Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums jau nosÅ«tÄ«ts uz Saeimu. PÄ“c bÅ«tÄ«bas likumprojekts ir juridiski nekorekts, neatbilst Satversmei un cilvÄ“ktiesÄ«bām vispār. Šis likumprojekts, ja to pieņemtu Saeimā, dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bÅ«s nepanesams un graujošs.

Likumprojektā nav noteikta patiesa zemes vērtība

Diemžēl likumprojektā nav risināta zemes zem daudzdzÄ«vokļu mājām kadastrālās vÄ“rtÄ«bas pārskatÄ«šana. Ja to nerisina, zemes izpirkšanas nosacÄ«jumi bÅ«s kārtÄ“jā karikatÅ«ra un paredzÄ“to 7-8 miljonu naudas izsviešana.

Zeme zem daudzdzÄ«vokļu mājām jāizpÄ“rk valstij un pašvaldÄ«bām, kas savulaik ar šo zemes reformu pilsÄ“tās sagrozÄ«ja lÄ«dz absurdam visu likumdošanas sistÄ“mu šajā jomā, pÄ“c tam jānosaka cena un noteikumi dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem zemes zem mājas izpirkšanai jau no pašvaldÄ«bas.

IespÄ“jams, ka ir citi varianti: 1) zemi jānosaka izpirkt par cenu, par kādu tās Ä«pašnieki iegādājās, turklāt viņi jau gadus 20 saņēma nomas maksu, kas vÄ“rtÄ“jams ka izpirkuma maksa. PilnÄ«gi aplami un negodÄ«gi likumā iestrādāt 49% dzÄ«vokļa zaudÄ“šanas draudus, ja 50+1 nolems izpirkt; 2) DzÄ«vokļu Ä«pašnieki zem daudzdzÄ«vokļu mājām izpÄ“rk zemi par cenu, kurai valsts nosaka vÄ“sturiski patiesu vÄ“rtÄ«bu, skat. iniciatÄ«vu ManaBalss.lv un Latvijas Republikas 1938. gada likumu "Par dalÄ«ta Ä«pašuma tiesÄ«bu atcelšanu”.

Likumprojekts ir jāsaskaņo ar 1991. gada 20. novembra likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās“, citÄ“ju: „1. pants. Likuma uzdevums. Šis likums nosaka kārtÄ«bu, kāda veicama zemes reforma Latvijas Republikas pilsÄ“tās. 2. pants. Zemes reformas mÄ“rÄ·is. Zemes reformas mÄ“rÄ·is ir pakāpeniskas valsts Ä«pašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumÄ«gi atsavinātu zemes Ä«pašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes Ä«pašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecÄ«bas pilsÄ“tās, lai veicinātu sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas pilsÄ“tu apbÅ«ves veidošanos, zemes aizsardzÄ«bu un racionālu izmantošanu. 3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecÄ«bu regulÄ“šanā un zemes Ä«pašnieku un lietotāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bā un pienākumu ievÄ“rošanā; 2) 9.panta minÄ“tajām personām atjaunot Ä«pašuma tiesÄ«bas uz zemi vai nodot zemi Ä«pašumā, kā arÄ« piešÄ·irt zemi lietošanā."

Jāatjauno pasludinātā zemes reformas likuma jÄ“ga - „viens likums, viena taisnÄ«ba visiem” un 1990.gada 4.maija deklarācijas pamatpatiesÄ«ba, kas noteikta 8.pantā.

Likumprojekta nosaukums dīvains un neatbilst saturam

Likumprojekta nosaukums Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums ir absurds. Katrs zina, ka dzÄ«vokļi tika privatizÄ“ti uz brÄ«vprātÄ«bas principa, neviens nevienu nepiespieda. Tāpat Ä«pašuma tiesÄ«bas atjaunoja uz zemi bez piespiedu elementiem.

TerminoloÄ£ija piespiedu dalÄ«tais Ä«pašums, turklāt daudzdzÄ«vokļu mājās, ir juridiski nekorekts nosaukums, neatbilst likuma saturam, šÄdas tiesiskās attiecÄ«bas mājās nav pastāvÄ“jušas un nepastāv. Turklāt Ä«pašumam nepiemÄ«t piespiedu raksturs, kā to raksta likuma nosaukumā un tekstā, tajā skaitā abi Ä«pašumi – zeme un Ä“kas, bÅ«ves radās uz brÄ«vprātÄ«bas principa pamata, atsevišÄ·i kā Ä“kas, bÅ«ves, tā zeme, kā jau konstatÄ“jām, bez piespiedu elementa. Autori nav laikam sapratuši, ka piespiedu elementi attiecas vienÄ«gi uz zemes nomu.

