Iesaki rakstu:

Jau desmitiem gadu dzirdu kvÄ“las runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdÄ“jis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu.

ArÄ« es esmu bijis naivs un domājis, ka tautai var bÅ«t vara. Izrādās, ka bija jāpaiet daudziem gadiem, lai nonāktu pie atziņas, ka vara ir tam, kam pieder vara (teikšana) pagalmā un ielā. Vara ir tam, ar kura viedokli rÄ“Ä·inās, kurā ieklausās un kuram klausa. Tiem, kuriem ļauj izteikties, ir tikai izteikšanās tiesÄ«bas, kamÄ“r ļauj, bet ne patiesa vara.

Ja kādam ir vara par to, kas un kā notiek ielās, tad tas ielas malā uzbūvē ietvi un liek pa turieni pārvietoties gājējiem. Dažreiz vara ļauj pa ietvi braukt arī velosipēdiem, bet dažreiz liedz. Kā vara vēlas, tā izrīko, un tautai ir jāklausa, savukārt nepaklausīgos soda.

Varas gribas nezināšana demokrātijās neatbrÄ«vo no soda. SodÄ«t spÄ“j tikai tas, kam ir vara. Ja tauta nespÄ“j sodÄ«t, tas nozÄ«mÄ“, ka tai nav varas un tās lemtspÄ“ja ir iluzori deklaratÄ«va.

Dzīvē bieži saskaramies ar to, kā reāli nav un kas pastāv tikai deklaratīvos apgalvojumos un no realitātes atrautos naivos uzskatos un ticējumos. Tas tāds māņticības paveids.

Bieži egoisms un baudkāre slēpjas aiz deklarētas mīlestības, un bieži labdarība ir tikai bizness, un tur nav nekā personiska.

Kādas tikai demokrātijas apÄ·Ä“rÄ«gi cilvÄ“ki nav izdomājuši! Gan patiesas demokrātijas, gan tiešÄs demokrātijas, gan demokrātiskās pārstāvniecÄ«bas. Nu dzejo katrs, kā māk, un daiļrunÄ«ba šai jomā izpaužas visā krāšÅ†umā.

Kā ir patiesÄ«bā? Vai demokrātijas ieviešana (arÄ« piespiedu) un kādas sabiedrÄ«bas demokratizÄ“šana nes kaut nelielu taustāmu labumu pilsoņiem, un vai ir kādi piemÄ“ri, kas šos labumus ilustrÄ“, pamato un pierāda?

Ilūzijas

Vai tiešÄm demokrātija dzÄ«vi uzlabo vai arÄ« tas ir maldÄ«gs uzskats, kas balstÄ«ts nepareizos un nepamatotos secinājumos? Kas ir demokrātija? Ko mÄ“s ar to saprotam? Vai izvÄ“les tiesÄ«bas, vārda brÄ«vÄ«bu un pārvietošanās brÄ«vÄ«bu? Vai minÄ“tās brÄ«vÄ«bas vispār jel kur eksistÄ“, un vai tās nav kārtÄ“jās ilÅ«zijas?

Ko mÄ“s zinām par demokrātiju, no kurienes tai aug kājas? Parasti mÅ«su skati paveras uz seno GrieÄ·iju, kur viegli tÄ“rpti demokrāti tunikās sprieda, diskutÄ“ja un lÄ“ma. Bet, kad iedziļināmies, kāda tad bija tā lolotā demokrātija, tad izrādās – ja uz ko tādu šodien kāds politiÄ·is aicinātu, to nekavÄ“joši nodÄ“vÄ“tu par atpalikušu tumsoņu, pat par diktatoru un fašistu.

BalsstiesÄ«bas tikai tiem, kuriem ir Ä«pašumi un kuri maksā nodokļus! SievietÄ“m balsstiesÄ«bas atņemt! Vergi balsot nedrÄ«kst! NÄ“, tas nebÅ«t pÄ“c demokrātijas neizskatās un neizklausās. Ar to pietiek, lai demokrātijas meklÄ“jumos uz VidusjÅ«ras pusi nelÅ«kotos. Tad jālÅ«kojas uz demokrātijas citadeli ASV, bet arÄ« tur demokrātija pārliecināšanai izmanto napalmu, tomahaukus un nāvÄ“jošu kokteili no Federālās rezervju sistÄ“mas diktāta un VolstrÄ«tas sazvÄ“restÄ«bu teorijām. Atkal nekā...

