Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki Pietiek lasÄ«tāji ir lÅ«guši atgādināt, kā tieši tagadÄ“jais vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs, apvienÄ«bas AttÄ«stÄ«bai/Par pārstāvis Juris PÅ«ce (attÄ“lā pa kreisi) zaudÄ“ja savu iepriekšÄ“jo amatu, vairojoties aizdomās par viņa sievas biedrÄ«bas saņemtiem dāsniem ziedojumiem apmaiņā pret PÅ«ces kā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra sniegtiem „pakalpojumiem”. Izpildot šo lÅ«gumu, pārpublicÄ“jam 2013. gada 25. novembra rakstu, pÄ“c kura PÅ«ce bija spiests amatu pamest, un arÄ« sekojošo publikāciju, kurā šÄ« demisija bija aprakstÄ«ta.

Par bÅ«vniecÄ«bas nozares sistÄ“mu atbildÄ«gās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura PÅ«ces Ä£imene netieši pārtiek no bÅ«vkompāniju, tostarp ZolitÅ«dÄ“ sagruvušo lielveikalu bÅ«vÄ“jušÄs bÅ«vkompānijas Re&Re ziedojumiem, - šÄds secinājums izdarāms no Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes datiem.

PÅ«ces dzÄ«vesbiedre Zaiga PÅ«ce ir viena no divām 2011. gadā dibinātās biedrÄ«bas Ascendum oficiālajām amatpersonām ar tiesÄ«bām pārstāvÄ“t to atsevišÄ·i. BiedrÄ«bas oficiālie mÄ“rÄ·i ir "veicināt Latvijas augšupeju - ekonomisko, garÄ«go un sociālo - mÄ“rÄ·tiecÄ«gi atbalstot kultÅ«ru, zinātni, izglÄ«tÄ«bu un pilsonisko sabiedrÄ«bu".

Taču biedrÄ«bas 2012. gadā saņemto dāvinājumu un ziedojumu saraksts liek domāt, ka ne mazāk svarÄ«gs biedrÄ«bas mÄ“rÄ·is ir saņemt un novirzÄ«t tālāk iespaidÄ«gus ziedojumus no atsevišÄ·u Ä«paši "kutelÄ«gu" biznesu pārstāvjiem, kuriem ir Ä«paši nozÄ«mÄ«ga valsts pozÄ«cija vienā vai otrā jautājumā.

Tā trÄ«s lielākie pÄ“rn saņemtie ziedojumi ir 80 000 latu no azartspēļu uzņēmuma Alfor, 60 000 latu no uzturÄ“šanās atļauju biznesā Ä«paši ieinteresÄ“tās Rietumu bankas un 50 000 latu no ātro kredÄ«tu uzņēmuma 4finance.

Taču, ja saskaita kopā summas, ko Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra PÅ«ces dzÄ«vesbiedres vadÄ«tajai biedrÄ«bai pÄ“rn saziedojuši bÅ«vniecÄ«bas nozares uzņēmumi, tieši tie ir summāri otrais lielākais Ascendum ziedotājs.

Kā rāda Lursoft dati, ceļu bÅ«ves firma Binders biedrÄ«bai pÄ“rn ziedojusi 20 000 latu, bÅ«vkompānija Arčers - 10 000 latu, bet nu jau bÄ“dÄ«gi slavenā bÅ«vkompānija Re&Re - 29 500 latu. VÄ“l 300 latu individuāli ziedojis uzņēmuma lÄ«dzÄ«pašnieks, miljonārs Didzis Putniņš.

Neoficiāli avoti Pietiek ir informÄ“juši, ka biedrÄ«bas fantastiskie panākumi finansÄ“juma piesaistÄ“ izskaidrojami ar vairākiem apsvÄ“rumiem. ŠÄ« struktÅ«ra, pie kuras pamatiem stāvÄ“jis arÄ« labi zināmais Edgars Jaunups, nodarbojoties arÄ« ar labiem darbiem (piemÄ“ram, nupat tā izdevusi Ilmāra Šlāpina grāmatu par jauno latviešu valodu).