Likumprojekta nosaukums varÄ“ja bÅ«t vienkāršs un saprotams: DalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas likums. VarÄ“tu definÄ“t arÄ« šÄdi: DaudzdzÄ«vokļu māju un zemes zem tās dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas likums.

Citkārt termins piespiedu dalÄ«tais Ä«pašums ir liekvārdÄ«ba, kas rada plašu likuma teksta piesārņojumu un jucekli. Te vienā vietā lasām piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma Ä“ka, te vienkārši Ä«pašums, te piespiedu dalÄ«tais Ä«pašums, te dalÄ«tā Ä«pašuma Ä“ka vai zeme.

Ja piekristu izpirkt zemi, tad kamdēļ dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem jāizpÄ“rk koplietošanas ceļi, Gāzes, Lattelecom un Latvenergo bÅ«vju zeme, bumbu patvertnes u.c. Viss, kas lieks, tiek uzkrauts kā nasta dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem.

Likumprojektā bija jāparedz arÄ« likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un kārtÄ«bu" 14.panta atcelšana, lai atjaunotu Civillikuma 968.panta darbÄ«bu, kurā noteikts, ka māja, bÅ«ve, kas uzbÅ«vÄ“ta uz zemes, ir vienots Ä«pašums.

Likumā tiek atrunātas mājas, kurām ir privatizÄ“ta zeme. Nav saprotams, kāds sakars šim likumam ar dzÄ«vojamām mājām un zemi, kura privatizÄ“ta un sadalÄ«ta ideālās daļās dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, - to pieminÄ“šana ir lieka un traucÄ“joša likuma piemÄ“rošanai.

Valsts un pašvaldÄ«bas radÄ«ja problÄ“mu, tām arÄ« šÄ« zeme jāizpÄ“rk

BÅ«vÄ“jot mājas visos laikos, kā likums, projektus piesaista zemei un nosaka apbÅ«ves gabalus, kas tika balstÄ«ts uz likuma. 1990.gada 4.maija deklarācijas 8.pants noteica saglabāt visas tiesÄ«bas un likumus, kuri nav pretrunā ar tagadÄ“jiem likumiem. PiesaistÄ«tā zeme nebija pretrunā ar Civillikuma 968.pantu, nebija pretrunā ar Civillikumā stāšanās spÄ“kā likumu, ar zemes reformas likuma mÄ“rÄ·iem un uzdevumiem, citiem likumiem.

Māja nevar pastāvÄ“t bez zemes. To „Kungu ielas” varas turÄ“tāji nesaprata? Nav šaubu, ka alkatÄ«bas un korupcijas apsÄ“tā varas kalpi pacentās izjaukt bÅ«vniecÄ«bas noteikumus, mājas „pakāra gaisā” – atņēma zemi un bÅ«vprojektus zem daudzdzÄ«vokļu mājā ”pÄ“c vajadzÄ«bas” faktiski atzina par nelikumÄ«giem, sagrāva pašu pasludinātās tiesÄ«bas un atjaunoto Civillikuma 968.pantu un ar visrupjākajiem pašu deklarÄ“to un pastāvošo, atjaunoto likumu pārkāpumiem, visnekaunÄ«gākajiem cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem pret tautas vairākumu.

Un ko dara šodienas Tieslietu ministrija? Gatavo likumprojektu - izpÄ“rciet zemi zem mājas no spekulantiem, alkašiem, negribat, dabÅ«siet mūžīgu piespiedu nomu, paši vainÄ«gi, devām iespÄ“ju. Tāda, mÅ«suprāt, izskatās likumprojekta bÅ«tÄ«ba.

Savulaik likumdevÄ“js izdeva duālu zemes reformas pilsÄ“tās likumu ar neierobežotu varu pašvaldÄ«bām – piešÄ·irt zemi, izmaksāt kompensāciju vai ierādÄ«t citā vietā - un nenoteica, kādos gadÄ«jumos kuru variantu piemÄ“rot, atļāva neierobežotu rÄ«cÄ«bu: „Kungu ielas” kungi, dariet, kā jums labāk patÄ«k! Un, lÅ«k, rezultāts – „nostrādāja” pašvaldÄ«bu amatpersonu sirdsapziņa, un ne jau bez kukuļiem atsevišÄ·iem devÄ«gajiem zemes mantiniekiem atdeva zemi zem mājām – dots devÄ“jam atdodas. Ir arÄ« lielas šaubas, ka šÄdu zemi ne vienmÄ“r saņēma tie Ä«stie mantinieki.

