Iesaki rakstu:

1918. gada 18.novembris ir tā vÄ“sturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamÄ“ta mÅ«su neatkarÄ«gā Latvijas valsts. Kopš tā laika šÄ« diena ir mÅ«su likteņzÄ«me, mÅ«su spÄ“ka zÄ«me, mÅ«su svÄ“tki!

Taču latviešu nācijas apziņa un valstsgriba nav dzimusi vienā dienā. Tā veidojās soli pa solim daudzu gadu garumā. Par simboliskām pieturzÄ«mÄ“m šÄ ceļa noslÄ“gumā kļuva uzsaukumi, kas aicināja dibināt latviešu strÄ“lnieku bataljonus, un latviešu bÄ“gļu komiteju dibināšana 1915. gadā. Upuri Nāves salā 1916. gadā. Latgales latviešu kongress RÄ“zeknÄ“ un Latvijas Pagaidu nacionālās padomes izveidošana Valkā 1917. gadā.

MÅ«su valsts pÄ“c Pirmā pasaules kara varÄ“ja piedzimt tādēļ, ka tāda bija tautas griba, ka bija prasme vienoties augstu mÄ“rÄ·u vārdā, ka tika pareizi uztvertas jaunās vÄ“smas, kas bija ielauzušÄs pasaules Ä£eopolitiskajos procesos. Tolaik uz Eiropas kartes sevi iezÄ«mÄ“ja ne tikai Latvija, bet arÄ« citas jaunas nacionālas valstis – Lietuva, Igaunija, Somija, Polija un ÄŒehoslovākija. Baltijas valstis prata atgÅ«t savu neatkarÄ«bu atkārtoti – pÄ“c 50 okupācijas gadiem.

Mēs lepojamies ar to, ka Latvija kā eiropeiska valsts jau no pirmsākumiem savos pamatos iebūvēja parlamentārisma un demokrātijas principus. Tie ir stūrakmeņi, uz kuriem Latvija būvēja savu Satversmi. Uz tiem mēs atspērāmies arī 1990. gadā, kad atjaunojām Latvijas Republiku.

ArÄ« atjaunotā valsts neradās pÄ“kšÅ†i vai nejauši. Divu okupāciju un Otrā pasaules kara apstākļos sapnis par brÄ«vÄ«bu kā sarkanbaltsarkans pavediens stÄ«goja no «Deklarācijas par Latvijas valsts atjaunošanu», kuru 1944. gadā pieņēma Latvijas Centrālā padome. ŠÄ« deklarācija iedvesmoja nacionālos partizānus turpināt bruņotu pretošanos okupācijai vÄ“l 10 gadus pÄ“c kara beigām.

BrÄ«vvalsts ideju gandrÄ«z 50 gadus loloja un aizstāvÄ“ja trimdas latvieši.

Latviešu brÄ«vÄ«bas alkas caurauda čekas vajāto nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bnieku un disidentu domas, vārdus un darbus.

LÄ«dz pienāca 80. gadu beigas, mazie pavedieni satecÄ“ja kopā un uzbangoja TrešÄs atmodas vilnÄ«.

Latvieši bija PAR savu valodu un kultÅ«ru. PAR brÄ«vÄ«bu, neatkarÄ«bu, PAR savu valsti Rietumu civilizācijas un Eiropas politiskajā telpā.

Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanā izšÄ·iroša nozÄ«me bija demokrātiskajiem procesiem un parlamentārisma tradÄ«cijām.

Godātie deputāti!

Parlamentārisms un demokrātija – tie ir Latvijas valsts pamati!

Tādēļ arÄ« pašlaik mÅ«su svarÄ«gākais uzdevums ir stiprināt šos pamatus un neļaut tos izskalot vai saļodzÄ«t. Saeimai ar darbiem ir jāceļ pašai sava autoritāte.

