Darba anihilizÄcija
Arturs PriedÄ«tis · 28.04.2017. · Komentāri (23)Saprotams, nekas negaidÄ«ts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principÄ bija sagaidÄms. Tiekamies ar prognozÄ“jamu jauninÄjumu. Labi ir zinÄms, ka stulbeņu un neliešu darbÄ«bÄ ir iespÄ“jami visdažÄdÄkie jauninÄjumi. SaskarsmÄ“ ar stulbeņu un neliešu darbÄ«bu vienmÄ“r ir jÄbÅ«t gatavam tikties ar visdažÄdÄkÄ veida stulbÄ«bÄm un nelietÄ«bÄm. Stulbeņiem un neliešiem piemÄ«t stulbuma un nelietÄ«bu neierobežotas oriÄ£inalitÄtes potenciÄls. DrÄ«kst paslavÄ“t – Ä£eniÄls potenciÄls!
Stulbeņu un neliešu stulbÄ«bu un nelietÄ«bu Ä£eniÄlÄ izdoma nepazÄ«st ierobežojumus. Stulbeņu un neliešu apziņa visu interpretÄ“ savÄdÄk nekÄ garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«go cilvÄ“ku apziņa. Stulbeņu un neliešu apziņa visu pasniedz stulbÄ veidÄ un nelietÄ«gÄ veidÄ. Pie mums stulbeņu un neliešu apziņas svarÄ«gs panÄkums ir valsts krahs - haoss, totÄla bezatbildÄ«ba un totÄla nesodÄmÄ«ba, stulbÄ«bu un nelietÄ«bu plÅ«di.
MÅ«su stulbeņu un neliešu jauninÄjums ir darba anihilizÄcija. Šis latÄ«nisms apzÄ«mÄ“ pilnÄ«gu iznÄ«cinÄšanu. LatÄ«nisms ir semantiski piemÄ“rots situÄcijai. Tas nav ikdienišÄ·s jÄ“dziens. JÄ“dzienu „anihilizÄcija” lieto Ä«pašos gadÄ«jumos. Tie ir gadÄ«jumi, kad kaut ko vÄ“lÄs iznÄ«cinÄt tÄdÄ mÄ“rÄ, lai pÄ“c iznÄ«cinÄšanas nekas nesaglabÄtos cilvÄ“ku atmiÅ†Ä un cilvÄ“ki par to aizmirstu uz mūžīgiem laikiem.
ValdošÄs kliÄ·es stulbeņu un neliešu darba anihilizÄcija ir šaušalÄ«ga rÄ«cÄ«ba. Par to nevar bÅ«t ne mazÄko šaubu. ValdošÄ kliÄ·e iznÄ«cina darba metafiziku – darba pirmpamatus. TÄdas rÄ«cÄ«bas rezultÄtÄ darbs kÄ Ä«sts darbs izbeidz pastÄvÄ“t. CilvÄ“ki aizmirst, kas ir Ä«sts darbs. Īsta darba vietÄ pie mums rodas darba parodija – izkropļota ÄrÄ“jÄ lÄ«dzÄ«ba Ä«stam darbam.
PastÄv darba filosofija. TÄ ir pazÄ«stama katram garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gam cilvÄ“kam. Katrs garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gs cilvÄ“ks ir darba filosofs. SaskaÅ†Ä ar šo filosofiju katrs garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gs cilvÄ“ks apzinÄs, ko viņam nozÄ«mÄ“ darbs un kÄ viņam ir jÄizpilda darbs.
Darbs ir cilvÄ“ka dzÄ«ves fundamentÄls lÄ«dzeklis. CilvÄ“ks bez darba nevar pastÄvÄ“t. To akcentÄ“ darba filosofija. Darbs vienmÄ“r ir mÄ“rÄ·tiecÄ«ga darbÄ«ba. Darba mÄ“rÄ·is ir cilvÄ“ku vajadzÄ«bu apmierinÄšana. Sastopamas individuÄlÄs vajadzÄ«bas un kolektÄ«vÄs (sabiedrÄ«bas) vajadzÄ«bas. Rietumu civilizÄcijÄ un tajÄ skaitÄ LatvijÄ jÄ“dziens „darbs” asociÄ“jÄs ar kolektÄ«vo vajadzÄ«bu apmierinÄšanu. CilvÄ“ks veic darbu sabiedrÄ«bas labÄ. Rietumu civilizÄcijÄ darbs ir sociÄls pasÄkums.