Un kas pārbaudÄ«ja, vai šÄ« zeme laikā uz 1940.gadu bija izpirkta, samaksāta izpirkuma maksa, vai tā bija nevienam nevajadzÄ«gs purvs, bez komunikācijām, applÅ«dusi vai tml.? Zināmi daudzi gadÄ«jumi, kad zeme nebija izmaksāta. Tātad daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzÄ«vokļu mājām saņēma dāvanā. Nu, tagad jÅ«s, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, maksājat apdāvinātajiem vai Ä«stajiem mantiniekiem, kā kuro reizi, uzpÅ«sto spekulatÄ«vo zemes tirgus cenu. TanÄ« pat laikā ir zināms arÄ« tāds fakts: RÄ«gā un citur tā zeme, kura apbÅ«vÄ“ta, bija aizaudzis purvs, nekādu vÄ“rtÄ«bu tā nesastādÄ«ja, bet tagad to grib izpārdot par pasakainu cenu.

Ko tālāk? Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) visus šos gadus ceļ kadastrālo vÄ“rtÄ«bu zemei, attiecÄ«gās iestādes atļauj spekulāciju ar zemi, kurai nemainÄ«ga vÄ“rtÄ«ba, kaut tā dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nenes augļus, nenoteic pašvaldÄ«bas pirmpirkuma tiesÄ«bas.

Un VZD zemi vÄ“rtÄ“ pÄ“c spekulatÄ«viem parametriem, nu tagad pārdos zemi nabagiem par spekulantu cenu. Ak, jā, tagad spekulantu nav, ir tikai bizness un krāpšana ar likumu, kurus paši pieņem savām vajadzÄ«bām, kaut zemei zem daudzdzÄ«vokļu mājām nav tirgus vÄ“rtÄ«bas, jo tā neko neražo. VÄ“rtÄ«bu zemei nosaka pÄ“c ienākumiem no tās trÄ«s gadu laikā, bet šeit nekādu ienākumu nav.

Valsts un pašvaldÄ«bas radÄ«ja problÄ“mu, un tām ir šÄ« problÄ“ma jāatrisina, nevis kārtÄ“jo reizi spÄ«dzināt tautu un vest to bezizejā un izmisumā. Ja radÄ«tajai problÄ“mai pieiet valstiski un vairākuma interesÄ“s, risinājums ir pavisam vienkāršs.

Proti, jāpieņem likums par Civillikuma 968.panta nosacÄ«jumu atjaunošanu, jāizbeidz Ä“ku, bÅ«vju un zemes zem tām dalÄ«tais Ä«pašums, nosakot, ka valsts un pašvaldÄ«ba ATPÄ’RK zemi no zemes Ä«pašniekiem par cenu, kādu noteiks, tas ir par kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, kāda ir šÄ«s zemes patiesā vÄ“rtÄ«ba, vai par cenu, par kādu zemes Ä«pašnieki to iegādājās, ievÄ“rojot, ka tā ienākumus nenes un nav vÄ“rtÄ“jama kā tirgus zeme (skat. iniciatÄ«vu ManaBalss.lv „Par piespiedu nomas zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu”). Zemes Ä«pašnieka cenu valsts un pašvaldÄ«ba samaksā zemes Ä«pašniekiem un šo zemi nodod lietošanā dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem par attiecÄ«gu maksu – nomas maksu vai Ä«pašuma nodokļa maksu ar izpirkuma tiesÄ«bām. Zemes Ä«pašnieki aptuveni 20 gadus saņēma nomas maksu, kas jau pats par sevi vÄ“rtÄ“jams, ka zeme jau izpirkta. Un te valsts vara zemes Ä«pašnieku interesÄ“s uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku rÄ“Ä·ina gatavo iedzÄ«vošanās likumu!

Ja likumu varas turÄ“tāji un to taisÄ«tāji nevÄ“lÄ“tos piesmiet, pazemot tautu, dzÄ«t no valsts ekonomiskā trimdā vÄ“l kādus 150 000, cita varianta nav kā tas, ka zemi izpÄ“rk solidāri valsts un pašvaldÄ«ba vai dzÄ«vokļu Ä«pašnieki par saprātÄ«gu cenu.

