t programmnodrošinājums radaru RT3 vai RT4 darbÄ«bas nodrošināšanai. Jo pÄ“rkot radarus, šÄ« programmatÅ«ra nāk lÄ«dzi aparatÅ«ras komplektācijā. Bez programmatÅ«ras šÄdu aparatÅ«ru nepārdod, jo bez tās aparatÅ«ra nav spÄ“jÄ«ga darboties. PretÄ“jā gadÄ«jumā tādai aparatÅ«rai ir tikai metāllūžņu vÄ“rtÄ«ba;

- informatÄ«vajā ziņojumā ir skaidri teikts, ka SIA “RECK” izstrādā programmatÅ«ru. Gribu apgalvot, ka šie ir 21. gadsimta CSDD lielākie meli. ŠÄ« teksta autoram nav pilnÄ«gi nekādas saprašanas par to, kas ir programmÄ“šana. Es nemāku uzkāpt elektrÄ«bas stabā, bet es zinu, kas ir programmÄ“šana. Ar elektriÄ·u zināšanu lÄ«meni te bÅ«s daudz par “Ä«su”. Atveram publikāciju. Radara RT3 darbÄ«bas pamatā ir firmas Intel Atom sÄ“rijas mikroprocesors ar četriem kodoliem. Nezinot šÄ«s sÄ“rijas numuru, zinu teikt to, ka mikroprocesors ir vismaz ar 32 bitiem. Radariem RT4 šis mikroprocesors, iespÄ“jams, ir daudz “nopietnāks”. ŠÄdus procesorus var programmÄ“t tikai augstas kvalifikācijas datortehnikas inženieri, nevis kaut kādi elektriÄ·i. Šajā gadÄ«jumā bez programmÄ“šanas prasmÄ“m ir jāpārzina arÄ« dažādi algoritmi, piemÄ“ram, signāla diskrÄ“tā FurjÄ“ pārveidošana, objekta atpazÄ«šanas algoritms u.t.t.;

- ziņojumā arÄ« lasām, ka Gatso RT4 no ražošanas brīža ir iestrādāta luksoforu signālu pārkāpumu kontroles funkcija. ArÄ« šajā gadÄ«jumā, iegādājoties šo aparatÅ«ru, attiecÄ«gā programmatÅ«ra nāk lÄ«dzi. Ir pilnÄ«gi nesaprotams, ko nozÄ«mÄ“ teiktais “CSDD par minÄ“to vajadzÄ«bu veica iepirkumu”? Kas tas ir par noslÄ“pumainu iepirkumu, ko CSDD vÄ“las iegādāties par 29 344,92 euro (bez PVN)?

PÄ“c šÄ« informatÄ«vā ziņojuma analÄ«zes ir jāsecina, ka iepriekš minÄ“tie CSDD iepirkumi ir uzskatāmi par fiktÄ«viem. Tā firma, kura izstrādā aparatÅ«ru, izstrādā arÄ« attiecÄ«go programmatÅ«ru, lai šÄ« aparatÅ«ra varÄ“tu darboties. Protams, ir iespÄ“jami arÄ« citi risinājumi. Bet Ä«pašuma tiesÄ«bas uz programmatÅ«ru jebkurā gadÄ«jumā bÅ«s nostiprinātas tikai aparatÅ«ras izstrādātājam. CSDD apgalvojumi par to, ka programmatÅ«ra varÄ“tu bÅ«t SIA “RECK” Ä«pašumā, ir pilnÄ«gi absurdi un melÄ«gi. Es ceru, ka CSDD tuvākajā laikā nāksies atbildÄ“t gan par šiem fiktÄ«vajiem iepirkumiem, gan arÄ« par šo milzÄ«go melu jÅ«ru, kura ir šobrÄ«d un kura piepildÄ«ja visu publisko telpu fotoradaru uzstādÄ«šanas laikā. 

ŠÄ« gada novembra mÄ“nesÄ« notika kārtÄ“jā ceļu satiksmes drošÄ«bas padomes sÄ“de. Šajā sakarÄ«bā ziņu portālā nra.lv ir rodama publikācija “Bojā gājušo skaits satiksmÄ“ nesamazinās.” CitÄ“ju izvilkumu no publikācijas: “Iekšlietu ministrs palika pie sava, ka gudri luksofori un radari neko nerisina, ka...” Tas, ka ministram ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba, man šaubu nav. Un šajā sakarÄ«bā rodas jautājums: “Vai patiešÄm ministrs nezina to, ka šie uzstādÄ«tie radari nav domāti ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanai, jo tie pilda pavisam citu uzdevumu?”

