Iesaki rakstu:

Dārgie Kristum ticÄ«gie! Šodienas liturÄ£iskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jÅ«s kopā ar Kristu esat augšÄmcÄ“lušies, tad meklÄ“jiet to, kas ir augšÄ, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšÄ, nevis par to, kas virs zemes! [..] JÅ«su dzÄ«ve ir ar Kristu apslÄ“pta Dievā.” (Kol 3, 1-3)

Pateicoties kristÄ«bai, mÄ“s kļūstam Kristus nāves un augšÄmcelšanās lÄ«dzdalÄ«bnieki. MÅ«su lÄ«dzdalÄ«ba šajā realitātÄ“ tiek padziļināta un nostiprināta, pieņemot nākamos kristÄ«gās iniciācijas sakramentus un turpinot izkopt garÄ«go dzÄ«vi. Tas ietver arÄ« regulāru grÄ“ksÅ«dzes praksi, kas palÄ«dz mums atjaunot to stāvokli, ko ir devusi kristÄ«ba. GarÄ«gās dzÄ«ves izkopšana nav iedomājama bez lÅ«gšanu prakses un apzinātas Dieva gribas pildÄ«šanas. Pateicoties tam, šÄ« Kristus augšÄmcelšanās dimensija mÅ«su dzÄ«vÄ“ kļūst arvien pamanāmāka un nes arvien taustāmākus augļus. 

Šodien gribÄ“tos pieskarties dažām Ä«paši aktuālām jomām, kurās bÅ«tu nepieciešama Kristus augšÄmcelšanās spÄ“ka manifestācija un vadÄ«ba. Tuvojas mÅ«su Latvijas simtgades svinÄ«bu atklāšana. NeatkarÄ«gas Latvijas valsts veidošanās un atdzimšanas pamatā ir bijušas trÄ«s Atmodas – 19. gs. otrajā pusÄ“, 20. gs. sākumā un 20. gs. 80. gadu beigās. Pirmā – nacionālā Atmoda – sagatavoja augsni – nacionālās identitātes apziņu, kas Otrās atmodas laikā vainagojās ar neatkarÄ«gas Latvijas valsts izveidošanu un pÄ“c tam Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«šanu TrešÄs atmodas laikā. Katra no atmodām apvienoja ievÄ“rojamu sabiedrÄ«bas daļu ap nacionālo vai neatkarÄ«bas ideju un iekustināja cilvÄ“ku enerÄ£iju vienā noteiktā virzienā. Tas bija iespÄ“jams, kad tika pārsniegta sava veida ‘kritiskā masa’. 

NeatkarÄ«ba mums jau ir, bet, izvÄ“rtÄ“jot esošo situāciju, kad pasaulÄ“ valda arvien lielāka nedrošÄ«ba un apdraudÄ“tÄ«bas sajÅ«ta, bet Latvijā – skepse un negatÄ«va attieksme pret mÅ«su valstÄ« notiekošo, tāpat milzÄ«gā emigrācija un neatrisinātās sabiedrÄ«bas integrācijas problÄ“mas, ir jāsecina, ka jautājums par jaunu atmodu nav ne par mata tiesu mazāk aktuāls kā iepriekšÄ“jo trÄ«s Atmodu priekšvakarā. Kāda ideja varÄ“tu tagad apvienot tautu un iekustināt tās enerÄ£iju vienā virzienā tā, lai tiktu pārsniegta šÄ« ‘kritiskā masa’? Pie mÅ«su valsts pirmsākumiem tā bija nacionālā ideja, pÄ“c tam – neatkarÄ«bas ideja, ap kuru apvienojās arÄ« citu Latvijā dzÄ«vojošo tautÄ«bu pārstāvji. 

Tas ir acÄ«mredzami, ka ar budžeta un IKP pieaugumu vien nepietiek, lai motivÄ“tu cilvÄ“kus apvienoties viena kopÄ“ja mÄ“rÄ·a labā. TāpÄ“c nav cita varianta, kā likt uzsvaru uz kultÅ«ras un garÄ«go dimensiju, lai apvienotu tautu. Es aicinu atgriezties pie atdzimšanas idejas, kas apvienoja visas trÄ«s iepriekšÄ“jās Atmodas. VienÄ«gi tā ir jāaktualizÄ“ mÅ«sdienu situācijā. Ir pilnÄ«gi skaidrs, ka atdzimšanas idejas dvÄ“sele bija kultÅ«ras un garÄ«gās vÄ“rtÄ«bas, garÄ«gā dominante. Kā šÄ« procesa kodolu un virzÄ«tājspÄ“ku vÄ“los izcelt mÅ«su vienotÄ«bu ar JÄ“zu Kristu, kurš ir miris un augšÄmcÄ“lies, kurā mÄ“s esam iesakņoti un kurā ir apslÄ“pta mÅ«su dzÄ«ve, jaunā dzÄ«ve, ko nosaka nevis miesÄ«gās iekāres, ambÄ«cijas un mÅ«su pagātnes rÄ“gi, bet gan Dieva Gars un Dieva valstÄ«bas kārtÄ«ba. 

