Iesaki rakstu:

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:

1. Neviltoti viltotais sabiedriskais sašutums. BÅ«šu cinisks, bet vai tiešÄm kādam tā ir pirmā dzirdÄ“šana, ka cilvÄ“ki, kuru rÄ«cÄ«bā ir ievÄ“rojami finanšu, informatÄ«vie, cilvÄ“kresursi, mÄ“dz ietekmÄ“t politiku? Nav nekas tāds iepriekš lasÄ«ts, redzÄ“ts?

Man, piemÄ“ram, ir radies priekšstats, ka jau senajā GrieÄ·ijā demokrātija gāja roku rokā ar oligarhiju (starp citu, jÄ“dzieni ir sengrieÄ·u saprātoti), nu, vismaz tā varÄ“tu spriest no Platona apcerÄ“jumiem.

Apspriestie/iesaistÄ«tie personāži zināmi lÄ«dz nelabumam, pašas sarunas ne pirmā svaiguma, sarunu ierakstu fakts ne tik. Tātad – par ko ņemšanās?

Var jau saprast lielas ļaužu daļas pamatoto nepatiku pret atklāti uzskatāmo faktu, ka viņu likteni un nākotni lielā mÄ“rā izlemj “trÄ«s runči kāda krogā”. Var jau saprast, ka ir emocionāli Ä“rti pieslÄ“gties tam pulciņam, kas visa ļaunuma sakni spÄ“j personificÄ“t pāris tÄ“los. (VarbÅ«t pilnai laimei vajag vÄ“l vienus “oligarhu kapu svÄ“tkus”?)

Turklāt vÄ“l šÄ« jaukā apziņa, ka esi palÅ«rÄ“jis pa RÄ«dzenes atslÄ“gas caurumu... Diemžēl nav tik vienkārši.

2. IepriekšÄ“jā secinājuma izraisÄ«ti papildu jautājumi: ”KāpÄ“c tas notiek tieši tagad? Kādēļ tik intensÄ«vi tiek radÄ«ta sensācija?” Man tas šÄ·iet pats bÅ«tiskākais visā šajā jezgā.

Manuprāt, skaidrojums ir meklÄ“jams Ä£eopolitiskā lÄ«menÄ« un skatāms kopsakarā ar bijušo KNAB darbinieku ienākšanu politikā caur jaunu prorietumniecisku partiju, kā arÄ« Saskaņas raušanos pie varas. Īsi sakot – oligarhu lietas reanimÄ“šana ir viens no veidiem, kā Rietumu spÄ“ki cenšas mazināt Krievijai lojālo un puslojālo polituzņēmÄ“ju struktÅ«ru.

PersonÄ«gi mani skeptisku padara fakts, ka “pilsonisko” un “valstisko” rÅ«pi intensÄ«vi izrāda cilvÄ“ki, kuru nopelni valsts graušanā ne mazāki kā peltajiem oligarhiem, tik metodes bijušas citas – apkarotas tradicionālās vÄ“rtÄ«bas, sludināts multikulturālisms, tolerance, imigrantu uzņemšana.

3. AtbildÄ«ba un risinājumi. Bez pārpratumiem – nav man nekādu Ä«pašo simpātiju pret oligarhu lietas figurantiem, tomÄ“r uzskatu, ka pat publiska viņu pakāršana nekādi nerisinās tādas problÄ“mas kā vÄ“lÄ“tāju vienaldzÄ«ba, domāšanas zemā kvalitāte, latviešu pasivitāte, iestājoties par savām tiesÄ«bām.

VÄ“l vairāk: netiks risināta arÄ« likumdošanas bāzes neesamÄ«bas problÄ“ma, jo, pat neesot juristam, ir skaidrs, ka vienÄ«gais kriminālpārkāpuma kandidāts ir fakts par iespÄ“jamām slÄ“ptajām Ä«pašumtiesÄ«bām, nevis tas, ka tiek pārrunātas shÄ“mas noderÄ«gu kandidātu virzÄ«šanai atbildÄ«gos amatos.

Vai oligarhiem bÅ«tu morālas tiesÄ«bas ieņemt atbildÄ«gus amatus? ViennozÄ«mÄ«gi nÄ“! Vai Latvijas nacionālajām interesÄ“m nāk par labu, ka tik liela ietekme uz ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem ir Kremlim lojāliem personāžiem un viņus pavadošajai svÄ«tai? ViennozÄ«mÄ«gi nÄ“! Bet tieši tāpat mÅ«su interesÄ“s nav nostiprināt liberāļu, sorosÄ«tu pozÄ«cijas Latvijā.

NovÄ“lu rÅ«pÄ«gi vÄ“rtÄ“t, kam sekot un uz kādiem oligarhu linčošanas atbalsta pasākumiem doties, lai Ä«stermiņa guvumi nekļūtu par “pirmo iemaksu” ilgtermiņa zaudÄ“jumiem!

Pārpublicēts no Facebook.