JāievÄ“ro, ka valsts noteikto zemes zem daudzdzÄ«vokļu mājām kadastrālo vÄ“rtÄ«bu nevarÄ“s apstrÄ«dÄ“t, jo tā attiecas uz nodokļiem un nodevām, tādēļ ir visas iespÄ“jas šai zemei noteikt atsevišÄ·u un reālu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu. Protams, ja valsts noteiktu patieso zemes vÄ“rtÄ«bu, iespÄ“jams, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki par šÄdu cenu zemi zem mājas izpirktu paši, turklāt nebÅ«tu vai reti bÅ«tu strÄ«di par zemes lielumu ap māju un kā tos sauc – bÅ«vnormatÄ«vos noteiktais vai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals.

Likumprojekta tālejošais mÄ“rÄ·is

MÅ«suprāt, saistÄ«bā ar likumprojektu Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums par zemes piespiedu nomas izbeigšanu cienÄ«jamā Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa, ministriju attiecÄ«gie darbinieki, kuri saskaņoja šo likumprojektu, laikam ir sapratuši, vienojušies, kā viltÄ«gi padarÄ«t šo zemes izpirkuma procesu neiespÄ“jamu - dzÄ«vokļiem nostiprināt piespiedu nomas attiecÄ«bas, iedzÄ«t vÄ“l lielākos parādos, dzÄ«vokļus par parādiem atsavināt un dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem saglabāt Ä«res tiesÄ«bas, kā dažkārt to dara bankas. „Mego projekts” gatavs.

Ne velti likuma taisÄ«tāji Tieslietu ministrijā paši jau paredz, ka likums netiks izpildÄ«ts, ka zemi, varÄ“tu bÅ«t, izpirks apmÄ“ram 40% dzÄ«vokļu Ä«pašnieku, kā realizācijai paredz 7-8 miljonus, bet pārÄ“jiem 60% dzÄ«vokļu Ä«pašnieku zemes sagatavošanai izpirkumam naudu (vÄ“l 10-15 miljonus) nemaz nesola.

NÄ“, arÄ« šos procentus izpirkums nesasniegs, labi, ja 4%. Tad kāda vajadzÄ«ba šo likumprojektu attiecināt uz 40%, ja šis likums ir par dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanu, bet neko pamatā neizbeidz, un izmest 7-8 miljonus EUR?

Bet vai kāds ir modelÄ“jis, noskaidrojis, ir paskaidrots, par cik patiesÄ«bā mājas un vai dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bÅ«s likts izpirkt zemi un cik nevÄ“lÄ“sies pirkt un cik izpirks, kas patiesÄ«bā notiks ar tiem, kuri nespÄ“s maksāt. PadzÄ«s no dzÄ«vokļiem, padarÄ«s par mūžīgiem parādniekiem ar soda procentiem, atņems dzÄ«vokļus? Ir pamats tādam minÄ“jumam.

Zemes zem mājām izpirkuma cena ir šaušalÄ«ga

Likuma 5.pants nosaka, ka dzÄ«vokļu Ä«pašnieki izpÄ“rkamo zemi izpÄ“rk par izpirkuma cenu, kuru veido izpÄ“rkamajā zemÄ“ ietilpstošo zemes vienÄ«bu vai zemes vienÄ«bu daļu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu summa, kura tiek reizināta ar izpirkuma cenas korekcijas koeficientu 1,18. Katrs dzÄ«vokļa Ä«pašnieks maksā izpirkuma cenas daļu atbilstoši viņa dzÄ«vokļa Ä«pašuma sastāvā ietilpstošÄs kopÄ«pašuma domājamās daļas apmÄ“ram. Izpirkuma cenas aprÄ“Ä·ināšanai izmanto zemes vienÄ«bas vai zemes vienÄ«bas daļas kadastrālo vÄ“rtÄ«bu uz šÄ likuma 6. pantā minÄ“tā paziņojuma nosÅ«tÄ«šanas dienu. Un šÄ likuma kārtÄ«bā aprÄ“Ä·inātā izpirkuma cena nav apstrÄ«dama.

Jājautā likumdevÄ“jiem – zemes Ä«pašnieks spekulācijas ceļā ieguva zemi par 10-20 reižu zemāku cenu, kāda ir noteikta tās kadastrālā vÄ“rtÄ«ba, tad kādēļ pirkuma cena nav tā, par kuru zemes Ä«pašnieks to ieguva, bet kadastrālā? Īpašniekam zaudÄ“jumu nebÅ«s! Nu nÄ“, likumu taisÄ«tāji vai to priekšnieki, kuri varbÅ«t ir arÄ« zemes Ä«pašnieki, - kādēļ viņiem neiedzÄ«voties uz tautas rÄ“Ä·ina?