Lai šo atmodu “iekustinātu”, ir nepieciešama mentalitātes maiņa, atgriešanās, kas Evaņģēlijā saukta par metanoia – dzÄ«ves kursa maiņa par 180 grādiem. Vislabākos mÄ“rÄ·a sasniegšanas lÄ«dzekļus zina vienÄ«gi Dievs, un tikai Viņš mums var tos atklāt, ja to Viņam lÅ«dzam un esam gatavi pildÄ«t Viņa gribu.

MÅ«su priekšÄ stāv izaicinājums: kādā veidā strauji ienākušÄs patÄ“riņa sabiedrÄ«bas mentalitāti humanizÄ“t, pārbÄ«dot akcentus no nevaldāmas patÄ“rÄ“šanas dziņas uz mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošo materiālo labumu izmantošanu tādiem mÄ“rÄ·iem, kas nes labumu visai sabiedrÄ«bai? Tad, kad pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas atjaunojās tiesÄ«bas uz privāt­Ä«pašumu un parādÄ«jās iespÄ“jas Ä«sā laikā gÅ«t milzÄ«gus ienākumus, daudzi ar to aizrāvās. TomÄ“r šodien, sastopoties ar turÄ«giem cilvÄ“kiem, arvien biežāk var novÄ“rot, ka viņus nodarbina jautājums: ko tālāk? Kāda jÄ“ga ir manis sakrātajai bagātÄ«bai? Vai pietiek ar to, ka es vienkārši pavairoju savu turÄ«bu, vai tomÄ“r ir vajadzÄ«gs arÄ« kas cits? Redzu, ka šo sabiedrÄ«bas daļu uzrunā arguments par to, ka viņi nevar dzÄ«vot izolÄ“ti no pārÄ“jās sabiedrÄ«bas un vispārÄ“jais tās stāvoklis tiešÄ veidā ietekmÄ“ arÄ« viņu Ä£imenes. CilvÄ“ki sāk apzināties, ka ir lÄ«dzatbildÄ«gi par savu valsti. PÄ“dÄ“jos gados varam novÄ“rot, ka dažādas labdarÄ«bas akcijas gÅ«st lielu atbalsi sabiedrÄ«bā un tajās piedalās ne tikai sabiedrÄ«bas bagātā slāņa pārstāvji. Vai gadÄ«jumā šeit nevaram saskatÄ«t AugšÄmceltā Kristus Gara pieskārienu, kurš aizskar sirdis un mudina tās Ä«stenot tuvākmÄ«lestÄ«bas bausli, dzÄ«vot ne tikai sev, bet arÄ« uzņemties lÄ«dzatbildÄ«bu par citiem?

Kā vienu no iespÄ“jām šajā patÄ“riņa mentalitātes maiņas procesā vÄ“los piedāvāt lÄ«dzdalÄ«bu Sv. JÄ“kaba katedrāles renovācijā. Šo gandrÄ«z astoņsimt gadus veco Ä“ku ir ļoti skāris laika zobs. Valsts un pašvaldÄ«bas struktÅ«ras jau ir sniegušas atbalstu restaurācijas darbu projektÄ“šanai un uzsākšanai. Ir pienācis laiks iesaistÄ«ties arÄ« plašÄkiem sabiedrÄ«bas slāņiem, lai šÄ« Ä“ka, kurai ir bijusi bÅ«tiska nozÄ«me Latvijas kultÅ«rvÄ“sturiskajā ainavā, atgÅ«tu tai godam pienākošos izskatu. ŠÄ« Ä“ka ir bijusi lieciniece procesiem, kuri veidojuši šodienas Latvijas identitāti. Ä€rÄ“ji un iekšÄ“ji sakārtots, skaists dievnams iedvesmo cilvÄ“ku atvÄ“rt savu sirdi Dievam un pacelties pāri ikdienas rÅ«pju bieži vien it kā apburtajiem lokiem. MÅ«su acis un sirdi priecÄ“ skaisti sakārtotā Aglonas bazilikas iekšiene, Sv. Marijas MagdalÄ“nas renovÄ“tā un Sv. Antona jaunuzceltā baznÄ«ca RÄ«gā. Lielāko Latvijas reliÄ£isko konfesiju galvenie dievnami RÄ«gā – Doma baznÄ«ca, pareizticÄ«go katedrāle un sinagoga – jau ir sakārtoti. Tagad ir Sv. JÄ“kaba katedrāles kārta.