Darbam ir materiÄlais aspekts, morÄlais aspekts un garÄ«gais aspekts. CilvÄ“ks par darbu saņem materiÄlo atlÄ«dzÄ«bu. CilvÄ“ks veic darbu morÄli atbildÄ«gi. Darbs savÄ varÄ pÄrņem cilvÄ“ka prÄtu, garu, gribu. CilvÄ“ks pievÄ“ršas darbam ar sirdi un dvÄ“seli. CilvÄ“ks bez darba nÄ«kuļo, garÄ«gi un fiziski strauji izdziest. Bez darba viņam ir liegta darba auglÄ«guma sajÅ«ta, kas ir viena no vispatÄ«kamÄkajÄm sajÅ«tÄm. Darbs ir cilvÄ“ka laime. Bez darba nevar bÅ«t laimÄ«ga dzÄ«ve. Tam, kurš mÄ«l darbu, nav vajadzÄ«gs meklÄ“t laimi izklaides „tusiņos”.
Darba filosofijÄ ietilpst noteiktas prasÄ«bas ražošanas attiecÄ«bÄm. Ražošanas attiecÄ«bas vienmÄ“r balstÄs uz noteiktÄm prasÄ«bÄm starp darba devÄ“ju un darba ņēmÄ“ju.
Rietumu civilizÄcijÄ dominÄ“ neformÄla prasÄ«ba darbu veikt ar simtprocentÄ«gu atdevi visos attiecÄ«gÄ darba parametros. Darba visi uzdevumi tiek veikti ar simtprocentÄ«gu profesionÄlo atdevi un simtprocentÄ«gu morÄlo atbildÄ«bu. CilvÄ“ks veic darbu maksimÄli atbilstoši savÄm spÄ“jÄm un maksimÄli atbilstoši darba uzdevumiem.
Pieņemot darbÄ un veicot darbu, tÄdas prasÄ«bas ir pašas par sevi saprotamas arÄ« pie mums LatvijÄ. Darba devÄ“js un darba ņēmÄ“js automÄtiski saprot, ka darbs tiks veikts bez jebkÄdÄm atlaidÄ“m. Vienojoties par atalgojumu, abas puses automÄtiski saprot, ka darba alga tiek maksÄta par godÄ«gi veikto darbu bez jebkÄdÄm atlaidÄ“m. Ražošanas attiecÄ«bas nav iespÄ“jamas bez darba devÄ“ja un darba ņēmÄ“ja savstarpÄ“jÄs uzticÄ«bas.
ValdošÄs kliÄ·es stulbeņi un nelieši ir sÄkuši šaušalÄ«gi iznÄ«cinÄt gan darba metafiziku, gan ražošanas attiecÄ«bas. Tiek iznÄ«cinÄta darba cilvÄ“ciskÄ vÄ“rtÄ«ba un darba sociÄlÄ vÄ“rtÄ«ba. TÄ vietÄ rodas cilvÄ“ciski un sociÄli anormÄls priekšstats par darbu. Notiek darba kÄ cilvÄ“ka un sabiedrÄ«bas kardinÄla komponenta degradÄcija un deÄ£enerÄcija.
TÄtad atkal tiekamies ar mÅ«smÄjÄs labi pazÄ«stamiem procesiem. Tiekamies ar stulbeņu un neliešu jauninÄjumiem šajos lieliskajos procesos.
DegradÄcijÄ un deÄ£enerÄcijÄ priekšzÄ«mi demonstrÄ“ Valsts prezidents un viņa kanceleja. No „valsts galvas” neatpaliek ministrijas, LTV, valsts iestÄdes.
Darba anihilizÄcijas piemÄ“rÄ minÄ“šu tikai Valsts prezidenta un viņa kancelejas sastrÄdÄto. KÄ nekÄ „valsts galvas” priekšzÄ«me ir autoritatÄ«vÄkÄ priekšzÄ«me jebkurÄ aspektÄ. TurklÄt „valsts galvas” priekšzÄ«mi kÄpina viņa pieredze laulÄ«bas pÄrkÄpšanÄ, pupuÄ·u pÄ“tniecÄ«bÄ par armijas naudu, sulaiņa pakalpojumu sniegšanÄ vietÄ“jiem parvÄ“nijiem šeihu klÄtbÅ«tnÄ“ un bez šeihu klÄtbÅ«tnes, veiklÄ«bÄ sevi uzturÄ“t un Ä£imeni uzturÄ“t ar 283 eiro mÄ“nesÄ«.
