DalÄ«tÄ Ä«paÅ¡uma izbeigÅ¡anas likumprojekts - bÅ«tÄ«bÄ nostiprinÄt piespiedu nomas attiecÄ«bas un turpmÄk atsavinÄt visus dzÄ«vokļus
Klementijs RancÄns* · 10.11.2015. · Komentāri (58)Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigšanas likums jau nosÅ«tÄ«ts uz Saeimu. PÄ“c bÅ«tÄ«bas likumprojekts ir juridiski nekorekts, neatbilst Satversmei un cilvÄ“ktiesÄ«bÄm vispÄr. Šis likumprojekts, ja to pieņemtu SaeimÄ, dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bÅ«s nepanesams un graujošs.
LikumprojektÄ nav noteikta patiesa zemes vÄ“rtÄ«ba
Diemžēl likumprojektÄ nav risinÄta zemes zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas pÄrskatÄ«šana. Ja to nerisina, zemes izpirkšanas nosacÄ«jumi bÅ«s kÄrtÄ“jÄ karikatÅ«ra un paredzÄ“to 7-8 miljonu naudas izsviešana.
Zeme zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm jÄizpÄ“rk valstij un pašvaldÄ«bÄm, kas savulaik ar šo zemes reformu pilsÄ“tÄs sagrozÄ«ja lÄ«dz absurdam visu likumdošanas sistÄ“mu šajÄ jomÄ, pÄ“c tam jÄnosaka cena un noteikumi dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem zemes zem mÄjas izpirkšanai jau no pašvaldÄ«bas.
IespÄ“jams, ka ir citi varianti: 1) zemi jÄnosaka izpirkt par cenu, par kÄdu tÄs Ä«pašnieki iegÄdÄjÄs, turklÄt viņi jau gadus 20 saņēma nomas maksu, kas vÄ“rtÄ“jams ka izpirkuma maksa. PilnÄ«gi aplami un negodÄ«gi likumÄ iestrÄdÄt 49% dzÄ«vokļa zaudÄ“šanas draudus, ja 50+1 nolems izpirkt; 2) DzÄ«vokļu Ä«pašnieki zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm izpÄ“rk zemi par cenu, kurai valsts nosaka vÄ“sturiski patiesu vÄ“rtÄ«bu, skat. iniciatÄ«vu ManaBalss.lv un Latvijas Republikas 1938. gada likumu "Par dalÄ«ta Ä«pašuma tiesÄ«bu atcelšanu”.
Likumprojekts ir jÄsaskaņo ar 1991. gada 20. novembra likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tÄs“, citÄ“ju: „1. pants. Likuma uzdevums. Šis likums nosaka kÄrtÄ«bu, kÄda veicama zemes reforma Latvijas Republikas pilsÄ“tÄs. 2. pants. Zemes reformas mÄ“rÄ·is. Zemes reformas mÄ“rÄ·is ir pakÄpeniskas valsts Ä«pašuma denacionalizÄcijas, konversijas, privatizÄcijas un nelikumÄ«gi atsavinÄtu zemes Ä«pašumu atdošanas gaitÄ pÄrkÄrtot zemes Ä«pašuma un zemes lietošanas tiesiskÄs, sociÄlÄs un ekonomiskÄs attiecÄ«bas pilsÄ“tÄs, lai veicinÄtu sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas pilsÄ“tu apbÅ«ves veidošanos, zemes aizsardzÄ«bu un racionÄlu izmantošanu. 3. pants. Zemes reformas uzdevumi. Zemes reformas uzdevumi ir: 1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecÄ«bu regulÄ“šanÄ un zemes Ä«pašnieku un lietotÄju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bÄ un pienÄkumu ievÄ“rošanÄ; 2) 9.panta minÄ“tajÄm personÄm atjaunot Ä«pašuma tiesÄ«bas uz zemi vai nodot zemi Ä«pašumÄ, kÄ arÄ« piešÄ·irt zemi lietošanÄ."
JÄatjauno pasludinÄtÄ zemes reformas likuma jÄ“ga - „viens likums, viena taisnÄ«ba visiem” un 1990.gada 4.maija deklarÄcijas pamatpatiesÄ«ba, kas noteikta 8.pantÄ.
Likumprojekta nosaukums dīvains un neatbilst saturam
Likumprojekta nosaukums Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigšanas likums ir absurds. Katrs zina, ka dzÄ«vokļi tika privatizÄ“ti uz brÄ«vprÄtÄ«bas principa, neviens nevienu nepiespieda. TÄpat Ä«pašuma tiesÄ«bas atjaunoja uz zemi bez piespiedu elementiem.
