Iesaki rakstu:

AizvadÄ«tajā nedēļā kļuva zināms, ka SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu – Delna gatavojoties veikt bÄ“dÄ«gi slavenā Skanstes "kapu tramvaja" lÄ«nijas projekta finansÄ“juma izlietojuma uzraudzÄ«bu, par to saņemot ES finansÄ“jumu 300 000 eiro apmÄ“rā. Turpinot publikāciju ciklu par Delnas lÄ«dzšinÄ“jiem spilgtākajiem sasniegumiem, šodien Pietiek atgādina – kā Delnas pārstāve Inese Voika, kas tagad Latvijas sabiedriskajā radio uzstājas kā „labas pārvaldÄ«bas eksperte”, pirms trim gadiem sapinās melos par savu vÄ“lmi „uzvārÄ«ties” saistÄ«bā ar Maximas traģēdiju.

 

SākotnÄ“ji 2013. gada nogalÄ“ kļuva zināms, ka valdÄ«ba pieņēmusi rÄ«kojumu par Maximas traģēdijas izvÄ“rtÄ“šanas "sabiedriskās" komisijas izveidošanu, uzdevumu noteikšanu un sastāva apstiprināšanu, pÄ“c kā komisija ar Jāni Kažociņu priekšgalā jau nākamajā dienā devusies uz Valsts kanceleju apspriest savas finansiālās vajadzÄ«bas.

Taču tad Voika, kad publiski bija uzstājusies kā viena no „sabiedriskās” komisijas veidotājiem, sociālajā tÄ«klā Twitter nejauši izpļāpājās, ka valdÄ«ba it kā pirmo lÄ“mumu par komisiju esot pieņēmusi jau 26. novembrÄ«.

Tā gan izrādÄ«jās puspatiesÄ«ba, jo 26. novembrÄ« valdÄ«ba bija tikai izskatÄ«jusi informatÄ«vo ziņojumu un uzdevusi Valsts kancelejai sagatavot izskatÄ«šanai valdÄ«bas 3.decembra sÄ“dÄ“ Ministru kabineta rÄ«kojuma projektu par "traģēdijas RÄ«gā, Priedaines ielā 20, apstākļu un seku izvÄ“rtÄ“šanas sabiedrisko komisiju".

Taču, kā noskaidroja Pietiek, tobrÄ«d Valda Dombrovska valdÄ«ba vÄ“l nemaz nebija nolÄ“musi imitÄ“t "sabiedriskas" komisijas radÄ«šanu un bija plānojusi veidot parastu starpministriju komisiju, kurā piedalÄ«tos arÄ« Saeimas, RÄ«gas domes un arÄ« sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

ValdÄ«bas sÄ“des protokolā skaidri bija teikts: "Komisijas sastāvā iekļaut pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, LabklājÄ«bas ministrijas, Valsts kancelejas, sabiedriskā labuma biedrÄ«bas Delna, kā arÄ« pieaicināt citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus."

Tāpat valdÄ«ba bija arÄ« nolÄ“musi, "ņemot vÄ“rā, ka resursu koncentrÄ“šanai un efektÄ«vam darbam bÅ«tu lietderÄ«gi veidot vienu šÄdu sabiedrisko komisiju, Valsts kancelejai darbam komisijas sastāvā aicināt deleģēt pārstāvjus arÄ« no Saeimas un RÄ«gas Domes."

Tāpat valdÄ«ba sākotnÄ“ji citādi bija redzÄ“jusi arÄ« vÄ“lamo komisijas darbÄ«bas rezultātu: "RÄ«kojumā paredzÄ“t komisijas darbÄ«bas organizācijas pamatprincipus, izvirzāmos uzdevumus, kā arÄ« paredzÄ“t, ka komisijas darbÄ«bas rezultāti (secinājumi) tiek iesniegti traģēdijas izmeklÄ“šanas procesa virzÄ«tājam."

Taču divas nedēļas vÄ“lāk valdÄ«ba pieņēma jau pavisam citādu rÄ«kojumu - bija izsvÄ«troti ne tikai ministriju, pašvaldÄ«bas un Saeimas, bet arÄ« jebkādu citu sabiedrisko organizāciju (izņemot Voikas Delnu) pārstāvji.