Bet, ja palÅ«kojamies vÄ“l senākā vÄ“sturÄ“, tad izrādās, ka vārda brÄ«vÄ«ba bija jau tad, kad Ä€dams ar Ievu dzÄ«voja paradÄ«zÄ“. ArÄ« izvÄ“les brÄ«vÄ«ba tiem bija dota, viņi drÄ«kstÄ“ja izvÄ“lÄ“ties, no kura koka Ä“st, pat pārkāpjot stingrās Dieva instrukcijas. Pat varÄ“ja izvÄ“lÄ“ties runāt ar čūsku, tas ir - ar ļaunumu! Nebija liegta pārvietošanās brÄ«vÄ«ba, un pirmie cilvÄ“ki veikli no paradÄ«zes pārvietojās uz grÄ“cÄ«go zemi, lai arÄ« šeit attÄ«stÄ«tu, stiprinātu un izvÄ“rstu demokrātiskās tradÄ«cijas.

PÄ“rtiÄ·i

CilvÄ“ks, nonācis grÄ“cÄ«gajā pasaulÄ“ ar, viņaprāt, demokrātiskām metodÄ“m, piekaujot vai citādi piespiežot citus sevi klausÄ«t, kļuva par vadoni. Varas sagrābšanu un sevis pasludināšanu par vadoni tad sāka dÄ“vÄ“t par demokrātisku iecelšanu un taisnÄ«gu vÄ“lÄ“šanu rezultātu.

Demokrātiju varam novÄ“rot pat dažām pÄ“rtiÄ·u sugām. Viņi prot organizÄ“ties un iekaustÄ«t vai padzÄ«t kādu, kurš ir pārāk aizrāvies ar pašizvirzÄ«šanos. Viņiem pat dažreiz pietiek prāta iecelt vadÄ«tāja kārtā nevis spÄ“cÄ«gāko un agresÄ«vāko, bet gudrāko un veiksmÄ«gāko.

Tās pērtiķu kopienas, kuras sev izvēlējās veiksmīgākus vadītājus, pakāpeniski ieņēma labākas barības teritorijas un citādi demokrātiski diskriminēja citus sugasbrāļus. Tāpēc vieni vairojās, bet citi izmira.

Tāds ir demokrātiskas izvÄ“les, cÄ“loņu un seku darbÄ«bas rezultāts, kaut vārda brÄ«vÄ«ba un pārvietošanās tiesÄ«bas netika ierobežotas. Tieši otrādi, pārvietošanās tiesÄ«bas tika stimulÄ“tas ar demokrātijas pilnu uzbrÄ“cienu: tinies!

ArÄ« cilvÄ“ki rÄ«kojas lÄ«dzÄ«gi. PÄ“c daudzu zinātnieku domām, cilvÄ“ks tas pats pÄ“rtiÄ·is vien ir – tikai nokāpis no koka un iemācÄ«jies staigāt uz divām kājām. Ar to ir izskaidrojama mÅ«su tieksme uz demokrātiju. MÅ«s pārņem neizsakāma labsajÅ«ta, kad par to spriedelÄ“jam. Demokrātija ir it kā jauns sasniegums, bet patiesÄ«bā sen zināms, tikai labi aizmirsts.

Par vadoņiem grÅ«tas dzÄ«ves apstākļos parasti kļuva tie, kuri spÄ“ja sevi aizsargāt un savu baru lÄ«dz uzvarai aizvest. Kad dzÄ«ves apstākļi uzlabojās un ārÄ“jais apdraudÄ“jums bija likvidÄ“ts, bars vÄ“lÄ“jās kādu mierÄ«gāku vadÄ«tāju. MierÄ«gas vadÄ«bas rezultātā dzÄ«ve atkal kļuva grÅ«ta un bija nepieciešams agresÄ«vāks vadonis. ŠÄ« lieta nav mainÄ«jusies pat šodien, kaut lepni sevi dÄ“vÄ“jam par saprātÄ«gām bÅ«tnÄ“m. Kas zin’, varbÅ«t tas arÄ« ir saprātÄ«gi? VarbÅ«t tā ir dabiska lietu kārtÄ«ba, un viss, kas ir pretdabisks, ir apšaubāms.