TerminoloÄ£ija piespiedu dalÄ«tais Ä«pašums, turklÄt daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs, ir juridiski nekorekts nosaukums, neatbilst likuma saturam, šÄdas tiesiskÄs attiecÄ«bas mÄjÄs nav pastÄvÄ“jušas un nepastÄv. TurklÄt Ä«pašumam nepiemÄ«t piespiedu raksturs, kÄ to raksta likuma nosaukumÄ un tekstÄ, tajÄ skaitÄ abi Ä«pašumi – zeme un Ä“kas, bÅ«ves radÄs uz brÄ«vprÄtÄ«bas principa pamata, atsevišÄ·i kÄ Ä“kas, bÅ«ves, tÄ zeme, kÄ jau konstatÄ“jÄm, bez piespiedu elementa. Autori nav laikam sapratuši, ka piespiedu elementi attiecas vienÄ«gi uz zemes nomu.
Likumprojekta nosaukums varÄ“ja bÅ«t vienkÄršs un saprotams: DalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanas likums. VarÄ“tu definÄ“t arÄ« šÄdi: DaudzdzÄ«vokļu mÄju un zemes zem tÄs dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanas likums.
CitkÄrt termins piespiedu dalÄ«tais Ä«pašums ir liekvÄrdÄ«ba, kas rada plašu likuma teksta piesÄrņojumu un jucekli. Te vienÄ vietÄ lasÄm piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma Ä“ka, te vienkÄrši Ä«pašums, te piespiedu dalÄ«tais Ä«pašums, te dalÄ«tÄ Ä«pašuma Ä“ka vai zeme.
Ja piekristu izpirkt zemi, tad kamdēļ dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem jÄizpÄ“rk koplietošanas ceļi, GÄzes, Lattelecom un Latvenergo bÅ«vju zeme, bumbu patvertnes u.c. Viss, kas lieks, tiek uzkrauts kÄ nasta dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem.
LikumprojektÄ bija jÄparedz arÄ« likuma "Par atjaunotÄ Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kÄ stÄšanÄs laiku un kÄrtÄ«bu" 14.panta atcelšana, lai atjaunotu Civillikuma 968.panta darbÄ«bu, kurÄ noteikts, ka mÄja, bÅ«ve, kas uzbÅ«vÄ“ta uz zemes, ir vienots Ä«pašums.
LikumÄ tiek atrunÄtas mÄjas, kurÄm ir privatizÄ“ta zeme. Nav saprotams, kÄds sakars šim likumam ar dzÄ«vojamÄm mÄjÄm un zemi, kura privatizÄ“ta un sadalÄ«ta ideÄlÄs daļÄs dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, - to pieminÄ“šana ir lieka un traucÄ“joša likuma piemÄ“rošanai.
Valsts un pašvaldÄ«bas radÄ«ja problÄ“mu, tÄm arÄ« šÄ« zeme jÄizpÄ“rk
BÅ«vÄ“jot mÄjas visos laikos, kÄ likums, projektus piesaista zemei un nosaka apbÅ«ves gabalus, kas tika balstÄ«ts uz likuma. 1990.gada 4.maija deklarÄcijas 8.pants noteica saglabÄt visas tiesÄ«bas un likumus, kuri nav pretrunÄ ar tagadÄ“jiem likumiem. PiesaistÄ«tÄ zeme nebija pretrunÄ ar Civillikuma 968.pantu, nebija pretrunÄ ar CivillikumÄ stÄšanÄs spÄ“kÄ likumu, ar zemes reformas likuma mÄ“rÄ·iem un uzdevumiem, citiem likumiem.
MÄja nevar pastÄvÄ“t bez zemes. To „Kungu ielas” varas turÄ“tÄji nesaprata? Nav šaubu, ka alkatÄ«bas un korupcijas apsÄ“tÄ varas kalpi pacentÄs izjaukt bÅ«vniecÄ«bas noteikumus, mÄjas „pakÄra gaisÄ” – atņēma zemi un bÅ«vprojektus zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄ ”pÄ“c vajadzÄ«bas” faktiski atzina par nelikumÄ«giem, sagrÄva pašu pasludinÄtÄs tiesÄ«bas un atjaunoto Civillikuma 968.pantu un ar visrupjÄkajiem pašu deklarÄ“to un pastÄvošo, atjaunoto likumu pÄrkÄpumiem, visnekaunÄ«gÄkajiem cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumiem pret tautas vairÄkumu.
Un ko dara šodienas Tieslietu ministrija? Gatavo likumprojektu - izpÄ“rciet zemi zem mÄjas no spekulantiem, alkašiem, negribat, dabÅ«siet mūžīgu piespiedu nomu, paši vainÄ«gi, devÄm iespÄ“ju. TÄda, mÅ«suprÄt, izskatÄs likumprojekta bÅ«tÄ«ba.
Savulaik likumdevÄ“js izdeva duÄlu zemes reformas pilsÄ“tÄs likumu ar neierobežotu varu pašvaldÄ«bÄm – piešÄ·irt zemi, izmaksÄt kompensÄciju vai ierÄdÄ«t citÄ vietÄ - un nenoteica, kÄdos gadÄ«jumos kuru variantu piemÄ“rot, atļÄva neierobežotu rÄ«cÄ«bu: „Kungu ielas” kungi, dariet, kÄ jums labÄk patÄ«k! Un, lÅ«k, rezultÄts – „nostrÄdÄja” pašvaldÄ«bu amatpersonu sirdsapziņa, un ne jau bez kukuļiem atsevišÄ·iem devÄ«gajiem zemes mantiniekiem atdeva zemi zem mÄjÄm – dots devÄ“jam atdodas. Ir arÄ« lielas šaubas, ka šÄdu zemi ne vienmÄ“r saņēma tie Ä«stie mantinieki.
