Iesaki rakstu:

Latviešu valodas interneta portālos arvien biežāk sāk parādÄ«ties tādi vārdi kā datorredze un dziļie neirālie tÄ«kli. Turpat tuvumā parasti tiek pieminÄ“ts arÄ« mākslÄ«gā intelekta vārds, kas lasÄ«tājā izraisa pastiprinātu interesi par lietotajiem jaunvārdiem. ZinātkārÄ«gākie sākuši sÄ“rfot interneta dzÄ«lÄ“s, taču tur atrodamais pārsvarā ir nepilnÄ«gs, jo pastāv atsevišÄ·u fragmentu veidā. Latviešu valodā uzrakstÄ«tu, subjektÄ«vu viedokli vÄ“l nav izdevies lasÄ«t, kaut gan temats ir kā radÄ«ts lietošanai masu medijos.

MākslÄ«gā intelekta (AI - artificial intelligence) jÄ“dziens parādÄ«jās pagājušÄ gadsimta četrdesmito gadu beigās un sākotnÄ“ji nozÄ«mÄ“ja jebkuras tehnikas spÄ“ju veikt tādas cilvÄ“kam raksturÄ«gas darbÄ«bas kā cÄ“loņsakarÄ«bu meklÄ“šana un lÄ“mumu pieņemšana. Sešdesmito gadu beigās tika radÄ«ts matemātisks modelis, kurā tika iekļautas vairākas matemātikas nozares - varbÅ«tÄ«bas teorija, optimizācija, statistika. MašÄ«napmācÄ«ba (ML – machine learning) spÄ“ja saprast cilvÄ“ka runu un rakstÄ«tus ciparus. Tā varÄ“ja risināt visvienkāršÄkos, šauri specifiskos uzdevumus, taču nespÄ“ja, piemÄ“ram, uzturÄ“t sarunu ar dzÄ«vu cilvÄ“ku.

2010. gadā tika radÄ«ti Ä«paša veida algoritmi, kas spÄ“ja trÄ«s dimensiju attÄ“lu pārveidot matemātiskās formulās. Algoritmi sastāvÄ“ja no diezgan vienkāršÄm matemātisku darbÄ«bu virknÄ“m, kas savstarpÄ“ji transformÄ“joties veica uzslāņošanos paši uz sevis. PÄ“c bÅ«tÄ«bas daudzslāņu neirālie tÄ«kli (DL – deep learning) bija šaura ML nozare, ko sākotnÄ“ji paredzÄ“ja objektu atpazÄ«šanai uz fotogrāfijām.

MÅ«sdienās neviens Ä«paši neuztraucas par to, ka ceļamkrāns var pacelt lielākus smagumus par cilvÄ“ku. KamÄ“r vien cilvÄ“ks vada ceļamkrānu, tikmÄ“r tas ir palÄ«gs smagu darbu veikšanai. LÄ«dzÄ«gi esam pieraduši pie ML tehnoloÄ£ijām, kuras palÄ«dz veikt uzdevumus, kas agrāk prasÄ«ja lielu piepÅ«li. MÅ«su priekšstats par datortehnoloÄ£ijām strauji mainÄ«tos, ja kāds ne tikai apgalvotu, bet arÄ« nodemonstrÄ“tu citu tehnoloÄ£isku iespÄ“ju. Pietiek datoram dot uzdevumu – pacelt kravu, lai viņš to izdarÄ«tu patstāvÄ«gi, neņemot vÄ“rā lÄ«dzšinÄ“jo cilvÄ“ces pieredzi. Uzdevuma risināšanas gaitā dators pats konstruÄ“tu nepieciešamo celšanas ierÄ«ci un pārvietotu kravu bez cilvÄ“ka vadošas lÄ«dzdalÄ«bas.

