Iesaki rakstu:

Latvijā 90. gados notika revolÅ«cija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistÄ«tas gan ar Ä“ku Ä«pašumu atdošanu bijušajiem Ä«pašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturÄ“šanas sistÄ“mu.

Mājokļu privatizācija noveda pie tā, ka dzÄ«vokļi pārvÄ“rtās par preci, ko valsts par sertifikātiem vai naudu pārdeva šajos dzÄ«vokļos dzÄ«vojošajiem. Taču te radās nopietna problÄ“ma: pÄ“rkot jebkuru preci (sevišÄ·i, ja šÄ« prece ir paredzÄ“ta ilgstošai lietošanai, kāds, protams, ir dzÄ«voklis), jums ir jābÅ«t preces pasei par tās tehnisko stāvokli. Bet ar dzÄ«vokļiem tā nebija, - iedzÄ«votāji saņēma to, kas katram bija, turklāt bez jebkāda novÄ“rtÄ“juma par to, kas šim mājoklim ir un kas bÅ«tu nepieciešams. Faktiski privatizācijas rezultātā dzÄ«vokļu Ä«pašnieki dabÅ«ja kaÄ·i maisā.

Otra problÄ“ma ir tā, ka privatizācijai sekoja arÄ« zem privatizÄ“tajām daudzdzÄ«vokļu Ä“kām esošÄs zemes iznomāšana. Ja zeme zem mājas piederÄ“ja valstij vai pašvaldÄ«bai, tad jaunās nomas attiecÄ«bas varÄ“ja noformÄ“t bez lielām grÅ«tÄ«bām. Bet, ja zeme piederÄ“ja privātÄ«pašniekiem (un tādu gadÄ«jumu bija samÄ“rā daudz!), radās grÅ«tÄ«bas.

Tās bija bÅ«tisks trÅ«kums likumā par zemes denacionalizāciju. Zemes Ä«pašniekiem un viņu mantiniekiem tika piedāvāta izvÄ“le – saņemt atpakaļ viņiem iepriekš piederošo zemi vai lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu zemes gabalu bez apgrÅ«tinājuma bÅ«ves veidā, vai kompensāciju par zemi sertifikātu veidā.

Jāuzsver, ka Latvija bija vienÄ«gā valsts Eiropas SavienÄ«bā, kas denacionalizācijas ietvaros piedāvāja bijušajiem Ä«pašniekiem atdot zemi zem daudzdzÄ«vokļu mājām, visās pārÄ“jās valstÄ«s Ä«pašniekiem šÄdos gadÄ«jumos tika piešÄ·irts lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs zemesgabals vai kompensācija. Un šis Latvijas Saeimas pieņemtais lÄ“mums noveda pie daudzām problÄ“mām.

Daudzi zemes Ä«pašnieki izvÄ“lÄ“jās saņemt atpakaļ bijušos zemes gabalus. Zem mājām esošo zemju Ä«pašnieki to gluži leÄ£itÄ«mi pieņēma kā pastāvÄ«gu ienākumu avotu, jo tika nolemts, ka zemes noma ir obligāta. Bet, kad nomas maksa sāka strauji celties, tika pieņemts likums, kas noteica nomas maksas griestus dubultas zemes nodokļa likmes apmÄ“rā. Tolaik nodoklis par zemi zem daudzdzÄ«vokļu Ä“kām bija 1,5% no kadastra vÄ“rtÄ«bas, tas ir, maksimālā nomas maksa bija 3% no kadastra vÄ“rtÄ«bas.

VÄ“lāk sākās vÄ“l viens svarÄ«gs process: zemi zem mājām sāka aktÄ«vi uzpirkt uzņēmumi, kas saprata, ka lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r tiks atrisināta dalÄ«tā Ä«pašuma problÄ“ma (un mÅ«su birokrātijas apstākļos viss tiek risināts ļoti lÄ“ni!), nomas maksa par zemes izmantošanu bÅ«s lielisks ienākumu avots bez Ä«pašÄm darbaspÄ“ka izmaksām. PÄ“dÄ“jos gados ir notikusi masveida zemes Ä«pašumu tālākpārdošana, kā rezultātā tas ir koncentrÄ“jies aptuveni desmit lielu uzņēmumu rokās.