Un kas pÄrbaudÄ«ja, vai šÄ« zeme laikÄ uz 1940.gadu bija izpirkta, samaksÄta izpirkuma maksa, vai tÄ bija nevienam nevajadzÄ«gs purvs, bez komunikÄcijÄm, applÅ«dusi vai tml.? ZinÄmi daudzi gadÄ«jumi, kad zeme nebija izmaksÄta. TÄtad daudzi „mantinieki” zemi zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm saņēma dÄvanÄ. Nu, tagad jÅ«s, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, maksÄjat apdÄvinÄtajiem vai Ä«stajiem mantiniekiem, kÄ kuro reizi, uzpÅ«sto spekulatÄ«vo zemes tirgus cenu. TanÄ« pat laikÄ ir zinÄms arÄ« tÄds fakts: RÄ«gÄ un citur tÄ zeme, kura apbÅ«vÄ“ta, bija aizaudzis purvs, nekÄdu vÄ“rtÄ«bu tÄ nesastÄdÄ«ja, bet tagad to grib izpÄrdot par pasakainu cenu.
Ko tÄlÄk? Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) visus šos gadus ceļ kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu zemei, attiecÄ«gÄs iestÄdes atļauj spekulÄciju ar zemi, kurai nemainÄ«ga vÄ“rtÄ«ba, kaut tÄ dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nenes augļus, nenoteic pašvaldÄ«bas pirmpirkuma tiesÄ«bas.
Un VZD zemi vÄ“rtÄ“ pÄ“c spekulatÄ«viem parametriem, nu tagad pÄrdos zemi nabagiem par spekulantu cenu. Ak, jÄ, tagad spekulantu nav, ir tikai bizness un krÄpšana ar likumu, kurus paši pieņem savÄm vajadzÄ«bÄm, kaut zemei zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm nav tirgus vÄ“rtÄ«bas, jo tÄ neko neražo. VÄ“rtÄ«bu zemei nosaka pÄ“c ienÄkumiem no tÄs trÄ«s gadu laikÄ, bet šeit nekÄdu ienÄkumu nav.
Valsts un pašvaldÄ«bas radÄ«ja problÄ“mu, un tÄm ir šÄ« problÄ“ma jÄatrisina, nevis kÄrtÄ“jo reizi spÄ«dzinÄt tautu un vest to bezizejÄ un izmisumÄ. Ja radÄ«tajai problÄ“mai pieiet valstiski un vairÄkuma interesÄ“s, risinÄjums ir pavisam vienkÄršs.
Proti, jÄpieņem likums par Civillikuma 968.panta nosacÄ«jumu atjaunošanu, jÄizbeidz Ä“ku, bÅ«vju un zemes zem tÄm dalÄ«tais Ä«pašums, nosakot, ka valsts un pašvaldÄ«ba ATPÄ’RK zemi no zemes Ä«pašniekiem par cenu, kÄdu noteiks, tas ir par kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu, kÄda ir šÄ«s zemes patiesÄ vÄ“rtÄ«ba, vai par cenu, par kÄdu zemes Ä«pašnieki to iegÄdÄjÄs, ievÄ“rojot, ka tÄ ienÄkumus nenes un nav vÄ“rtÄ“jama kÄ tirgus zeme (skat. iniciatÄ«vu ManaBalss.lv „Par piespiedu nomas zemes kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu”). Zemes Ä«pašnieka cenu valsts un pašvaldÄ«ba samaksÄ zemes Ä«pašniekiem un šo zemi nodod lietošanÄ dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem par attiecÄ«gu maksu – nomas maksu vai Ä«pašuma nodokļa maksu ar izpirkuma tiesÄ«bÄm. Zemes Ä«pašnieki aptuveni 20 gadus saņēma nomas maksu, kas jau pats par sevi vÄ“rtÄ“jams, ka zeme jau izpirkta. Un te valsts vara zemes Ä«pašnieku interesÄ“s uz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku rÄ“Ä·ina gatavo iedzÄ«vošanÄs likumu!
Ja likumu varas turÄ“tÄji un to taisÄ«tÄji nevÄ“lÄ“tos piesmiet, pazemot tautu, dzÄ«t no valsts ekonomiskÄ trimdÄ vÄ“l kÄdus 150 000, cita varianta nav kÄ tas, ka zemi izpÄ“rk solidÄri valsts un pašvaldÄ«ba vai dzÄ«vokļu Ä«pašnieki par saprÄtÄ«gu cenu.
