Iesaki rakstu:

MÅ«su valstij pienākuši lieli svÄ“tki – divdesmit piecu gadu neatkarÄ«bas un suverenitātes jubileja, kas atnesa mums visiem gan labklājÄ«bu, gan daudz ko citu, ar ko tagad pamatoti varam lepoties savu bÄ“rnu un visas pasaules sabiedrÄ«bas priekšÄ.

Šajā ceturtdaļgadsimtā nudien ir paveikts tik daudz laba un vÄ“rtÄ«ga! Ne pa velti pat daudzas rietumu valstis mÅ«s tagad pamatoti apskauž, par bijušÄ sociālisma bloka valstÄ«m nemaz nerunājot, jo daudzās nozarÄ“s jau labu laiku esam tās apsteigušas.

Faktiski milzÄ«gs paldies par to ir jāpasaka tām rietumu valstÄ«m, kuras mums vÄ“l PSRS laikos tik neatlaidÄ«gi ieteica pÄ“c iespÄ“jas ātrāk tikt vaļā no visa vecā un tik nesavtÄ«gi palÄ«dzÄ“ja pārvarÄ“t pirmās grÅ«tÄ«bas, dodot neizsakāmi vÄ“rtÄ«gus valsts pārvaldes principu padomus un mazprocentu finanšu investÄ«cijas, kuras ieguldÄ«t tehnoloÄ£ijās un iekārtās, lai mÄ“s savu tolaik galÄ«gi atpalikušo un nolaisto rÅ«pniecÄ«bu un zemkopÄ«bu pārvÄ“rstu lÄ«dz nepazÄ«šanai.

Atceros, ka tolaik, pašÄ sākumā bija daži, kuri, pesimisma un neticÄ«bas pārņemti, teica, ka nevienam mÅ«su nekvalitatÄ«vie, atpalikušie ražojumi nebÅ«s vajadzÄ«gi un tāpÄ“c esot jālikvidÄ“ rÅ«pnÄ«cas un fabrikas. Tagad domāju, cik labi, ka tauta un sevišÄ·i jau tā laika tikko dzimusÄ« valdÄ«ba viņos neklausÄ«jās, tā vietā sekojot Rietumu ekspertu vÄ“rtÄ«gajiem padomiem, kuri, kā paši redzam, pareizi vien teica:

„Priekš kam jums likvidÄ“t fabrikas un rÅ«pnÄ«cas! Kas, jÅ«s traki, vai!? Jā, ražošanas Ä“kas un infrastruktÅ«ra tik tiešÄm ir nolaista. Jā, tehnoloÄ£ijas tik tiešÄm neatbilst kritÄ“rijiem, lai ar tām pašreiz ražotu konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu produkciju. Bet tas taču nekas! Neuztraucieties! Viss ir uzlabojams, viss ir nomaināms! MÄ“s jums nāksim palÄ«gā, jo tāds taču ir mÅ«su mÄ“rÄ·is – palÄ«dzÄ“t jums pÄ“c iespÄ“jas drÄ«zāk kļūt par tikpat labklājÄ«gu valsti, kā mÅ«sÄ“jās! NebÄ“dājiet, tumšie padomju laiki ir beigušies! MÄ“s taču esam eiropieši, kas no visas sirds palÄ«dz ne tikai savÄ“jiem, bet pat, kā paši labi zināt, arÄ« visatpalikušÄkajām Ä€frikas, Ä€zijas un Dienvidamerikas valstÄ«m! RedzÄ“sit, jau pÄ“c nieka desmit gadiem jums viss bÅ«s sakārtots, un visas neizskatÄ«gās mājas, ielas un ceļi bÅ«s tādā izskatā un kvalitātÄ“ kā pie mums! JÅ«s taču esat tik ārkārtÄ«gi strādāt un radÄ«t mÄ«loša tauta! MÄ“s taču lieliski zinām jÅ«su starpkaru perioda vÄ“sturi! Ražosiet atkal ne sliktākas preces kā mÄ“s! Bez tam jums taču ir vecās, labi iesildÄ«tās saites ar bijušajām padomju republikām un sociālisma valstÄ«m, kur mÄ“s kā augstsirdÄ«gi, nesavtÄ«gi vecākie rietumu brāļi jums palÄ«dzÄ“sim izveidot savstarpÄ“jā noieta tirgu, dodot jÅ«su precÄ“m šajā milzÄ«gajā, pagaidām vÄ“l tukšajā tirgÅ« lielu handikapu, paši ar savām ienākot tajā ar daudz lielākām cenām un sev stingrākiem spÄ“les noteikumiem lÄ«dz brÄ«dim, kad visos aspektos bÅ«sim vienlÄ«dzÄ«gās pozÄ«cijās. Mums galvenais ir tas, lai jÅ«s pÄ“c iespÄ“jas drÄ«zāk atkoptos. Mums svarÄ«gi ir tas, lai jÅ«su cilvÄ“ki negribÄ“tu braukt uz mÅ«su valstÄ«m kā viesstrādnieki un tādÄ“jādi nenosistu darba samaksu, raisot neapmierinātÄ«bu mÅ«su sabiedrÄ«bā. Tādēļ mÄ“s darÄ«sim visu iespÄ“jamo, lai visiem jÅ«sÄ“jiem vienmÄ“r bÅ«tu labi apmaksāts darbs uz vietas – jÅ«su pašu valstÄ«. Ticiet mums - mÄ“s jums palÄ«dzÄ“sim nepieļaut tās kļūdas, kuras esam pieļāvuši paši. Jums nav jākopÄ“ mats matā viss tas, kas ir pie mums, jo mums pašiem arÄ« ir daudz kļūdu, kuras tagad nu jau ir visai pagrÅ«ti labot. Bet jums viss ir pilnÄ«gi jauns – nekādu parādu, nekādu apšaubāmu starptautisko lÄ«gumu, kas sasaista kā ar važām. Esiet bez raizÄ“m – viss bÅ«s kārtÄ«bā, ja vien spÄ“sit motivÄ“t sevi un kopÄ«gi mobilizÄ“ties ekonomiskās un sociālās attÄ«stÄ«bas brÄ«numam, lÄ«dzÄ«gi kā savulaik Japāna un Vācija.”

Ar patiesu prieku tagad atceros vienu no tolaik visvērtīgākajiem rietumu ekspertu padomiem:

„Dieva dēļ, galvenais, nepārspÄ«lÄ“jat un neaizraujieties ar privatizāciju! SevišÄ·i to, kas jau pÄ“c bÅ«tÄ«bas pieder visai jÅ«su sabiedrÄ«bai! Lai fabrikas, rÅ«pnÄ«cas, veikali, bankas, energoapgāde un daudzdzÄ«vokļu Ä“kas ar visiem dzÄ«vokļiem paliek valsts Ä«pašumā, un jums nekad nebÅ«s problÄ“mas ar nesapratnes pilnu bardaku, kas tad par ko Ä«sti nes atbildÄ«bu, kā arÄ« taisnÄ«guma principu, kur neliela, apsviedÄ«ga, bet egoistiska sabiedrÄ«bas daļa kļūst bagāta uz pārÄ“jās sabiedrÄ«bas mazatalgotÄ«bas rÄ“Ä·ina! Cik tur tā darba jums atrast spÄ“jÄ«gus vadÄ«tājus starp pašu ļaudÄ«m, kas sekmÄ«gi, ar patiesu patriotisku entuziasmu vadÄ«tu uzņēmumus, bankas un visu pārÄ“jo, kas pieder visai tautai!”

Nu paskatieties paši – vai nav tomÄ“r labi, ka sekojām šiem prātÄ«gajiem padomiem!? Paskatieties uz VEF produkciju, kuru jau vairāk nekā desmit gadus tik labprāt pÄ“rk ne tikai Austrumu tirgÅ«, bet nu jau pat Rietumu tirgÅ«, jo tie mobilie telefoni, datori, veļas mašÄ«nas, televizori un viss pārÄ“jais ne par santÄ«mu nav sliktāki par Rietumu analogiem! PatiesÄ«bā pat labāki, jo mÄ“s atšÄ·irÄ«bā no mÅ«sdienu Rietumu ražotājiem neatļaujamies pilnÄ«gi neko ražot ar mÄ“rÄ·tiecÄ«gi ieplānoto brāķi, kas pÄ“c noteikta laika liek saplÄ«st ražojumiem, lai pircÄ“ji pirktu jaunu modeli, jo mums taču, kā paši labi zināt, tāda ir valsts politika! TāpÄ“c jau mÅ«su produkcijai pasaulÄ“ tik ļoti uzticas! ReizÄ“m nevar saprast, vai RÄ«gas Radio RÅ«pnÄ«cas (RRR) produkcija ir labāka vai tomÄ“r nedaudz sliktāka par VEF!? Es personiski neredzu atšÄ·irÄ«bu. Bet jÅ«s? ĪstenÄ«bā kāda tam nozÄ«me, jo abas valsts akciju sabiedrÄ«bas ar patiesu prieku sadarbojas un apmainās ar idejām, palÄ«dzot viena otrai.

