Iesaki rakstu:

Satversmes aizsardzÄ«bas birojs (SAB) jebkādu informāciju par saviem darbiniekiem cenšas slÄ“pt, tikmÄ“r vairāki ar drošÄ«bas iestādi saistÄ«ti neformāli informācijas avoti Pietiek ir apliecinājuši, ka pagājušÄ gada beigās darbu SAB ir nācies pamest biroja visskandalozākajam darbiniekam Aigaram Sparānam. Kā liecina Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija Sparāns pagājušÄ gada 28. decembrÄ« „brÄ«vprātÄ«gā piespiedu kārtā” ir devies izdienas pensijā un pašlaik, cik zināms, mÄ“Ä£ina iekārtoties jaunā darbā iekšlietu struktÅ«rās.

Nu jau bijušais SAB darbinieks pÄ“dÄ“jos piecpadsmit gados ir pieminÄ“ts saistÄ«bā ar veselu virkni publiski skandālu, taču visslavenākā ir viņa „nejaušÄ atgadÄ«šanās” toreizÄ“jā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā 2007. gada 21. maijā "nejauši gadÄ«jās". Kā tieši tas notika, kā tieši izmeklÄ“tājiem izdevās "nepamanÄ«t" acÄ«mredzamus faktus un kā tieši jau toreiz SAB darbinieka paglābšanai tika izmantota atsauce uz valsts noslÄ“pumu, - Pietiek šodien publicÄ“ apjomÄ«gu fragmentu no grāmatas Cits Ä·Ä“Ä·is: zem likumÄ«gā „jumta”, kurā aprakstÄ«ti šie notikumi:

1965. gada 20. aprÄ«lÄ« dzimušajam SAB darbiniekam Aigaram Sparānam aizvadÄ«tajos gados ar veselu ādu ir izdevies izsprukt daudzās nopietnās situācijās. Neapšaubāmi plašÄk zināmā no tām ir kādreizÄ“jā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšana 2007. gada 21. maijā, kad, muitniekam iekāpjot savā zilajā Subaru pie viņa darbavietas, ar mobilā telefona palÄ«dzÄ«bu tiek iedarbināts viņa automašÄ«nai piestiprināts spridzeklis.

Pats jau tolaik pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tais - pie šiem vÄ“rtÄ“jumiem un to izcelsmes vÄ“l atgriezÄ«simies - muitnieks paliek dzÄ«vs, taču sprādziens ir pietiekami pamatÄ«gs, lai aši salasÄ«tos pamatÄ«gs ļaužu pÅ«lis. Un tāda nu ir A. Sparāna mūžīgās ieÄ·Ä“pāšanās nolemtÄ«ba, ka „interesentu” pulkā tiek sazÄ«mÄ“ts arÄ« viņš - turklāt cilvÄ“ks, kas viņu atpazÄ«st, nebaidās par šo faktu paziņot arÄ« tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m.

SākotnÄ“ji presÄ“ par to parādās neoficiāla informācija, un vÄ“l pÄ“cāk Satversmes aizsardzÄ«bas biroja direktors Jānis Kažociņš, „atbildot” uz jautājumu, kā tad tieši viņa vadÄ«tās iestādes darbinieks A. Sparāns nonāca V. Vaškeviča automašÄ«nas uzspridzināšanas vietā 2007. gada maijā nekavÄ“joties pÄ“c sprādziena, cÄ«tÄ«gi izliekas - viņš vispār lāga nesaprotot, par ko runa.

„InformÄ“jam, ka SAB kompetencÄ“ saskaņā ar spÄ“kā esošo likumdošanu nevar bÅ«t un nekad nav bijusi krimināllieta par Vladimira Vaškeviča automašÄ«nas spridzināšanu 2007. gada maijā, tāpÄ“c SAB nav tiesÄ«gs sniegt nekāda veida komentārus par izmeklÄ“šanas gaitu. Procesa virzÄ«tājs ir veicis visas nepieciešamās pārbaudes minÄ“tajā lietā un tikai procesa virzÄ«tāja ziņā ir pierādÄ«jumu vÄ“rtÄ“šana, versiju izvirzÄ«šana un to pamatotÄ«bas analÄ«ze. Papildus informÄ“jam, ka SAB veiktie operatÄ«vie, izlÅ«košanas vai pretizlÅ«košanas pasākumi, kā arÄ« biroja amatpersonas netiek komentÄ“tas,” skan izlocÄ«gā J. Kažociņa atbilde.