Saeima ir Latvijas pilsoņu vÄ“lÄ“ta institÅ«cija. Saeimai mÅ«su valstÄ« ir dots visaugstākais mandāts – vairāk nekā 900 tÅ«kstoši vÄ“lÄ“tāju balsu. Mums šÄ« uzticÄ«ba ir jāattaisno ik dienu. Parlamentam jāspÄ“j pieņemt tādas tiesÄ«bu normas, kas nāk par labu visai sabiedrÄ«bai.

KolÄ“Ä£i, šis ir pÄ“dÄ“jais 18. novembris, kad svinÄ«gā sÄ“dÄ“ pulcÄ“jamies mÄ“s – 12. Saeima. PÄ“c gada šajā zālÄ“ Latvijas valsts simtgadi godinās 13. Saeima.

Strādāsim tā, lai parlaments izpelnÄ«tos lielāku pilsoņu uzticÄ«bu! Politiskās kultÅ«ras stÅ«rakmens un atslÄ“ga ir cieņa. MÅ«su pašu savstarpÄ“jā cieņa un cieņa pret ikvienu sabiedrÄ«bas locekli. Bez savstarpÄ“jas cieņas pamata arÄ« politika nevar bÅ«t ilgtspÄ“jÄ«ga. Mums jāspÄ“j izskaidrot, ka ikviens likums, kas tapis Saeimas namā, un ikviens darbs, kuru veic valdÄ«ba, ir domāts tam, lai plauktu mÅ«su zeme, tauta, valsts un cilvÄ“ki.

Dāmas un kungi!

Nākamais ir Saeimas vÄ“lÄ“šanu gads. Ir labi, ka Latvijas vÄ“lÄ“tāji kļūst arvien prasÄ«gāki, politiski zinošÄki un arÄ« kritiskāki. Par to liecina tas, cik aktÄ«vi pÄ“dÄ“jos gados kandidāti tiek vÄ“rtÄ“ti ar plus zÄ«mi vai izsvÄ«troti. 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanās tika grozÄ«ti vairāk nekā 60 procenti vÄ“lÄ“šanu zÄ«mju.

Nākamgad vÄ“lÄ“sim parlamentu, kurš strādās jaunajā Latvijas gadsimtā.

PolitiÄ·iem ar lielāku atbildÄ«bu jāizturas pret solÄ«jumiem priekšvÄ“lÄ“šanu laikā, skaidrojot, kā partiju politiskie mÄ“rÄ·i kalpos visas sabiedrÄ«bas labumam.

Politiskajām partijām jāizvirza tādi kandidāti, kuri bauda vÄ“lÄ“tāju cieņu un spÄ“j godam pildÄ«t tautas priekšstāvju pienākumus.

NovÄ“lu, lai tie deputāti, kas nākamā gada 18. novembrÄ« Saeimas namā pulcÄ“sies uz svinÄ«go sÄ“di, radÄ«tu pārliecÄ«bu par to, ka Latvijas valsts nākotne ir drošÄs rokās. Ka vÄ“lÄ“tāji var bÅ«t kopumā gandarÄ«ti par savu izvÄ“li!

Godātie klātesošie!

UzņēmÄ“js Juris Binde, skaidrojot, kādēļ viņa vadÄ«tais uzņēmums finansiāli atbalstÄ«jis valsts simtgadei veltÄ«tas filmas, nesen teica zÄ«mÄ«gus vārdus: “MÅ«su uzdevums ir regulāri atgādināt, ka latviešu tauta nav nekādi sÄ“rdienÄ«ši un nabadziņi, bet tauta ar savu kultÅ«ru, kas vairākkārt savu brÄ«vÄ«bu ir zaudÄ“jusi, bet, kas vÄ“l svarÄ«gāk – atkārtoti izcÄ«nÄ«jusi.”