Darba anihilizÄcija izpaužas grandiozajÄs blÄ“dÄ«bÄs ar valsts darbinieku atalgojumu. PirmajÄ brÄ«dÄ« varbÅ«t ir neizpratne: „KÄ tas var bÅ«t, ka atalgojums iznÄ«cina darbu?” Diemžēl tas tÄ var bÅ«t. Grandiozas blÄ“dÄ«bas ar atalgojumu var iznÄ«cinÄt darba metafiziku un ražošanas attiecÄ«bas.
Faktiski viss risinÄs vienkÄrši. Viss risinÄs vienkÄrši, bet sekas ir drausmÄ«gas. AtkÄrtoju: tiek iznÄ«cinÄta darba cilvÄ“ciskÄ vÄ“rtÄ«ba un darba sociÄlÄ vÄ“rtÄ«ba. MÅ«su valdošÄs kliÄ·es stulbeņi un nelieši ciniski iznÄ«cina svÄ“tus komponentus cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“. To viņi dara bez bailÄ“m no latviešu tautas nosodÄ«juma. Viņi apzinÄs nosodÄ«juma neiespÄ“jamÄ«bu. Latviešu tauta nav spÄ“jÄ«ga padzÄ«t stulbeņus un neliešus no valsts iestÄdÄ“m. Tautai nav nekÄdas politisko kadru rezerves. TÄ ir spÄ“jÄ«ga vienÄ«gi nomainÄ«t ar citiem stulbeņiem un neliešiem. Ne reti vÄ“l lielÄkiem stulbeņiem un neliešiem. To cietsirdÄ«gi pierÄdÄ«ja „oligarhu” nomaiņa ar vienotÄs vienotÄ«bas šarlatÄniem, pseidozinÄtniekiem, tautas „putnu biedÄ“kļiem”, „sarkanmatainajÄm tumsonÄ«bÄm”, „viņķeliskajiem deÄ£enerÄtiem”. CietsirdÄ«gi pierÄdÄ«ja „suņu bÅ«das” panÄkumi vÄ“lÄ“šanÄs. Pašlaik to pierÄda „bordÄniešu” noziedznieku bandas atbalstÄ«šana viņu nekaunÄ«gajÄ dÄ«dzÄ«bÄ uz politisko varu.
Daži Ä«sti žurnÄlisti ir uzzinÄjuši par ievÄ“rojamu summu sadalÄ«šanu valsts iestÄdÄ“s piemaksÄs, naudas balvÄs, prÄ“mijÄs, maskÄ“joties it kÄ ar labiem darba panÄkumiem 2016. gadÄ. IevÄ“rojamas summas tiek sadalÄ«tas arÄ« RÄ«gas pilÄ«.
IevÄ“rojamÄs summas nav galvenais. TÄs var nenosaukt. Galvenais ir ievÄ“rojamo summu sadalÄ«šanas oficiÄlais pamatojums finansu dokumentos. OficiÄlajÄ pamatojumÄ vistiešÄkajÄ formÄ atspoguļojÄs darba anihilizÄcija. OficiÄlais pamatojums ir nepÄrprotama darba iznÄ«cinÄšana.
Fragmenti no RÄ«gas pils dokumentiem ir publicÄ“ti. Tie attiecÄs uz Raimonda VÄ“joņa bijušÄs biroja vadÄ«tÄjas, tagadÄ“jÄs kancelejas vadÄ«tÄja vietnieces Egitas Kazekas saņemtajÄm summÄm.
TomÄ“r nosaukšu saņemtÄs summas papildus aptuveni 2300 eiro lielajai pamatalgai : 1) „2016.gada 24.oktobrÄ« noteikta un oktobrÄ« aprÄ“Ä·inÄta naudas balva 2632,31 eiro (pirms nodokļu ieturÄ“šanas)”; 2) „2016.gada 12.oktobrÄ« noteikta un par darbu 2016.gada oktobrÄ« aprÄ“Ä·inÄta piemaksa 701,95 eiro (pirms nodokļu ieturÄ“šanas)”; 3) „2016.gada 12.oktobrÄ« noteikta un par darbu 2016.gada novembrÄ« aprÄ“Ä·inÄta piemaksa 1278,55 eiro (pirms nodokļu ieturÄ“šanas)”; 4) „2016.gada 28.decembrÄ« noteikta un decembrÄ« aprÄ“Ä·inÄta prÄ“mija 1974,23 eiro (pirms nodokļu ieturÄ“šanas)”; 5) „2016.gada 12.oktobrÄ« noteikta un par darbu 2016.gada decembrÄ« aprÄ“Ä·inÄta piemaksa 1579,39 eiro (pirms nodokļu ieturÄ“šanas)”; 6) „no 2017.gada 0l.janvÄra lÄ«dz 2017.gada 31.martam noteikta piemaksa un pirms nodokļu ieturÄ“šanas aprÄ“Ä·inÄts janvÄrÄ« - 1052,92 eiro, februÄrÄ« - 1052,92 eiro, martÄ - 1052,92 eiro”.