Taču vienlaikus biedrība kalpojot gan kā veids, kā "ieinteresētiem uzņēmējiem civilizētā veidā" nodot finansējumu "vajadzīgajiem cilvēkiem" politiskajās aprindās, gan arī kā struktūra, ar kuras palīdzību uzturēt virkni mākslinieciski un kulturāli noskaņotu "meiteņu", kuras ar finansētājiem saista tuvākas attiecības.

Kā zināms, tieši ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska un ekonomikas ministra Arta Kampara rÄ«kojumu 2009. gadā tika likvidÄ“ta Valsts bÅ«vinspekcija. Šo soli daudzi uzskata par veiktu tieši lielo bÅ«vnieku interesÄ“s un ar rezultātā radušos kontroles trÅ«kumu netieši saista arÄ« ZolitÅ«des traģēdiju.

Ekonomikas ministrijas un Re&Re viedokli saistÄ«bā ar PÅ«ces Ä£imenes netiešo finansÄ“jumu Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt. Savukārt PÅ«ces skaidrojums Pietiek bija:

"NÄ“, interešu konfliktu nesaskatu, jo kā amatpersona nekad neesmu pieņēmis nekādus lÄ“mumus attiecÄ«bā ne pret manu sievu, viņas vadÄ«to biedrÄ«bu vai tās finansiālajiem atbalstÄ«tājiem.

Atgādināšu, ka Valsts bÅ«vinspekciju likvidÄ“ja 2009.gadā (kad es EM nemaz nestrādāju) un aktÄ«vākie publiskie pretinieki šim lÄ“mumam gan tad, gan arÄ« aktÄ«vākie aicinātāji uz inspekcijas atjaunošanu bija tieši "lielie bÅ«vnieki" jeb BASP.

Bez tam Ekonomikas ministrija bija tā, kas jaunā BÅ«vniecÄ«bas likuma pieņemšanas procesā aktÄ«vi iestājās par bÅ«vinspekcijas sistÄ“mas maiņu, pat piedāvājot konceptuālai diskusijai Saeimas atbildÄ«gajai komisijai un tās izveidotajai darba grupai likumprojekta sagatavošanai 3 variantus, kā to varÄ“tu darÄ«t. BÅ«tiskas pārmaiņas neguva Saeimas deputātu atbalstu."

Publicējam pilnu biedrības ziedotāju sarakstu par 2012. gadu.

Npk

NM nosaukums

Nauda (summa, Ls)

Mantiskais (summa, Ls)

MÄ“rÄ·is

1.

4finance, AS

50000

neierobežotai lietošanai

2.

ALFOR, SIA

80000

neierobežotai lietošanai

3.

ANZĀĢE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

14000

neierobežotai lietošanai

4.

ARČERS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

10000

neierobežotai lietošanai

5.

BINDERS, Ceļu būves firma SIA

20000

neierobežotai lietošanai

6.

Rietumu Banka, Akciju sabiedrība

60000

neierobežotai lietošanai

7.

PĒRNES L, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

44.9

neierobežotai lietošanai

8.

Ādažu kukulītis, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

145.96

neierobežotai lietošanai

9.

Juris PÅ«ce

2000

neierobežotai lietošanai

10.

Zaiga PÅ«ce

1000

neierobežotai lietošanai

11.

Dace RukšÄne-ŠÄipčinska

2000

neierobežotai lietošanai

12.

Didzis Putniņš

300

neierobežotai lietošanai

13.

Ieva Šmite

20

neierobežotai lietošanai

14.

Eva Ikstena-Strapcāne

20

neierobežotai lietošanai

15.

PÄ“teris Bodnieks

15

neierobežotai lietošanai

16.

ANONĪMIE ZIEDOJUMI

3904.47

neierobežotai lietošanai

17.

Andris Ameriks

500

neierobežotai lietošanai

18.

Ingrīda Sniedze

7

neierobežotai lietošanai

19.

Līga Priedīte

50

neierobežotai lietošanai

20.

RE & RE, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

29500

noteiktam mērķim

„Šodien, 26. novembrÄ« par demisiju paziņoja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris PÅ«ce. Tas notika tikai dažas stundas pÄ“c jaunajiem Pietiek publiskotajiem faktiem, informÄ“jot, ka konkrÄ“tas aprises sāk iegÅ«t Pietiek paustās aizdomas, ka par bÅ«vniecÄ«bas nozares politiku atbildÄ«gās Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra PÅ«ces (attÄ“lā) sievas vadÄ«tās biedrÄ«bas Ascendum saņemtie dāsnie lÄ«dzekļi, kurus ziedojuši no EM virzÄ«tās politikas atkarÄ«gi uzņēmumi, nav tikai "sakritÄ«ba", bet shÄ“ma, kas varÄ“tu tikt izmantota to vai citu lÄ“mumu panākšanai.

""Ir izskanÄ“jušas šaubas par manas rÄ«cÄ«bas Ä“tiskumu saistÄ«bā ar manas dzÄ«vesbiedres vadÄ«tās labdarÄ«bas organizācijas saņemtajiem ziedojumiem un manu profesionālo darbÄ«bu. Citos apstākļos es, iespÄ“jams, uzskatÄ«tu, ka mans pienākums ir vienkārši noraidÄ«t šos nepamatotos apgalvojumus. Esmu pārliecināts par savas rÄ«cÄ«bas likumÄ«bu un Ä“tiskumu. Taču apzinos, ka šobrÄ«d tikai mana pārliecÄ«ba vien nav pietiekama sabiedrÄ«bas uzticÄ«bas atjaunošanai," - šÄds bija PÅ«ces oficiālais publiskais skaidrojums.

IerÄ“dnis apgalvoja, ka, "zinot, ka Latvijas iedzÄ«votāju vairums netic tam, ka augstas amatpersonas spÄ“j atkāpties no ieņemamajiem amatiem, šobrÄ«d es nevaru un nedrÄ«kstu rÄ«koties citādi, kā vien atkāpties no EM valsts sekretāra amata. Esmu šodien iesniedzis atlÅ«gumu ministram".

Taču patiesÄ«bā PÅ«ce par demisiju paspÄ“ja paziņot pÄ“dÄ“jā mirklÄ«, apsteidzot Ekonomikas ministrijas rÄ«kojumu par viņa atstādināšanu no amata uz izmeklÄ“šanas laiku. Savukārt tā bÅ«tu balstÄ«ta uz Pietiek pÄ“dÄ“jās dienās publiskotajiem faktiem.

Kā jau ziņots, viena no Ascendum ziedojušajiem uzņēmumiem lÄ«dzÄ«pašnieks Pietiek otrdien atzina, ka ziedojums bijusi daļa no biznesa vienošanās kādā biogāzes koÄ£enerācijas stacijas projektā. Šis bizness ir tieši atkarÄ«gs no EM lÄ“mumiem par obligātā iepirkuma kvotu piešÄ·iršanu, un attiecÄ«gus PÅ«ces parakstÄ«tus lÄ“mumus Pietiek šodien publicÄ“.

SIA Anzāģe nav starp tām pazÄ«stamajām bÅ«vfirmām, kuras centienos piesaistÄ«t ziedojumu automātiski uzrunā dažādas biedrÄ«bas. TomÄ“r EM valsts sekretāra dzÄ«vesbiedres Zaigas PÅ«ces vadÄ«tās biedrÄ«bas Ascendum gada pārskats Lursoft datubāzÄ“ rāda, ka 2012. gadā šis mazzināmais bÅ«vnieks biedrÄ«bai ziedojis 14 000 latu.

Ascendum pārstāvji sociālajos tÄ«klos, reaģējot uz aizdomām par biedrÄ«bu kā aizsegu nelegāliem maksājumiem par saistÄ«to amatpersonu lÄ“mumiem, otrdien aktÄ«vi uzsvÄ“ra grÅ«to darbu ziedojumu piesaistÄ“. TomÄ“r, kā liecina firmas lÄ«dzÄ«pašnieka un valdes locekļa Ä’rika Lebedoka Pietiek atzÄ«tais, neviens no Ascendum nemaz nav vÄ“rsies ar lÅ«gumu ziedot.

"Par ziedojumu mÅ«s uzrunāja biznesa partneris. Es neatceros uzvārdu, iespÄ“jams, LÅ«kass vārdā, bet viņš bija saistÄ«ts ar Biogas Nord. Mums bija liels kopÄ«gs projekts pie Lestenes, un ziedojums bija daļa no biznesa vienošanās. Tā bija kompleksa vienošanās," atzÄ«st uzņēmÄ“js. Atbalsta vienošanos ar Ascendum Lebedoks esot pārlasÄ«jis, bet apgalvo, ka par biedrÄ«bas vadÄ«tājas Zaigas PÅ«ces radniecÄ«bu ar EM valsts sekretāru Juri PÅ«ci viņš neesot zinājis.

Lai gan uzņēmÄ“js atzÄ«st, ka ziedojumu Ascendum bÅ«vprojekta vadÄ«tājs Biogas Nord licis priekšÄ kā daļu no vienošanās par sadarbÄ«bu biogāzes stacijas celtniecÄ«bas projektā, jautājums, vai dots mājiens, ka bez ziedojuma Anzāģe pasÅ«tÄ«jumu nesaņems, Lebedoku dara piesardzÄ«gu. "Tas nav manā kompetencÄ“ spriest, vai tā ir. Es domāju, ka tas tā nebija," saka bÅ«vnieks.

Biogāzes elektrostacijas celtniecÄ«bas darbus pie Lestenes SIA Anzāģe jau pabeigusi, tie noritÄ“juši gan 2012. gadā, gan šogad. Kam tieši izlietoti biedrÄ«bai Ascendum noziedotie 14 000 latu, Lebedoks nezinot. Firmai vÄ“lāk piesÅ«tÄ«ti ielÅ«gumi uz "saviesÄ«giem pasākumiem", kurus viņš neizmantojis, bet daži kolÄ“Ä£i gan. Ne Lebedoks, ne otrs Anzāģe Ä«pašnieks Edijs Veinbergs Pietiek nespÄ“j atcerÄ“ties, kam ziedoti vÄ“l 24 000 no kopumā 38 000 latu, kas uzņēmuma 2012. gada pārskatā deklarÄ“ti kā ziedojums. Veinbergs miglaini atceras, ka atbalstÄ«juši arÄ« orientÄ“šanās sportu un basketbola savienÄ«bu.

Uzņēmumam, kas strādājis ar 126 526 latu peļņu, abiem lÄ«dzÄ«pašniekiem un valdes locekļiem atalgojumā pÄ“rngad izmaksājis kopumā 21 175 latu, bet vÄ“l 20 000 sadalÄ«jis dividendÄ“s, 38 000 latu atvÄ“lÄ“šana ziedojumiem ir liecina par lielu dāsnumu. TomÄ“r abi firmas Ä«pašnieki ar grÅ«tÄ«bām atceras, kam ziedots un neslÄ“pj, ka pilnÄ«bā nav informÄ“ti, kādiem mÄ“rÄ·iem šÄ« ievÄ“rojamā summa izlietota.

Ziedojuma kontekstā Anzāģes Ä«pašnieki runā par SIA Agro Lestene 2012. gadā pasÅ«tÄ«to biogāzes koÄ£enerācijas stacijas 2. kārtas celtniecÄ«bu. Anzāģe iepriekš cÄ“lusi pie iecerÄ“tās biogāzes stacijas esošo lopu fermu, un, tā kā pasÅ«tÄ«tājs bijis neapmierināts ar biogāzes stacijas 1. kārtas bÅ«vÄ“tajiem Velve - Moduls RÄ«ga, 2. kārtai nolÄ«gti viņi, stāsta Veinbergs.

Šajā projektā lÄ«dzÄ«gi kā 12 vÄ“l citu uzņēmumu iecerÄ“tajos biogāzes staciju projektos laikā no 2010. lÄ«dz 2012. gadam kā piegādātājs uzvarÄ“jis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau GmbH, ko Lebedoks min kā starpnieku sarunās par ziedojumu Ascendum. Lestenes biogāzes koÄ£enerācijas elektrostacijas projektam vācu uzņēmums bÅ«vdarbus, iekārtu piegādi un uzstādÄ«šanu apņēmās veikt par 3,8 miljoniem eiro, liecina Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja informācija.  