Latvijā vienmÄ“r bijis apbrÄ«nojami daudz cilvÄ“ku ar skaidru vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu, stingru mugurkaulu, lielu pašaizliedzÄ«bu un tÄ“vzemes mÄ«lestÄ«bu. Tādus cilvÄ“kus mÄ“s uzskatām par saviem lÄ«deriem, garÄ«go mÄ“rauklu, zemes sāli.

Ir liels gandarÄ«jums, ka jaunieši, kas piedzimuši pÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas, ir brÄ«vi savā domāšanā, dabiski ieaug demokrātiskajā sistÄ“mā un savas paša varÄ“šanas apziņā. MÅ«su jaunās paaudzes patriotisms, kas Ä«paši jÅ«tams pÄ“dÄ“jos gados, iedvesmo mÅ«s visus!

Latvieši vienmÄ“r ir ļoti tiekušies pÄ“c izglÄ«tÄ«bas. TÄ“vi un mātes pat vissmagākajos apstākļos ir centušies savus bÄ“rnus izskolot. Tieši tādēļ mÅ«su tauta ir apzinājusies savu varÄ“šanu un spÄ“jusi veidot pati savu likteni.

Par izglÄ«tÄ«bu daudz runājam arÄ« šobrÄ«d. Diskusijās par skolu reformu bÅ«sim lieli savā garā un izvÄ“lÄ“simies svarÄ«gāko – izglÄ«tÄ«bas kvalitāti.

Skolas vÄ“rtÄ«bu latvieši nekad nav mÄ“rÄ«juši kilometros, kas jānoiet lÄ«dz skolai, bet gan tajās zinÄ«bās, ko skolā var gÅ«t. Pašsaprotami, ka tieši skolā jauniešiem jāieaug Latvijas valstiskumā un vÄ“rtÄ«bās.

Beidzot esam vienojušies par pakāpenisku pāreju uz mācÄ«bām valsts valodā. Atbalstu ir izteikusi arÄ« KonsultatÄ«vā padome mazākumtautÄ«bu izglÄ«tÄ«bas jautājumos. Šis darbs jau sen bija jāpaveic.

Valodas jautājumam pÄ“dÄ“jo reizi vajadzÄ“ja bÅ«t izrunātam jau 2012. gadā, kad tautas nobalsošanā trÄ«s ceturtdaļas no vairāk nekā miljona balsotāju izteica nepārprotamu gribu – Latvijā bÅ«s tikai viena valsts valoda. Šis jautājums vairs nav apspriežams!

Diemžēl joprojām neesam tikuši vaļā no nelāga ieraduma – sarunā pārāk ātri pārejam uz svešvalodu, pat ja ar mums vÄ“las runāt latviski.

Neuzturot valsts valodu publiskā saskarsmÄ“, mÄ“s cittautiešiem sniedzam lāča pakalpojumu. Kuram gan šodien vajadzÄ«gi lāča pakalpojumi?!

MÄ“s esam izvÄ“lÄ“jušies dzÄ«vot eiropeiskā, nacionālā un demokrātiskā valstÄ«. Bet kā labāk izprast demokrātiju šobrÄ«d – laikā, kad šis vārds jau daudziem šÄ·iet apvalkāts? Kad dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskÄ“ti kā demokrātijas izpausmes.

MÅ«su vÄ“rtÄ«bu sistÄ“ma ir kā DNS, ko tÄ“vi un mātes mums ielikuši šÅ«pulÄ« un ko mÄ“s nododam tālāk – saviem bÄ“rniem. Paaudžu paaudzÄ“s. Demokrātija pati balstās vÄ“rtÄ«bās, un demokrātijas uzdevums ir nodrošināt arÄ« to, lai tiktu koptas un aizsargātas mÅ«su nācijas vÄ“rtÄ«bas.

MÅ«su vÄ“rtÄ«bas ir latvietÄ«ba, tradÄ«cijas, cieņa un pašcieņa. Valoda, kultÅ«ra, daba. UzticÄ«ba tÄ“vzemei, cilvÄ“ks kā pati lielākā vÄ“rtÄ«ba.