Koeficients 1,18 jau pÄ“c šodienas zemes zem mājas kadastrālās vÄ“rtÄ«bas dod iespÄ“ju aprÄ“Ä·ināt aptuvenu izpÄ“rkamās zemes cenu, ja to sāktu izpirkt jau šodien, kaut vÄ“l nav noteikts jaunais – vecais zemes apmÄ“rs katrai mājai.        TomÄ“r tas dod pietiekamu priekšstatu – cik augsta bÅ«s nelaimes zemes cena šodien, bet nav zināms, cik tā bÅ«s paredzamajā 2020. gadā, kad sāks iztirgot zemi. Un cik ilgi vilksies visu iesaistÄ«to pušu darbÄ«bas laiks? Ä»oti cÄ«tÄ«gi jāizmodelÄ“ viss process, ja grib kaut ko saprast un iegÅ«t vai izteikt protestu, apstrÄ«dÄ“t. Jau šodien var lÄ“st, ka katram dzÄ«voklim zemes cena nebÅ«s mazāka par 2-5 tÅ«kstošiem, ļoti ticam, ka vÄ“l vairāk. 2020.gadā zemes izpirkuma cena var trÄ«skāršoties. Nav grÅ«ti saprast, ka attiecÄ«gi nelielais mājas zemes apbÅ«ves gabals kopā visai mājai var izmaksāt no 200 000 lÄ«dz 700 000 eiro.

Ja likuma radÄ«tājiem ir kaut nedaudz sirdsapziņas un izpratnes par dzÄ«vokļu Ä«pašnieku nabadzÄ«bu, šÄdu likumu netaisÄ«tu. Tas nestrādās.

Mājām piesaistāmās zemes lielums tiek noteikts aizmuguriski un nelikumīgi

Lasām likumprojekta 1.panta 3.punktu, kurā teikts kā piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma zemes gabals - zeme, uz kuras … atrodas piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma Ä“ka vai tā pilnÄ«bā vai daļēji sakrÄ«t ar privatizāciju regulÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos noteikto dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Re, to pašu plāno arÄ« MK Noteikumu projekts "PrivatizÄ“jamai dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtÄ«ba", ka tie tiek izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju" 28. panta ceturto daļu, tas ir, paliek tā pati zeme, kas jau ierādÄ«ta, samazināta netiek, plus jauni iespÄ“jamie piegriezumi, ko noteic likums un MK noteikumu projekts.

Redziet, ka jums, mums tiks piespiedu kārtā, aizmuguriski veidots jauns funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, nevis dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nepieciešamais, apejot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses. Cik pašvaldÄ«ba gribÄ“s ierādÄ«t izpirkšanai lielu zemes gabalu, tik arÄ« ierādÄ«s – atkal likums pašvaldÄ«bai piešÄ·ir neierobežotas tiesÄ«bas, var lÄ“st, ka likums pašvaldÄ«bām piešÄ·ir korupcijas iespÄ“jas.

Zemes Ä«pašniekiem gan, ja …nevar tikt iekļauta funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā … un to nav iespÄ“jams atstāt zemes Ä«pašnieka lietošanā … pašvaldÄ«ba var lemt par attiecÄ«gās zemes turpmāko izmantošanu, pirms tam noskaidrojot zemes Ä«pašnieka viedokli. Te jau arÄ« ir korupcijas apstākļu pazÄ«mes. Pašreiz likumprojekts paredz pašvaldÄ«bas, Valsts zemes dienesta un tiesu izpildÄ«tāja darbÄ«bas aiz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku muguras, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki kārtÄ“jo reizi tiek nostādÄ«ti fakta priekšÄ.            

VietÄ“jā pašvaldÄ«ba (4.4.pants) izpÄ“rkamās zemes reÄ£istrÄ“šanai triju mÄ“nešu laikā no dienas, kad pÄ“dÄ“jais lÄ“mums par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanu vai pārskatÄ«šanu konkrÄ“tajā kvartālā ir kļuvis neapstrÄ«dams, iesniedz Valsts zemes dienestam...

PašvaldÄ«bas jau šobrÄ«d spiež maksāt par iekšpagalmiem, bÄ“rnu rotaļlaukumiem, auto stāvvietām, sabrukušÄm bumbu patvertnÄ“m u.tml. zemi, kura dzÄ«vokļa Ä«pašniekam nav vajadzÄ«ga. Un nekādas mājai nepieciešamās funkcijas šÄ« zeme nenodrošina. Pat, ja dzÄ«vokļa Ä«pašniekam rotaļlaukumu un auto stāvvietu nevajag, tik un tā bÅ«s jāmaksā. Un DzÄ«vokļa Ä«pašuma likums arÄ« uzrakstÄ«ts tā, lai tie, kuriem ir vÄ“lme likt savu auto pagalmā, varÄ“tu pārbalsot tos, kuriem šÄda nasta nav vajadzÄ«ga. Atvainojos, kolektÄ«vais bardaks ar balsotāju vairākumu strādā ideāli.