OficiÄlais pamatojums attiecÄ«gajÄm (1.-6.) summÄm ir šÄds: 1) „par Valsts prezidenta un viņa kundzes Ä«stenoto patronÄžu projektu plÄnošanu, organizÄ“šanu, koordinÄ“šanu un sekmÄ«gu Ä«stenošanu (!?), veicot uzticÄ“tos pienÄkumus paaugstinÄtas darba intensitÄtes apstÄkļos (!?)”; 2) „par personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu (!?), kÄ arÄ« darba intensitÄti (!?) un paveiktÄ darba kvalitÄti (!?), plÄnojot un koordinÄ“jot kultÅ«ras un sabiedrisku (!?) valstiska un starptautiska mÄ“roga projektus”; 3) „par papildu darbu (!?) un personÄ«go iniciatÄ«vu un ieguldÄ«jumu (!?), kÄ arÄ« darba intensitÄti (!?) un paveiktÄ darba kvalitÄti (!?), plÄnojot un koordinÄ“jot kultÅ«ras un sabiedrisku (!?) valstiska un starptautiska mÄ“roga projektus”; 4) „par darbu 2016.gadÄ atbilstoši darba izpildes novÄ“rtÄ“šanas rezultÄtiem (!?)”; 5) „par papildu darbu (!?) personÄ«go iniciatÄ«vu (!?) un ieguldÄ«jumu (!?), kÄ arÄ« darba intensitÄti (!?) un paveiktÄ darba kvalitÄti (!?), plÄnojot un koordinÄ“jot kultÅ«ras un sabiedrisku (!?) valstiska un starptautiska mÄ“roga projektus”; 6) pamatojums par piemaksÄm 2017.gada pirmajos mÄ“nešos kancelejas sagatavotajÄ dokumentÄ nav sniegts.
KÄ redzam, viss risinÄs vienkÄrši. JÄprot ir skaisti pamatot nelietÄ«bu, un ar to pietiek. PiešÄ·irto dÄsno summu pamatojums ir klaja demagoÄ£ija, atrunÄšanÄs priekš muļķiem, cenšanÄs nelietÄ«bu nomaskÄ“t ar melÄ«giem apgalvojumiem. Ne velti „lÄ«dz šim VÄ“joņa kancelejas vadÄ«tÄjs ir atteicies atklÄt Kazekas darba lÄ«guma nosacÄ«jumus, to pamatojot ar apgalvojumu, ka „informÄcijai, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarÄ ar darba vai dienesta pienÄkumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informÄcijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tinÄt iestÄdes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumÄ«gajÄm interesÄ“m, ievÄ“rojot InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamÄ«ba””. Tas ir žurnÄlista komentÄrs, publicÄ“jot fragmentus no Valsts prezidenta kancelejas sagatavotÄ dokumenta. Kancelejas vadÄ«tÄjs SalnÄjs klusÄ“; suns zina, ko Ä“dis. ŠÄ« idioma pie mums ir ļoti aktuÄla.
DemagoÄ£ijas autori apzinÄti ignorÄ“ pašas par sevi saprotamas nostÄdnes. Pats par sevi ir saprotams, ka darba uzdevumu vajag „sekmÄ«gi Ä«stenot”, darbÄ var bÅ«t „paaugstinÄtas darba intensitÄtes apstÄkļi”, darbÄ ir jÄiegulda „iniciatÄ«va”, darbs ir jÄveic „intensÄ«vi”, darbÄ ir jÄsasniedz „kvalitÄte” utt., u.tml.
Pats par sevi ir saprotams, ka darba alga ir samaksa par teicami veiktu darbu, strÄdÄjot intensÄ«vi, ar iniciatÄ«vu un sasniedzot vajadzÄ«go kvalitÄti. PiemaksÄm, naudas balvÄm, prÄ“mijÄm nav nekÄda pamata, jo jaunkundze Kazeka ir elementÄri veikusi savu darbu. VienÄ«gi ir attaisnojama piemaksa par „papildu darbu”. TomÄ“r arÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ pamatojums ir aizdomÄ«gs un nevieš uzticÄ«bu. Tas tÄ nebÅ«tu, ja pamatojumÄ bÅ«tu minÄ“ts tikai papildus darbs, par ko pienÄkas piemaksa. TaÄu pamatojumÄ ietverta arÄ« visa pÄrÄ“jÄ klajÄ demagoÄ£ija.