Vislielākais prieks man ir par to, ka mans tīņu gadu sapnis saistÄ«bā ar Liepājas apavu fabriku ir ne tikai piepildÄ«jies ar uzviju, bet pat pārsniedzis tolaik izsapņoto. Paši taču ne sliktāk par mani zināt, ka tas ir viens no mÅ«su valsts lepnumiem, jo mÅ«su Ä“rtie, izturÄ«gie, izskatÄ«gie apavi ir kājās teju vai pusei mÅ«su valsts iedzÄ«votāju un tos tik labprāt pÄ“rk ārzemÄ“s. Par RVR jaunākās paaudzes lokomotÄ«vÄ“m un vagoniem vispār varÄ“tu uzrakstÄ«t vai veselu slavas eposu! Visa Krievija, Ukraina, Kazahstāna... Ai, nu, ko es te vispār uzskaitu tās valstis, kurās tie vago dzelzceļus, jo pārāk gara uzskaites rakstÄ«šana sanāks. Galu galā ne sliktāk par mani to zināt. Ja reiz pat Spānija un Itālija, kurām pašÄm ir savas vilcienu ražotnes, izlemj iepirkt mÅ«su produkciju, tad jebkuram ir skaidrs, ka tie patiešÄm ir ko vÄ“rti.

Nu pasakiet man, vai joprojām ir atrodams kaut viens, kurš teiktu, ka mÅ«su Jelgavā ražotais jaunā modeļa Rafiņš ir kaut vienā aspektā sliktāks par Mercedes vai Renault? Taču nÄ“! Bet bija taču laiki, kad vÄ“l teica, ka VW busiņi esot tomÄ“r labāki! Vai atceraties!? Tagad tie kautrÄ«gi smaidot noburkšÄ·, ka tolaik nebija ticÄ«bas pašu spÄ“kiem un talantiem – lai piedodot nelgām. Tagad viņu uzskati esot mainÄ«jušies. Un vai nav prieks noskatÄ«ties uz jauniešiem, kuri pa ielām klusi un raitā vieglumā traucas ar izskatÄ«gajiem „Zelta Zvaigznes” skÅ«teriem!? Jā, tie tev nav vairs nekādi padomju laiku skaļi pļerdošie divāķu „Delta”, „Minimokiks” un vienāķu „RÄ«Ä£eles”. Moderns dizains un kvalitāte, un galvenais – klusums. To es saprotu! Un jādomā, ka jÅ«s taču pa teļuku arÄ« visticamāk redzÄ“jāt to ziņu sižetu, kur rÅ«pnÄ«cas vadÄ«ba teica, ka drÄ«zumā laidÄ«šot pārdošanā to dÄ«vainā paskata elektromoci, kuru tie bÅ«vÄ“ja sadarbÄ«bā ar to japāņu izgudrotāju, kuru pašu zemÄ“ noignorÄ“ja naftas industrijas magnātu lobija iespaidā! Labi vismaz, ka pie mums tādas perspektÄ«vas lietas spÄ“j novÄ“rtÄ“t!

Pasakiet man, vai maz vispār zināt kādu, kurš ir tāds muļķis, kas pie mums pÄ“rk importa gumijas zābakus un iešÄ¼Å«camos krokšus, ja visi lieliski zina, ka „Sarkanā Kvadrāta” analogi ir tikpat kvalitatÄ«vi un izskatÄ«gi, pie kam, kā jau visas mÅ«su preses, ko nosaka likums, par pieciem procentiem lÄ“tāk!? Starp manām paziņām tādu nav.

Kā jau liepājniekam milzÄ«gu prieku man sagādā Liepājas linoleja fabrikas jaunā lÄ«nija, kas nesen sāka ražot arÄ« lamināta grÄ«das segumu. Runājot par Liepāju, jāsaka, ka mÄ“s pa šiem gadiem patiešÄm esam krietni attÄ«stÄ«jušies. Ratiņu rÅ«pnÄ«cas ražotos bÄ“rnu ratiņus taču tik labprāt iegādājas jaunie vecāki visā bijušajā Padomju SavienÄ«bā, jo kur gan vÄ“l labākus un cenā pievilcÄ«gākus tu atradÄ«si! MašÄ«nbÅ«ves rÅ«pnÄ«ca tikko atkal jau pagarināja sadarbÄ«bas lÄ«gumu ar Baltkrievijas traktortehnikas ražošanas uzņēmumu. SÄ“rkociņus nu jau sÅ«tām pat uz arābu valstÄ«m. Reiz, kad biju Polijā, tur iegādājos sÄ“rkociņu kastÄ«ti, kas ražota Zviedrijā. Katrs piektais sÄ“rkociņš aizgāja pieskari. Ne tuvu tā kvalitāte, kas mÅ«sÄ“jiem. ReizÄ“m, kad dodos pāri pilsÄ“tas kanālam un paskatos uz jahtu un kuÄ£u pārpilno ostu, tad liekas, ka to tomÄ“r ir par daudz, nekādi nesaprotot, kā tie milzeņi spÄ“j pa tik šauru kanālu izgrozÄ«ties starp citiem kuÄ£iem, kad tiem jātiek ārā? Lielie ceļamkrāni, kas laika gaitā gar ostmalu savairojušies, tik krauj vienos kaut ko iekšÄ un no citiem tik krāmÄ“ ārā, ka prieks vien noskatÄ«ties. Un tāds prieks dzirdÄ“t, ka mÅ«su jÅ«rnieki tagad saka, ka nekad vairs neiešot šeptÄ“ties uz svešu valstu kuÄ£iem, jo mÅ«sÄ“jā rÄ“dereja tagad esot labāka nekā citās valstÄ«s. Zvejnieki gan it kā bubinot, ka zivju populācijas atjaunošanas dēļ ik pÄ“c gada nākas veselu gadu strādāt krastā citos amatos. Bet nekas – darbs mÅ«su pilsÄ“tā ir visiem un vienmÄ“r. Un paskatieties, kādu lielisku jaunākās paaudzes kravas kuÄ£i mÅ«su Tosmares kuÄ£u bÅ«vÄ“tava tÅ«daļ pabeigs bÅ«vÄ“t RÄ«gas kuÄ£niecÄ«bai! KlaipÄ“das rÄ“dereja it kā esot pasÅ«tÄ«jusi tādu pašu.

Vakar „Kurzemes Vārdā” izlasÄ«ju, ka Liepājas cukura fabrika uzsākusi jaunās lÄ«nijas izbÅ«vi, kurā tikšot ražoti cukura graudi dažādās Ä£eometriskās formās. GodÄ«gi sakot, to es tiešam nesaprotu, kam tāda māžošanās ir vajadzÄ«ga? It kā nebÅ«tu labi tāpat jau ar kubveida graudiņiem. Bet, ja reiz fabrikas vadÄ«ba saka, ka tos pirkšot, tad jau mansdēļ, lai tik ražo – vai tad man žēl!

Pirms nedēļas, kad pie mums viesos bija futbola komanda no Polijas, bija patiess prieks redzÄ“t, ka viņu sporta formas tÄ“rpi ir ražoti mÅ«su valstÄ«, kur savulaik tik lieliski dizainÄ“tā firmas zÄ«me acÄ«s dÅ«rās jau pa gabalu. Bet, par ko ne, ja tie nav ne par santÄ«mu sliktāki par adidas un puma!? Laikam jau viņiem pašiem savu nav, ja reiz izlÄ“muši pirkt citu valstu ražojumu, pie kam, mÅ«su!

ŠorÄ«t kaimiņš man saka, ka brÄ«vdienās ar Ä£imeni braukšot uz Gaiziņu, jo sen neesot tur bijis. Ä»oti griboties atkal pasÄ“dÄ“t tajā restorānā, kas lÄ“nām grozās virs torņa pašÄ kalna augšÄ. VienÄ«gais, ka bažījoties, vai pietikšot pacietÄ«bas izstāvÄ“t to garo rindu, jo nu jau pavasaris klāt, kur, bez mÅ«sÄ“jiem, arÄ« ārzemju tÅ«ristu esot jau, ka biezs. Viņš teica, ka griboties ik pa laikam izbaudÄ«t arÄ« tās puses maizi un citus Ä“damos produktus. Šis saka, ka, lai arÄ« Liepājas Maiznieka maize esot vislabākā, tomÄ“r griboties reizÄ“m arÄ« to smeÄ·i, kas citos novados. Principā jāsaka, ka arÄ« man reizÄ“m gribÄ“tos, lai ir tāpat kā citās valstÄ«s, kur veikalos var nopirkt vienuviet teju vai visu, kas ražots visā valstÄ«, taču, no otras puses, labi vien ir tāpat, un prieks, ka toreiz pieņēma to reÄ£ionu aizsardzÄ«bas likumu, jo tādÄ“jādi vismaz katrs novads, katra apdzÄ«votā vieta var nodrošināt savas apkārtnes iedzÄ«votājus ar darbu. Turklāt jāpiekrÄ«t vien kaimiņam ir, jo galu galā vienmÄ“r lielāks prieks aizbraukt ekskursijā vai komandÄ“jumā un nobaudÄ«t to smeÄ·i, kas raksturÄ«gs citur. Atklāti sakot, Ä«patnÄ“jās maizes garšas dēļ vien jau man tā vien reizÄ“m gribas aizšaut vismaz lÄ«dz Gaviezei, kur var nopirkt to Ä«patnÄ“jo, ļoti garšÄ«go Priekules Maiznieka baltmaizes Ä·ieÄ£elÄ«ti, kurš savu garšu nav mainÄ«jis no padomju laikiem.

Kaimiņš man prasa: „Ko tev atvest no tās puses?” „Kādas pāris butelÄ«tes Madonas tumšo alu,” atbildu šim. „Tikai paskaties, lai termiņš ir vissvaigākais. Pats labi zini, ka pie mums ražo tikai Ä«stermiņa. Ka nepaspÄ“j saskābt.”