Nu, lÅ«k, te mÄ“s redzam, ka dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem liek samierināties ar „veco, labo” kārtÄ«bu par zemes lielumu, gan piemin trÄ«s mÄ“nešu laiku, kad „lÄ“mums … kļuvis neapstrÄ«dams”. Kļuvis neapstrÄ«dams – jauna, moderna, neatšifrÄ“tā plÄ«vurÄ« iemontÄ“ta terminoloÄ£ija bez atšifrÄ“juma, kā un kad tas par tādu kļūst. Kā var apstrÄ«dÄ“t likumā noteikto, ka lÄ“mumu sagatavo uz pastāvošÄs kārtÄ«bas, prasÄ«bu pamata?

Bet likumā un MK noteikumos aizvien tiek piemÄ“rota vecā, patvaļīgi nomenklatÅ«ras amatpersonu izdomātā zemes apjoma terminoloÄ£ija – funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kuru atkal piespiedu kārtā noteiks un pārmÄ“rÄ«s trešÄs personas, dabÄ«gi, kuras ir ieinteresÄ“tas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem „iesmÄ“rÄ“t” neatbilstošu zemes platÄ«bu, lai apliktu ar lielāku nodokli, gÅ«tu lielākus ienākumus vai lai pievienotu starpgabalus, kuri mājai nav vajadzÄ«gi, zemi ar visiem ceļiem un apgrÅ«tinājuma bÅ«vÄ“m un liekajiem gabaliem, kaut nepārprotami, ka par sastrādātām nejÄ“dzÄ«bām un „liekiem” zemes gabaliem atbildÄ«ba jāuzņemas valstij un pašvaldÄ«bai.

Nav tiesiski apiet dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses piedalÄ«ties zemes gabala lieluma apspriešanā un noteikšanā vai ļaut izmantot tādu, kādu nosaka bÅ«vnormatÄ«vi. BÅ«vnormatÄ«vos noteiktais zemes gabals var bÅ«t pat lielāks nekā funkcionāli nepieciešamais, bet tas nemaina situāciju, jo visa zeme zem mājām un starp mājām var tikt izpirkta, ja risinājums bÅ«s cilvÄ“cÄ«gs attiecÄ«bā uz rakstā izteiktajiem priekšlikumiem, nosakot reālu zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu.

PašvaldÄ«bu amatpersonu „apetÄ«te”, kā pierāda daudzu gadu prakse, nav samÄ“rojama ar iedzÄ«votāju vajadzÄ«bām un iespÄ“jām maksāt izpirkuma cenu un zemes nodokli.

Kādēļ zemes izpirkumu atliek uz pieciem gadiem?

Versijas ir dažādas. Viena – lai turpinātu spekulācijas ar zemi zem mājām un neatgriezeniski nostiprinātu alkatÄ«bas izpausmes un noteiktu augstāku zemes izpirkuma cenu, kas paredzama 1,18 no kadastrālās vÄ“rtÄ«bas uz izpirkuma dienu.

Var nojaust, ka šÄ« likuma mÄ“rÄ·is ir nevis Civillikuma 968.panta taisnÄ«guma atjaunošana, bet drÄ«zāk, lai galÄ«gi un neatgriezeniski nostiprinātu zemes Ä«pašnieku tiesÄ«bas uz piespiedu nomu un lai 7350 zemes Ä«pašnieki varÄ“tu dzÄ«t izmisumā 110 000 dzÄ«vokļu, vai parÄ“Ä·inot, ka Ä£imenÄ“ vidÄ“ji ir trÄ«s cilvÄ“ki – ar piespiedu nomu ir un tiks turpmāk vÄ“l vairāk spÄ«dzināti aptuveni 330 000 cilvÄ“ku, kuru daļa ir potenciālie ekonomiskie bÄ“gļi uz citām valstÄ«m, lai tiktu vaļā no šÄ«s verdzÄ«bas. Tā jau šodien lielai daļai ir verdzÄ«ba un nepanesama nasta.