JÄievÄ“ro, ka valsts noteikto zemes zem daudzdzÄ«vokļu mÄjÄm kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu nevarÄ“s apstrÄ«dÄ“t, jo tÄ attiecas uz nodokļiem un nodevÄm, tÄdēļ ir visas iespÄ“jas šai zemei noteikt atsevišÄ·u un reÄlu kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu. Protams, ja valsts noteiktu patieso zemes vÄ“rtÄ«bu, iespÄ“jams, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki par šÄdu cenu zemi zem mÄjas izpirktu paši, turklÄt nebÅ«tu vai reti bÅ«tu strÄ«di par zemes lielumu ap mÄju un kÄ tos sauc – bÅ«vnormatÄ«vos noteiktais vai funkcionÄli nepieciešamais zemes gabals.
Likumprojekta tÄlejošais mÄ“rÄ·is
MÅ«suprÄt, saistÄ«bÄ ar likumprojektu Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma tiesisko attiecÄ«bu privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigšanas likums par zemes piespiedu nomas izbeigšanu cienÄ«jamÄ Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa, ministriju attiecÄ«gie darbinieki, kuri saskaņoja šo likumprojektu, laikam ir sapratuši, vienojušies, kÄ viltÄ«gi padarÄ«t šo zemes izpirkuma procesu neiespÄ“jamu - dzÄ«vokļiem nostiprinÄt piespiedu nomas attiecÄ«bas, iedzÄ«t vÄ“l lielÄkos parÄdos, dzÄ«vokļus par parÄdiem atsavinÄt un dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem saglabÄt Ä«res tiesÄ«bas, kÄ dažkÄrt to dara bankas. „Mego projekts” gatavs.
Ne velti likuma taisÄ«tÄji Tieslietu ministrijÄ paši jau paredz, ka likums netiks izpildÄ«ts, ka zemi, varÄ“tu bÅ«t, izpirks apmÄ“ram 40% dzÄ«vokļu Ä«pašnieku, kÄ realizÄcijai paredz 7-8 miljonus, bet pÄrÄ“jiem 60% dzÄ«vokļu Ä«pašnieku zemes sagatavošanai izpirkumam naudu (vÄ“l 10-15 miljonus) nemaz nesola.
NÄ“, arÄ« šos procentus izpirkums nesasniegs, labi, ja 4%. Tad kÄda vajadzÄ«ba šo likumprojektu attiecinÄt uz 40%, ja šis likums ir par dalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanu, bet neko pamatÄ neizbeidz, un izmest 7-8 miljonus EUR?
Bet vai kÄds ir modelÄ“jis, noskaidrojis, ir paskaidrots, par cik patiesÄ«bÄ mÄjas un vai dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem bÅ«s likts izpirkt zemi un cik nevÄ“lÄ“sies pirkt un cik izpirks, kas patiesÄ«bÄ notiks ar tiem, kuri nespÄ“s maksÄt. PadzÄ«s no dzÄ«vokļiem, padarÄ«s par mūžīgiem parÄdniekiem ar soda procentiem, atņems dzÄ«vokļus? Ir pamats tÄdam minÄ“jumam.
Zemes zem mÄjÄm izpirkuma cena ir šaušalÄ«ga
Likuma 5.pants nosaka, ka dzÄ«vokļu Ä«pašnieki izpÄ“rkamo zemi izpÄ“rk par izpirkuma cenu, kuru veido izpÄ“rkamajÄ zemÄ“ ietilpstošo zemes vienÄ«bu vai zemes vienÄ«bu daļu kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu summa, kura tiek reizinÄta ar izpirkuma cenas korekcijas koeficientu 1,18. Katrs dzÄ«vokļa Ä«pašnieks maksÄ izpirkuma cenas daļu atbilstoši viņa dzÄ«vokļa Ä«pašuma sastÄvÄ ietilpstošÄs kopÄ«pašuma domÄjamÄs daļas apmÄ“ram. Izpirkuma cenas aprÄ“Ä·inÄšanai izmanto zemes vienÄ«bas vai zemes vienÄ«bas daļas kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu uz šÄ likuma 6. pantÄ minÄ“tÄ paziņojuma nosÅ«tÄ«šanas dienu. Un šÄ likuma kÄrtÄ«bÄ aprÄ“Ä·inÄtÄ izpirkuma cena nav apstrÄ«dama.
JÄjautÄ likumdevÄ“jiem – zemes Ä«pašnieks spekulÄcijas ceÄ¼Ä ieguva zemi par 10-20 reižu zemÄku cenu, kÄda ir noteikta tÄs kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba, tad kÄdēļ pirkuma cena nav tÄ, par kuru zemes Ä«pašnieks to ieguva, bet kadastrÄlÄ? Īpašniekam zaudÄ“jumu nebÅ«s! Nu nÄ“, likumu taisÄ«tÄji vai to priekšnieki, kuri varbÅ«t ir arÄ« zemes Ä«pašnieki, - kÄdēļ viņiem neiedzÄ«voties uz tautas rÄ“Ä·ina?
