Iesaki rakstu:

"ProtestÄ“t ir mediÄ·u tiesÄ«bas, taču tam nebÅ«s jÄ“gas, ja mediÄ·u arodbiedrÄ«ba nespÄ“s norādÄ«t, kur rast finansÄ“juma avotu. Bez finansÄ“juma avota norādÄ«šanas mediÄ·u prasÄ«ba - atlaist Saeimu – ir realitātes noliegšana, gaisa tricināšana," – ar šo atziņu aizvadÄ«tajā nedēļā publiski nāca klajā Mārtiņa Bondara, Jura PÅ«ces, Ineses Voikas un Edgara Jaunupa partijas cienÄ«ga pārstāve, veselÄ«bas ministre Ilze Viņķele.

PÄ“c tam viņa vÄ“l gari un plaši meloja, ko tieši viņa ar to esot vÄ“lÄ“jusies pateikt un ko ne. TikmÄ“r es ļoti Ä«sos vārdos iztulkošu, ko pÄ“c bÅ«tÄ«bas pateica savu vÄ“lÄ“tāju Saeimas vÄ“lÄ“šanās pārliecinoši izsvÄ«trotā kundze, kura, acÄ«mredzot sekmÄ«gi pabeigusi Solvitas Ä€boltiņas nekaunÄ«bas kursus, pie varas kloÄ·iem nonāca, tā sacÄ«t, pa pakaļdurvÄ«m.

Krieviski ir tāds teiciens par ierÄ“dņiem, politiÄ·iem un citiem viņiem lÄ«dzÄ«gajiem: „Da, mi oh...jeļi, i čto?” Latviski to ļoti aptuveni varÄ“tu tulkot kā ņirdzÄ«gi pašapmierinātu: „Jā, mÅ«su nekaunÄ«bai nav nekādu robežu, nu un? Ko jÅ«s mums varat padarÄ«t?”

Tieši to Latvijas sabiedrÄ«bai – gan veselajiem, gan slimajiem, gan ārstiem, gan pacientiem – pavÄ“stÄ«ja nekaunÄ«gā un melÄ«gā kundze. Viņa un lielākā daļa no pašreizÄ“jās valdÄ«bas lÄ«ksmi ņirdz – jā, mÄ“s jums melojām un melosim atkal, un ko jÅ«s mums padarÄ«siet? Tikai stulbeņi tic solÄ«jumiem!

VÄ“lÄ“šanas ir tikai pÄ“c trim gadiem, un tas nozÄ«mÄ“, ka vismaz divus gadus mÄ“s vÄ“l varam darÄ«t visu, kas ienāk prātā. DzÄ«vosim Å…ujorkas viesnÄ«cu karalieņu apartamentos, aizbrauksim uz Ameriku komandÄ“jumā, bet tur tas brÄ«numaini pārvÄ“rtÄ«sies atvaļinājumā, - un tie vÄ“l bÅ«s tikai ziediņi…

GodÄ«gi sakot, man pamazām kļūst skaidrāks, kāpÄ“c bija tik mikroskopiski maz cilvÄ“ku, kuri bija kaut teorÄ“tiski gatavi izliet savas un citu asinis par pirmo republiku, kad pienāca tās pÄ“dÄ“jā stundiņa. Ja tā bija kaut uz pusi tik izkurtÄ“jusi kā pašreizÄ“jā, tad jautājumu nav.