Cita sabiedrÄ«bas mentalitātes maiņu veicinoša iniciatÄ«va ir lÄ“nām topošais KristÄ«gās teoloÄ£ijas fakultātes projekts, kuram atbalstu izteikušas mÅ«su valsts lielākās reliÄ£iskās kopienas. Galveno Latvijas konfesiju kopÄ«gi veidota fakultāte, pilnā mÄ“rā respektÄ“jot katras konfesijas identitāti un specifiku, baudÄ«tu šo konfesiju pārstāvju uzticÄ«bu un apmierinātu Latvijas sabiedrÄ«bas pieprasÄ«jumu pÄ“c kvalitatÄ«vas un konfesiju atzÄ«tas izglÄ«tÄ«bas teoloÄ£ijas jomā. KristÄ«gās vÄ“rtÄ«bas ir viens no mÅ«su valsts identitāti veidojošajiem pamatiem. TāpÄ“c ir ārkārtÄ«gi svarÄ«gi tās kopt un prezentÄ“t Latvijas sabiedrÄ«bai. Viens no šÄdas fakultātes galvenajiem uzdevumiem bÅ«tu aktualizÄ“t šÄ«s vÄ“rtÄ«bas, iedzÄ«vinot tās akadÄ“miskajā vidÄ“ un visā Latvijas sabiedrÄ«bā.

Protams, Ä·eršanās pie šÄ« projekta nebÅ«tu iedomājama, ja mums nebÅ«tu jau ielikti zināmi pamati katoliskās izglÄ«tÄ«bas jomā, sākot ar katoliskajām skolām, kuras darbojas trijās no četrām Latvijas diecÄ“zÄ“m. MÅ«su diecÄ“zÄ“ tā ir RÄ«gas Katoļu Ä£imnāzija, no kuras absolventiem seši jau ir kļuvuši par priesteriem. Šis sektors ir jāatbalsta un jāattÄ«sta. Tāpat ļoti svarÄ«gs ir darbs ar ministrantiem draudzÄ“s. No viņu vidus ir nākuši daudzi priesteri. Aicinājumu jautājums BaznÄ«cai Latvijā ir ārkārtÄ«gi aktuāls. LÅ«gsimies par aicinājumiem uz priesterÄ«bu! Un lÅ«gsimies arÄ« par Ä£imenÄ“m, kurās šÄdi aicinājumi dzimst. Ja nebÅ«s kristÄ«gu Ä£imeņu, kuros aicinājumi nobriest, nebÅ«s arÄ« gudru un svÄ“tu priesteru. SvÄ“ti priesteri ir tie, kas Ä£imenÄ“m palÄ«dz iet ceļu uz Debesu valstÄ«bu. 

MÅ«su divas augstākās mācÄ«bu iestādes – RÄ«gas Augstākais reliÄ£ijas zinātņu institÅ«ts un RÄ«gas TeoloÄ£ijas institÅ«ts – savu iespÄ“ju robežās sagatavo speciālistus un topošos priesterus Dieva valstÄ«bas izplatÄ«šanai mÅ«sdienu sabiedrÄ«bā. Tā kā šobrÄ«d ir hronisks priesteru trÅ«kums, tiek nopietni domāts par starptautiska misionāra GarÄ«gā semināra atvÄ“ršanu. Tajā studÄ“tu no ārzemÄ“m atbraukušie kandidāti uz priesterÄ«bu. PÄ“c studiju beigām viņiem bÅ«tu pienākums vairākus gadus kalpot Latvijā, pirms viņi dotos misijās uz citām zemÄ“m. 

Runājot par misijām – skaisti, kad tauta sÅ«ta savus dÄ“lus un meitas misijā uz citām zemÄ“m. Taču ir skumji, kad tautieši aizbrauc citu iemeslu dēļ un zeme paliek tukša, pamestas mājas aizaug ar kokiem un krÅ«miem. Aizbraukšanas iemeslu ir daudz – kāds apprecas, kādam parādu slogs dzimtenÄ“ ir tik smags, ka nav citas izejas, kādu svešas zemes vilina, jo tur daudz plašÄkā mÄ“rā var Ä«stenot savus talantus, vÄ“l kādu turp aizved bezdarbs un iztikas trÅ«kums šeit, Latvijā. Nav vieglu argumentu, lai atturÄ“tu no aizbraukšanas. Un tomÄ“r – dzimtene, tÄ“vzeme ir tikai viena. Ja vien ir iespÄ“jams palikt, es aicinu – palieciet! MÄ«lÄ“sim savu tÄ“vu zemi vārdos un darbos! 