Starp citu, vakardienas „Kurzemes Vārdā” izlasÄ«ju, ka Liepājas piena kombināts lÄ«dz svÄ“tkiem tomÄ“r paspÄ“šot saremontÄ“t saldÄ“juma ražošanas lÄ«niju. Biju jau noilgojies pÄ“c mÅ«su tik iecienÄ«tā pistāciju saldÄ“juma konusveida vafelÄ“. Domāju, ka daudz liepājnieku šajā aspektā ir ar mani lÄ«dzÄ«gās domās. Kā nekā esmu savā dzÄ«vÄ“ saticis ne mazums rÄ«dzinieku, jelgavnieku, valmieriešu, rÄ“zekniešu, kuri saka, ka pie mums, uz Liepāju atbraukt paciemoties, esot vÄ“rts jau dēļ saldÄ“juma vien – sevišÄ·i jau, pistāciju! Nav iespÄ“jams viņiem nepiekrist.

It kā esot noslÄ“pums, taču labi zinām, ka nevienam liepājniekam tas nav nekāds noslÄ“pums, ka mÅ«su slavenajā piejÅ«ras akvaparkā uz svÄ“tkiem ieeja atkal bÅ«šot pa brÄ«vu. Skaidrs, ka leišu no Palangas un KlaipÄ“das atkal bÅ«s, ka biezs. Atceros laikus, kad mÅ«sÄ“jie pa brÄ«vdienām vÄ“l laida uz Palangas baseinu, fanojot par to kā par kaut ko Ä«pašu. Bet tagad viss ir otrādi, jo mÅ«su akvaparks, salÄ«dzinot ar viņējo, ir tas pats, kas salÄ«dzināt žiguli ar ferrāri.

Runājot par leišiem, cik vien ar tiem neesmu ticies, tie vienmÄ“r ar neslÄ“ptu skaudÄ«bu ir teikuši, ka mÄ“s esot baigie malači, ka esam spÄ“juši nosargāt savu tirgu. Lai arÄ« tie ir dusmÄ«gi, ka nepÄ“rkam to viņu pienu un krÄ“jumu, taču, kā tu pirksi svešu, pie kam, kas ar likumu ir dārgāks! Bez tam, mÄ“s vismaz skaidri zinām, ka uz mÅ«su produkcijas kvalitāti var paļauties, jo mÄ“s taču esam bioloÄ£iskās ražošanas un veselÄ«gas produkcijas paraugvalsts! Bez tam, mums taču nav izdevÄ«gi pirkt svešu, jo pašmāju zemnieku kooperatÄ«viem jānodrošina darbs, un to pie mums zina katrs pirmklasnieks.

Viens pazÄ«stamai man reiz teica, ka leišos joprojām vÄ“l esot pilns ar humpalu veikaliem, lÄ«dzÄ«gi kā mums bija deviņdesmitajos. Kaut kā negribas ticÄ“t, jo liekas neiespÄ“jami. Bet laikam jau tomÄ“r tā ir, jo pasakas, cik zinu, jau viņš nemÄ“dz stāstÄ«t. DzirdÄ“ju reiz, ka pie viņiem esot kaut kāds lielveikalu tÄ«kls – ja nemaldos, saucas „Maksima”, kurā priekšniecÄ«ba kasierÄ“m itin bieži pieprasot, lai tās liekot pamperus. It kā, lai varot bez pārtraukumiem aiz kases nosÄ“dÄ“t, mazākais, četras lÄ«dz piecas stundas no vietas. NegribÄ“ju ticÄ“t, bet tas leitis, kurš man to stāstÄ«ja, zvÄ“rÄ“jās, ka pie viņiem toč tur tā esot. Un galvenais, ka neviens šÄdus gadÄ«jumus nekad neizmeklÄ“jot un nevienu nesodot, jo leišos to neuzskatot par kaut ko tādu, kas pelnÄ«tu nosodÄ«jumu. Viņiem tur veikalu peļņas dēļ ne uz to vien pieverot acis. Peļņa viņiem esot galvenais. Viņš teica, ka arÄ« pašas pārdevÄ“jas Ä«paši nemaz par to nesÅ«dzoties, jo baidoties pazaudÄ“t darbu, kas tur esot tik sasodÄ«ti mazapmaksāts, ka par to varot atļauties tikai eksistÄ“t un neko vairāk. Cik dÄ«vaini, vai ne? Ja pie mums kaut kas tāds pavÄ«dÄ“tu sabiedrÄ«bas zināšanai, par tiesÄ«bsargājošajām institÅ«cijām nemaz nerunājot, tad tādas spalvas putÄ“tu pa gaisu, ka lai dievs nogrābstās gar to stervu, kas ko tādu bÅ«tu atļāvusies pret saviem padotajiem. Bet, par laimi, pie mums nekas tāds nav iespÄ“jams. Kā nekā mÄ“s pārāk dziļi cienām savas cilvÄ“ktiesÄ«bas. Pie mums tas bÅ«tu kriminālnoziegums un valsts nodevÄ«ba, jo tas bÅ«tu milzÄ«gs valsts apkaunojums. Bet viņiem jau viss ir citādāk, nekā pie mums – cita mentalitāte, cita valsts iekārta, citi mÄ“rÄ·i, cita attieksme. Neparko negribÄ“tu dzÄ«vot tādā valstÄ«. Brrr! JÅ«s jau arÄ« diez vai. Vai ne?

Ar šausmām atceros tos pirmos pÄ“cpadomju gadus, kad laukos bija tik daudz nolaistu māju un tie kolhozu laiku fermu arhitektÅ«ras „šedevri” ar šifera jumtiem, kas acÄ«s dÅ«rās kā dadži. Paskat, tagad sen jau ne miņas no tā! Visas Ä“kas pa smuko restaurÄ“tas, pārtaisÄ«tas. Visur darbÄ«gi šeptÄ“jas kooperatÄ«vu darbinieki. Ciemu kultÅ«ras nami brÄ«vdienu vakaros pilni ar ņipriem dejotājiem. Tikko paliks mazliet zaļāks un siltāks, kā parasti arÄ« tuvÄ“jie pilsÄ“tnieki turp brauks ballÄ“ties. Leiši saka, ka mÄ“s pareizi esot darÄ«juši, neļaujot svešvalstniekiem iegādāties zemi un veidoties lielfermām. VÄ“l viņi saka, ka mÄ“s esot malači arÄ« tāpÄ“c, ka tik savlaicÄ«gi ar likumu esam aizlieguši kokmateriālu eksportu, ja vien tie nav gatava mÄ“beļu vai citu izstrādājumu produkcija, jo viņiem, redz, dēļ baļķu eksporta, mežus negausÄ«gi izcÄ“rtot uz pilnu klapi. Pie viņiem visai bieži esot pat tādi gadÄ«jumi, kad kāds pa kluso izcÄ“rtot kapus un ceļmalu alejas, un pat nekaunoties pazāģerÄ“t dabas liegumos un nacionālajos parkos, kur beigu beigās neviens sodÄ«ts par to netiekot, jo likumi esot tādi, ka neviens ne par ko neatbildot un nevienam neko nevarot piešÅ«t. It kā nereti tajā esot pat iejauktas pašvaldÄ«bu un citu institÅ«ciju amatpersonas. Kaut kāds gābšÄ«gs barbarisms! Teju vai katrs otrais tur cenšoties pa kluso nosmelt krÄ“jumu no visa, kur vien iespÄ“jams. Cik labi, ka pie mums tā nav, jo pie mums prot novÄ“rtÄ“t mežu un zaļumu nozÄ«mi. Pie viņiem pat esot tādi ezeri, kuri pÄ“dÄ“jos gados tikpat kā vairs nav pieejami sabiedrÄ«bai, jo cieši gar krastu sabÅ«vÄ“jušies privātmāju Ä«pašnieki tā, it kā viņiem tas tagad piederÄ“tu. Traks var palikt ar tiem leišiem un viņu privātÄ«pašuma likumiem. Labi, ka pie mums ir stingri noteikti likumi, kas nosaka, ka daba pieder visai sabiedrÄ«bai, nosakot tauvas joslas bÅ«vniecÄ«bai.

Starp citu, runājot par lauksaimniecÄ«bu, man patiešÄm ir milzÄ«gs prieks, ka mÅ«su valdÄ«ba savulaik ieklausÄ«jās nu jau labu laiku no mums aizgājušÄ Saeimas deputāta Gundara Valdmaņa lieliskajā priekšlikumā par Latviju, kā šitaki sēņu audzÄ“šanas lielvalsts projektu. Tagad reti kura ferma un kooperatÄ«vs negÅ«st lieliskus ienākumus no šÄ«s agrāk mÅ«spusÄ“ nepazÄ«stamās sēņu sugas audzÄ“šanas. Paši taču lieliski zināt, ka viss notikās uz mata tā, kā viņš to tolaik pasniedza – pasaulÄ“ tās pÄ“rk no mums uz velna paraušanu. Ne pa velti daudzos ciematos Valdmanim ir uzcelts pa piemineklim vai vismaz pa piemiņas plāksnei.

