Menu
Pilnā versija

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Monika ZÄ«le, AS Latvijas Mediji · 15.05.2022. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

“Aiz ideālu daudzināšanas politiÄ·i bieži vien meistarÄ«gi slÄ“pj savu neprasmi, melus un nevÄ“lÄ“šanos kalpot valsts interesÄ“m.” PjÄ“rs Buasts.

Tā zÄ«mÄ«gi sakrita, ka 9. maija rÄ«tā sociālajos tÄ«klos uzpeldÄ“ja Austrālijā dzÄ«vojošas krievietes Jeļenas V. izmisÄ«ga apjukuma mikslis: “Help! VÄ«ru atlaida no darba par Putina politikas atbalstošu ierakstu “Facebook”. Vai ir pieredze, kā tagad rÄ«koties?”

AtsaucÄ«ba nebija liela: daži ieteikumi meklÄ“t jurista palÄ«dzÄ«bu, bet lielākoties bezpersoniski novÄ“lÄ“jumi “turÄ“ties un šo pārdzÄ«vot”, jo: “Tādi laiki. BÅ«s mācÄ«ba priekšdienām – jātur mute, kad Eiropā plosās Krievijas izraisÄ«ts karš.”

Izskatās, nav vieglas dienas Kremļa atbalstÄ«tājiem Austrālijā – lai gan Putina raÄ·etes pagaidām nav nomÄ“rÄ·Ä“tas pret šo valsti, tā nepieļauj agresoram veltÄ«tu simpātiju izpausmes. Bijušo katordznieku pÄ“cteči ir skarbi un nepielāgojas liberālajai Eiropai, kur 9. maijā daudzviet plÄ«voja Krievijas karogi “mÅ«su uzvaras” svinÄ«bās.

Bez šaubām, tas, cik miljonus Kremlis iztÄ“rÄ“ja šo agresÄ«vo impÄ“risko sabatu organizÄ“šanai un cik lielā mÄ“rā rezultāts atmaksājās, paliks noslÄ“pums. Droši var sacÄ«t vienÄ«gi to, ka Latvijā “vectÄ“vu varonÄ«bas godināšanas” pasākums izdevās spožs – neatkarÄ«gās valsts visu lÄ«meņu pārstāvju pieskatÄ«ts, apkalpots, no dažādām “provokācijām” sargāts divu dienu garumā. Ar uguņošanām un dančiem pie RÄ«gas okupekļa blakus izstādei par krievu armijas zvÄ“rÄ«bām Ukrainā.

NetÄ“rÄ“šos atstāstam par to, kas RÄ“zeknÄ“, DaugavpilÄ« un RÄ«gā notika 9. maijā. Pietiks ar kopsavilkumu – tas bija skanÄ«gs pliÄ·is neatkarÄ«gajai valstij un atklāts spļāviens daudzcietušo ukraiņu sejā. Ja nu kāds tomÄ“r šaubās, vai bija tik traki, lai apskatās “tviterÄ«” publicÄ“to prokremliskā aktÄ«vista Vladimira Lindermana ņirdzÄ«go ierakstu, ko papildina Ä«patnÄ“jā rakursā nofotografÄ“ts okupeklis: “Padomju karavÄ«ra zābaks samin latviešu un ukraiņu nacionālismu.”

Valsts policija stostÄ«gi taisnojas, ka “lielās uzvaras svinÄ«bu” turpinājums 10. maijā noticis stihiski, bez iepriekšÄ“jas organizācijas, un pārsteidzis kārtÄ«bas sargus. Nu, tad jāsecina, ka policija lÄ«dz šim nav iemācÄ«ta monitorÄ“t sociālos tÄ«klus, kur jau 10. maija naktÄ« sākās aktÄ«va padomju patriotu pulcināšana. Atklāti, neslÄ“pjoties un ar absolÅ«tu nesodāmÄ«bas apziņu. Te nav Austrālija, kur savu partiju pagājušogad izveidojušais Aleksejs Rosļikovs nedrÄ«kstÄ“tu sociālajā tÄ«klā gavilÄ“t: “Lai šis mums ir mudinājums tam, ko darÄ«t tālāk! MobilizÄ“ties, saraut gabalos un uzvarÄ“t tos velnus!”

9. un 10. maiju turpmāk vajadzÄ“tu iezÄ«mÄ“t kā datumus, kad zuda ilÅ«zijas par “krievu pasaules” klātbÅ«tni. Tās draudÄ«gā ietekme uzrunā ar ziedu paklājiem pie dažāda lÄ«meņa okupekļu altāriem, kur krāšÅ†i izpaužas biedÄ“joši lielas sabiedrÄ«bas daļas atbalsts Kremlim. Bet vÄ“l satraucošÄk ir vÄ“rot valdošÄs koalÄ«cijas politiÄ·u izlikšanos, ka nekas briesmÄ«gs tajās divās dienās nav noticis. Iekšlietu ministres Golubevasprāt (“AttÄ«stÄ«bai/Par”), šÄdu pret­valstisku ālÄ“šanos atbalsta ­Satversme – lÅ«k, Pamatlikums taču neaizliedz ziedu nolikšanu. Nacionālās apvienÄ«bas (NA) Saeimas frakcija gan tagad prasa ministres atkāpšanos, bet izlieto Å«deni vairs nesasmelt.

V. Putina runasvÄ«rs D. Peskovs nesen sÅ«kstÄ«jās, ka Krievijai šobrÄ«d trÅ«kst resursu ārzemÄ“s dzÄ«vojošo tautiešu aizsardzÄ«bai un daudzviet saplaukušÄs rusofobijas apkarošanai. Nu, Latvijas sakarā viņš drÄ«kst nesatraukties. MÅ«su varas ļaudis visos lÄ«meņos, un iekšlietu ministre personÄ«gi, modri pieskata, lai latvieši – nedod, Dievs! – ar kādu nepiesardzÄ«gu kustÄ«bu neievainotu agresoru, marodieru un slepkavu atbalstÄ«tāju smalkās dvÄ“seles.

Novērtē šo rakstu:

0
0