Iesaki rakstu:

300 tÅ«kstoši eiro par RÄ«gas domes iecerÄ“tā Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzÄ«šanu SabiedrÄ«bai par atklātÄ«bu – Delna ir bijuši izmisÄ«gi vajadzÄ«gi tās eksistencei: šÄdu secinājumu liek izdarÄ«t informācija, ko Delna atklājusi savā pagājušÄ gada darbÄ«bas pārskatā.

Kā rāda Lursoft datu bāzÄ“ atrodamais Delnas 2015. gada darbÄ«bas pārskats, organizācijas šÄ gada plānos ietilpis darbs pie KNAB uzraudzÄ«bas un jauna KNAB likuma izstrādes, lobÄ“šanas normatÄ«vā ietvara izvÄ“rtÄ“jums un priekšlikumu sagatavošana uzlabojumiem un darbs pie NVO lÄ«dzdalÄ«bas stiprināšanas un NVO fonda nostiprināšanas.

Tāpat Delnas šÄgada plānos minÄ“ts darbs pie Ä“nu ekonomikas mazināšanas, interešu aizstāvÄ«bas un juridiskās palÄ«dzÄ«bas centra darbÄ«bas turpināšana, LÄ«dzdalÄ«bas lÄ«guma (Integrity Pact) ieviešana un Ä«stenošana Latvijā, uzraugot Eiropas SavienÄ«bas un valsts budžeta lÄ«dzekļa izlietošanu, kā arÄ« „lÄ«dzdalÄ«ba publiskajā pārvaldÄ“”.

Šo darbu veikšanai Delnai ir bijuši vajadzÄ«gi vairāk nekā 50 tÅ«kstoši eiro gadā, - 49 903 eiro gada laikā ir bijusi triju organizācijas ar darba lÄ«gumiem nodarbināto darbinieku darba algu kopsumma, kam vÄ“l jāpieskaita sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Taču jau pÄ“rn Delna no saviem ikdienišÄ·ajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus nav spÄ“jusi uzturÄ“t: kā rāda tās gada pārskats, organizācija gada laikā biedru maksājumos ir saņēmusi tikai 812 eiro, bet ziedojumos - 28 346 eiro, kas nozÄ«mÄ“, ka pat savu algu saņemšanai Delnas vadÄ«bai nebÅ«tu pieticis lÄ«dzekļu.

Tiesa, pÄ“rn Delnu finansiāli paglāba Pietiek aprakstÄ«tais organizācijas telpu pārdošanas darÄ«jums, kas radÄ«ja bažas par nodokļu apiešanas shÄ“mas izmantošanu, kā arÄ« neatšifrÄ“ti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arÄ« tie pÄ“rn bija krasi sarukuši – no 191,7 tÅ«kstošiem eiro gadu iepriekš lÄ«dz 79,7 tÅ«kstošiem eiro.

Šajā situācijā Delna, kā rāda tās gada pārskats, ir kļuvusi aizvien neizvÄ“lÄ«gāka ziedotāju izvÄ“rtÄ“šanā, - pÄ“rn organizācijas lielākie ziedotāji ir bijuši tādas kompānijas kā Ventspils nafta termināls ar 15 000 eiro un bÄ“dÄ«gi slavenā miljonāra Daumanta VÄ«tola uzņēmums Nordic Partners ar 5000 eiro.

Delnas pārskats arÄ« rāda, ka šajos bÅ«tiski samazinātā finansÄ“juma apstākļos organizācija ir bijusi spiesta veikt skarbus taupÄ«bas pasākumus faktiski visos izdevumu posteņos.

Tostarp ir pamatÄ«gi „apcirptas” arÄ« Delnas darbinieku algas, - vÄ“l 2014. gadā to kopapjoms ir bijis 95,5 tÅ«kstoši eiro, kas nozÄ«mÄ“, ka gada laikā algu fondu nācies samazināt gandrÄ«z par pusi vai par vairāk nekā 45 tÅ«kstošiem eiro.

Gada pārskats arÄ« apliecina, ka Delna ļoti tiešos izteikumos pārmetusi valstij, ka tā nepietiekami finansÄ“ šo organizāciju, kurai tieši valsts nauda esot vitāli nepieciešama. Kā organizācijas darbu kavÄ“jošos faktorus Delna minÄ“jusi:

„1. Nepietiekams valsts finansiālais atbalsts NVO, Ä«paši Delnas darbÄ«bas jomā „korupcijas ierobežošana” un interešu pārstāvniecÄ«bā.

2. Augsts administratīvais slogs biedrībām un nodibinājumiem neatkarīgi no to apgrozījuma vai citiem darbības intensitātes kritērijiem.

3. Vidēji pārāk zems administratīvo un cilvēkresursu izdevumu limits Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajās projektu programmās.

4. Ä»oti daudz NVO, kuras darbojas individuāli un lobÄ“ šauru interešu intereses. TrÅ«kst saliedÄ“tÄ«bas NVO sektorā.

5. Nav izstrādāts lÄ«dzdalÄ«bas regulÄ“jums (Integrity pact).”

Nekādus plašÄkus Delnas vadÄ«bas komentārus par organizācijas finansiālo stāvokli un izredzÄ“m bez „kapu tramvaja” finansÄ“juma Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt. Kā zināms, Delna vienmÄ“r ir vÄ“lÄ“jusies klusÄ“t par saviem pašas finanšu jautājumiem.