Taču, lai nu ko fleitÄ“tu SAB direktors, nu šaubu par viņa „neaizskaramā” darbinieka maisÄ«šanos ap sprādziena vietu vairs nav nekādu, - lÅ«k, fragmenti no krimināllietas: „Kriminālprocesa ietvaros 21.09.2007. gadā tika saņemta cietušÄ kriminālprocesā V. Vaškeviča sÅ«dzÄ«ba par to, ka viņa rÄ«cÄ«bā ir informācija, kas ir saņemta no lieciniekiem, par to, ka pÄ“c sprādziena notikuma vietā tika redzÄ“ts Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbinieks A. Sparāns. V. Vaškevičam likās aizdomÄ«gi, ka A. Sparāns parādÄ«jās notikuma vietā uzreiz pÄ“c noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas un ir izrādÄ«jis interesi. V. Vaškevičs savā sÅ«dzÄ«bā lÅ«dz pārbaudÄ«t minÄ“tās personas saistÄ«bu ar slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājuma izdarÄ«šanu attiecÄ«bā pret iesniedzÄ“ju.”

No kurienes tad šÄdas ziņas V. Vaškevičam? „Nopratināts kā cietušais, V. Vaškevičs liecināja, ka pāris minÅ«šu laikā pÄ“c viņa lietošanā esošÄs mašÄ«nas spridzināšanas, kas notika 21.05.2007. gadā, notikuma vietā tika ievÄ“rots Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbinieks A. Sparāns, kuru ievÄ“roja VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš. Å…emot vÄ“rā šo apstākli, V. Vaškevičs izdarÄ«ja secinājumu, ka, iespÄ“jams, ir notikusi V. Vaškeviča slÄ“pta novÄ“rošana vai kādi citi operatÄ«vi vai arÄ« nelikumÄ«gi pasākumi.

Nopratināts kā liecinieks, Ralfs Celmiņš liecināja par apstākļiem, kas ir norādÄ«ti V. Vaškeviča sÅ«dzÄ«bā, sekojošo: R. Celmiņš strādā VID Muitas kriminālpārvaldÄ“ par Atbalsta daļas priekšnieku un minÄ“tajā datumā, kad viņš brauca savā automašÄ«nā, viņam neilgi pirms sprādziena piezvanÄ«ja V. Vaškevičs un norunāja satikties pie Ä“kas RÄ«gā, Eksporta ielā 6. R. Celmiņš V. Vaškevičam atbildÄ“ja, ka tÅ«lÄ«t piebrauks.

PÄ“c zvana aptuveni pÄ“c 2 minÅ«tÄ“m liecinieks ieradās notikuma vietā, un viņam V. Vaškeviča šoferis paziņoja, ka ir noticis sprādziens. R. Celmiņš paņēma aptieciņu un gāja pie V. Vaškeviča, kurš gulÄ“ja zālājā otrā ielas pusÄ“, pretÄ« VID Muitas kriminālpārvaldes Ä“kai. Tajā pašÄ laikā patruļdienesta darbinieki norobežoja notikuma vietu ar lentām. R. Celmiņš apskatÄ«jās apkārt un redzÄ“ja, ka no Ä“kas ir iznākuši darbinieki, bet otrā ielas pusÄ“, parkā viņš cilvÄ“kus neredzÄ“ja.

PÄ“c kāda laika, liecinieks pieļauj domu, ka tas varÄ“tu bÅ«t aptuveni pÄ“c 10 minÅ«tÄ“m, bet precÄ«zu laika posmu nosaukt nevarÄ“ja, viņš ieraudzÄ«ja A. Sparānu, kuru pazÄ«st no tā laika, kad A. Sparāns strādāja policijā. A. Sparāns gāja no parka puses uz notikuma vietu. R. Celmiņš bija izbrÄ«nÄ«ts, redzot A. Sparānu notikuma vietā, jo pirms tam viņu ilgi nebija saticis. Ar A. Sparānu viņi sasveicinājās, bet sarunu neturpināja. Kā apgalvo R. Celmiņš, tad A. Sparāns iegāja zem policijas lentām norobežotajā teritorijā. Cik ilgi A. Sparāns atradās notikuma vietā, ko tieši tur darÄ«ja, liecinieks neredzÄ“ja. Tāpat, R. Celmiņš neredzÄ“ja, pÄ“c cik ilga laika A. Sparāns notikuma vietu atstāja.”