Tāpat ir milzÄ«gs prieks, ka esam pārvÄ“rtušies ne tikai par modernāko attÄ«rÄ«šanas iekārtu ražotājvalsti, bet arÄ« to pielietotāju praksÄ“. Vai maz varat man parādÄ«t kaut vienu fermu vai fabriku, kas nebÅ«tu aprÄ«kota ar tām!? Vai maz Latvijā vÄ“l ir kaut viena Å«denstilpe, kaut viena upe, kurā bÅ«tu veselÄ«bai bÄ«stami peldÄ“ties!? Vai maz varat man parādÄ«t kaut vienu zemes pleÄ·Ä«ti, kurā tiktu lietoti savulaik tik izplatÄ«tie pesticÄ«di? Stipri šaubos – diez vai atradÄ«sit. Ne jau pa velti mÅ«su lauksaimniecÄ«bas produkciju tik ļoti ir iecienÄ«juši ārzemÄ“s. Visi zina, ka Latvijas medus nekad nebÅ«s atšÄ·aidÄ«ts ar kaut ko mākslÄ«gu. Visi zina, ka mÅ«su valstÄ« gotiņas ganās bioloÄ£iski tÄ«rās pļavās un neÄ“d nekādus draņķus, kas paātrina dzÄ«vnieku augšanu un dod lielākus piena izslaukumus. Visi zina, ka mÅ«su vistiņas brÄ«vi tekalÄ“ pa nožogotajām lauku teritorijām, knābājot sliekas un graudus, nevis kā citās valstÄ«s – kaut kādu velns viņ zin draņķi. Jā, kas ir tas ir – uz mÅ«su produkcijas kvalitāti var pilnā mÄ“rā paļauties, un visi to zina. Kas var bÅ«t labāks par labu slavu!

Un ne jau pa velti savulaik pieņēma to likumu, kas nosaka, ka lielo uzņēmumu ražošanas filiālÄ“m, cik vien tas iespÄ“jams, jābÅ«vÄ“jas mazajās pilsÄ“tās, lai no tām uz lielpilsÄ“tām nebÄ“gtu vietÄ“jie iedzÄ«votāji. Cik esmu lasÄ«jis medijos, tad leišiem, poļiem un kam tur vÄ“l ne no bijušajām socvalstÄ«m baigais kvantums iedzÄ«votāju esot bijuši spiesti doties uz RietumvalstÄ«m piepelnÄ«ties, kur ļoti daudzi nemaz vairs netaisoties atgriezties dzimtenÄ“s. IedzÄ«votāju tur esot krietni sarucis. Laikam jau tas tāpÄ“c, ka viņi izvÄ“lÄ“jās iet savādāku attÄ«stÄ«bas ceļu, ko, atklāti sakot, man ir pagrÅ«ti nosaukt par attÄ«stÄ«bu. Nu, bet, tā ir viņu izvÄ“le. Žēl, protams, ka viņiem pirmsākumos neatradās tik spÄ“jÄ«gi un patriotiski valsts vadÄ«tāji un padomdevÄ“ji, kā mums. Bet, ko nu vairs – izlietu Å«deni nesasmelsi.

Pirms stundas biju iegājis iekost „Liepājas burgerÄ«”. Zinu, ka nav tā labākā maltÄ«te, un tāpÄ“c parasti izvairos no tādas. Bet, tā kā sen nebiju to Ä“dis, tad pÄ“kšÅ†i kaut kā sagribÄ“jās. Ä’dot to, pÄ“kšÅ†i atcerÄ“jos tos tālos deviņdesmitos, kad mÅ«su tautsaimniecÄ«bas ministrs toreiz skaidri un gaiši pateica Makdonalda un Burgerkinga pārstāvjiem: „Vai nu jÅ«s tos savus burgerus un pilnÄ«gi visu, kas jums tur tai Ä“dienkartÄ“ ir, turpmāk gatavojat no mÅ«su valstÄ« ražotiem produktiem, pie kam tikai un vienÄ«gi augstākā labuma, vai nu...” un noplātÄ«ja rokas žestā, ka tādā gadÄ«jumā biznesam bÅ«s jāpameklÄ“ kāda cita valsts.

Jā, zinu, ka daudzi joprojām vÄ“l bubina, ka mÅ«su valstÄ« nevar vairs nopirkt kokakolu, pepsi un enerÄ£ijas dzÄ“rienus, jo VeselÄ«bas ministrija tos aizliedza kā kaitÄ«gus. Bet nav jau liela bÄ“da. Cik zinu, neviens lÄ«dz šim no tā nomiris vÄ“l nav. Galu galā, kad mÅ«sÄ“jie aizbrauc ekskursijās uz citām valstÄ«m, tad var tempt tos mÄ“slus, cik vien tiem nelien. Un, kas tad vainas mÅ«su pašmāju dzÄ“rienu ražotāju pievilcÄ«gajām reklāmas izkārtnÄ“m, kas rotā veikalu un krodziņu ārpusi!?

Atcerieties, cik patÄ«kami pa TV ziņām bija dzirdÄ“t no kāda starptautiska ekonomikas foruma tās Francijas augstās amatpersonas mÅ«su valsti par godÄ«gumu cildinošos vārdus, ka esam vienÄ«gā valsts pasaulÄ“, kas ar likumu nosaka, ka Latvijā ražot BrÄ« un KamambÄ“ras siera šÄ·irnes nav pieļaujami, jo uzskatām, ka šÄ«s šÄ·irnes ir tiesÄ«gas ražot tikai šo šÄ·irņu radÄ«tājvalsts – ka tas ir viņu tradicionālais bizness, ne mÅ«sÄ“jais!? Protams, ka atceraties, jo diez vai to var tik ātri aizmirst. TautsaimniecÄ«bas ministrs skaidri un gaiši taču pateica, ka mums ir pašiem savas šÄ·irnes ar latviskiem nosaukumiem, kuras eksportÄ“sim uz citām valstÄ«m, bet mÄ“s savukārt, importÄ“sim viņu šÄ·irnes, tādÄ“jādi papildinot viens otra sortimenta izvÄ“les iespÄ“ju, bet tanÄ« pat laikā respektÄ“jot viens otra tiesÄ«bas uz godÄ«gu konkurenci.

Nesen mÅ«zikas klubā iepazinos ar pāris amerikāņu tÅ«ristiem, kuri pie mums bija pirmo reizi, pie kam neko daudz nezinot par mÅ«su valsti. Nu, kā jau amerikāņi. Šie man prasa: „Kas te, fak, jums ir par dÄ«vainu valsteli, ka nekur, fak, nevar nocopÄ«t nevienu sievišÄ·i, ar ko...” (Nu, jÅ«s jau paši saprotat, ko viņi ar to domāja.) „Fak, nevienu pašu nevar dabÅ«t gultā par kokteiļa glāzi! Neviena paša striptÄ«zkluba, nevienas pašas prostitÅ«tas! Kur, fak, pie jums te var dabÅ«t faking fak?”

Es šiem smiedamies saku: „Aizmirstiet. Mums jau te nav nekāda mauku māja. Mums te visi pārtikuši, bet skolās māca tikumÄ«bu, kā prioritāti, uzskatot, ka sekss pirms laulÄ«bām ir mÄ«lestÄ«bas nodevÄ«ba. Pie tam, mums te ar likumiem viss pa smuko noregulÄ“ts. PÄ“c šitiem labumiem jums bij labāk braukt uz kādu citu valsti.”

Viens no šamajiem, kā baigi pÄ“kšÅ†o evrÄ“ku atklājis, saka: „TāpÄ“c, fak, es vakar viesnÄ«cā domāju, kāda, faka pÄ“c mans mobilais nevar atvÄ“rt nevienu pornosaitu! Kā mÄ“Ä£inu, fak, tā kaut kāds uzraksts ar trim domuzÄ«mÄ“m tanÄ« jÅ«sÄ“jā valodā!”

Es paraustu plecus, it kā tas bÅ«tu kaut kas pašsaprotams, un saku: „Mums tak jau deviņdesmito pašÄ sākumā pieņēma likumu, ka porņukus mÄ“s savā valstÄ« neielaidÄ«sim, lai te nesāktos morālais pagrimums, kā pie jums tur.”

„Nu, ja, khmm, fak,” norijis kamolu kaklā, šis atstomÄ«, domÄ«gi blenžot uz pārÄ“jiem savÄ“jiem, kuri arÄ« blisinās, kā mÄ“ness pašgājÄ“ju bÅ«tu ieraudzÄ«juši viens otra acÄ«s, lÄ«dz viens no šiem izmet: „Bet cigaretes arÄ«, fak, pie jums ir tikai viena marka, kaut kādā pretÄ«gā, fak, pelÄ“kā dizainā!? Fak, ne cigāru, ne vieglās, ne dāmu tievās!? Stiprais alkohols kaut kādās tizla paskata pudelÄ“s ar pretÄ«ga paskata etiÄ·etÄ“m! Fak, un tos var nopirkt tikai speciālās bodÄ“s! Vai tiesa, fak, ka uz to izkārtnÄ“m rakstÄ«ts „indes veikals”?”

„Jā, kas ir, tas ir – tas tiesa,” smaidot atbildÄ“ju. „Pie mums valdÄ«bai rÅ«p nākošo paaudžu veselÄ«ba. PÄ“c pieciem gadiem arÄ« tās vienÄ«gās cigaretes nebÅ«s vairs pārdošanā, un visi pÄ«pmaņi, mani tai skaitā, ar to rÄ“Ä·inās. Galu galā, kāpÄ“c gan neparÅ«pÄ“ties par to, lai nākamās paaudzes vairs neiekristu tanÄ«s pašÄs lamātās, kurās iekritām mÄ“s.”