MÅ«suprāt, likumprojekta izpilde (neizpilde) lÄ«dz 2020.gadam tiek atlikta ar viltu un tÄ«šu nodomu, lai nesatricinātu tautu, vÄ“lÄ“tājus uz nākamām vÄ“lÄ“šanām un lai esošo varu nepadzÄ«tu politiskajā mÄ“slainÄ“.

Likumprojekta terminoloģija samudžināta, sagroza likuma jēgu

Šis likums ir pārbagāts ar plaši saraibinātu terminoloÄ£iju, liekvārdÄ«bu un nekonsekvenci terminu pielietošanā. Kāds tam mÄ“rÄ·is? Nekompetence, viltÄ«ba lai sajauktu cilvÄ“kiem prātu?

PašvaldÄ«bu funkcionāri savulaik ir izgudrojuši savdabÄ«gu mājām nepieciešamās apbÅ«ves gabala apzÄ«mÄ“jumu - funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, kad šÄ« „nepieciešamÄ«ba" domāta, kā vairāk žņaugt tautu, iekasÄ“t lielāku nomas maksu vai šoreiz izpirkuma maksu, gÅ«t lielāku Ä«pašuma nodokli.

"Funkcionāli" un "nepieciešamais" (zemes gabals) - apzÄ«mÄ“jumi ir aplami un neloÄ£iski, savienoti kopā divi nesakarÄ«gi vārdi. PalÄ«gvārds "funkcionāli" sabiezina krāsas, es teiktu - muļķo tos cilvÄ“kus, kuriem domāts šis likums un tā saturs lietošanai. Ja vienreiz ir bÅ«vniecÄ«bas likums un bÅ«vnormatÄ«vi, bÅ«vi piesaista zemei, tā arÄ« jāsauc šÄ« zeme.

Piespiedu noma, zemes piespiedu noma vai funkcionāli nepieciešamās zemes piespiedu noma, vai funkcionāli nepieciešamās zemes noma, nomas lÄ«gums - neviena sakarÄ«ba neatbilst patiesÄ«bai. PiemÄ“ram, nomas lÄ«gums ir kaut kāda fikcija, aplamÄ«ba - tas netiek noslÄ“gts Civillikumā noteikto nomas attiecÄ«bu ietvaros, tajā nav zemes lietošanas tiesÄ«bu, pirmpirkuma tiesÄ«bu, tajā nav noteikts nomāt zemi uz vairākiem gadiem, tas ir Å…IRGÄ€ŠANÄ€S LĪGUMS, ko pieļauj valsts pret savu tautu.

Lasām likumā lietotos terminus un redzam, ka visi punkti pilni ar liekvārdÄ«bu, ar pretstatiem, ar vienu un to pašu jÄ“dzienu samainÄ«šanu ar citiem vārdiem. Tautā teiktu - nevis termini, bet vārdu putra.

1.p. 5.punkts skan - kopÄ«bas tiesÄ«ba izpirkt izpÄ“rkamo zemi, bet kādēļ nevar iztikt bez vārda izpÄ“rkamo? Tāpat 2.2. pants paredz mÄ“rÄ·i nodrošināt iespÄ“ju izbeigt piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma tiesiskās attiecÄ«bas un izveidot vienotu nekustamo Ä«pašumu Civillikuma 968.panta izpratnÄ“. Kādēļ jānodrošina iespÄ“ja izbeigt piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma tiesiskās attiecÄ«bas, kad jāsaka skaidri – izbeigt dalÄ«tā Ä«pašuma tiesiskās attiecÄ«bas … un bez liekvārdÄ«bas, ko satur vārdu kopa - izveidot vienotu nekustamo Ä«pašumu. Ja dalÄ«tās attiecÄ«bas izbeidz, tas arÄ« jau nozÄ«mÄ“ vienotu Ä«pašumu Civillikuma 968.panta izpratnÄ“.

3. pantā vārda daudzdzÄ«vokļu mājas dzÄ«vokļu Ä«pašnieki vietā jau tiek lietots termins Ä“kas dzÄ«vokļu Ä«pašnieki. Vai nav apjukums, uz kādu Ä«pašumu šis pants attiecas, ja zināms, ka deklarÄ“ties var jebkurā savā Ä«pašumā, Ä“kā, izbÅ«vÄ“t tajā dzÄ«vojamās telpas.

