Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes reforma: ieguvumus nesaskatÄm, zaudÄ“jumi acÄ«mredzami
Vides konsultatÄ«vÄ padome · 01.08.2020. · Komentāri (0)Vides konsultatÄ«vÄ padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozÄ«mÄ«gÄkÄs nevalstiskÄs vides organizÄcijas LatvijÄ, iebilst pret VARAM virzÄ«to Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tÄdÄ“jÄdi bÅ«tÄ«bÄ likvidÄ“jot DAP kÄ vienotu valsts dabas aizsardzÄ«bas kompetences centru.
ArÄ« Latvijas Dabas fonds pievienojas VKP pozÄ«cijai. LÄ«dz šim nav izdevies saskatÄ«t neko no oficiÄli minÄ“tajiem reformas iemesliem nevienÄ procesa laikÄ izstrÄdÄtajÄ formÄlajÄ vai neformÄlajÄ dokumentÄ. TÄpat nav skaidrs, kÄ reforma varÄ“tu stiprinÄt dabas aizsardzÄ«bu, it Ä«paši laikÄ, kad Eiropas SavienÄ«bas lÄ«menÄ« Ä«stenojam Zaļo Kursu un ieviešam BioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas stratÄ“Ä£iju 2030.
Eiropas sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄcijas OECD ekspertu 2019. gada ziņojumÄ uzsvÄ“rts, ka LatvijÄ “dabiskÄs vides stÄvoklis ir slikts un turpina pasliktinÄties. Tikai 10% biotopu ir labvÄ“lÄ«gs aizsardzÄ«bas statuss. VisvairÄk apdraudÄ“tie ir mežu, pļavu un kÅ«drÄju biotopi”, atzÄ«stot, ka vislielÄko apdraudÄ“jumu rada intensÄ«va zemju un resursu izmantošana saimnieciskÄm vajadzÄ«bÄm. ZiņojumÄ norÄdÄ«ts, ka Latvijai vÄ“l arvien nav valsts BioloÄ£iskÄs daudzveidÄ«bas stratÄ“Ä£ijas. LatvijÄ aizsargÄjamo dabas teritoriju NATURA 2000 kopplatÄ«ba ir tikai 11,53% no valsts teritorijas un tas ir 2. viszemÄkais rÄdÄ«tÄjs Eiropas SavienÄ«bÄ.
Vides konsultatÄ«vÄ padome uzskata, ka šÄds dabas stÄvoklis ir lÄ«dzšinÄ“jÄs politikas rezultÄts un resursu ekspluatÄcijÄ balstÄ«tÄ saimniekošanas sistÄ“ma, ko veicinÄja izplatÄ«tie maldi par Latviju kÄ Ä«paši “zaļu valsti”, lai tÄpÄ“c padzÄ«votu uz dabas rÄ“Ä·ina ar “gÄzi grÄ«dÄ”. Lai šo saimniekošanu mainÄ«tu un saglabÄtu dabu nÄkamajÄm paaudzÄ“m, Vides konsultatÄ«vÄ padome uzskata, ka valsts politikas veidotÄjiem dabas ekspertus un profesionÄļus vajadzÄ“tu uzklausÄ«t, nevis ignorÄ“t.
Mums, Latvijai, ir nepieciešams spÄ“cÄ«gs dabas aizsardzÄ«bas kompetences centrs, ko Ä«stenotu lÄ«dzšinÄ“jÄ Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvalde, un tÄ ir jÄstiprina, nevis jÄvÄjina, sadrumstalojot tÄs funkcijas citÄm iestÄdÄ“m - atstÄjot DAP tikai aizsargÄjamo teritoriju apsaimniekošanu un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanu. Ar “pliku” sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanu nepietiek. Tai jÄbalstÄs uz dabas datiem, ekspertu zinÄšanÄm - tikai tÄ var veidot stipru un tÄlredzÄ«gu dabas aizsardzÄ«bas politiku, kas spÄ“j novÄ“rtÄ“t esošo situÄciju un to uzlabot.
Vides konsultatÄ«vÄ padome nav guvusi ne pierÄdÄ«jumus, ne pÄrliecÄ«bu, kÄ tieši VARAM paredzÄ“tÄ reforma to nodrošinÄs. PÄ“c Vides konsultatÄ«vÄs padomes pirmajiem iebildumiem par reformu Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrija iekļÄva reformas darba grupÄ Vides konsultatÄ«vÄs padomes pÄrstÄvi Leldi EnÄ£eli. KÄ atzÄ«st Lelde Eņģele, darba grupas apspriedÄ“s viņa neguva atbildes, kÄ tiks novÄ“rsti riski par dabas ekspertÄ«zes un pÄrvaldÄ«bas vÄjinÄšanu, kas satrauc Vides konsultatÄ«vo padomi: “Ieguvumi nav saskatÄmi, bet zaudÄ“jumi acÄ«mredzami.”