Nobeidzot šo rakstu, gribu izteikt savas personÄ«gās domas par doto tÄ“mu. Protams, ka lielākā daļa autobraucÄ“ju nedaudz pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Bet viņi ar to nav izraisÄ«juši CSNg, nav apdraudÄ“juši ceļu satiksmes drošÄ«bu, tad kāpÄ“c viņi bÅ«tu jāsoda? Manuprāt, sodÄ«t vajadzÄ“tu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, nevis pÄ“c likuma panta. Šajā gadÄ«jumā nerunāju par tiem autobraucÄ“jiem, kuri pa ceļu nebrauc, bet mÄ“Ä£ina “lidot” ar ātrumu, kurš tuvojas ātrumam 200 km/h. Tie uz ceļa ir ļoti bÄ«stami, jo viņi pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir potenciāli slepkavas. Viņi ir jāsoda ļoti bargi, ir vienkārši uz daudziem gadiem jāatņem auto vadÄ«šanas apliecÄ«ba. InstitÅ«cijas, kuras atbild par satiksmes drošÄ«bu valstÄ«, parasti operÄ“ tikai ar sodu statistiku. Ir sastādÄ«ti n-tie tÅ«kstoši protokolu, ir iekasÄ“ti daudzi miljoni sodu naudas. Un kas no tā? Vai tāpÄ“c ir uzlabojusies satiksmes drošÄ«ba? NÄ“, tā katru gadu paliek tikai sliktāka. Vai patiešÄm nevienam no šiem priekšnieciņiem nav ienākusi prātā doma, ka ar sodÄ«šanu neko izmainÄ«t nevar, ka vaina ir jāmeklÄ“ kaut kur citur? Beidzot ir jāsāk bÅ«vÄ“t normāli ceļi, kuri atbilstu Eiropas standartiem.

IeskatÄ«simies mÅ«su valsts 2019. gada budžeta ieņēmumu sadaļā (Likums “Par valsts budžetu 2019.g.” Valsts budžeta ieņēmumi.  2.pielikums.). Esmu izkopÄ“jis pielikuma 109-111 rindkopas. LÅ«k, tās ir:

Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmÄ“, kas fiksÄ“ti ar Valsts policijai piederošajiem tehniskajiem lÄ«dzekļiem	3,948,134
Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem	15,126,348
Pārējie naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē	9,321,757

Skaidri redzam to, ka mÅ«su valdÄ«ba policijai ir uzlikusi par pienākumu soda naudās iekasÄ“t vairāk, kā 28 miljonus eiro. Manuprāt, tas ir cinisms augstākajā pakāpÄ“, ja valsts budžeta “caurumi” ir jāpilda ar soda naudām. Valsts nav spÄ“jÄ«ga apkarot “PVN shÄ“motājus”, kā rezultātā no valsts katru gadu tiek izkrāpti daudzi miljoni. ApmÄ“ram trešÄ daļa valsts ekonomikas darbojas “pelÄ“kajā zonā”, nemaksājot nodokļus. Vai par valsts nespÄ“ju atrisināt šÄ«s problÄ“mas ir jācieš policijai? ValdÄ«bai ir jāatbild uz jautājumu, vai policijas uzdevums ir rÅ«pÄ“ties par satiksmes drošÄ«bu vai pelnÄ«t naudu valsts budžetam?

Bieži ar mašÄ«nu braucu pa Maskavas ielu virzienā uz Salaspili. Ir nožēlojami skatÄ«ties, kā šie policisti slÄ“pjas gan aiz krÅ«miem, kur pagriezienā ceļš nedaudz maina virzienu, gan aiz liela izmÄ“ra papeļu koku stumbriem un gaida, ka kāds no autovadÄ«tājiem “uzspiedÄ«s 60+ km/h”. PiebildÄ«šu, ka policija arÄ« pirms radaru uzstādÄ«šanas ir “dzÄ«vojusi” pa grāvjiem. Tas jau laikam viņiem ir Ä£enÄ“tiski...

Beidzot šo rakstu, gribas retoriski jautāt, kā lai šajā mÅ«su mazajā valstiņā dzÄ«vo un, galvenais, kam lai tic, ja policija melo, CSDD melo, valdÄ«bas ministri melo, arÄ« Saeimas deputāti melo? Māra Gulbja jautājums joprojām ir aktuāls. Ko darÄ«sim un kā tālāk dzÄ«vosim šajā “melu karalistÄ“”?

* Pensionārs-autovadītājs, dipl. datortehnikas inž.