Viena no jomām, kurā skaidri redzama Dieva darbÄ«ba un svÄ“tÄ«ba, ir katoliskie masu saziņas lÄ«dzekļi – katoliskie preses izdevumi. MÅ«su diecÄ“zÄ“ tas ir Katoļu BaznÄ«cas VÄ“stnesis, portāls www.katolis.lv, izdevums Mieram tuvu, vairākas nelielas izdevniecÄ«bas, kā arÄ« draudžu izdotās avÄ«zÄ«tes. Bet, protams, kopš 2015. gada 8. decembra mÅ«su lepnums un prieks ir Radio Marija Latvija, kas BaznÄ«cas vÄ“sti darÄ«jis pieejamu 24 stundas diennaktÄ« plašam klausÄ«tāju lokam. Tādā veidā mÅ«su nelielajā valstÄ« varam lepoties ar diviem katoliskajiem radio: Radio Marija un Latgales radio. Esmu pārliecināts, ka darbs mediju jomā – tas ir lauks, kurā mums vÄ“l ir lielas neizmantotas iespÄ“jas un kurš vÄ“l gaida uz nopietnāku iesakņošanos AugšÄmceltajā. Pats no sevis tas nenotiks, ja mÄ“s pie tā nestrādāsim ar vislielāko nopietnÄ«bu un atbildÄ«bas izjÅ«tu.

Te ir jāpiebilst, ka komunikācija kā tāda ir liels izaicinājums ne tikai attiecÄ«bās ar ārÄ“jo pasauli, bet arÄ« katras lokālās baznÄ«cas iekšienÄ“. Te ir milzÄ«gas neizmantotas iespÄ“jas – gan prāvestu komunikācijā ar draudzi, gan draudzes locekļu un pie draudzes pastāvošo grupu savstarpÄ“jā saziņā. Daloties ar savām domām un izpratni par draudzÄ“ notiekošo, tiek labāk iepazÄ«ta situācija un iespÄ“jas, kā auglÄ«gāk virzÄ«t evaņģelizācijas un formācijas darbu. Tas palÄ«dz pārvarÄ“t draudzÄ“s tik izplatÄ«to kriticisma un negatÄ«visma garu. Tad, kad valda atklātÄ«ba un informÄ“tÄ«ba par patieso lietu stāvokli, dodot katram iespÄ“ju sniegt savu ieguldÄ«jumu, pieaug saliedÄ“tÄ«ba un savstarpÄ“ja uzticÄ“šanās. Te sāk darboties Evaņģēlijā piedāvātais princips: “Kur divi vai trÄ«s ir pulcÄ“jušies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidÅ«.” (Mt 18, 20) Tātad – nonākam pie Dieva gribas atklāšanas. To pildot, pieaug mÅ«s iesakņotÄ«ba Kristus augšÄmcelšanās noslÄ“pumā un garÄ«gais auglÄ«gums. 

MÅ«su lÄ«dzdalÄ«ba Kristus augšÄmcelšanās noslÄ“pumā – tā nav abstrakcija, bet gan realitāte, kura izpaužas gan atsevišÄ·u ticÄ«go, gan arÄ« dažādu jau funkcionÄ“jošu vai no jauna topošu struktÅ«ru dzÄ«vÄ“. Ir svarÄ«gi to atpazÄ«t un arvien lielākā mÄ“rā ļaut tai izpausties un uzplaukt.

NoslÄ“dzot šÄ«s Lieldienu pārdomas par mÅ«su ieskaņošanās noslÄ“pumu jaunajā dzÄ«vÄ“, kas ir apslÄ“pta KristÅ«, kurš ir miris par mÅ«su grÄ“kiem un augšÄmcÄ“lies, gribu jÅ«s aicināt, dārgie Mieram tuvu lasÄ«tāji, lÅ«gties par visām šÄ«m aprakstÄ«tajām jomām, lai Kristus augšÄmcelšanās spÄ“ks arvien vairāk manifestÄ“jas un vada šos procesus, jo, ja Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti tie, kas pie tā strādā (Ps 127, 1).

MÄ“s, Māras zemes bÄ“rni, lÅ«dzam tevi, Māras zemes Ķēniņiene, lÅ«dz par mums, sevišÄ·i visās šajās jomās, pie kurām strādājam, lai tās atvÄ“rtos uz AugšÄmceltā klātbÅ«tni un vadÄ«bu!