„Fak,” tik vien atskanÄ“ja par atbildi ar pamatÄ«gi šokÄ“tām izteiksmÄ“m. Visi, izņemot vienu, piecÄ“lās un devās uz kāda meiteņu bariņa pusi. PÄ“c Ä«sa brīža palikušais amerikānis man jautā: „Bet kā jums ir ar alu?”

„Alu pie mums ražo tikai mazās alusdarÄ«tavas. Katrā reÄ£ionā vari nopirkt tikai vietÄ“jo, lai lielāks prieks aizbraukt uz citurieni. Protams, vari nopirkt arÄ« importÄ«go, bet tas, kā jau jebkas importÄ“tais, pie mums ir krietni dārgāks. Ja esi pamanÄ«jis, tad pie mums alu netirgo lielajās plastmasas pudelÄ“s un bundžās.” - „KāpÄ“c?” - „Pārāk prasta estÄ“tika. Alus ir svÄ“tkiem un brÄ«vdienām. Citādāk tas ir tas pats, kas kafejnÄ«cā dzert kafiju no kartona glāzÄ«tes.”

Amerikānis domÄ«gā izbrÄ«nā iepleta acis, bet neko neteica, lÄ«dz iejautājās: „Vakar meklÄ“jām kādu faking spēļu zāli, kur iemest pa monÄ“tai, bet mums teica, ka te tādu neesot. Nezini, kur ir tuvākā?”

„Liekas, ka Palangā. Bet tas ir Lietuvā. Latvijā tev azartspēļu iestādes neatrast. Mums pat sen jau vairs nav valsts loterijas, kurā laimÄ“t naudu.” - „Fak! Ak, ko tā?” - „A priekš kam mums ļaut savÄ“jiem iekrist atkarÄ«bu lamatās un dot precedentu gribÄ“šanai kaut ko laimÄ“t?” - „Bet valsts taču neslikti varÄ“tu nopelnÄ«t uz to?” - „Protams, ka varÄ“tu. Valsts varÄ“tu neslikti nopelnÄ«t uz pilnÄ«gi jebko, opija un marihuānas tirdzniecÄ«bu tai skaitā. Jeb arÄ« ražot lielgabalus un kājnieku mÄ«nas, kuras ar prieku pirktu apdalbÄ«tie militāristi un teroristi pa labi un pa kreisi. Bet ne jau visu, kas var dot peļņu, ir vÄ“lams realizÄ“t. Kaut kādām Ä“tikas un morāles robežām taču ir jābÅ«t! Mums pietiek jau ar to, ka pagaidām vÄ“l atļaujamies gÅ«t ienākumus no nikotÄ«na un alkohola, kas arÄ« nav Ä«sti pareizi, jo valsts pelna uz citu nelaimes rÄ“Ä·ina.”

„Paklau, vecÄ«t, vai tas tiesa, fak, ka jums te neesot neviena paša miljonāra?” - „Muļķības. Daudz nav, bet ir. Toties galvenais ir tas, ka pie mums nav nabagu, par ubagiem nemaz nerunājot. Vai tad tas nav galvenais!?” - „A fak viņ' zin'. Var jau bÅ«t, ka ir,” šamais domÄ«gi atbildÄ“ja. „A, kā, fak, pie joda, jÅ«s to dabÅ«jāt gatavu?”

„A vienkārši. Ar taisnÄ«giem, saprātÄ«giem, bet ļoti stingriem likumiem. Vispirms mÄ“s atvÄ“rām čekas maisus, lai novÄ“rstu visādu stukaču un kretÄ«nu nokļūšanu vadošos amatos. Piedevām viņiem, bet svarÄ«gos amatos nepielaidām. MÅ«sÄ“jie prot piedot un bÅ«t augstsirdÄ«gi. Beigu beigās izrādÄ«jās neslikti fabriku un rÅ«pnÄ«cu strādnieki. Viss sliktais jau sen ir aizmirsts un piedots. Tāpat ļoti stingri kontrolÄ“jām un novÄ“rsām visādu nevalstisko biedrÄ«bu sponsorÄ“šanu no ārzemju fondiem. It Ä«paši jau Sorosa fonda, jo mÅ«sÄ“jie Rietumu tautieši jau savlaicÄ«gi brÄ«dināja, ar ko tas viss agrāk vai vÄ“lāk var beigties. Bankas mums ir tikai valsts uzņēmumi, kuras strādā, nevis, lai gÅ«tu peļņu, bet, lai regulÄ“tu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas asinsriti un viss šeit raiti kustÄ“tos uz priekšu. Redzi, mums viss notiek pÄ“c skaidri definÄ“ta trÄ«sgades plāna – gluži vai kā vecos padomju laikos, tikai nu jau desmitiem reižu efektÄ«vāk. Konkurences un brÄ«vā tirgus likumus jÅ«sÄ“jie rietumu eksperti, kas mums deva padomus, jau tolaik ieteica neņemt visā nopietnÄ«bā par pilnu, jo tie no jÅ«su pašu pieredzes labi zināja, ka tie nav nekādi baigākās pilnÄ«bas panaceja, un tāpÄ“c mÄ“s tos lieliski pratāmies sakombinÄ“t ar sadarbÄ«bas un tirgus regulÄ“šanas principiem. MÅ«su tautieši, kas padomju laikus bija pārlaiduši pie jums - Rietumos, ieteica mums nebÅ«t muļķiem un labāk nesapÄ«ties ar Starptautisko ValÅ«tas Fondu un Pasaules Banku, un tā vietā kredÄ«tus labāk ņemt no godÄ«gākiem kredÄ«tu aizdevÄ“jiem, kas pÄ“c tam neplÄ“š desmit ādas, legāli izlaupot valsti, jo šie jau bija redzÄ“juši, ko tās nodara jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«m citos kontinentos. Tāpat arÄ« tie ieteica, lai mÅ«su nacionālo valÅ«tu jau sākotnÄ“ji nepiesaista jÅ«su rijeklÄ«gajai Federālo Rezervju SistÄ“mai. Tieši tāpÄ“c jau nesenā krÄ«ze mÅ«s tikpat kā neskāra. Tāpat ieteica, lai nekādās Eiropas SavienÄ«bās mÄ“s nestājamies, kas visu laiku, kā tagad citiem, kuri iestājās, varÄ“tu mums bakstÄ«t smadzenes, ko un kā darÄ«t un ko nedrÄ«kst darÄ«t. MÄ“s vienkārši mācÄ«jāmies no savām iepriekšÄ“jo laiku un jÅ«su – rietumvalstu kļūdām, ņemot visu to labāko no visiem, ko vien iespÄ“jams. Kaut ko no Šveices, kaut ko no japāņiem un Ä·Ä«niešiem, kaut ko no Vācijas un Dānijas, un tā tālāk. Galu galā, jÅ«sÄ“jie paši taču mums tā ieteica, kad tikko izstājāmies no PSRS sastāva! Tie taču bija jÅ«sÄ“jie – Rietumu eksperti, kas mums teica, lai tik, dieva dēļ, saglabājam labas attiecÄ«bas ar bijušajām padomju republikām un sociālisma valstÄ«m, lai varam savstarpÄ“ji tirgoties un palÄ«dzÄ“t viens otram, jo pretÄ“jā gadÄ«jumā, jÅ«sÄ“jie nesniegtu mums kā palÄ«dzÄ«bu ne naudu, ne tehnoloÄ£ijas!”

„Nu labi, fak. Bet pasaki man, kāpÄ“c jÅ«s neiestājāties NATO!? Vai tad jums no krieviem nemaz nav bail?”

ParaustÄ«ju plecus un teicu: „A ko mums no viņiem baidÄ«ties? MÄ“s taču esam labi kaimiņi! Mums ir ciešas attiecÄ«bas gan tirdzniecÄ«bā, gan citās jomās. Visi vecie pāridarÄ«jumi sen jau savstarpÄ“ji piedoti. Kas bijis – bijis. MÅ«su valsts moto ir piedošana, augstsirdÄ«ba un sapratne. Turklāt pie mums liela daļa ir krievvalodÄ«go, ar kuriem lieliski protam sadzÄ«vot, jo jau deviņdesmitajos pieņēma likumu, ka abpusÄ“jas labākas saprašanās labad latviešu bÄ“rniem kā pirmā obligātā svešvaloda jau no bÄ“rnudārza vecuma ir jāmācās krievu valoda, bet krievu bÄ“rniem – latviešu valoda. ArÄ« pilsonÄ«ba tika dota visiem, kuri palika pÄ“c PSRS sabrukuma. Un, tā kā krievvalodÄ«gie lieliski redz, ka par viņiem šajā valstÄ« rÅ«pÄ“jas un neviens ar varu tiem neuzspiež runāt latviski vai skolās bÄ“rniem mācÄ«t mācÄ«bu priekšmetus latviešu valodā, tad drÄ«z vien visas nesaskaņas izplÄ“nÄ“ja, un tagad tikai retais no tiem vairs neprot latviski un nav mÅ«su valsts patriots. MÄ“s protam viens otru cienÄ«t un sadzÄ«vot, jo tas jebkurā gadÄ«jumā ir visprātÄ«gākais risinājums.”