VÄ“l 2015. gadā šÄdu uzdevumu uzskatÄ«ja par tālas nākotnes jautājumu. Abstraktās domāšanas sfÄ“rā cilvÄ“ka pārākums bija neapstrÄ«dams, jo binārā matemātika paredzÄ“ja uzdevumus risināt loÄ£iski, nevis abstrakti. Abstraktumam vajadzÄ“ja cilvÄ“ka dotu loÄ£isku novÄ“rtÄ“jumu, lai dators spÄ“tu risināt šÄda veida uzdevumus. SalÄ«dzinājumam – ar notÄ«m var uzrakstÄ«t melodiju, nevis eseju. Panākumi ML tehnoloÄ£ijās ir atkarÄ«gi no programmÄ“tāja talanta abstrakto pārvÄ“rst loÄ£iski saprotamajā.

Par loÄ£iski abstraktu uzdevumu ar precÄ«zi nosakāmu gala rezultātu uzskata austrumos populāro galda spÄ“li go. 2016. gadā DL tehnoloÄ£ijas programma AlfaGo sākotnÄ“ji ar rezultātu 100 : 0 apspÄ“lÄ“ja toreizÄ“jo labāko go spÄ“les programmu, bet pÄ“c tam arÄ« cilvÄ“ku – TOP reitinga pirmo numuru. Īpašu rezonansi izraisÄ«ja izspÄ“lÄ“to partiju kvalitāte. PÄ“c zaudÄ“tāja vārdiem, AlfaGo nodemonstrÄ“ja agrāk nepielietotu spÄ“les stratÄ“Ä£iju, kura nav bijusi zināma gandrÄ«z trÄ«s tÅ«kstošus gadus ilgajā spÄ“les pastāvÄ“šanas vÄ“sturÄ“. Jauno spÄ“les stratÄ“Ä£iju sÄ«kāk komentÄ“t nevarÄ“ja arÄ« paši programmÄ“tāji. Viņi programmai esot iemācÄ«juši tikai go spÄ“les noteikumus, pÄ“c kuriem AlfaGo pati ar sevi izspÄ“lÄ“ja tÅ«kstošiem partiju. Mācoties no savām kļūdām, programma esot meklÄ“jusi labākos risinājumus, kas pārtapuši no cilvÄ“ces vÄ“sturiskā attÄ«stÄ«bas ceļa atšÄ·irÄ«gā spÄ“les izpratnÄ“.

Par seno austrumu spÄ“li rietumniekiem ir maza izpratne, tāpÄ“c grÅ«ti bija saprast, cik ticami ir iesaistÄ«to pušu izteikumi. NoslÄ“pumainÄ«bas plÄ«vuru vÄ“l biezāku padarÄ«ja Ķīnas valdÄ«ba, aizliedzot diskusijas par aizvadÄ«tām spÄ“lÄ“m. Go spÄ“le ir Ķīnas kultÅ«ras mantojums, tāpÄ“c valdÄ«bas pienākums ir to saglabāt nākamajām paaudzÄ“m. 2017. gada 5. decembrÄ« pasauli pāršalca jauna ziņa – programma Alfa Zero 28 reizes pārspÄ“ja lÄ«dzšinÄ“jo spÄ“cÄ«gāko šaha programmu Stockfish, bet 72 partijas beidzās neizšÄ·irti.

Sākumā šÄ« ziņa tika uztverta ar lielu skepsi. Bija zināms, ka Stockfish 8 programma izmantoja salÄ«dzinoši mazjaudÄ«gu 64 kodolu procesoru, turklāt tai bija liegts izmantot atklātņu un galotņu teorijas sasniegumus. Pat tik maza jauda Stockfish programmai ļāva analizÄ“t 70 miljonus pozÄ«ciju sekundÄ“ pretstatā Alfa Zero 0.08 miljoniem pozÄ«ciju. Skeptiskais noskaņojums valdÄ«ja lÄ«dz pat brÄ«dim, kamÄ“r organizÄ“tāji publicÄ“ja desmit no simt izspÄ“lÄ“tajām partijām. Masu mediju lielākā šaha autoritāte Garijs Kasparovs neslÄ“pa savu sajÅ«smu par izspÄ“lÄ“to partiju kvalitāti. Viņa uzskatam pievienojās arÄ« daudzi citi eksperti. Krievijas lielmeistars Sergejs Šipovs pateica emocionālu salÄ«dzinājumu: ”Nosaukt partijas par Ä£eniālām bÅ«tu zaimošana. Tas vienkārši bija cits saprāts, kura darbÄ«bu mums palaimÄ“jās vÄ“rot.”

Tik slavinoši vārdi tiktu uztverti daudz ticamāk, ja Alfa Zero programma bÅ«tu uzvarÄ“jusi visas simt partijas, jo lielais neizšÄ·irtu skaits slavinošo vÄ“rtÄ“jumu liek apšaubÄ«t. Ir jāņem vÄ“rā bÅ«tiski apstākļi, kuru dēļ varÄ“ja izskaidrot lielo neizšÄ·irtu daudzumu. LÄ«dz spÄ“lÄ“m ar Stockfish 8 programmu Alfa Zero bija spÄ“lÄ“jusi tikai pati ar sevi, katrā pozÄ«cijā cenšoties izdarÄ«t vislabāko iespÄ“jamo gājienu. Tas daudzreiz noveda pie trÄ«skārtÄ“jas pozÄ«cijas atkārtošanās, kā rezultātā tika fiksÄ“ts neizšÄ·irts. Bija vajadzÄ«gas daudzas partijas, lai Alfa Zero saprastu, ka spÄ“lÄ“ nevis pati ar sevi, bet gan ar pretinieku, turklāt vājāku. PozÄ«cijās, kurās draudÄ“ja trÄ«skārtÄ“ja atkārtošanās, programma speciāli sāka izvÄ“lÄ“ties vājāku gājienu, lai bÅ«tu iespÄ“jams turpināt cīņu tālāk.

ML tehnoloÄ£ijā ļoti labi ir izpÄ“tÄ«tas pozÄ«cijas, kurās pastāv materiāla lÄ«dzsvars. Tajās pozicionālo likumu savstarpÄ“jā mijiedarbÄ«ba ir novÄ“rtÄ“ta ar precizitāti lÄ«dz bandinieka simtdaļai. Pavisam cita aina vÄ“rojama pozÄ«cijās, kurās materiālais lÄ«dzsvars nav vienāds. PiemÄ“ram, šaha spēļu mācÄ«bu grāmatas apgalvo, ka divas vieglās figÅ«ras ir tikpat vÄ“rtÄ«gas cik tornis un viens bandinieks. Tādam novÄ“rtÄ“jumam nepiekritÄ«s jebkurš praktiski spÄ“lÄ“jošs lielmeistars, lÄ«dz ar to radot konfliktu izpratnÄ“ par šaha spÄ“li. DL tehnoloÄ£ijas programma precÄ«zi uztvÄ“ra šo ML tehnoloÄ£ijas trÅ«kumu, cenšoties spÄ“lÄ“tajās partijās izveidot atšÄ·irÄ«gu materiālo lÄ«dzsvaru. Pret šÄdu taktiku bÅ«tu bezspÄ“cÄ«gs gan pats jaudÄ«gākais dators, gan pati labākā atklātņu un galotņu teorijas rokasgrāmata.

Stockfish programma atšÄ·iras no citām šaha komercprogrammām ar savu pieejamÄ«bu. Jebkurš cilvÄ“ks, kuram ir pietiekamas zināšanas programmÄ“šanā un šahā, var izveidot savu personÄ«go Stockfish klonu, veikt tajā izmaiņas un cerÄ“t, ka viņa lolojums spÄ“lÄ“s kaut uz procenta simtdaļu spÄ“cÄ«gāk par oriÄ£inālu. ŠÄda pieeja Stockfish programmu ir izveidojusi par pÄ“dÄ“jo gadu spÄ“cÄ«gāko šaha programmu, ar kuru grÅ«ti konkurÄ“t citām maksas programmām. Šahistiem – teorÄ“tiÄ·iem ļoti kārojas uzzināt, kādus algoritmus izmanto Alfa Zero programma, spÄ“lÄ“jot pozÄ«cijas ar nevienādu materiālo lÄ«dzsvaru. Savukārt šahistiem – praktiÄ·iem tikpat kārdinoša ir atklātņu teorijas bagātÄ«ba, kura mÄ«t Alfa Zero programmas dzÄ«lÄ“s. Diemžēl ir ļoti ticams, ka šie jautājumi paliks neatbildÄ“ti, jo kompānija, kurai pieder Alfa Zero programma, ir paziņojusi par tās likvidāciju.