ApmÄ“ram to pašu, tikai krietni skarbāk krimināllietā liecina arÄ« pats V. Vaškevičs: „Es kļuvu par upuri aukstasinÄ«gam slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumam, kurš tikai nejaušÄ«bas pÄ“c neizdevās. VeiksmÄ«gā kārtā es nestāvÄ“ju tik tuvu sprādziena epicentram, lai tas mani nogalinātu, tomÄ“r neskatoties uz to, ka es paliku dzÄ«vs, negadÄ«juma rezultātā guvu smagus ievainojumus kājās. Jau iepriekš esmu paudis savu pārliecÄ«bu, ka iepriekšminÄ“tais atentāts bija labi izplānota provokācija pret mani kā amatpersonu, kurā iesaistÄ«jušies atsevišÄ·i tiesÄ«bsargājoši iestāžu pārstāvji. Pie šÄ« viedokļa pieturos vÄ“l joprojām. [..]

Otrkārt, saskaņā ar informāciju, ko ir snieguši aculiecinieki, tieši pÄ“c manā lietošanā esošÄs mašÄ«nas spridzināšanas notikuma vietā tika redzÄ“ts Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbinieks A. Sparāns. ŠÄda pÄ“kšÅ†a un nesaprotama SAB darbinieka parādÄ«šanās tÅ«lÄ«t pÄ“c sprādziena man šÄ·ita ļoti aizdomÄ«ga. A. Sparāna interese notikuma vietas apskatÄ“ manas aizdomas tikai pastiprināja - es ļoti šaubos, ka viņa klātbÅ«tne notikuma vietā bija nejauša.”

Pie šÄ«m pašÄm aizdomām, tikai jau racionālākā formā V. Vaškevičs paliek arÄ« vÄ“lāk, intervijās presei, - tikai nu jau papildina savus iespaidus ar versiju par SAB darbiniekiem, kuri viņu pašu novÄ“rojuši, taču pievÄ“ruši acis uz „nepiederošu personu” Ä·imerÄ“šanos ap muitnieka automašÄ«nu: „PÄ“c manām domām, tiem organizÄ“tājiem bija sakari tiesÄ«bsargājošajās iestādÄ“s. IespÄ“jams arÄ« SAB. Diezin vai nejauši SAB darbinieks Aigars Sparāns parādÄ«jās notikuma vietā burtiski minÅ«ti pÄ“c tam, kad es tiku uzspridzināts. Šajā laikā SAB mani novÄ“roja. Nedomāju, ka viņi nevarÄ“ja neredzÄ“t, nezināt, neievÄ“rot tos, kas paralÄ“li viņiem mani izsekoja un palika spridzekli zem manas automašÄ«nas.”

VÄ“l citā intervijā V. Vaškevičs šo versiju attÄ«sta tālāk: „Manuprāt, ir skaidrs, ka Sparāns veica novÄ“rošanu. Jautājums ir tikai - ko viņš vÄ“roja? Ja tas notika tiešÄ saistÄ«bā ar uzbrukumu, tad, nešaubos, - viņam agri vai vÄ“lu bÅ«s jāatbild par savu saistÄ«bu ar lietu, neatkarÄ«gi no viņa statusa. Ja viņš tur atradās, veicot citus profesionālos pienākumus, tad rodas jautājums - vai viņa kvalifikācija un sagatavotÄ«bas lÄ«menis neļāva notikušo novÄ“rst? Īsts profesionālis ļoti labi spÄ“j identificÄ“t sprādziena sagatavošanas procesu. ArÄ« uz šo jautājumu valsts man ir atbildi parādā.”

Protams, versija ir un paliek tikai versija - taču izklausās diezgan aizdomÄ«gi. Jo vairāk tāpÄ“c, ka viens fakts ir neapgāžams: kā rāda mÅ«su uzietie dati, jau kopš 2006. gada Satversmes aizsardzÄ«bas biroju vai atsevišÄ·us tā darbiniekus ir ļoti interesÄ“jusi informācija ne tikai par pašu V. Vaškeviču, bet arÄ« par viņa tolaik šÄ·irto sievu Ināru Vilkasti un abām meitām, - tik ļoti, ka par viņiem izdarÄ«ta vesela virkne informācijas pieprasÄ«jumu valstiskajās datu bāzÄ“s. (Lieki teikt, ka SAB nav gatavs sniegt kādus komentārus par to, kādu iemeslu dēļ tā darbiniekus ieinteresÄ“jis ne tikai augstā ranga muitnieks, bet pat viņa meitas.) Turklāt ne mazāk aizdomÄ«ga, kā izrādās, ir arÄ« tālākā „izmeklÄ“šanas” norise - divarpus mÄ“nešus (!) pÄ“c V. Vaškeviča liecÄ«bas reÄ£istrÄ“šanas OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes priekšnieks LeonÄ«ds Bogdanovs saprot, ka vismaz formāli kaut ko ar šo versiju vajadzÄ“tu darÄ«t. Rezultātā top ļoti, ļoti, ļoti pieklājÄ«ga A. Sparānam adresÄ“ta vÄ“stule - lÅ«k, tās pilns saturs:

„VP GKrPP OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes lietvedÄ«bā atrodas kriminālprocess Nr. 11092063707, kas ierosināts pÄ“c KL 118.panta 1.daļas un 15.panta 4.daļas par Vladimira Vaškeviča slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājumu sevišÄ·i pastiprinošos apstākļos, kas notika RÄ«gā, Eksporta ielā 6, 21.05.2007. gadā.

Kriminālprocesa ietvaros no cietušÄ V. Vaškeviča minÄ“tajā kriminālprocesā tika saņemta sÅ«dzÄ«ba, no kuras izriet, ka 21.05.2007 gadā, tieši pÄ“c viņa lietošanā esošÄs automašÄ«nas uzspridzināšanas, notikuma vietā tika redzÄ“ts Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbinieks A. Sparāns, sakarā ar ko, V. Vaškevičs ir izdarÄ«jis secinājumu, ka A. Sparānam ir iespÄ“jama saistÄ«ba ar cietušÄ tÄ«šas slepkavÄ«bas plānošanu.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, lÅ«dzu informÄ“t, kādā veidā JÅ«s saņēmāt informāciju par notikušo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu un ar kādu mÄ“rÄ·i JÅ«s atradāties notikuma vietā 21.05.2007 gadā RÄ«gā, Eksporta ielā 6, kā arÄ« lÅ«dzu JÅ«s ierasties uz nopratināšanu minÄ“tajā kriminālprocesā liecinieka statusā VP GKrPP OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldÄ“ pie procesa virzÄ«tāja.”

Ja kādam tas tāpat nav skaidrs, tas bÅ«tÄ«bā nozÄ«mÄ“: galvenais organizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarotājs saistÄ«bā ar, maigi izsakoties, ļoti Ä«patnu faktu divarpus mÄ“nešus nedara vispār neko, bet beigu beigās, ja nu gadÄ«jumā leÄ£endārais SAB darbinieks tāpat jau nav lietas kursā par izmeklÄ“šanas gaitu, viņam kā uz paplātes noliek sprādziena izmeklÄ“tāju rÄ«cÄ«bā esošos faktus, kārtÄ«gi pabrÄ«dina un vÄ“l dod laiku pārdomām, versijas sagatavošanai un noslÄ«pÄ“šanai, lai jau pÄ“c tam to varÄ“tu celt izmeklÄ“tāju priekšÄ. (Savukārt Valsts policija, vÄ“lāk skaidrojot šo Ä«patno vÄ“stuli, spÄ“j norādÄ«t tikai uz to, ka saskaņā ar likumu „aicināmai personai uzaicinājumā ierasties izmeklÄ“šanas iestādÄ“ ir jānorāda uzaicināšanas iemeslus”.)

Kā redzams no sekojošajiem notikumiem, A. Sparāns mājas darbu izdara pietiekami kvalitatÄ«vi, katrā ziņā nesalÄ«dzināmi labāk par Iekšlietu ministrijas caurlaides ievietošanu invalÄ«du stāvvietā noparkotā automašÄ«nā ar oficiāli neeksistÄ“jošu valsts reÄ£istrācijas numuru. Viss ir nokārtots un saskaņots gandrÄ«z vai gludi: SAB darbiniekam, lÅ«k, Ä«si pÄ“c sprādziena esot zvanÄ«jis premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš, kurš vÄ“lÄ“jies noskaidrot, kas, kur, kad un kā sprādzis vai spridzināts, un tad nu A. Sparāns no J. Alunāna ielā esošÄs sporta zāles meties uz Eksporta ielu.