Koeficients 1,18 jau pÄ“c šodienas zemes zem mÄjas kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas dod iespÄ“ju aprÄ“Ä·inÄt aptuvenu izpÄ“rkamÄs zemes cenu, ja to sÄktu izpirkt jau šodien, kaut vÄ“l nav noteikts jaunais – vecais zemes apmÄ“rs katrai mÄjai. TomÄ“r tas dod pietiekamu priekšstatu – cik augsta bÅ«s nelaimes zemes cena šodien, bet nav zinÄms, cik tÄ bÅ«s paredzamajÄ 2020. gadÄ, kad sÄks iztirgot zemi. Un cik ilgi vilksies visu iesaistÄ«to pušu darbÄ«bas laiks? Ä»oti cÄ«tÄ«gi jÄizmodelÄ“ viss process, ja grib kaut ko saprast un iegÅ«t vai izteikt protestu, apstrÄ«dÄ“t. Jau šodien var lÄ“st, ka katram dzÄ«voklim zemes cena nebÅ«s mazÄka par 2-5 tÅ«kstošiem, ļoti ticam, ka vÄ“l vairÄk. 2020.gadÄ zemes izpirkuma cena var trÄ«skÄršoties. Nav grÅ«ti saprast, ka attiecÄ«gi nelielais mÄjas zemes apbÅ«ves gabals kopÄ visai mÄjai var izmaksÄt no 200 000 lÄ«dz 700 000 eiro.
Ja likuma radÄ«tÄjiem ir kaut nedaudz sirdsapziņas un izpratnes par dzÄ«vokļu Ä«pašnieku nabadzÄ«bu, šÄdu likumu netaisÄ«tu. Tas nestrÄdÄs.
MÄjÄm piesaistÄmÄs zemes lielums tiek noteikts aizmuguriski un nelikumÄ«gi
LasÄm likumprojekta 1.panta 3.punktu, kurÄ teikts kÄ piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma zemes gabals - zeme, uz kuras … atrodas piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma Ä“ka vai tÄ pilnÄ«bÄ vai daļēji sakrÄ«t ar privatizÄciju regulÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos noteikto dzÄ«vojamai mÄjai funkcionÄli nepieciešamo zemes gabalu.
Re, to pašu plÄno arÄ« MK Noteikumu projekts "PrivatizÄ“jamai dzÄ«vojamai mÄjai funkcionÄli nepieciešamÄ zemes gabala noteikšanas kÄrtÄ«ba", ka tie tiek izdoti saskaÅ†Ä ar likuma "Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo mÄju privatizÄciju" 28. panta ceturto daļu, tas ir, paliek tÄ pati zeme, kas jau ierÄdÄ«ta, samazinÄta netiek, plus jauni iespÄ“jamie piegriezumi, ko noteic likums un MK noteikumu projekts.
Redziet, ka jums, mums tiks piespiedu kÄrtÄ, aizmuguriski veidots jauns funkcionÄli nepieciešamais zemes gabals, nevis dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem nepieciešamais, apejot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses. Cik pašvaldÄ«ba gribÄ“s ierÄdÄ«t izpirkšanai lielu zemes gabalu, tik arÄ« ierÄdÄ«s – atkal likums pašvaldÄ«bai piešÄ·ir neierobežotas tiesÄ«bas, var lÄ“st, ka likums pašvaldÄ«bÄm piešÄ·ir korupcijas iespÄ“jas.
Zemes Ä«pašniekiem gan, ja …nevar tikt iekļauta funkcionÄli nepieciešamajÄ zemes gabalÄ … un to nav iespÄ“jams atstÄt zemes Ä«pašnieka lietošanÄ … pašvaldÄ«ba var lemt par attiecÄ«gÄs zemes turpmÄko izmantošanu, pirms tam noskaidrojot zemes Ä«pašnieka viedokli. Te jau arÄ« ir korupcijas apstÄkļu pazÄ«mes. Pašreiz likumprojekts paredz pašvaldÄ«bas, Valsts zemes dienesta un tiesu izpildÄ«tÄja darbÄ«bas aiz dzÄ«vokļu Ä«pašnieku muguras, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki kÄrtÄ“jo reizi tiek nostÄdÄ«ti fakta priekšÄ.
VietÄ“jÄ pašvaldÄ«ba (4.4.pants) izpÄ“rkamÄs zemes reÄ£istrÄ“šanai triju mÄ“nešu laikÄ no dienas, kad pÄ“dÄ“jais lÄ“mums par funkcionÄli nepieciešamÄ zemes gabala noteikšanu vai pÄrskatÄ«šanu konkrÄ“tajÄ kvartÄlÄ ir kļuvis neapstrÄ«dams, iesniedz Valsts zemes dienestam...