„Un tāpÄ“c, fak, jums nav savas armijas?” - „A kam mums tā, ja mums ir sava zemessardze?” - „Bet ja nu jums uzbrÅ«k krievi, kā tad jÅ«s spÄ“sit aizsargāties?” - „Nu, ja arÄ« tā notiktu, kas ir maz ticams, jo esam labi kaimiņi, tad vismaz ir garantija, ka mÅ«su infrastruktÅ«ru un mājas nekad nenobombardÄ“tu. VissvarÄ«gākais ir nepieļaut civiliedzÄ«votāju un infrastruktÅ«ras bojā eju. Tas ir primārais, nekā pozÄ“ties par lielajiem, varonÄ«gajiem karotājiem un valsts aizstāvjiem tik mazas valsts gadÄ«jumā, kā mÅ«sÄ“jā. Bet pÄ“c tam jau var sākt riktÄ“ties uz to, kā ar pilsoniskas nepakļaušanās stratÄ“Ä£iju panākt agresora aiziešanu ar pÄ“c iespÄ“jas mazākiem postÄ«jumiem. MÄ“s esam teritoriāli maza, bet miermÄ«lÄ«ga un garÄ«gi attÄ«stÄ«ta valsts. Kam mums tÄ“rÄ“t resursus kaut kādu nāvi nesošu mašÄ«nu iegādei, kas pat pie labākajiem finansiālajiem ieguldÄ«jumiem tik un tā spÄ“tu apturÄ“t daudz spÄ“cÄ«gāko pretinieku, labākais, vien uz dažam nedēļām, kuru laikā šeit tiktu viss nopostÄ«ts? Bet, ja nav armijas, tad neviens ar lielgabaliem, raÄ·etÄ“m un lidmašÄ«nām virsÅ« nebruks, jo pretÄ“jā gadÄ«jumā nokļūtu visas pasaules sašutuma un izsmiekla priekšÄ. Bet krievi nekad ko tādu nepieļautu, jo pašcieņas, par laimi, tiem netrÅ«kst.”

„Fak! TāpÄ“c jau es saku, ka jÅ«s bijāt galÄ«gi muļķi, ka atteicāties iestāties NATO! MÄ“s jÅ«s pasargātu un aizstāvÄ“tu!” - „Pirmkārt, draudziņ, tu aizmirsti, ka mÄ“s turÄ“jām savulaik Rietumu valstu doto solÄ«jumu Krievijai – nepaplašināties Austrumu virzienā. Priekš kam mums radÄ«t precedentu saspÄ«lÄ“juma radÄ«šanai? Un priekš kam mums pieļaut svešu armijnieku uzturÄ“šanos mÅ«su suverenajā valstÄ«? Tas ir nepieņemami, draudziņ.” - „Nu vai zini, fak! DraudzÄ«gs, palÄ«dzÄ«gs žests, tev ir kaut kas nepieņemams!?”

PasmaidÄ«ju un atbildÄ“ju: „Protams, ka tas ir nepieņemami. Katras valsts militāristiem, izņemot varbÅ«t ANO miera spÄ“kus, ir jāatrodas savās mājās un nekur citur. Bez tam, pats taču labi zini, cik daudz ļauna ir ticis bruģēts it kā ar sākotnÄ“ji labiem nodomiem! Bez tam, uz to NATO goda prātu nav iespÄ“jams paļauties, jo tās bruņotie spÄ“ki, par jÅ«su valsts armiju nemaz nerunājot, jau paspÄ“juši pamatÄ«gi sasmÄ“rÄ“ties. Kāda jÄ“ga mums lÄ«st tai vilku midzenÄ«, kas maskÄ“jas par avÄ«m!? Tā jÅ«su saucamā draudzÄ«ba nekad vÄ“l nevienam nav bijusi par pliku velti, kā kaut kas nesavtÄ«gs un cÄ“ls. Aiz tās vienmÄ“r ir bijis sauss un salts aprÄ“Ä·ins. Nedomāju, ka mÅ«su gadÄ«jumā bÅ«tu kas savādāks.”

„Nu labi, fak, dievs ar jums. Bet zini, vecÄ«t, kas mani vakar viesnÄ«cā, kad skatÄ«jos teļuku, izbrÄ«nÄ«ja, ka jums vietÄ“jos kanālos ir kaut kādas pagalam dÄ«vainas reklāmas pauzes!?” - „Kas tad tur tāds dÄ«vains bija?” lieliski zinot, par ko viņš runā, atjautāju. - „Nevienas pašas, fak, produktu un firmu reklāmas! Viens vienÄ«gs faking sviests, kur neko nevar saprast!?”

„Ja tu prastu latviešu valodu, tad saprastu, ka tur reklamÄ“ to, kas var bÅ«t noderÄ«gs veselÄ«gai, harmoniskai un laimÄ«gai dzÄ«vei. Tur pastāvÄ«gi atgādina, nevis kā pie jums, ka jāpÄ“rk jaunāko Colgate zobu pastu, bet gan to, ka zobus vÄ“lams tÄ«rÄ«t gan rÄ«tos un vakaros, un kā pareizāk to izdarÄ«t ar veselÄ«bai nekaitÄ«gām pastām, ko ražo pašmāju firma. MÅ«su TV kanāli reklamÄ“, kā pareizāk izdarÄ«t tos vai citus vingrinājumus, lai cilvÄ“ks bÅ«tu vingrs, možs un veselÄ«gs, nevis pirkt visādus farmkompāniju draņķus. Tāpat reklamÄ“, kuri augi dod to vai citu labumu un kad un kā labāk tos ievākt. Tāpat reklamÄ“ godÄ«gumu, taisnÄ«gumu un savstarpÄ“jo izpalÄ«dzÄ«gumu. ReklamÄ“ morāli un Ä“tiku, kā pašu galveno, kas virza sabiedrÄ«bu uz harmonisku valsti, kas ir mÅ«su valsts galvenais mÄ“rÄ·is. Ja tu prastu latviešu valodu, tad bÅ«tu pamanÄ«jis, ka pie mums milzÄ«gu daļu ielu reklāmas, aizņem nevis produktu reklāmas, bet gan visādi morāli un Ä“tiku reklamÄ“joši termini. PiemÄ“ram, „miers, taisnÄ«gums, godÄ«gums, tikumiskums, godaprāts, augstsirdÄ«ba, sirsnÄ«ba, iecietÄ«ba, labsirdÄ«ba” un citi. Pie mums tādām lietām pievÄ“rš milzÄ«gu uzmanÄ«bu, lai programmÄ“tu cilvÄ“kus uz labo. Nu, apmÄ“ram tā. Bet uzņēmu un preču reklāmām mums ir atsevišÄ·s TV kanāls, radiostacija, laikraksti un žurnāli un interneta portāli. Kam patÄ«k un gribas, tie arÄ« tur Ä·Ä«kÄ“rÄ“. Tas tāpÄ“c, lai cilvÄ“kus netendÄ“tu vienā laidā gribÄ“t to vai šito, jeb pirkt un pirkt, jo ir prātÄ«gākas lietas, par kurām domāt. Ja neesi pamanÄ«jis, tad mÅ«su veikalos tu neatradÄ«si nekādas akcijas, kas reklamÄ“tu par lÄ“tāku cenu nopirkt divus vai pat vairāk štruntus vienlaicÄ«gi. Mums akcijas ir tikai uz pārtikas precÄ“m, kurām termiņš iet uz beigām. Bez tam, tas ir arÄ« tamdēļ, lai mediju vadÄ«tājus nevadÄ«tu aiz pavadas reklāmdevÄ“ji, nosakot savu toni.”

„Tu gribÄ“ji teikt, mediju Ä«pašniekus, nevis vadÄ«tājus!” - „MÅ«su medijiem vienÄ«gais Ä«pašnieks ir tauta, jeb citiem vārdiem - valsts. Mediji tiek finansÄ“ti tikai un vienÄ«gi no valsts budžeta. Tauta ik pÄ“c noteikta laika ievÄ“l mediju valdi, izvÄ“loties tos, kuri ir tie, uz kuru godÄ«gumu un taisnÄ«gumu var pilnÄ«bā paļauties. Ne valdÄ«bai, ne arÄ« kādam citam, izņemot tautu, nav varas pār tiem. TāpÄ“c jau mÅ«su mediju sniegtā informācija tik bieži atšÄ·iras no tā, kas ir citu valstu medijos, jo mÅ«sÄ“jie nemÄ“dz atreferÄ“t to, kas nav pārbaudÄ«ts un apstiprināts ar lietiskiem pierādÄ«jumiem. Bet, ja tomÄ“r atreferÄ“, tad vienmÄ“r klāt ir piezÄ«me, ka informācija ir baumu lÄ«menÄ«.” - „Tad jums privāto mediju nemaz nav?” - „Kā nav – ir! Bet tie neskaitās oficiāli ziņu mediji, jo tajos mÄ“dz bÅ«t viss kas, un tos arÄ« neviens neuztver kā precÄ«zu ziņu avotus. Morāle un Ä“tika ziņu un informācijas sfÄ“rā pie mums ir ļoti nopietnā cieņā. PatiesÄ«ba, lai kāda tā nebÅ«tu, ir neizsakāmi svarÄ«ga. Saproti?” - „Labais, fak! Man šÄ·iet, ka jÅ«s taču esat galÄ«gi traki ar to morāli un Ä“tiku.”

„Var jau bÅ«t,” iesmiedamies atbildÄ“ju. „Bet, kas tur slikts? – Paskaties, pie mums tagad nu jau reti kurš bubina par to, ka savulaik ar likumu aizliedza zooveikalus, lieliski zinot, ka zvÄ“riņiem un putniņiem jādzÄ«vo savvaļā. Nav vairs neviena, kurš purpinātu par to, ka ar likumu aizliedza kažokādu dzÄ«vnieku biznesu.” - „Atradušies arÄ« te, fak, baigie dzÄ«vnieku aizstāvji. Fak! Gribi teikt, ka tu nevalkā ādas apavus, vai!? Gribi teikt, ka tu neÄ“d gaļu!? Ha!”