Darba iznÄ«cinÄšana konkrÄ“ti izpaužas klajajÄ demagoÄ£ijÄ. TÄ vedina secinÄt par iespÄ“ju darbu veikt pavirši, daļēji, nekvalitatÄ«vi, bezatbildÄ«gi, bez iniciatÄ«vas, bez intensitÄtes. TÄpat vedina secinÄt par iespÄ“ju algu saņemt par sliktu darbu. TÄdai stulbai un nelietÄ«gai attieksmei pret darbu ir graujošas sekas. TÄdas stulbas un nelietÄ«gas attieksmes rezultÄtÄ tiek iznÄ«cinÄta darba cilvÄ“ciskÄ vÄ“rtÄ«ba un darba sociÄlÄ vÄ“rtÄ«ba.
ValdošÄ kliÄ·e (plašÄk - latviešu inteliÄ£ence) pÄ“cpadomju gados ir gandrÄ«z visu iznÄ«cinÄjusi. GrÅ«ti ir pateikt, kas vÄ“l nav iznÄ«cinÄts. IznÄ«cinÄta ir rÅ«pniecÄ«ba, lauksaimniecÄ«ba, zvejniecÄ«ba, augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba, vidÄ“jÄ profesionÄlÄ izglÄ«tÄ«ba, žurnÄlistika, veselÄ«bas aizsardzÄ«ba, pensiju sistÄ“ma. IznÄ«cÄ«bai ir pakļauta Ä£imene, laulÄ«ba, zinÄtne, mÄksla, daiļliteratÅ«ra, vispÄrÄ“jÄ izglÄ«tÄ«ba. Par iznÄ«cinÄto valsts suverenitÄti, patriotismu, lojalitÄti, pilsonisko saliedÄ“tÄ«bu vispÄr nav vÄ“rts atgÄdinÄt. TÄ ir pÄrÄk sÄpÄ«ga tÄ“ma. Tikpat sÄpÄ«ga tÄ“ma kÄ latviešu tautas vÄ“rtÄ«gÄkÄs daļas aizbraukšana un tautas izmiršana.
Tagad ir pienÄkusi kÄrta darba iznÄ«cinÄšanai. Bet tas ir ievÄ“rojami svarÄ«gÄks lÄ«menis nekÄ ekonomikas nozaru un tik tikko minÄ“tÄ visa pÄrÄ“jÄ iznÄ«cinÄšana. Bez darba vispÄr izbeidzÄs etnosa kultÅ«ras virzÄ«ba. Bez darba, neprasmes un nevÄ“lÄ“šanÄs godÄ«gi strÄdÄt, cilvÄ“ki atgriežas mÄ“rkaÄ·u lÄ«menÄ«, no kura mÄ“rkaÄ·iem izdevÄs izrauties cilvÄ“ku lÄ«menÄ«, pateicoties darbam (tas nav tikai Engelsa viedoklis). Latviešu valdošÄ kliÄ·e cementÄ“ mÄ“rkaÄ·Ä«gu mežonÄ«bu LatvijÄ.
PagaidÄm darbs tiek iznÄ«cinÄts inteliÄ£ences nodarbinÄtÄ«bas segmentÄ (valsts institÅ«cijÄs). InteliÄ£ence tiek pieradinÄta dzÄ«vot bez Ä«sta darba un pieradinÄta saņemt algu par nepilnvÄ“rtÄ«gi veikto darbu. InteliÄ£ences Ä«stÄ darba piekritÄ“jiem LatvijÄ vairs nav vietas, ja viņi nevÄ“lÄs kļūt sociÄlie dzÄ«vnieki un nevÄ“lÄs lepoties ar mÄ“rkaÄ·a statusu. To ir panÄcis valdošÄs kliÄ·es stulbums un nelietÄ«ba.
NeapšaubÄmi, darba iznÄ«cinÄšana nesÄkÄs RÄ«gas pilÄ« vai kÄdÄ citÄ valdÄ«bas Ä“kÄ. Darba iznÄ«cinÄšana sÄkÄs Bruņinieku namÄ, valdošajai kliÄ·ei „sakÄrtojot” sev vajadzÄ«gos likumus. KonkrÄ“ti „Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumu”. Tas stÄjÄs spÄ“kÄ 2010.gada 1.janvÄrÄ« un pÄ“c tam ir vairÄkkÄrt „uzlabots”. Ne velti paši valdošÄs kliÄ·es stulbeņi un nelieši publiski lielÄs par sava „darba” atbilstÄ«bu Saeimas pieņemtajiem likumiem.