PašvaldÄ«bas jau šobrÄ«d spiež maksÄt par iekšpagalmiem, bÄ“rnu rotaļlaukumiem, auto stÄvvietÄm, sabrukušÄm bumbu patvertnÄ“m u.tml. zemi, kura dzÄ«vokļa Ä«pašniekam nav vajadzÄ«ga. Un nekÄdas mÄjai nepieciešamÄs funkcijas šÄ« zeme nenodrošina. Pat, ja dzÄ«vokļa Ä«pašniekam rotaļlaukumu un auto stÄvvietu nevajag, tik un tÄ bÅ«s jÄmaksÄ. Un DzÄ«vokļa Ä«pašuma likums arÄ« uzrakstÄ«ts tÄ, lai tie, kuriem ir vÄ“lme likt savu auto pagalmÄ, varÄ“tu pÄrbalsot tos, kuriem šÄda nasta nav vajadzÄ«ga. Atvainojos, kolektÄ«vais bardaks ar balsotÄju vairÄkumu strÄdÄ ideÄli.
Nu, lÅ«k, te mÄ“s redzam, ka dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem liek samierinÄties ar „veco, labo” kÄrtÄ«bu par zemes lielumu, gan piemin trÄ«s mÄ“nešu laiku, kad „lÄ“mums … kļuvis neapstrÄ«dams”. Kļuvis neapstrÄ«dams – jauna, moderna, neatšifrÄ“tÄ plÄ«vurÄ« iemontÄ“ta terminoloÄ£ija bez atšifrÄ“juma, kÄ un kad tas par tÄdu kļūst. KÄ var apstrÄ«dÄ“t likumÄ noteikto, ka lÄ“mumu sagatavo uz pastÄvošÄs kÄrtÄ«bas, prasÄ«bu pamata?
Bet likumÄ un MK noteikumos aizvien tiek piemÄ“rota vecÄ, patvaļīgi nomenklatÅ«ras amatpersonu izdomÄtÄ zemes apjoma terminoloÄ£ija – funkcionÄli nepieciešamais zemes gabals, kuru atkal piespiedu kÄrtÄ noteiks un pÄrmÄ“rÄ«s trešÄs personas, dabÄ«gi, kuras ir ieinteresÄ“tas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem „iesmÄ“rÄ“t” neatbilstošu zemes platÄ«bu, lai apliktu ar lielÄku nodokli, gÅ«tu lielÄkus ienÄkumus vai lai pievienotu starpgabalus, kuri mÄjai nav vajadzÄ«gi, zemi ar visiem ceļiem un apgrÅ«tinÄjuma bÅ«vÄ“m un liekajiem gabaliem, kaut nepÄrprotami, ka par sastrÄdÄtÄm nejÄ“dzÄ«bÄm un „liekiem” zemes gabaliem atbildÄ«ba jÄuzņemas valstij un pašvaldÄ«bai.
Nav tiesiski apiet dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses piedalÄ«ties zemes gabala lieluma apspriešanÄ un noteikšanÄ vai ļaut izmantot tÄdu, kÄdu nosaka bÅ«vnormatÄ«vi. BÅ«vnormatÄ«vos noteiktais zemes gabals var bÅ«t pat lielÄks nekÄ funkcionÄli nepieciešamais, bet tas nemaina situÄciju, jo visa zeme zem mÄjÄm un starp mÄjÄm var tikt izpirkta, ja risinÄjums bÅ«s cilvÄ“cÄ«gs attiecÄ«bÄ uz rakstÄ izteiktajiem priekšlikumiem, nosakot reÄlu zemes kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu.
PašvaldÄ«bu amatpersonu „apetÄ«te”, kÄ pierÄda daudzu gadu prakse, nav samÄ“rojama ar iedzÄ«votÄju vajadzÄ«bÄm un iespÄ“jÄm maksÄt izpirkuma cenu un zemes nodokli.
KÄdēļ zemes izpirkumu atliek uz pieciem gadiem?
Versijas ir dažÄdas. Viena – lai turpinÄtu spekulÄcijas ar zemi zem mÄjÄm un neatgriezeniski nostiprinÄtu alkatÄ«bas izpausmes un noteiktu augstÄku zemes izpirkuma cenu, kas paredzama 1,18 no kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas uz izpirkuma dienu.
Var nojaust, ka šÄ« likuma mÄ“rÄ·is ir nevis Civillikuma 968.panta taisnÄ«guma atjaunošana, bet drÄ«zÄk, lai galÄ«gi un neatgriezeniski nostiprinÄtu zemes Ä«pašnieku tiesÄ«bas uz piespiedu nomu un lai 7350 zemes Ä«pašnieki varÄ“tu dzÄ«t izmisumÄ 110 000 dzÄ«vokļu, vai parÄ“Ä·inot, ka Ä£imenÄ“ vidÄ“ji ir trÄ«s cilvÄ“ki – ar piespiedu nomu ir un tiks turpmÄk vÄ“l vairÄk spÄ«dzinÄti aptuveni 330 000 cilvÄ“ku, kuru daļa ir potenciÄlie ekonomiskie bÄ“gļi uz citÄm valstÄ«m, lai tiktu vaÄ¼Ä no šÄ«s verdzÄ«bas. TÄ jau šodien lielai daļai ir verdzÄ«ba un nepanesama nasta.