Tā vietā ar valdÄ«bas rÄ«kojumu tika izveidota komisija no četriem cilvÄ“kiem, no kuriem tikai viens - Voika pārstāvÄ“ja kādu sabiedrisku organizāciju (kaut ļoti mazskaitlÄ«gu - Delnā oficiāli ir 45 biedri), bet pārÄ“jie trÄ«s – Baiba Rubesa, Jānis Kažociņš un Ināra Šteinerte - bija pielasÄ«ti, it kā balstoties uz sabiedrÄ«bas aptauju.

Tad arÄ« atklājās, ka ZolitÅ«des traģēdijas apstākļu izvÄ“rtÄ“šanas "sabiedriskā" komisija uz Valsts kanceleju izteikt savas finansiālās vÄ“lmes devusies jau nākamajā dienā pÄ“c tās izveidošanas, kaut oficiāli pirmā komisijas sÄ“de notikusi tikai dienu vÄ“lāk, - to atklāja komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Kažociņa un Valsts kancelejas sarakste.

No sarakstes izrietÄ“ja, ka jau 11. decembrÄ« komisija Valsts kancelejā izvirzÄ«jusi savas vÄ“lmes, uz ko saņēmusi šÄdu Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes atbildi: "Ministru prezidenta skatÄ«jumā - komisijas atalgojums 1000 ls „uz rokas”, kā to piedāvāja komisijas locekļi, ir pārskatāms un ir jāsamÄ“ro ar attiecÄ«go atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru MP birojā, pielÄ«dzinot komisijas vadÄ«tāja algu MP biroja vadÄ«tājas atalgojumam, bet komisijas locekļu atalgojumu - biroja padomnieku atalgojumam. Tas tieši tā ir izdarÄ«ts un redzams pievienotajā tāmÄ“."

Savukārt pÄ“c tam kļuva zināms, ka par naudu Voikas pārstāvÄ“tā komisija bija sākusi spriest vÄ“l pirms pirmās oficiālās kopāsanākšanas: kā izrietÄ“ja no Kažociņa vÄ“stules Nr. 1/1, kas adresÄ“ta virknei amatpersonu, uz pirmo sÄ“di komisija sanākusi tikai 12. decembrÄ« - tātad dienu pÄ“c "naudas apspriedes" Valsts kancelejā.

Šajā sÄ“dÄ“ tad arÄ« komisija pirmoreiz, kā bija atklājis Kažociņš, "uzklausÄ«ja atsevišÄ·u traģēdijā bojāgājušo un cietušo pārstāvju sniegto informāciju par konstatÄ“to saistÄ«bā ar valsts institÅ«ciju un nevalstisko organizāciju darbÄ«bu, sniedzot atbalstu traģēdijā cietušajiem, un secināja, ka šajā darbā ir vairākas bÅ«tiskas nepilnÄ«bas".

Kā jau informÄ“ts, Voika un pārÄ“jie komisijas locekļi finansÄ“juma alkās bija arÄ« ignorÄ“juši Ministru kabineta rÄ«kojuma nosacÄ«jumu, kas prasÄ«ja Tieslietu ministrijas saskaņojumu finanšu pieprasÄ«jumam.

Kažociņš sākotnÄ“ji no Valsts kancelejas un demisionÄ“jušÄ premjera Dombrovska bija vÄ“lÄ“jies "izsist" vairāk nekā 2000 latu algu "uz papÄ«ra". IespaidÄ«ga bijusi arÄ« komisijas locekļu Voikas un Rubesas apetÄ«te - viņas par savu nesavtÄ«go darbu no nodokļu maksātāju lÄ«dzekļiem bija vÄ“lÄ“jušÄs saņemt vairāk nekā 1600 latu mÄ“nešalgu, un nekādus iebildumus pret šÄdu atalgojumu nebija izteikusi arÄ« ceturtā komisijas locekle, pensionÄ“tā tiesnese Ināra Šteinerte.

No Ministru kabineta sagatavotajiem dokumentiem bija zināms, ka Kažociņš iesniedzis Valsts kancelejā pieprasÄ«jumu par nepieciešamā finansÄ“juma piešÄ·iršanu 205 482 eiro apmÄ“rā.

