Iesaki rakstu:

2020.gada 12.februārÄ« “Dienā” latviešu tauta tika iepriecināta ar šÄdu ziņu: “Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mija (LKA) un RÄ«gas Tehniskā universitāte (RTU) 2020. gadā plāno uzņemt studentus jaunā starptautiskā, starpdisciplinārā maÄ£istra studiju programmā RadošÄs industrijas un izaugsmes menedžments. Programmā galvenā uzmanÄ«ba tiks vÄ“rsta uz radošo industriju sektora izpratnes sekmÄ“šanu dažādos aspektos – personÄ«gajā, korporatÄ«vajā jeb organizāciju lÄ«menÄ« un globālajā lÄ«menÄ«. Programmā tiks aplÅ«kotas sociālās un ekonomiskās pārmaiņas pasaulÄ“, kas ietekmÄ“ uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi, kultÅ«ras un radošÄ sektora darbÄ«bu, sekmÄ“ta stratÄ“Ä£iskā izpratne, finanšpratÄ«ba un radošums uzņēmÄ“jdarbÄ«bā, kritiskā domāšana, kā arÄ« veicināta programmā studÄ“jošo personÄ«gā izaugsme caur radošuma, kultÅ«rpratÄ«bas spÄ“ju pilnveidi."

Dotais “projekts” ir tipisks pierādÄ«jums latviešu varas inteliÄ£ences sasniegtajai degradācijas pakāpei un velmei sasniegto degradācijas pakāpi padarÄ«t par normu un vÄ“rtÄ«bu izglÄ«tÄ«bā. Savā ziņā tas ir unikāls “projekts”. Latvijā vÄ“l nebija manÄ«ta tik destruktÄ«va studiju programma humanitārajās un sociālajās zinātnÄ“s. Pie mums ir daudzas kroplÄ«bas. GandrÄ«z nemaz nav sastopams jÄ“dzienu “kultÅ«ra” un “nācija” zinātniski pareizs lietojums. Taču vÄ“l nebija centieni pagrimuma, panÄ«kuma, pasliktināšanās nostiprināšana studiju saturā un profesionālajā orientācijā. “Projekta” mÄ“rÄ·is faktiski ir degradācijas speciālistu sagatavošana.

“Projekta” autori ir Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mija un RÄ«gas Tehniskā universitāte. No vienas puses nekā negaidÄ«ta nav. No “projekta” institÅ«ciju vadÄ«tāju reputācijas viedokļa nekas labs nav gaidāms. Tas ir sen zināms. Ar LKU rektores RÅ«tas Muktupāvulas filosofiski iesaiņoto “viedokļu” postmodernistisko instalāciju jau nācās sastapties agrāk, secinot dāmas zināšanu un izpratnes klajo nepiemÄ“rotÄ«bu darbam izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“*. Savukārt RTU rektors LeonÄ«ds Ribickis ir slavens ar vislielākajiem ienākumiem Latvijas godÄ«go rektoru aizgaldā (2018.g. 205 000 eiro). Visticamākais, ka viņš karsti atbalsta jauno “projektu”, jo varÄ“s pats tajā (“uz papÄ«ra”!?) iekļauties un papildināt (reāli bankā) savus ienākumus.

Bet tagad visu pēc kārtas par to, kas ir noticis.

