Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispirms „nācijas tÄ“vs” paziņoja, ka ievÄ“rošot personisko informatÄ«vo higiÄ“nu un grāmatai „Viltvārdis” neÄ·eršoties ne klāt. Divas nedēļas vÄ“lāk milzÄ«gā sabiedriskā rezonanse viņu piespieda grāmatu izlasÄ«t vai vismaz apskatÄ«t un nākt klajā ar „Latvijas AvÄ«zes” publicÄ“tu „patiesÄ«bu” – interviju, kurā jautājumi ar „žurnālistiem” Antoņeviču un Libeku acÄ«mredzami saskaņoti jau iepriekš. Mandomāt, bÅ«tu jau nu labāk palicis pie pirmās nostājas – kauna bÅ«tu mazāk. Lai gan sekas tas nemazina jebkurā gadÄ«jumā.

Dies' zina, cik no grāmatas „visas tautas prezidents” ir izlasÄ«jis un ko pamanÄ«jis, - visticamākais, tas, ka Egils Levits ar savā intervijā salaistajām faktoloÄ£iskajām kļūdām (grāmatā manipulatÄ«vi neesot minÄ“ts tas un arÄ« vÄ“l tas, kas patiesÄ«bā tur ir uzrakstÄ«ts par vairākkārt) tagad ir pats iedevis autoram iespÄ“ju pieprasÄ«t no viņa atsaukumu, ir labi atalgoto, bet pastulbo padomnieku „nopelns”.

Bet neapšaubāmi ir arÄ« paša „viltvārža” nokļūdÄ«šanās. AcÄ«mredzot savā augstprātÄ«bā, kas no viņa izstaro it visā, nebija iedomājies, ka kaut kur saglabājusies viņa Ä£imenes izbraukšanas lieta ar visiem čekas akceptiem, arÄ« mÅ«su specdienesti acÄ«m redzami noluņojuši. Tagad publiskotā vÄ“stule jaunajam, neprognozÄ“jamajam Ä£enerālprokuroram par Levita pielaidi var nest arÄ« negaidÄ«tus rezultātus.

ÄŒekai rakstÄ«tajos papÄ«ros Levita māte ir melojusi tā, ka jābrÄ«nās vai nu par naivumu, vai nekaunÄ«bu. Bet var jau bÅ«t, ka tas ir bijis tÄ“va Jonasa Moisejeviča "labais padomiņš" - ja viņš bija tāds avantÅ«rists, kā dažas saglabātās liecÄ«bas liek domāt, tad sievai varÄ“ja ieteikt sastāstÄ«t melus pÄ“c pilnas programmas, zinot, ka ne jau viņam bÅ«s jāatbild.

Savukārt dokumenti, cik saprotu, bija jāaizpilda sievai, Egila mātei, jo viņa bija tā, kurai "māsa" Vācijā. TiešÄm viņa iedomājās, ka VDK, tikai mazliet parokoties, nesazÄ«mÄ“s no SibÄ«rijas atgriezušos KarlÄ«ni un Ermansonu pāri tepat Latvijā? NÄ“. "māmiņa" KarolÄ«na esot mirusi Vācijā, "māsa" Marta dzÄ«vojot tur – tā viņa rakstÄ«ja anketās.

Un, protams, neatkarÄ«gi ne no kādiem apstākļiem man praktiski nav nekādas ticÄ«bas, ka 1972. gadā VDK neizmantoja iespÄ“ju savervÄ“t kādu cilvÄ“ku no Ä£imenes, kura bija devusi TIK lielas iespÄ“jas palikt sevi zem sitiena, ne vien neizlaižot no PSRS, bet pat uztaisot māmiņai Ä«stenu "lietu" tepat. Man šÄ·iet, kuratoram nebija Ä«paši jānopÅ«las ar septiņpadsmitgadnieku, kuram ļoti gribÄ“jās prom...

Un, ja tagad paliks negaisinātas šaubas par to, ka varbÅ«t kaut kur Maskavā savu brÄ«di gaida – vai arÄ« jau tagad tiek izmantots – 1972. gadā parakstÄ«ts papÄ«riņš par sadarbÄ«bu, tam var bÅ«t ļoti nozÄ«mÄ«gas sekas.

Novērtē šo rakstu:

0
0