PatiesÄ«bā nekur un nekad nevienu neievÄ“l. Ir tā, ka tautas un pilsoņi rotaļājas, spÄ“lÄ“jot stratÄ“Ä£iju spÄ“les, imitÄ“jot vÄ“lÄ“šanas. Cik pastāv cilvÄ“ce, tik tā baidās lietas saukt Ä«stajos vārdos, bet nodarbojas ar pašapmānu, tādÄ“jādi sevi mierinot, ka arÄ« man ir kāda teikšana. ArÄ« no manas izvÄ“les ir kas atkarÄ«gs, kaut patiesÄ«bā arÄ« tava izvÄ“le nav tava.

Metodes

Ja domā, ka tauta ievÄ“lÄ“ja ÄŒingishanu par vadÄ«tāju, tad tu maldies. PatiesÄ«bā ÄŒingishans pats iekaroja savu troni un pusi pasaules. Protams, kaut kad jaunÄ«bā, kādā paziņu lokā viņu kaut kur izvirzÄ«ja vai ievÄ“lÄ“ja, bet tas bija tikai pirmais grÅ«diens, un tālāko «karjeru» viņš veidoja pats, pakļaujot potenciālos vÄ“lÄ“tājus. Viņš tiem neprasÄ«ja atļauju, viņš ar tā laika metodÄ“m panāca pakļautÄ«bā esošo, zemākesošo labvÄ“lÄ«bu.

Šodien homo sapiens ir spÄ“cÄ«gi izkopis varas gÅ«šanas un izmantošanas metodes, balstot šÄ«s prasmes vÄ“lÄ“tāju muļķībā un manipulÄ“jot ar lÄ“tticÄ«gajiem. NeeksistÄ“jošas demokrātijas aizsegā apÄ·Ä“rÄ«gākie, spÄ“jÄ«gākie, neatlaidÄ«gākie, bieži arÄ« nelietÄ«gākie iekārtojas un parazitÄ“jot piedalās apmāto rotaļās. Tie daži, kuri nepiedalās, šai spÄ“lÄ“ neko nespÄ“j mainÄ«t. Sauciet «laimÄ“tavas» par «zaudÄ“tavām», cik uziet, tās eksistÄ“s un darbosies bez jÅ«su piekrišanas un atļaujas.

ArÄ« biedru Staļinu kādā pagrÄ«dnieku šÅ«niņā izvirzÄ«ja un ievÄ“lÄ“ja. VÄ“lāk, kad puslÄ«dz demokrātisku rituālu rezultātā viņš jau bija kļuvis ietekmÄ«gs, lÄ«dzÄ«gi ÄŒingishanam pats savu tautvaldÄ«bu organizÄ“ja bez demokrātiskām rotaļām. Viņš prasmÄ«gi manevrÄ“ja, manipulÄ“ja ar citiem lieliniekiem, organizÄ“ja sazvÄ“restÄ«bas, tādÄ“jādi kļūstot par tautas mÄ«lÄ“tu un vienmÄ“r ievÄ“lÄ“tu vadoni.

Teiksi, šodien demokrātiskās valstÄ«s tā vairs nav iespÄ“jams. Jā, tā nav vai tā nedara, jo ir atklātas un noslÄ«pÄ“tas citas metodes, kas nemaina bÅ«tÄ«bu. Cīņa par vārda brÄ«vÄ«bu, par izvÄ“les brÄ«vÄ«bu, pārvietošanās brÄ«vÄ«bu un citām obligātajām brÄ«vÄ«bām lieliem un vareniem soļiem pārvietojas pa pasauli.

Simboliskie demokrātijas rādÄ«tāji, protams, eksistÄ“, bet vara aizvien ir koncentrÄ“ta nelielas cilvÄ“ku grupas rokās. Kādā rakstā viņus dÄ“vÄ“ju par kungiem, kuri ļauj demokrātiskajā rotaļā izvirzÄ«jušamies lasÄ«t drupačas no viņu galda. Tāda patiesÄ«bā ir demokrātija, kuru vÄ“lamies un kuru spÄ“lÄ“jam.

Atbildība

KāpÄ“c šodien demokrātiju netÄ“lo viens vadonis un tās labumus nepārvalda un neizmanto viens cilvÄ“ks, kā tas bija šÄ·ietamās demokrātijas laikā, kad valdