Iesaki rakstu:

Latvijas mediji atzinÄ«gi vÄ“rtÄ“ valdÄ«bas lÄ«dzšinÄ“jo pretimnākšanu Latvijas izdevÄ“ju nozarei, izstrādājot grozÄ«jumus Pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa likumā par pazemināto nodokļa likmi 5% apmÄ“rā no 2022.gada 1.janvāra, piemÄ“rojot to drukātajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem.

ŠÄds solis parāda, ka Latvijā ir politiskā griba rÅ«pÄ“ties par spÄ“cÄ«gāku informatÄ«vo telpu, kurā Latvijas iedzÄ«votāji saņem kvalitatÄ«vu saturu, ko veido, tai skaitā, profesionāli žurnālisti – tas ir kritiski svarÄ«gi mÅ«sdienu apstākļos, kad Latvijas valsti un sabiedrÄ«bu apdraud nepārbaudÄ«tas, melÄ«gas un Latvijas valsts suverenitātei naidÄ«gas informācijas pārpilnÄ«ba.

Tāpat mÄ“s izsakām lielu pateicÄ«bu Valsts Prezidentam Levita kungam, kurš šÄ gada pavasarÄ« iniciÄ“ja publisku diskusiju par politiskiem un tiesiskiem soļiem informatÄ«vās telpas stiprināšanai, un kurš aicināja piemÄ“rot samazināto PVN likmi visiem izdevumiem, tai skaitā digitālajiem.

Tomēr izstrādātie grozījumi paredz, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks attiecināta tikai uz presi un medijiem iespieddarba formātā, tādējādi pilnībā izslēdzot periodiku digitālajā formātā.

CivilizÄ“tajā pasaulÄ“ periodikas patÄ“riņš digitālajā formātā ir strauji audzis, tātad tieši šis formāts nākotnÄ“ veidos nacionālo informatÄ«vo telpu arÄ« Latvijā. PraksÄ“ tas nozÄ«mÄ“ uzticamu mediju atbildÄ«bu garantÄ“t informÄ“tu un izglÄ«totu Latvijas sabiedrÄ«bas vairākumu, lai katrs no mums pats spÄ“j kritiski izvÄ“rtÄ“t kā ārÄ“jos, tā iekšÄ“jos apdraudÄ“jumus.

Izpratni par šo atbildÄ«bu apliecina arÄ« kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – likumdevÄ“ji, kuri lÄ“muši par pazeminātās likmes piemÄ“rošanu visiem periodiskiem izdevumiem un grāmatām neatkarÄ«gi no formāta. Tam ir skaidri redzami pozitÄ«vi rezultāti – Igaunijā ziņu medijus digitāli abonÄ“ vairāk nekā 100 tÅ«kstoši cilvÄ“ku, Lietuvā šis rādÄ«tājs šogad strauji pieaug, šÄ gada vidÅ« apsteidzot Latvijas rādÄ«tājus.

Sagatavot kvalitatÄ«vu informāciju digitālā periodiskā izdevumā nozÄ«mÄ“ tādus pašus izdevumus augstas raudzes profesionālu žurnālistu un redaktoru algošanā kā drukātajos medijos. Kā zināms, pašlaik Latvijā jau ir tādi mediji, kuri attÄ«sta atsevišÄ·as tikai digitālās periodikas produkus – piemÄ“ram, "Santa +", "TvNet Klik", "Delfi plus". GandrÄ«z ikviens laikraksts un žurnāls – gan nacionālā lÄ«meņa, gan reÄ£ionālie – lolo lielus plānus digitālo versiju attÄ«stÄ«šanai, jo pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka tā ir mediju patÄ“riņa neizbÄ“gama nākotne.

Tāds Latvijas kultūrai (un tātad informatīvai telpai) esenciāli svarīgs medijs
kā "Teātra VÄ“stnesis" jau šobrÄ«d tiek abonÄ“ts vairāk digitāli nekā drukāti,
tāpÄ“c esošÄ PVN grozÄ«jumu redakcija jau nostāda nelabvÄ“lÄ«gā situācijā nozÄ«mÄ«gu kultÅ«ras mediju.

PašreizÄ“jā fiskālā ietekme no pazeminātās likmes piemÄ“rošanas ir samÄ“rÄ«ga ar uzstādÄ«jumu aizsargāt nacionālo informatÄ«vo telpu, tāpÄ“c, mÅ«suprāt, likuma grozÄ«jumos bÅ«tu taisnÄ«gi, pamatoti un juridiski korekti piemÄ“rot samazinātu PVN likmi 5% apmÄ“rā arÄ« mediju digitālajiem produktiem, kas atbilst masu informācijas lÄ«dzekļa kritÄ“rijiem.

ArÄ« Eiropas SavienÄ«bas Padomes direktÄ«va par samazināto PVN grāmatām, laikrakstiem un citiem periodiskiem izdevumiem ir iekļaujoša digitālajiem izdevumiem, jo neparedz nekāda veida izņēmumus attiecÄ«bā uz masu informācijas lÄ«dzekļiem digitālā formātā.

Å…emot vÄ“rā augstāk minÄ“tos apsvÄ“rumus, lÅ«dzam valdÄ«bu un Saeimu, gatavojot ar Latvijas valsts 2022. gada budžeta pieņemšanu saistÄ«tās likumu izmaiņas, pārskatÄ«t pašreizÄ“jo redakciju izmaiņām Pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa likumā, proti, tā 42. panta septÄ«tajā daļā nevis izdalÄ«t kā izņēmumu "periodisko izdevumu piegādei tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādÄ“jot", bet tieši otrādi – iekļaut šÄdus (digitālus jeb elektroniskus) periodiskos izdevumus starp tiem, kam piemÄ“ro samazināto likmi piecu procentu apmÄ“rā.

Finanšu lÄ«dzekļi, kurus mediji iegÅ«tu, ja digitālajai periodikai tiktu piemÄ“rota 5% PVN likme, netiktu novirzÄ«ti uzņēmuma Ä«pašnieku peļņai, bet gan tiktu ieguldÄ«ti kvalitatÄ«va satura radÄ«šanai – tātad Latvijas sabiedrÄ«bas informÄ“tÄ«bas un
izglÄ«totÄ«bas veicināšanai.

Jāuzsver, ka jau tāpat Latvijas mediju nozare cieš no reklāmas apjomu aizplÅ«šanas uz tādiem spÄ“lÄ“tājiem kā "Facebook", "Google", kuri nemaksā nodokļus Latvijai. Ja valsts stimulÄ“tu mediju digitālās periodikas abonÄ“šanu, mediju nozarei bÅ«tu iespÄ“ja mazināt atkarÄ«bu no reklāmas kā ieņēmumu veida, kā arÄ« ieguldÄ«t lÄ«dzekļus kvalitatÄ«va satura attÄ«stÄ«šanā un tādÄ“jādi nacionālās informatÄ«vās telpas stiprināšanā.

NoslÄ“gumā varam droši apgalvot, ka visu Latvijas valsts iedzÄ«votāju, tai skaitā politiÄ·u interesÄ“s ir tas, lai Latvijas medijos ir augstākas kvalitātes informācija, kas ļautu sabiedrÄ«bai attÄ«stÄ«t racionālus spriedumus, spÄ“t atšÄ·irt patiesÄ«bu no dezinformācijas, audzÄ“t uzticÄ«bu Latvijas valstij un demokrātijas ilgtspÄ“jai.