VÄ“rtÄ«bas ir tas kompass, kas vienmÄ“r nosaka mÅ«su izvÄ“li. Šo kompasu mākslÄ«gi cenšas bojāt, lai mÄ“s kā nācija politiski novirzÄ«tos no kursa.

VÄ“l nesen mÅ«su leksikā nebija, piemÄ“ram, tādu vārdu kā “troļļu fabrika”, “viltus ziņa”, “nozagtas vÄ“lÄ“šanas”. Tagad ir apzināta nepieciešamÄ«ba tam visam dot pretsparu Eiropas lÄ«menÄ«.

Pat tehnoloÄ£iski ļoti attÄ«stÄ«tās un ar senām demokrātiskām tradÄ«cijām bagātās RietumvalstÄ«s tiek atzÄ«ts, ka priekšvÄ“lÄ“šanu laikā tur piedzÄ«voti mÄ“Ä£inājumi ietekmÄ“t vÄ“lÄ“tāju izvÄ“li. PieredzÄ“ti kiberuzbrukumi, klajas dezinformācijas kampaņas un kādu konkrÄ“tu kandidātu atbalstÄ«šana. Ar šÄdu pieredzi saskārušÄs Amerikas Savienotās Valstis, par to arvien atklātāk runā Eiropas politiÄ·i. Ir spÄ“ki, kas mÄ“Ä£ina Eiropu vājināt un šÄ·elt. MÅ«su atbilde ir stipra un saliedÄ“ta Eiropa.

ArÄ« Latvijā mÄ“s redzam, ka mediju ziņas dažkārt neizriet no faktiem vai patiesiem notikumiem. Realitāte tiek konstruÄ“ta mākslÄ«gi, lai ietekmÄ“tu sabiedrÄ«bas noskaņojumu un valstÄ« notiekošos politiskos procesus.

“Nekas nav tā, kā izskatās!” – tāds ir hibrÄ«dkara sauklis. Un Rietumvalstu drošÄ«bas dienesti gÅ«st aizvien jaunas liecÄ«bas par Kremļa stratÄ“Ä£iskajiem plāniem.

MÄ“s kā sabiedrÄ«ba kļūstam gudrāki un nu jau protam pamanÄ«t mÅ«su nedraugu un Kremļa propagandas izmestos āķus. Mums cenšas iestāstÄ«t, ka Latvijā viss ir slikti, ka mÄ“s paši savu valsti pārvaldÄ«t nemākam, ka padomju okupācijas neesot bijis, un kÅ«da pret mums draudzÄ«gajiem Latvijā izvietotajiem NATO spÄ“kiem. Pārņem rÅ«gtums, kad viens no atjaunotās Latvijas valsts pirmajiem ministriem tieši Krievijā metas publiski nievāt Latvijas valsti, stāstot, cik tā esot neizdevusies. Kā dÄ“vÄ“t tos no mÅ«su vidus, kuri lej Å«deni uz Kremļa propagandas dzirnavām? Kā pasargāt Latvijas valsts saknes no informatÄ«vā kara indes? Tādēļ ir tik svarÄ«gi orientÄ“ties uz pamatvÄ“rtÄ«bām, veselo saprātu un savas valsts interesÄ“m. Tādēļ mums jāatbrÄ«vojas no padomiskās domāšanas atliekām.

Ikvienam ir iespÄ“ja rÄ«koties pašam savā un arÄ« valsts labā. ArgumentÄ“ta kritika, atklājot nolaidÄ«bu vai trÅ«kumus, ir vietā. NebÅ«šanas nedrÄ«kst paslaucÄ«t zem tepiÄ·a. VainÄ«gie jāsoda. Taču konstruktÄ«va kritika nenozÄ«mÄ“ žēlošanos. Mums nav jāsēž virtuvÄ“, sÅ«kstoties par valsti. Ar neauglÄ«gu sÅ«kstÄ«šanos mÄ“s pazeminām paši sevi un savu valsti. Taču mÄ“s visi varam bÅ«t Latvijas valsts bruņinieki.