Šo versiju izmeklÄ“šanai un izmeklÄ“tājiem ir gatavs apliecināt arÄ« R. Lazdiņš, savukārt iepriekš laipni pabrÄ«dinātais A. Sparāns uz nopratināšanu ir paÄ·Ä“ris lÄ«dzi pat specifisku izziņu, kas varot apliecināt sagatavoto versiju: „Es pieprasÄ«ju izdruku par telefona Nr. ... no LMT un ar iestādes, kurā es strādāju, vadÄ«tāja atļauju, es to varu pievienot kriminālprocesam. [..] Izdrukā ir konstatÄ“jams, ka R. Lazdiņš man pazvanÄ«ja 18:00:54, un bāzes stacija tiek norādÄ«ta RÄ«ga, Kr. Valdemāra un Dzirnavu ielu krustojuma rajonā, kas atbilst sporta zāles, kur es trenÄ“jos, RÄ«gā, Alunāna ielā (numuru neatceros) izvietojumam.”

Jebkurā citā gadÄ«jumā šÄ« versija organizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarotājiem radÄ«tu veselu virkni jautājumu (pat nerunājot par to, ka SAB direktors kategoriski atsakās atbildÄ“t, vai, iegÅ«stot izmeklÄ“šanas iestādÄ“m iesniegto izziņu par sava mobilā telefona zvanus pārraidÄ«jušajām bāzes stacijām, A. Sparāns nav izmantojis dienesta stāvokli un vai par šo faktu SAB ir veikta dienesta pārbaude).

TiešÄm A. Sparāns bija sporta zālÄ“? ApmeklÄ“tāju žurnāla zālÄ“ nav, bet izmeklÄ“tāji SAB darbiniekam laipni ņem un notic uz vārda. TiešÄm šÄ« ir LMT izziņa? Pat A. Sparāns atzÄ«st, ka „izdruka ir bez pavadraksta, jo tā ir adresÄ“ta SAB vadÄ«bai, un tādus dokumentus, kas nav man adresÄ“ti, es neesmu tiesÄ«gs izsniegt”, taču izmeklÄ“tāji jau atkal ir labticÄ«gi. LiecÄ«bās lasāms, ka A. Sparāns notikuma vietā pamanÄ«ts gandrÄ«z uzreiz pÄ“c sprādziena, bet izmeklÄ“tājiem pietiek ar SAB darbinieka skaidrojumu: „KāpÄ“c liecinieki lietā norāda, ka es esmu ieradies uzreiz pÄ“c sprādziena, varu norādÄ«t, ka kāds no lieciniekiem melo vai arÄ« neorientÄ“jas laikā.” KāpÄ“c vispār premjera padomnieks nevis zvana iekšlietu ministram vai Valsts policijas (vai Kriminālpolicijas) priekšniekam, bet gan lÅ«dz aizskriet un paskatÄ«ties kādu SAB darbinieku, kam ar šÄdām lietām oficiāli un formāli nav nekāda sakara? Tādi sÄ«kumi izmeklÄ“tājus neinteresÄ“.

Un tā nu bez garām un A. Sparāna „labajām fejām” nevajadzÄ«gām pārdomām oficiālā izmeklÄ“šanas versija un attiecÄ«gi arÄ« slÄ“dziens ir šÄdi: „Nopratināts kā liecinieks, A. Sparāns parādÄ«ja, ka 21.05.2007. gadā ap plkst. 17.40 viņam uz mobilo telefonu pazvanÄ«ja LR Ministru prezidenta padomnieks Raimonds Lazdiņš un pateica, ka RÄ«gā, Eksporta ielā pie Muitas kriminālpārvaldes ir uzspridzināta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča lietošanā esošÄ mašÄ«na. R. Lazdiņš palÅ«dza A. Sparānu aizbraukt lÄ«dz notikuma vietai un pārliecināties, vai tiešÄm ir noticis sprādziens, un noskaidrot, kādas sekas ir iestājušÄs sprādziena rezultātā. Ap plkst. 18.00 A. Sparāns ieradās notikuma vietā, kas uz to brÄ«di bija jau norobežota ar policijas lentu, kuru viņš nešÄ·Ä“rsoja.