Tajā pašÄ 2012. gadā, kad Anzāģe noziedoja 14 000 latu PÅ«ces sievas vadÄ«tajai biedrÄ«bai, Biogas Nord Anlagenbau GmbH par 2,6 miljoniem eiro  ieguva tiesÄ«bas bÅ«vÄ“t un uzstādÄ«t iekārtas vÄ“l vienā biogāzes stacijas projektā ViesÄ«tes novadā, kur arÄ« kā bÅ«vdarbu veicÄ“js tika nolÄ«gta SIA Anzāģe. Šis projekts pasÅ«tÄ«tāja finansiālu problÄ“mu dēļ tā arÄ« neesot realizÄ“ts, saka uzņēmÄ“ji. TomÄ“r šis iecerÄ“tais bizness arÄ« atsedz Ascendum vadīājas vÄ«ra - EM valsts sekretāra Jura PÅ«ces lielo ietekmi uz to, bÅ«t biznesam vainnebÅ«t. Pietiek publicÄ“ tā rÄ«cÄ«bā savulaik nonākušos četrus PÅ«ces parakstÄ«tos EM lÄ“mumus, projekta pasÅ«tÄ«tājam SIA Kalna Dambrāni Energo izsniedzot atļauju jaunu elektroenerÄ£ijas ražošanas iekārtu ieviešanai un piešÄ·irot tiesÄ«bas šajās biogāzes koÄ£enerācijas stacijās saražoto elektroenerÄ£iju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, tas ir, valsts garantÄ“tā apjomā lÄ«dz 8000 MWh gadā.

Starp Lebedoka minÄ“tā starpnieka ziedojuma piesaistÄ“ - vācu Biogas Nord - objektiem ir arÄ« SIA Bio Zelta Druva biogāzes stacijas celtniecÄ«ba. SaistÄ«bā ar šo, partiju un ar politiÄ·iem saistÄ«tu sporta klubu sponsoriem Kisielu Ä£imenei piederošo projektu pirms nedaudz vairāk kā gada pat tika uzsākts kriminālprocess aizdomās, ka EM ierÄ“dņi formāli veikuši tā gatavÄ«bas pārbaudi, pieverot acis uz pārkāpumiem, kas liktu zaudÄ“t valsts obligātā iepirkuma kvotas. Lai gan bija aizdomÄ«ga lÄ“mumu pieņemšana ar atpakaļejošiem datumiem, EM valsts sekretārs PÅ«ce toreiz no skandāla izgāja sausām kājām, zem sitiena izrādÄ«jās zemākstāvoši ierÄ“dņi.

PÅ«ce otrdien taisnojās sociālajā tÄ«klā twitter, kur izvÄ“rtāsvplaša diskusija par  viņa atbilstÄ«bu ieņemamajam amatam pÄ“c Pietiek pirmās publikācijas par EM valsts sekretāra sievas biedrÄ«bai pārskaitÄ«tajiem dāsnajiem ziedojumiem no uzņēmumiem, kurus ietekmÄ“ PÅ«ces vadÄ«tās ministrijas realizÄ“tā bÅ«vniecÄ«bas politika. "Es nekad neesmu pieņēmis nevienu lÄ“mumu, ne arÄ« veicis nekādas darbÄ«bas, kas varÄ“tu bÅ«t uzskatāms par interešu konfliktu. Protams, ka teikt, ka neesmu finanses biedrÄ«bai piesaistÄ«jis, ir par maz. Man jāpierāda, ka es neesmu kamielis," aizstāvÄ“jās PÅ«ce. Ascendum saņemto ziedojumu sasaiste ar viņa profesionālo darbÄ«bu neesot pamatota. "Mana ieguldÄ«juma šajos panākumos ir tik, cik melns aiz naga," apgalvo PÅ«ce.

Novērtē šo rakstu:

0
0