Degradācijas leÄ£itimācija notiek jau studiju programmas nosaukumā. Tikai pilnÄ«gi neizglÄ«tots cilvÄ“ks un neglābjami aprobežots primāts var nezināt, ka vārdi “radošÄ industrija” ir šausmÄ«gs vulgārisms. Uz garÄ«go kultÅ«ru, humanitāro segmentu, mākslu un literatÅ«ru, mākslinieciski radošo darbÄ«bu nedrÄ«kst attiecināt vārdu “industrija”. Rietumu civilizācijā, eiropeiskajā kultÅ«rā un arÄ« Latvijā lÄ«dz “brÄ«vvalsts” periodam tas nebija pieņemts. Tā varÄ“ja un arÄ« pašlaik tā var darÄ«t vienÄ«gi kaut kāds mežonis, neinteliÄ£ents cilvÄ“ks, primitÄ«vs mietpilsonis, truls “materiālists”, kuram nav nekāda pietāte pret garÄ«go, skaisto, māksliniecisko, radošo personÄ«bu. BlādÄ«šanās par “radošo industriju” Homo sapiens aprindās joprojām ir rupjÄ«ba, piedauzÄ«ba, bezgaumÄ«ba. Kā to var nezināt universitātÄ“, akadÄ“mijā? Kā to var nezināt RÄ«gas “finanšpratÄ«bas” un “kultÅ«rpratÄ«bas” ekselences? Kā var cilvÄ“ki ar augstāko izglÄ«tÄ«bu nezināt, ka visu XX gadsimtu izsmÄ“ja masu kultÅ«ru un jÄ“dzienu "masu kultÅ«ras industrija"? Tā tas plaši notika arÄ« Latvijā. Vārdu “industrija” izvÄ“lÄ“jās semantiski speciāli, lai kariÄ·Ä“tu masu sabiedrÄ«bu un masu kultÅ«ru. Katram normālam cilvÄ“kam tas bija saprotams. Visi zināja, ka vārds “industrija” apzÄ«mÄ“ ražošanu ar rÅ«pnieciskām metodÄ“m. Protams, XX gs. patiešÄm sākās masu kultÅ«ras ražošana ar rÅ«pnieciskām metodÄ“m. Daudzi (ne tikai ebreji) kļuva miljonāri, jo bezatbildÄ«gi un savtÄ«gi iesaistÄ«jās masu kultÅ«ras industrijā. Taču sabiedrÄ«bas attieksme pret masu kultÅ«ru un tās industriju nemainÄ«jās. Ne tikai elite šausminājās par jauno nelaimi Rietumu civilizācijā. Kā to var nezināt RÄ«gas akadÄ“miskās ekselences? Normālu cilvÄ“ku vidÄ“ taču nekas nav mainÄ«jies! TāpÄ“c “radošÄs industrijas” speciālistu gatavošana bÅ«s ārprātÄ«ga dumjÄ«ba un degradācijas izpausme.

SmieklÄ«gs un reizÄ“ riebÄ«gs ir “projekta” autoru optimisms un pašpārliecinātais patoss: “Programmā galvenā uzmanÄ«ba tiks vÄ“rsta uz radošo industriju sektora izpratnes sekmÄ“šanu dažādos aspektos – personÄ«gajā, korporatÄ«vajā jeb organizāciju lÄ«menÄ« un globālajā lÄ«menÄ«”. 

Nav domājams, ka visi noticÄ“s šÄdam superizplÅ«dušam solÄ«jumam: “Programmā tiks aplÅ«kotas sociālās un ekonomiskās pārmaiņas pasaulÄ“, kas ietekmÄ“ uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi, kultÅ«ras un radošÄ sektora darbÄ«bu, sekmÄ“ta stratÄ“Ä£iskā izpratne, finanšpratÄ«ba un radošums uzņēmÄ“jdarbÄ«bā, kritiskā domāšana, kā arÄ« veicināta programmā studÄ“jošo personÄ«gā izaugsme caur radošuma, kultÅ«rpratÄ«bas spÄ“ju pilnveidi."

Nav saprotams, kāpÄ“c “projekta” autori uzdrošinājās iztikt bez tādām šodienas debilitātes laikmeta leksiskajām pÄ“rlÄ“m kā “kultÅ«rnācija”, “valstsgriba”, “par-politika”, “jābÅ«tÄ«bas dimensija”. VajadzÄ“ja droši iet lÄ«dz galam – degrādācijas pazÄ«mju visam komplektam.

*Skat.: https://pietiek.com/raksti/rektores_filosofiska_instalacija