MÅ«suprÄt, likumprojekta izpilde (neizpilde) lÄ«dz 2020.gadam tiek atlikta ar viltu un tÄ«šu nodomu, lai nesatricinÄtu tautu, vÄ“lÄ“tÄjus uz nÄkamÄm vÄ“lÄ“šanÄm un lai esošo varu nepadzÄ«tu politiskajÄ mÄ“slainÄ“.
Likumprojekta terminoloÄ£ija samudžinÄta, sagroza likuma jÄ“gu
Šis likums ir pÄrbagÄts ar plaši saraibinÄtu terminoloÄ£iju, liekvÄrdÄ«bu un nekonsekvenci terminu pielietošanÄ. KÄds tam mÄ“rÄ·is? Nekompetence, viltÄ«ba lai sajauktu cilvÄ“kiem prÄtu?
PašvaldÄ«bu funkcionÄri savulaik ir izgudrojuši savdabÄ«gu mÄjÄm nepieciešamÄs apbÅ«ves gabala apzÄ«mÄ“jumu - funkcionÄli nepieciešamais zemes gabals, kad šÄ« „nepieciešamÄ«ba" domÄta, kÄ vairÄk žņaugt tautu, iekasÄ“t lielÄku nomas maksu vai šoreiz izpirkuma maksu, gÅ«t lielÄku Ä«pašuma nodokli.
"FunkcionÄli" un "nepieciešamais" (zemes gabals) - apzÄ«mÄ“jumi ir aplami un neloÄ£iski, savienoti kopÄ divi nesakarÄ«gi vÄrdi. PalÄ«gvÄrds "funkcionÄli" sabiezina krÄsas, es teiktu - muļķo tos cilvÄ“kus, kuriem domÄts šis likums un tÄ saturs lietošanai. Ja vienreiz ir bÅ«vniecÄ«bas likums un bÅ«vnormatÄ«vi, bÅ«vi piesaista zemei, tÄ arÄ« jÄsauc šÄ« zeme.
Piespiedu noma, zemes piespiedu noma vai funkcionÄli nepieciešamÄs zemes piespiedu noma, vai funkcionÄli nepieciešamÄs zemes noma, nomas lÄ«gums - neviena sakarÄ«ba neatbilst patiesÄ«bai. PiemÄ“ram, nomas lÄ«gums ir kaut kÄda fikcija, aplamÄ«ba - tas netiek noslÄ“gts CivillikumÄ noteikto nomas attiecÄ«bu ietvaros, tajÄ nav zemes lietošanas tiesÄ«bu, pirmpirkuma tiesÄ«bu, tajÄ nav noteikts nomÄt zemi uz vairÄkiem gadiem, tas ir Å…IRGÄ€ŠANÄ€S LĪGUMS, ko pieļauj valsts pret savu tautu.
LasÄm likumÄ lietotos terminus un redzam, ka visi punkti pilni ar liekvÄrdÄ«bu, ar pretstatiem, ar vienu un to pašu jÄ“dzienu samainÄ«šanu ar citiem vÄrdiem. TautÄ teiktu - nevis termini, bet vÄrdu putra.
1.p. 5.punkts skan - kopÄ«bas tiesÄ«ba izpirkt izpÄ“rkamo zemi, bet kÄdēļ nevar iztikt bez vÄrda izpÄ“rkamo? TÄpat 2.2. pants paredz mÄ“rÄ·i nodrošinÄt iespÄ“ju izbeigt piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma tiesiskÄs attiecÄ«bas un izveidot vienotu nekustamo Ä«pašumu Civillikuma 968.panta izpratnÄ“. KÄdēļ jÄnodrošina iespÄ“ja izbeigt piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma tiesiskÄs attiecÄ«bas, kad jÄsaka skaidri – izbeigt dalÄ«tÄ Ä«pašuma tiesiskÄs attiecÄ«bas … un bez liekvÄrdÄ«bas, ko satur vÄrdu kopa - izveidot vienotu nekustamo Ä«pašumu. Ja dalÄ«tÄs attiecÄ«bas izbeidz, tas arÄ« jau nozÄ«mÄ“ vienotu Ä«pašumu Civillikuma 968.panta izpratnÄ“.
3. pantÄ vÄrda daudzdzÄ«vokļu mÄjas dzÄ«vokļu Ä«pašnieki vietÄ jau tiek lietots termins Ä“kas dzÄ«vokļu Ä«pašnieki. Vai nav apjukums, uz kÄdu Ä«pašumu šis pants attiecas, ja zinÄms, ka deklarÄ“ties var jebkurÄ savÄ Ä«pašumÄ, Ä“kÄ, izbÅ«vÄ“t tajÄ dzÄ«vojamÄs telpas.