NemitÄ«gas zemes un dzÄ«vokļu Ä«pašnieku cīņas dēļ likums tika daudzkārt mainÄ«ts. Rezultātā tas ir novedis pie tā, ka šobrÄ«d regulÄ“jums bÅ«tÄ«bā nepastāv. Patlaban zem daudzdzÄ«vokļu mājas esošÄs zemes nomu nosaka abu pušu vienošanās, bet, ja tāda netiek panākta, jautājums tiek skatÄ«ts tiesā.

DalÄ«tā Ä«pašuma problÄ“mas risinājuma meklÄ“jumus valsts uzlika uz daudzdzÄ«vokļu māju Ä«rnieku pleciem - tika pieņemts likums, kas uzliek dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem pienākumu izpirkt zemi no Ä«pašniekiem. Bet šeit atkal rodas problÄ“ma: ja jums ir jāiegādājas zemes gabals, piemÄ“ram, zem 100 dzÄ«vokļu Ä“kas, tad jārÄ“Ä·inās ar to, ka daļai dzÄ«vokļu Ä«pašnieku tam vienkārši nebÅ«s naudas... Un ar kredÄ«tiem, Ä«paši kredÄ«tiem ar atvieglotiem nosacÄ«jumiem, viss nav tik vienkārši.

Domāju, ka pašreizÄ“jā situācijā bÅ«tu pareizi zemes izpirkšanu no tās Ä«pašniekiem uzticÄ“t pašvaldÄ«bām. Tas ļautu pašvaldÄ«bām, pirmkārt, koncentrÄ“t savās rokās konkrÄ“tajā administratÄ«vajā teritorijā esošo zemi. Kas ir loÄ£iski, jo zemes noma kļūtu par pastāvÄ«gu ienākumu avotu pašvaldÄ«bām. Un šie lÄ«dzekļi - kas ir ļoti svarÄ«gi! - varÄ“tu nodrošināt vismaz minimālu dzÄ«vojamā fonda uzturÄ“šanu. Turklāt šajā gadÄ«jumā nomas maksa nekļūtu par tik milzÄ«gu slogu nomniekiem.

ŠÄ«s pašvaldÄ«bu zemes iegādes programmas izmaksas svārstās robežās no 180 lÄ«dz 280 miljoniem eiro. Tā nav tik liela nauda, ​​turklāt zemes izpirkšana nenotiktu uzreiz. VarÄ“tu izstrādāt dažādus finanšu instrumentus, ļaut samaksāt naudu noteiktā laika periodā vai emitÄ“t obligācijas. ŠÄda pieeja atvieglotu slogu tiem cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo mājās, kas uzceltas uz privātās zemes. Un tas dotu iespÄ“ju pašvaldÄ«bām risināt jautājumus, kuriem, šÄ·iet, nav tieša sakara ar dalÄ«to Ä«pašumu, piemÄ“ram, stāvlaukumu ierÄ«košana pie mājām, atkritumu konteineru vietu izbÅ«ve (ar to ir lielas problÄ“mas, jo bieži vien vienkārši nav vietas, kur novietot konteinerus). Un, visbeidzot, tas atrisinātu problÄ“mu ar bezsaimnieka zemes gabaliem, kas atrodas starp mājām.

PašvaldÄ«bu investÄ«cijas zemes Ä«pašumā vienkāršotu daudzu jautājumu risināšanu un, galvenais, atvieglotu cilvÄ“kiem dzÄ«vi. Taču pagaidām izvÄ“lÄ“ts cits ceļš. Un vienÄ«gais, kas šo ceļu atšÄ·ir no parastās zemes nomas, ir nosacÄ«jums - ja dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nolemj pirkt zemi zem mājas, zemes Ä«pašnieks viņiem nevar atteikt šo iespÄ“ju. Tāpat ir noteikts, ka zemes gabala cena nevar bÅ«t augstāka par tā kadastrālo vÄ“rtÄ«bu. Bet arÄ« tas var novest pie jauniem sarežģījumiem.

ŠobrÄ«d diemžēl jākonstatÄ“, ka tiesÄ«bu un normatÄ«vo aktu lÄ«menÄ« dalÄ«tā Ä«pašuma problÄ“ma it kā ir atrisināta, taču praksÄ“ risinājuma nav, kas arÄ« turpmāk radÄ«s daudzas problÄ“mas.

Esmu pārliecināts, ka šÄ«s problÄ“mas var un vajag risināt Latvijas parlamentā. Bet tikai ar vienu nosacÄ«jumu, - ka to darÄ«s deputāti, kuri zina un prot to darÄ«t un, galvenais, kuriem mÅ«su valsts iedzÄ«votāju intereses ir pirmajā vietā!