Dažas pÄrdomas par “ViltvÄrdi†un tÄ galveno “varoniâ€
Pietiek lasÄ«tÄjs · 19.07.2020. · Komentāri (0)Vispirms „nÄcijas tÄ“vs” paziņoja, ka ievÄ“rošot personisko informatÄ«vo higiÄ“nu un grÄmatai „ViltvÄrdis” neÄ·eršoties ne klÄt. Divas nedēļas vÄ“lÄk milzÄ«gÄ sabiedriskÄ rezonanse viņu piespieda grÄmatu izlasÄ«t vai vismaz apskatÄ«t un nÄkt klajÄ ar „Latvijas AvÄ«zes” publicÄ“tu „patiesÄ«bu” – interviju, kurÄ jautÄjumi ar „žurnÄlistiem” AntoņeviÄu un Libeku acÄ«mredzami saskaņoti jau iepriekš. MandomÄt, bÅ«tu jau nu labÄk palicis pie pirmÄs nostÄjas – kauna bÅ«tu mazÄk. Lai gan sekas tas nemazina jebkurÄ gadÄ«jumÄ.
Dies' zina, cik no grÄmatas „visas tautas prezidents” ir izlasÄ«jis un ko pamanÄ«jis, - visticamÄkais, tas, ka Egils Levits ar savÄ intervijÄ salaistajÄm faktoloÄ£iskajÄm kļūdÄm (grÄmatÄ manipulatÄ«vi neesot minÄ“ts tas un arÄ« vÄ“l tas, kas patiesÄ«bÄ tur ir uzrakstÄ«ts par vairÄkkÄrt) tagad ir pats iedevis autoram iespÄ“ju pieprasÄ«t no viņa atsaukumu, ir labi atalgoto, bet pastulbo padomnieku „nopelns”.
Bet neapšaubÄmi ir arÄ« paša „viltvÄrža” nokļūdÄ«šanÄs. AcÄ«mredzot savÄ augstprÄtÄ«bÄ, kas no viņa izstaro it visÄ, nebija iedomÄjies, ka kaut kur saglabÄjusies viņa Ä£imenes izbraukšanas lieta ar visiem Äekas akceptiem, arÄ« mÅ«su specdienesti acÄ«m redzami noluņojuši. Tagad publiskotÄ vÄ“stule jaunajam, neprognozÄ“jamajam Ä£enerÄlprokuroram par Levita pielaidi var nest arÄ« negaidÄ«tus rezultÄtus.
ÄŒekai rakstÄ«tajos papÄ«ros Levita mÄte ir melojusi tÄ, ka jÄbrÄ«nÄs vai nu par naivumu, vai nekaunÄ«bu. Bet var jau bÅ«t, ka tas ir bijis tÄ“va Jonasa MoisejeviÄa "labais padomiņš" - ja viņš bija tÄds avantÅ«rists, kÄ dažas saglabÄtÄs liecÄ«bas liek domÄt, tad sievai varÄ“ja ieteikt sastÄstÄ«t melus pÄ“c pilnas programmas, zinot, ka ne jau viņam bÅ«s jÄatbild.
SavukÄrt dokumenti, cik saprotu, bija jÄaizpilda sievai, Egila mÄtei, jo viņa bija tÄ, kurai "mÄsa" VÄcijÄ. TiešÄm viņa iedomÄjÄs, ka VDK, tikai mazliet parokoties, nesazÄ«mÄ“s no SibÄ«rijas atgriezušos KarlÄ«ni un Ermansonu pÄri tepat LatvijÄ? NÄ“. "mÄmiņa" KarolÄ«na esot mirusi VÄcijÄ, "mÄsa" Marta dzÄ«vojot tur – tÄ viņa rakstÄ«ja anketÄs.
Un, protams, neatkarÄ«gi ne no kÄdiem apstÄkļiem man praktiski nav nekÄdas ticÄ«bas, ka 1972. gadÄ VDK neizmantoja iespÄ“ju savervÄ“t kÄdu cilvÄ“ku no Ä£imenes, kura bija devusi TIK lielas iespÄ“jas palikt sevi zem sitiena, ne vien neizlaižot no PSRS, bet pat uztaisot mÄmiņai Ä«stenu "lietu" tepat. Man šÄ·iet, kuratoram nebija Ä«paši jÄnopÅ«las ar septiņpadsmitgadnieku, kuram ļoti gribÄ“jÄs prom...
Un, ja tagad paliks negaisinÄtas šaubas par to, ka varbÅ«t kaut kur MaskavÄ savu brÄ«di gaida – vai arÄ« jau tagad tiek izmantots – 1972. gadÄ parakstÄ«ts papÄ«riņš par sadarbÄ«bu, tam var bÅ«t ļoti nozÄ«mÄ«gas sekas.