Britu Deep Mind Technologies kompānija ir dibināta 2010. gadā, bet 2014. gadā to par aptuveni pusmiljardu dolāru iegādājās amerikāņu interneta meklÄ“šanas milzis Google. ŠÄda lÄ«meņa kompānijai šaha spÄ“les problÄ“mas šÄ·iet pārāk niecÄ«gas (ceļamkrāns nav paredzÄ“ts riekstu cilāšanai). Pirms dažām dienām tā ir izveidojusi interneta saiti ar pozÄ«ciju kolekciju bez komentāriem, kurās Stockfish un Alfa Zero programmas par spÄ“cÄ«gākiem uzskata atšÄ·irÄ«gus gājienus. Ja šahisti tik ļoti vÄ“las, tad viņi paši var meklÄ“t algoritmus, kurus izmantoja Alfa Zero programma. Šaha spÄ“les apguvei tika veltÄ«tas divas nedēļas, un tas ir pietiekami ilgs laiks tik vÄ“rtÄ«gas programmas izmantošanai.

Ikviena jauna datortehnoloÄ£ija aktualizÄ“ jautājumu par mākslÄ«go intelektu. Aksioma, ka oriÄ£ināls (cilvÄ“ks) vienmÄ“r ir labāks par kopiju (datoru), joprojām ir aktuāla. AtšÄ·irÄ«gs ir kļuvis lÄ«menis, kurā šÄ« kopÄ“šana notiek. Ja ML tehnoloÄ£ija centās kopÄ“t vispārÄ«go cilvÄ“ka domāšanu, tad DL tehnoloÄ£ija kopÄ“ ļoti talantÄ«ga cilvÄ“ka domāšanu. ZinātnÄ“ bieži tā notiek, ka, cenšoties atrisināt kādu šauri konkrÄ“tu uzdevumu, tiek atklāts kaut kas tāds, ko vÄ“lāk nosauc par zelta dzÄ«slu.

Šaha vÄ“sturÄ“ ir zināmi daudzi gadÄ«jumi, kad bÄ“rns, kurš tikko ir iemācÄ«jies runāt, sāk neparasti spÄ“cÄ«gi spÄ“lÄ“t šahu. Uz jautājumu, kāpÄ“c viņš ir izvÄ“lÄ“jies konkrÄ“to gājienu, bÄ“rns atbild, ka šis gājiens viņam patÄ«k. Cenšoties izskaidrot, kāpÄ“c viņa gājiens bija pareizs, bÄ“rns apjÅ«k, kā rezultātā viņš vairs nespÄ“j izdarÄ«t labus gājienus. Šaha brÄ«numbÄ“rni dzimst salÄ«dzinoši bieži, taču tikai viens no viņiem – HosÄ“ Rauls Kapablanka kļuva par pasaules čempionu. PārÄ“jie čempioni bÄ“rnÄ«bā nav bijuši brÄ«numbÄ“rni un titulu nopelnÄ«juši ar fanātisku attieksmi pret šahu un smagu darbu.

Ja šaha brÄ«numbÄ“rni tiktu pasargāti no sabiedrÄ«bas ietekmes un pÄ“tÄ«tu tikai paši savas spÄ“jas, tad pastāvÄ“tu iespÄ“ja, ka viņi no patÄ«k – nepatÄ«k lÄ«meņa pārietu uz vārdos izsakāmu, loÄ£iski pamatotu secinājumu lÄ«meni. Tā ir ļoti talantÄ«gu cilvÄ“ku domāšana, kuru kopÄ“ DL tehnoloÄ£ija.

Pašlaik populārā latviešu valodas interneta portālā informācija par dziļiem neirāliem tÄ«kliem tiek piedāvāta komplektā ar vienu no galvenajām liberālisma vÄ“rtÄ«bām. GribÄ“tos cerÄ“t, ka temats ir pietiekoši saistošs, lai tas kļūtu interesants arÄ« latviešu valodā lasošajiem.