Notikuma vietā, ārpus norobežojuma, kontaktÄ“joties ar policijas darbiniekiem, liecinieks V. Vaškeviču neredzÄ“ja, bet noskaidroja, ka cietušais aizvests uz slimnÄ«cu un viņa veselÄ«bas stāvoklis nav zināms. Tāpat A. Sparāns apzināja situāciju, konstatÄ“ja, ka noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas vietā notiek izmeklÄ“šanas pasākumi. Par minÄ“tiem faktiem A. Sparāns telefoniski informÄ“ja R. Lazdiņu. Kā norāda A. Sparāns, tad viņam nav nekādas saistÄ«bas ar sprādzienu, kas tika izdarÄ«ts pret V. Vaškeviču un viņa rÄ«cÄ«ba nav pretrunā ar LR pastāvošo likumdošanu. A. Sparānam nav zināms iemesls, kāpÄ“c V. Vaškevičs ir izdarÄ«jis pieņēmumu, ka liecinieks ir saistÄ«ts ar minÄ“to noziegumu.

Nopratināts kā liecinieks, R. Lazdiņš parādÄ«ja, ka 2007. gada maijā viņš ieņēma LR Ministru prezidenta padomnieka iekšlietu jautājumos amatu. Viņa lietošanā atradās LR Valsts kancelejas mobilais telefons, kuram ir pieslÄ“gta Valsts policijas izziņu sistÄ“ma. 21.05.2007. gadā uz savā lietošanā esošo mobilo telefonu R. Lazdiņš saņēma Ä«sziņu no šÄ«s sistÄ“mas par to, ka minÄ“tajā datumā RÄ«gā, Eksporta ielā 6 ir noticis sprādziens. R. Lazdiņa amata pienākumi liek viņam noskaidrot informāciju, kas varÄ“tu bÅ«t bÅ«tiska premjeram. [ArÄ« toreizÄ“jais premjers Aigars KalvÄ«tis apstiprina, ka uzdevis R. Lazdiņam noskaidrot, kas Ä«sti noticis.]

R. Lazdiņš saistÄ«bā ar minÄ“to sprādzienu zvanÄ«ja vairākām tiesÄ«bsargājošo institÅ«ciju amatpersonām, tajā skaitā, arÄ« Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbiniekam A. Sparānam, kuram pajautāja par notikušo sprādzienu. A. Sparāns telefona sarunā atbildÄ“ja, ka viņš piebrauks uz notikuma vietu un apskatÄ«sies. R. Lazdiņš precÄ«zi neatceras sarunas tekstu, kā arÄ« laiku, kad notika saruna, bet saruna varÄ“ja notikt 21.05.2007 gadā dienas otrajā pusÄ“. VÄ“lāk A. Sparāns viņam atzvanÄ«ja un pateica, ka tiešÄm ir noticis sprādziens un ka notikuma vietā, kas ir norobežota ar lentām, strādā policija un notiek izmeklÄ“šanas darbÄ«bas. Veicot pirmstiesas izmeklÄ“šanu, tās gaitā netika iegÅ«ti pierādÄ«jumi tam, ka A. Sparāns varÄ“tu bÅ«t saistÄ«ts ar minÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanu...”

Savukārt punktu „izmeklÄ“šanai” pieliek toreizÄ“jā Ä£enerālprokurora Jāņa MaizÄ«ša oficiālā atbilde: „IzmeklÄ“šanā noskaidrots, ka A. Sparāns notikuma vietā neilgi pÄ“c nozieguma ieradies sakarā ar profesionālo pienākumu veikšanu un viņa paskaidrojumu atbilstÄ«ba patiesajiem apstākļiem apstiprināta.” (Tiesa, SAB direktors J. Kažociņš mÅ«su jau citÄ“tajā 2011. gada vasaras oficiālajā atbildÄ“ nejauši atzÄ«st J. MaizÄ«ša skaidrojumu par, maigi izsakoties, nepatiesu - „SAB kompetencÄ“ saskaņā ar spÄ“kā esošo likumdošanu nevar bÅ«t un nekad nav bijusi krimināllieta par Vladimira Vaškeviča automašÄ«nas spridzināšanu 2007. gada maijā.) ArÄ« Ä£enerālprokuroru, kā izrādās, neviena no dÄ«vainÄ«bām un neskaidrÄ«bām, kas saistÄ«tas ar SAB un konkrÄ“ti A. Sparāna lomu šajā gadÄ«jumā, ne kripatu neinteresÄ“ - vai arÄ« ir pietiekami nozÄ«mÄ«gi iemesli, lai viņš no šÄdas intereses paušanas atturÄ“tos tāpat kā iepriekš aprakstÄ«tajos gadÄ«jumos figurÄ“jušÄs augstās amatpersonas.