PasmaidÄ«ju un atjautāju: „Bet, vai tu pats seskādas apavus valkā un lapsas gaļu Ä“d?” „Ej fakot,” atskanÄ“ja visai apmulsusi atbilde samÄ“rā aizkaitinātā tonÄ«. „Labi, neņem pa dusmu,” saprotoši pasmÄ“jies, samiernieciski atbildÄ“ju. „Bez tam, vietÄ“jiem, kas agrāk dzÄ«voja šo kažokzvÄ“ru fermu tuvumā, nu vairs nav problÄ“mu ar mušu un putnu mākoņiem, par neciešamo smirdoņu nemaz nerunājot.”

Kādu brÄ«di klusÄ“jām, lÄ«dz šis man saka: „Paklau vecÄ«t, vai tā ir taisnÄ«ba, ka pie jums te savācas visādi faking dÄ«vaiņi, kas mÄ“Ä£ina atrast jaunu elektrÄ«bas iegÅ«šanas veidu, un valsts to sponsorÄ“, dodot tiem gan finansÄ“jumu, gan pajumti?”

„Jā, kas ir, tas ir. Tā kā citās valstÄ«s šiem projektiem tiek uzlikti veto un tos regulāri noignorÄ“ energoresursu industriju magnātu ietekmÄ“, tad mÄ“s tos labprāt aicinām pie sevis. Te viņi, ne no kā nebaidoties, var kopÄ«gi strādāt pie šiem projektiem. Te viņus uztver nopietni. Kā nekā, viens no mÅ«su valsts mÄ“rÄ·iem ir pÄ“c iespÄ“jas drÄ«zāk atrast veidu, kā nodrošināt valsti ar ekoloÄ£iski tÄ«ru enerÄ£iju, lai beidzot varam nojaukt to sasodÄ«to RÄ«gas HESu, kas savulaik tik dramatiski izmanÄ«ja mÅ«su likteņupes Daugavas izskatu. Redzi, mÄ“s ļoti gribam pÄ“c iespÄ“jas drÄ«zāk atkal ieraudzÄ«t Staburagu, Kokneses pilsdrupas un Daugavas pievilcÄ«gos stāvkrastus. Saproti?”

„Nezinu par ko tu Ä«sti runā, bet saprotu. Bet vai tad jÅ«s nevarat tāpat kā citas valstis sabÅ«vÄ“t tos faking vÄ“ja parkus?” - „Varam. Bet tie pamatÄ«gi izkropļo ainaviskumu un nodara arÄ« cita veida kaitÄ“jumu gan putniem, gan cilvÄ“kiem. Tas nav nekāds jÄ“dzÄ«gais risinājums. VÄ“ja Ä£eneratorus mÄ“s uzstādām tikai pie mazām apdzÄ«votām vietām, lai tās lokāli nodrošinātu ar enerÄ£iju.” - „Fak. Nekas jums nav labi, kas citiem ir labi.” - „Neredzu nekādu pamatu, kāpÄ“c mums bÅ«tu jābÅ«t kā citiem!?” - „Nu labi, fak, bet kāpÄ“c pie jums ir aizliegta kristietÄ«ba?”

IesmÄ“jos, un atjautāju: „No kurienes tu tādas muļķības rāvi?” - „Kā, no kurienes. Pie mums tā faking medijos ziņo!” - „JÅ«su mediji gvelž blēņas. Viņi aizmirsuši jums paziņot, ka pie mums ir reliÄ£iju brÄ«vÄ«ba, taču aizliegts valsts medijos translÄ“t svÄ“tku dievkalpojumus un raidÄ«t reliÄ£iskos raidÄ«jumus, kuros gluži vai kā kaut kādi zinātniski pamatoti pierādÄ«jumi tiek citÄ“ti BÄ«beles fragmenti. Pie mums reti kurš noliedz to, ka ārpus mÅ«su uztveres diapazona eksistÄ“ kaut kas, ko pašlaik zinātne vÄ“l nespÄ“j ne izskaidrot, ne arÄ« pierādÄ«t, un tāpÄ“c mums tam visam ir zinātniska pieeja, lai jaunā paaudze neveidotos par reliÄ£iskiem fanātiÄ·iem. Galu galā morāle un Ä“tika, kā arÄ« pagaidām netveramais var tikt mācÄ«tas arÄ« bez visādiem apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes reliÄ£iskajiem mÄ«tiem. Tak ne jau dēļ reliÄ£ijas esam pārvÄ“rtušies par valsti, kurā tu pilnÄ«gi droši pie veikaliem vari atstāt savu velosipÄ“du bez pieÄ·Ä“dÄ“šanas.”

„Fak! Gribi teikt, ka jÅ«s BÄ«beli uztverat kā kaut ko apšaubāmu un nekvalitatÄ«vu?” - „Bet uz kāda pamata to uztvert savādāk, ja tajā no vienas vietas ir pilns ar pretrunām un pat galÄ«gi nepieņemamām lietām?” - „PiemÄ“ram?” - „Nu iedomājies pats, ka tu pastaigājies pa mežu, lÄ«dz iznirsti kādā klajākā vietā un ieraugi, ka kāds bārdains vecis, kurš, ar izbolÄ«tām acÄ«m un pamatÄ«gu nazi rokās, veras debesÄ«s un kaut ko nesakarÄ«gu pie sevis murmulÄ“ sakurta ugunskura malā, pie kura guļ arÄ« kāds aizmidzis pusaudzis. Tad tu šokÄ“ts ieraugi, ka šis beidz bolÄ«ties uz debesÄ«m un paceļ nazi, lai to triektu jaunekļa krÅ«tÄ«s.”

„Fak! Nu, nu?” amerikānis ieintriģēts mani mudina klāstÄ«t domu tālāk. - „Nu saki man, draudziņ, ko tu, ko tādu ieraugot, darÄ«tu?” - „Uzsauktu šim: „Hei, tu vecais perdeli! Fak, ko tur taisies tagad man darÄ«t, a?””

Neviļus iesmÄ“jos: „Nu re, jo es arÄ« tieši tāpat šim uzprasÄ«tu to pašu. Bet, vai zini, ko šis tev atbildÄ“tu?” - „A fak viņ zin, ko tāds apdalbÄ«ts perdelis man varÄ“tu atbildÄ“t.” - „Redzi, draudziņ, viņš tev atbildÄ“tu tā: „Kas tu, galÄ«gs neticÄ«gais idiots esi, vai!? Neredzi, ka taisos upurÄ“t savu vienÄ«go dÄ“lu dievam, lai apliecinātu viņam savu lielo uzticÄ«bu!?” – Bet tu tikmÄ“r pabolÄ«tu savas acis, un, sitot ar pirkstu pie saviem deniņiem, pajautātu, vai gadÄ«jumā viņš un tas viņa dievs nav galÄ«gi nojÅ«gušies, pie sevis štukājot, kurš no abiem diez ir debÄ«lāks – tas vecais perdelis, jeb tas viņa dievs? Saki man, amerikāni, ko tu šÄdā situācijā darÄ«tu?”

„Kā, ko, fak! LoÄ£iski, ka paņemtu kādu nokritušu koka gabalu un kārtÄ«gi iekrautu tam prātā jukušajam perdelim pa galvu, kamÄ“r šis nav vÄ“l paspÄ“jis pastrādāt noziegumu, un tad piezvanÄ«tu mentiem un psiÄ·enei, piesakot, lai neaizmirst paÄ·ert lÄ«dzi trako kreklu! Ko gan citu!”

„Nu re,” es smiedamies teicu, „Es rÄ«kotos visai identiski. Taču, tici vai nÄ“, bet kristieši šito stāstu uztver kā kaut ko normālu un to trako veci ar visu viņa debÄ«lo dievu, kuram vārdā ir Jahve, slavina vai debesÄ«s. Tagad saproti, kāpÄ“c pie mums ir tāda attieksme pret reliÄ£iju atreferÄ“šanu masu medijos?” - „Fak! Tad tas stāsts ir no BÄ«beles, gribi teikt?” - „Nu ja!” - „Fak! Nekad nebÅ«tu domājis!”

KārtÄ“jo reizi iesmÄ“jos: „Draudziņ! Tā no vienas vietas ir pilna ar tamlÄ«dzÄ«giem stāstiem. Un tieši tāpÄ“c mÅ«su valstÄ« tika pieņemti mÄ“ri, lai nākošajām paaudzÄ“m bÅ«tu izpratne, ka ne viss, kas tur lasāms, ir ņemams par pilnu. Mums skolās ļoti nopietni iztirzā šo tÄ“mu, iedziļinoties zinātnieku sniegtajos pÄ“tÄ«jumos, tanÄ« pat laikā, kā jau minÄ“ju, nenoliedzot to, ka citas pasaules un bÅ«tnes var visā nopietnÄ«bā pastāvÄ“t mums neredzamā, neuztveramā formā. Mums ir zinātniskā pieeja šÄ«m lietām.”