Kā rādÄ«ja Kažociņa tāme, "sabiedriskās" komisijas locekļi uzskatÄ«ja, ka viņu atalgojumam bÅ«tu jābÅ«t vairāk nekā pusei no kopÄ“jiem komisijas izdevumiem, - atlÄ«dzÄ«bai Kažociņam, Voikai, Rubesai un Šteinertei tāmÄ“ bija paredzÄ“ti 104 186 eiro.

Tas nozÄ«mÄ“, ka mÄ“nesÄ« viens komisijas loceklis "atlÄ«dzÄ«bā", kā šÄ« summa nosaukta Kažociņa tāmÄ“, saņemtu vidÄ“ji vairāk nekā 1220 latus pirms nodokļu nomaksas vai aptuveni 830 latu "uz rokas".

Kaut gan Voika pÄ“c šo faktu atklāšanās publiski meloja, ka nekāda tāme vÄ“l vispār neesot iesniegta un Kažociņš visu vainu mÄ“Ä£ināja novelt uz Valsts kanceleju, demisionÄ“jušais premjers Dombrovskis pÄ“c šo faktu nākšanas atklātÄ«bā atzina, ka patiesÄ«bā sākotnÄ“ji komisijas pieprasÄ«tās algas esot bijušas vÄ“l bÅ«tiski lielākas.

Tikai pÄ“c šo faktu nonākšanas atklātÄ«bā Voika atteicās no vietas komisijā, savā atlÅ«guma vÄ“stulÄ“ apgalvojot vienÄ«gi to, ka esot kļūmÄ«gi "atbalstÄ«jusi sasteigtu un nepārdomātu procesu" un "nepietiekami skaidri uzstājusi uz labas pārvaldÄ«bas principu Ä«stenošanu, paļaujoties laika un administratÄ«vā procesa spiedienam".

Taču patiesÄ«ba izrādÄ«jās pilnÄ«gi cita - tas ir bijis nevis "laika" un nezināmu personu "administratÄ«vais spiediens", bet gan pašas Voikas mÄ“rÄ·tiecÄ«gas un enerÄ£iskas darbÄ«bas, kuru rezultātā komisijabija  tapusi šÄdā ātrumā un formā.

Valsts kancelejai Pietiek nosÅ«tÄ«ja oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu - kurš, kurā brÄ«dÄ« un kādā formā ierosināja un kurš, kurā brÄ«dÄ« un kādā formā pieņēma lÄ“mumu atteikties no visiem sākotnÄ“ji uzskaitÄ«tajiem ministriju utml. pārstāvjiem.

"Sabiedriskās komisijas izveide ZolitÅ«des traģēdijas seku izvÄ“rtÄ“šanai un likvidÄ“šanai bija SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu – Delna iniciatÄ«va. Organizācija uzņēmās iniciatÄ«vu arÄ« par kandidātu piesaisti, sarunās noraidot valsts un tiesÄ«bsargājošo iestāžu darbinieku dalÄ«bu komisijas sastāvā, lai novÄ“rstu interešu konfliktu," - šÄdu oficiālu atbildi Pietiek sniedza Valsts kanceleja.

Savukārt uz precizÄ“jošu jautājumu, kuri konkrÄ“tie Delnas pārstāvji tad bijuši šie komisijas galÄ«gā sastāva veidotāji un valsts iestāžu pārstāvju noraidÄ«tāji, Valsts kancelejas atbilde bija Ä«sa: "LÄ«dz šim komisijas saistÄ«bā sarunas notikušas tikai ar Inesi Voiku."

Par pieprasÄ«to algu jautājumu Voika tikai pÄ“c ilgstošas izlocÄ«šanās un vainas uzvelšanas Valsts kancelejai atzina: "Par algām zinājām un tās apspriedām."

Savukārt par savu patieso lomu komisijas veidošanas steigā un tās galÄ«gā sastāva noformÄ“šanā Voika lÄ«dz pat savai aiziešanai no komisijas palika pie savas melÄ«gās versijas – par komisijas veidošanu atbildÄ«gais esot premjers Dombrovskis, bet ne jau nu viņa.