Dāmas un kungi!

Tepat Eiropā un vÄ“l 21. gadsimtā okupācija ir realitāte. Krimas okupācija un militārā agresija Ukrainas austrumos turpinās. Eiropas SavienÄ«bai un ASV jāturpina saglabāt vienotu un stingru nostāju attiecÄ«bā uz Krieviju, sankcijas nedrÄ«kst atcelt, kamÄ“r nebÅ«s izpildÄ«tas Minskas vienošanās. Eiropa gluži vienkārši nevar atļauties atkrist atpakaļ komfortablajās biznesa attiecÄ«bās ar Kremli.

DrošÄ«ba mÅ«su reÄ£ionā nav pašsaprotama, un mÅ«su dalÄ«ba NATO ir tās labākais garants. MÅ«su apņemšanās ir skaidra – mÄ“s sargāsim Latviju! Vakar Saeimā svÄ“tku noskaņās viesojās NATO spÄ“ku karavÄ«ri – no ASV, Kanādas, Albānijas, Itālijas, Polijas, SlovÄ“nijas, Spānijas, Itālijas un, protams, no Latvijas. Tik daudz nāciju kopā uz mÅ«su Latvijas zemes un mÅ«su drošÄ«bas labad!

Prezidenta kungs! Saeima un valdība!

18. novembris gadu pirms valsts simtgades ir saviļņojošs brÄ«dis. Un arÄ« Ä«stā reize runāt par svarÄ«gākajiem darbiem.

Latvijas nākotnes garants ir Ä£imenes ar bÄ“rniem. Tiks palielināts atbalsts Ä£imenÄ“m, kas audzina trÄ«s un vairāk bÄ“rnus, audžuÄ£imenÄ“m un aizbildņiem. Šis darbs ir labi sākts, un tas jāturpina. Nav šaubu, ka Ä£imene ir visstiprākais sabiedrÄ«bas pamats. Tas ir arÄ« valsts turpinātÄ«bas jautājums.

Gaidot Latvijas simtgadi, darÄ«sim visu, lai ikviens mÅ«su bÄ“rns varÄ“tu dzÄ«vot Ä£imenÄ“ vai Ä£imeniskā vidÄ“, nevis bÄ“rnunamā. BÄ“rnunami ir pagātnes palieka – mÅ«sdienās tiem nav attaisnojuma.

VÄ“l viens jautājums, kas svarÄ«gs ikvienam, kurš domā par Latvijas nākotni – kā iedarbināt tādu centrtieces spÄ“ku, lai Latvijā arvien lielākā skaitā atgrieztos tie, kuri dzimteni bija spiesti pamest spiedÄ«gu materiālo apstākļu vai nepārdomātu kredÄ«tu dēļ?

Lai to panāktu, jārada mÅ«su uzņēmÄ“jiem tādi apstākļi, lai viņi varÄ“tu veidot vairāk darba vietu. Jātiek galā arÄ« ar tādu sociāli bÄ«stamu parādÄ«bu kā aplokšÅ†u algas un negatÄ«vu pieredzi saziņā ar valsts iestādÄ“m. CilvÄ“ki gaida efektÄ«vu e-pārvaldi, neiecietÄ«bu pret korupciju, savstarpÄ“ji laipnu saskarsmi, Ä«paši ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Cilvēki vēlas iejūtīgu, cieņpilnu un savstarpēji izpalīdzīgu sabiedrību.

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, portāls “Delfi” apzinājis 99 iemeslus, kādēļ cilvÄ“ki nolemj palikt Latvijā. Paldies par šiem 99 stāstiem!

Nākotnē Latvijai ir jābūt labklājības un vērtību valstij. Valstij, kura daudz vairāk rūpējas par cilvēku.

Godātie klātesošie!

Šajā svÄ“tku reizÄ“ es vÄ“los pateikties.

Ikvienam Latvijas iedzÄ«votājam, kurš palÄ«dzÄ“jis mÅ«su valstij sagaidÄ«t 99. dzimšanas dienu skaistākai, bagātākai, drošÄkai, cilvÄ“ciski labākai, iedvesmojošÄkai! Paldies visiem Latvijas patriotiem – latviešiem un cittautiešiem! Paldies visiem tiem, kas šobrÄ«d ir ārpus Latvijas, bet ar Latviju sirdÄ«!

Pateicos skolotājiem, ārstiem, ierÄ“dņiem, uzņēmÄ“jiem, zemniekiem, ikvienam, kurš rimti un labi dara savu ikdienas darbu.

Paldies Latvijas simtgadniekiem, kurus šovasar satiku Rundāles pilÄ«! Pateicos Ä£imenÄ“m, kuras pÄ“dÄ“jos gados kuplā skaitā vizina ratiņos mazuļus.

Paldies enerÄ£iskajiem jauniešiem, kurus sastopam šeit Ä“nu dienās un jauniešu saeimās! Paldies nevalstiskajām organizācijām, kuras gatavas strādāt kopÄ«gi ar Saeimas deputātiem un palÄ«dz mums izprast dažādas vajadzÄ«bas. Paldies valdÄ«bai un jums, godātie Saeimas deputāti, – par to, ka, neraugoties uz politiskajām kolÄ«zijām, visbiežāk tomÄ“r protam vienoties valstij svarÄ«gos jautājumos.

Paldies visiem tiem, kuri Latvijas vārdu darÄ«juši apbrÄ«nas vÄ“rtu uz skatuvÄ“m, koncertzālÄ“s, kinofestivālos! Paldies tiem, kuri Latviju padarÄ«juši par slavenu sporta lielvalsti!

Īpašu paldies vÄ“los teikt mÅ«su Nacionālo bruņoto spÄ“ku karavÄ«riem, zemessargiem un jaunsargiem!

Pateicamies NATO sabiedrotajiem par solidaritāti un Kanādai – par spÄ“ku vadÄ«bu Latvijā.

Paldies mÅ«su partneriem – Eiropā un transatlantiskajā telpā! Es ticu, ka, strādājot kopÄ«gi Eiropas SavienÄ«bā, mÄ“s spÄ“sim vairot Latvijas iedzÄ«votāju labklājÄ«bu un ticÄ«bu Eiropas nākotnei.

Paldies visiem, kas ir kopā ar Latviju tās dzimšanas dienā!

Mīļie tautieši! Tuvumā un tālumā! Latvijā un visur pasaulÄ“!

Kārlis Skalbe savulaik par Latvijas dibināšanu rakstÄ«ja: “Kas gan bija pirmā dienā Latvijas valsts? Tikai vārds, elpa, kas sasilda gaisu. Tie, kas sapņoja par neatkarÄ«go Latviju, gan ticÄ“ja, ka šai elpā izplauks rozes.”

Jā, tā ir tautas elpa, kas šajos gados ir palÄ«dzÄ“jusi uzplaukt rozÄ“m un mÅ«su Latvijai. KamÄ“r mÄ“s bÅ«sim, kamÄ“r mÄ“s elposim, kamÄ“r mÄ“s to gribÄ“sim, tikmÄ“r Latvija pastāvÄ“s! TāpÄ“c mums ir svarÄ«gs ikviens Latvijas cilvÄ“ks, kas uztur šo gribu. Jo mums ir svarÄ«ga mÅ«su valsts, mÅ«su TÄ“vzeme un brÄ«vÄ«ba.

Saules mūžu Latvijai!

Dievs, svētī Latviju!