PantÄ par dzÄ«vokļu Ä«pašnieku un zemes Ä«pašnieku savstarpÄ“jo vienošanos norÄdÄ«ts, ka ciktÄl tas nav pretrunÄ šÄ likuma mÄ“rÄ·im … un … to izbeigšanai nav piemÄ“rojama šajÄ likumÄ noteiktÄ kÄrtÄ«ba. Sadaļa lasÄma un tulkojama divdomÄ«gi, jo kÄ tas ir – nevar bÅ«t pretrunÄ un nav piemÄ“rojama šajÄ likumÄ noteiktÄ kÄrtÄ«ba. Tad jÄjautÄ – izdomÄ nu - jÄievÄ“ro likums vai nav!
4.panta tekstÄ noteikts, ka, ja izpÄ“rkamÄ zeme pilnÄ«bÄ sakrÄ«t ar piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma zemes gabalu …šeit jau pazudis pat tas kritizÄ“tais mistiskais izgudrojums - „funkcionÄli nepieciešamais zemes gabals”, tÄlÄk tikai izpÄ“rkamÄ zeme, pazuduši vÄrdi piespiedu dalÄ«tÄ, bet otrÄ daÄ¼Ä ir dalÄ«tais Ä«pašums un klÄt vÄrds zeme, kas ir tas pats, kas Ä«pašums. Teikums krĚņuma pÄ“c? TrÅ«kst vienotas terminoloÄ£ijas tendences, teksts jÄlasa starp rindÄm, lai saprastu, kura terminoloÄ£ija uz ko attiecas.
TÄtad likumu rakstÄ«tÄji ir labi apguvuši likumu rakstÄ«šanas metodiku, lai to sarežģītu un padarÄ«tu nesaprotamu, vai likuma par maz, vÄ“l izstrÄdÄt noteikumus deleģē Ministru kabinetam, pašvaldÄ«bÄm - pieņemt lÄ“mumus, tad iesaista tiesu izpildÄ«tÄjus un Valsts zemes dienestu un nosaka pielikumus, paredz kopÄ«bas sapulces lÄ“mumus, kas, mÅ«suprÄt, bÅ«tu jÄdefinÄ“ vienÄ likumÄ.
Nav šaubu, ka šis funkcionÄli nepieciešamais jÄ“dziens rada strÄ«dus un neapmierinÄtÄ«bu no dzÄ«vokļu Ä«pašnieku puses, jo tas tiek palielinÄts pretÄ“ji bÅ«vnormatÄ«viem un nav pieņemams zemes Ä«pašniekiem, ja tas tiek samazinÄts. Zemes Ä«pašniekiem nav, kur likt atlikušo zemi. Kas to izpirks? Šo nastu piespiedÄ«s nomÄt vai izpirkt dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ko redzam no likumprojekta un MK noteikumu projekta. NejÄ“dzÄ«ba un netaisnÄ«ba!
PašvaldÄ«bas, jo sevišÄ·i RÄ«gas dome joprojÄm mÄ“tÄjas ar šiem funkcionÄlajiem zemes pleÄ·iem, aizvien piesviež jaunus no pašvaldÄ«bu fonda vai pat no privÄtÄ«pašniekiem, ja viņiem nav, kur likt atlikušo zemi. CilvÄ“ki RÄ«gas domei mÄ“Ä£ina Ä·epuroties pretÄ«, bet bez panÄkumiem. Ir gan daži precedenti, ka tiesa samazinÄja piesaistÄmo zemi zem mÄjas, bet tautai jau nav lÄ«dzekļu gadiem tiesÄties ar pašvaldÄ«bu.
ArÄ« Tieslietu ministrija savulaik sarakstÄ“ skaidroja – liekos zemes gabalus pieliksim klÄt dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem kÄ „funkcionÄli nepieciešamo” un tÄ tas jau redzams no šeit minÄ“tajiem varas aktiem.
Un nobeigumÄ. IesaistÄ«tÄs personas, valsts un pašvaldÄ«bu amatpersonas strÄdÄs vaiga sviedros, tÄ“rÄ“s miljonus, aizmuguriski, slepeni mÄ“rÄ«s, svÄ“rs un apsvÄ“rs, ko šiem tautas nabagiem piespiedu kÄrtÄ atdot, ko atņemt, kuram ko pielikt, un beigÄs atrodam – mÅ«su valsts un pašvaldÄ«bas gara darbus par zemi, par cenu, iemÄ“rÄ«šanu varat ņemt par pilnu, bet neņemt vÄ“rÄ un nepirkt, tas nekas, ka miljoni tiks izmesti nevis zemÄ“, bet gaisÄ.
Nav šaubu, Saeima likumu „labos”, bet nav ne mazÄko cerÄ«bu, ka to salabos, drÄ«zÄk samudžinÄs vÄ“l vairÄk, un ne jau pirmÄ reize, ka tÄdi likumbrÄÄ·i iet savu ceļu bez šÄ·Ä“ršÄ¼iem, kÄ tas notika ar likumprojektu 17.10.2012. Nr.90/TA-2066 (2012).
* DzÄ«vokļu Ä«pašnieku un Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bas „Ausma” valdes loceklis, jurists