Pantā par dzÄ«vokļu Ä«pašnieku un zemes Ä«pašnieku savstarpÄ“jo vienošanos norādÄ«ts, ka ciktāl tas nav pretrunā šÄ likuma mÄ“rÄ·im … un … to izbeigšanai nav piemÄ“rojama šajā likumā noteiktā kārtÄ«ba. Sadaļa lasāma un tulkojama divdomÄ«gi, jo kā tas ir – nevar bÅ«t pretrunā un nav piemÄ“rojama šajā likumā noteiktā kārtÄ«ba. Tad jājautā – izdomā nu - jāievÄ“ro likums vai nav!

4.panta tekstā noteikts, ka, ja izpÄ“rkamā zeme pilnÄ«bā sakrÄ«t ar piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma zemes gabalu …šeit jau pazudis pat tas kritizÄ“tais mistiskais izgudrojums - „funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”, tālāk tikai izpÄ“rkamā zeme, pazuduši vārdi piespiedu dalÄ«tā, bet otrā daļā ir dalÄ«tais Ä«pašums un klāt vārds zeme, kas ir tas pats, kas Ä«pašums. Teikums krāšÅ†uma pÄ“c? TrÅ«kst vienotas terminoloÄ£ijas tendences, teksts jālasa starp rindām, lai saprastu, kura terminoloÄ£ija uz ko attiecas.

Tātad likumu rakstÄ«tāji ir labi apguvuši likumu rakstÄ«šanas metodiku, lai to sarežģītu un padarÄ«tu nesaprotamu, vai likuma par maz, vÄ“l izstrādāt noteikumus deleģē Ministru kabinetam, pašvaldÄ«bām - pieņemt lÄ“mumus, tad iesaista tiesu izpildÄ«tājus un Valsts zemes dienestu un nosaka pielikumus, paredz kopÄ«bas sapulces lÄ“mumus, kas, mÅ«suprāt, bÅ«tu jādefinÄ“ vienā likumā.

Nav šaubu, ka šis funkcionāli nepieciešamais jÄ“dziens rada strÄ«dus un neapmierinātÄ«bu no dzÄ«vokļu Ä«pašnieku puses, jo tas tiek palielināts pretÄ“ji bÅ«vnormatÄ«viem un nav pieņemams zemes Ä«pašniekiem, ja tas tiek samazināts. Zemes Ä«pašniekiem nav, kur likt atlikušo zemi. Kas to izpirks? Šo nastu piespiedÄ«s nomāt vai izpirkt dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ko redzam no likumprojekta un MK noteikumu projekta. NejÄ“dzÄ«ba un netaisnÄ«ba!

PašvaldÄ«bas, jo sevišÄ·i RÄ«gas dome joprojām mÄ“tājas ar šiem funkcionālajiem zemes pleÄ·iem, aizvien piesviež jaunus no pašvaldÄ«bu fonda vai pat no privātÄ«pašniekiem, ja viņiem nav, kur likt atlikušo zemi. CilvÄ“ki RÄ«gas domei mÄ“Ä£ina Ä·epuroties pretÄ«, bet bez panākumiem. Ir gan daži precedenti, ka tiesa samazināja piesaistāmo zemi zem mājas, bet tautai jau nav lÄ«dzekļu gadiem tiesāties ar pašvaldÄ«bu.

ArÄ« Tieslietu ministrija savulaik sarakstÄ“ skaidroja – liekos zemes gabalus pieliksim klāt dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem kā „funkcionāli nepieciešamo” un tā tas jau redzams no šeit minÄ“tajiem varas aktiem.

Un nobeigumā. IesaistÄ«tās personas, valsts un pašvaldÄ«bu amatpersonas strādās vaiga sviedros, tÄ“rÄ“s miljonus, aizmuguriski, slepeni mÄ“rÄ«s, svÄ“rs un apsvÄ“rs, ko šiem tautas nabagiem piespiedu kārtā atdot, ko atņemt, kuram ko pielikt, un beigās atrodam – mÅ«su valsts un pašvaldÄ«bas gara darbus par zemi, par cenu, iemÄ“rÄ«šanu varat ņemt par pilnu, bet neņemt vÄ“rā un nepirkt, tas nekas, ka miljoni tiks izmesti nevis zemÄ“, bet gaisā.

Nav šaubu, Saeima likumu „labos”, bet nav ne mazāko cerÄ«bu, ka to salabos, drÄ«zāk samudžinās vÄ“l vairāk, un ne jau pirmā reize, ka tādi likumbrāķi iet savu ceļu bez šÄ·Ä“ršÄ¼iem, kā tas notika ar likumprojektu 17.10.2012. Nr.90/TA-2066 (2012).

* DzÄ«vokļu Ä«pašnieku un Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „Ausma” valdes loceklis, jurists

Novērtē šo rakstu:

0
0