„Bet IzraÄ“la arÄ« taču saka, ka jÅ«s esat visneiecietÄ«gākā, antisemÄ«tiskākā valsts pasaulÄ“! JÅ«s aizliedzot viņu svÄ“tās tradÄ«cijas un ko tur tik vÄ“l ne!” - „Lai tik viņi negvelž. Vienkārši mÄ“s pieņēmām dažus likumus, kurus, pÄ“c idejas, bÅ«tu jāpieņem gan pašai IzraÄ“lai, gan jebkurai citai valstij, kurā ir ortodoksālais jÅ«daisms, un tāpÄ“c viņi tagad tā besās, lejot visādu lažu par mums.” - „Un ko tad jÅ«s tādu tais likumos pieņēmāt?” - „MÄ“s aizliedzām mÅ«su valstÄ« apgraizÄ«t zÄ«daiņus, jo zÄ«dainis nevar dot savu piekrišanu vai nepiekrišanu tādam lÄ“mumam. Bez tam zinātnieku pÄ“tÄ«jumi secina, ka tā ir ne tikai vardarbÄ«ba, bet arÄ« veicina psihiskas novirzes tiem, kuriem šajā vecumā ir notikusi apgraizÄ«šana, kas pÄ“c tam izpaužas kā cietsirdÄ«ba un egoistiska viltÄ«ba.”

„Fak! Ko nu stāsti!? KāpÄ“c?” - „TāpÄ“c, ka šajā vecumā ļoti strauji attÄ«stās bÄ“rna smadzenes. Bet, kad tam atšÅ†irkstina priekšÄdiņu, tad tam šÄ« vieta sāp un pÄ“c tam ilgi kņud un niez, tādÄ“jādi novÄ“ršot viņa uzmanÄ«bu no tā, kam tā bÅ«tu jāvelta – pasaules izzināšanai. Bez tam, vardarbÄ«ba, pie tam tāda, kas veikta bez viņa paša lÅ«guma, neizbÄ“gami pÄ“c tam kaut kad sāk izpausties pret citiem kā atriebšanās. Pret savÄ“jiem jau viņi parasti neatriebjas, jo smadzenes paspÄ“tas saskalot lÄ«dz nepazÄ«šanai, ka tas ir kaut kas pareizs, svÄ“ts, tradicionāls un kas tik vÄ“l ne. Ne jau pa velti pa pasauli klÄ«st ne tā labākā slava par šo reliÄ£iju un etnosu. Tam visam ir pamats un spÄ“cÄ«gas saknes pagātnÄ“.”

„Un, kādus tad vÄ“l likumus jÅ«s žīdu sakarā pieņēmāt?” - „Nejauc, vecÄ«t. Nevis žīdu, bet gan tikai jÅ«daisma reliÄ£ijas kontekstā. MÄ“s pieņēmām likumu, kas liek ar sarkanu iekrāsot viņu reliÄ£iskajos rakstos tās vietas, kuras propagandÄ“ vardarbÄ«bu un neiecietÄ«bu pret citām tautām un reliÄ£ijām, kā arÄ« visu to, kas ir pretrunā ar morāli un Ä“tiku, kur parādās divdomÄ«gs interpretÄ“jums, kas stipri atgādina liekulÄ«bu. Starp citu, lÄ«dzÄ«gs likums ir pieņemts arÄ« saistÄ«bā ar BÄ«beli. Sarkanais iekrāsojums liek padomāt un analizÄ“t divdomÄ«gos fragmentus un citātus no pilnÄ«gi visiem iespÄ“jamajiem aspektiem, nevis pa taisno akli ierÄ«t rakstÄ«to informāciju. Valsts nevar pieļaut lÄ“tticÄ«gu, ar prātu nedomājošu cilvÄ“ku kultivÄ“šanu. Mums visam ir zinātniskā pieeja, kur primārā visur ir morāle un Ä“tika, saproti?”

„Mjā..., apfakoties ar jums te var,” šis domÄ«gi kasÄ«ja pakausi, nezinot, ko citu man atbildÄ“t. Bet es jau turpināju: „Tāpat arÄ« vÄ“stures stundās mÅ«su bÄ“rniem tiek mācÄ«ts, ka pasaules vÄ“sture ne tuvu nav tāda, kā to pasniedz citu valstu akadÄ“miskā zinātne, jo artefakti liecina, ka pirms mÅ«su civilizācijas ir eksistÄ“jusi, mazākais, vismaz viena civilizācija, kas bijusi pat ar augstāku tehnoloÄ£isko attÄ«stÄ«bas pakāpi, nekā mums pašreiz. Pie mums arÄ« medijos par to nekautrÄ“jas bieži un atklāti diskutÄ“t attiecÄ«go jomu zinātnieki, jo tas tomÄ“r ir daudz interesantāk un lietderÄ«gāk, nekā, kā pie jums, rādÄ«t visādus lÄ“tus izklaides šovus.”

„Gribi teikt, ka jums pa teļuku nerāda šovus?” - „Rāda. Bet ne jau tik debilus kā pie jums tur. Starp citu, mums drÄ«z bÅ«s zinātniskais šovs kurā, ar regresÄ«vās hipnozes palÄ«dzÄ«bu sabiedrÄ«bā pazÄ«stami skeptiÄ·i tiks izjautāti attiecÄ«bā par reinkarnāciju un citiem interesantiem jautājumiem. ParalÄ“li viņiem bÅ«s vÄ“l pieslÄ“gti vairāki melu detektori, lai lielāka pārliecÄ«ba, ka nenotiek dakšošana. BÅ«s interesanti un lietderÄ«gi.” - „Apfakoties var! Un jums tādas lietas rāda pa teļuku!?” - „Pie mums, draudziņ, pat rāda un runā par to, ko pie jums nerāda un i nemaz netaisās runāt.”

„Fak! Par ko tad?” - „Par to, ka pie jums un teju vai visā pasaulÄ“ notiek kaut kas drausmÄ«gs.” - „Fak! Par ko tu runā?” - „Par to, ka notiek noslepenota, mÄ“rÄ·tiecÄ«ga debess piesātināšana ar Ä·Ä«misku slāni, kas atgādina spalvu mākoņus, kam it kā mÅ«s visus esot jāpasargā no globālās sasilšanas.” - „Tu par tiem Ä·Ä«mtreiliem, kas it kā debesÄ«s izsmidzinot Ä·Ä«miju...? Fak, tās taču ir pÄ“dÄ«gākās sazvÄ“restÄ«bu teoriju nelgu muļķības! Un jÅ«s uz tām uzÄ·eraties!? Gribi teikt, ka jums te nekā tamlÄ«dzÄ«ga debesÄ«s nav novÄ“rojama?” - „Kas nu nav, tas nu nav. MÅ«su valdÄ«ba atklāti paziņoja, ka tādā apšaubāmā, pie kam, no sabiedrÄ«bas noslepenotā projektā netaisās piedalÄ«ties. MÅ«su valstÄ« valdÄ«bai no sabiedrÄ«bas noslÄ“pumu nav un nemaz nedrÄ«kst bÅ«t pÄ“c likuma, jo tas ir pretrunā ar godÄ«guma un taisnÄ«guma principiem. Saproti?”

„Mjā, pagalam dÄ«vaina jums tā valsts,” domÄ«gā tonÄ« sacÄ«ja amerikānis, grozot sev pie deniņiem pirkstu. „Tad jau laikam taisnÄ«ba tiem, kas saka, ka pie jums joprojām ir sociālisms.” - „Kāds tam sakars ar sociālismu,” pasmaidÄ«jis, sacÄ«ju, „Pie mums nav nekāds sociālisms, bet gan sociālais taisnÄ«gums, kas ir pilnÄ«gi dažādas lietas.” - „Fak, a kas tad te pie jums ir par valsts iekārtu? PÄ“c kapitālisma arÄ« te Ä«paši taču nevelk!?”

IesmÄ“jos un sacÄ«ju: „VecÄ«t, pie mums ir patriotistiskā valsts iekārta.” „Kas!?” viņš izbolÄ«ja acis, „Tu varbÅ«t gribÄ“ji teikt, patriotiskā, nevis patriotistiskā...!?” - „NÄ“, nÄ“, draudziņ, tu nepārklausÄ«jies. Pie mums ir patriotistiskā valsts iekārta, kas apvienojusi visu to labāko no pilnÄ«gi visiem agrākajiem un esošajiem valsts iekārtu modeļiem. Tagad saproti?” „Fak! Neko nesaprotu. Kamon, labāk iemetam vienu. Kā nekā jÅ«su patriotistiskajai valstij taču drÄ«z bÅ«s ceturtdaļgadsmita neatkarÄ«bas jubileja. Kamon, par Latviju!” pacÄ“lis glāzÄ«ti, viņš uzsauca tostu. „Par Latviju!” pacÄ“lu glāzÄ«ti arÄ« es un piedžindžināju pie viņa glāzÄ«tes, un abi strauji metām iekšÄ.

„Sveiks, SÄ“nÄ«gais,” mani uzmodināja kāds čoms, viegli raustot aiz pleca. „Skatos, atkal esi pamatÄ«gi sapÄ«pÄ“jies.” „Da ko tur,” izstaipoties, smaidot atmetu ar roku, „Kam svÄ“tku gaidās negadās. Bļāviens, bij tik foins sapnis.” „Par ko?” iemeties sēžamvietā man iepretim, viņš jautāja. „E,” vÄ“lreiz nesvarÄ«gā pofigžestā atmetu ar roku, „Kāda starpÄ«ba. Tāpat nesapratÄ«si. Davai, labāk iešaus pa vienam.” „Lai notiek. TradÄ«cijas ir jāciena,” viņš atbildÄ“ja, paceļot glāzÄ«ti. „Davai, priekā!” „Priekā,” pieskandināju viņa glāzÄ«tei, un abi reizÄ“ metām iekšÄ.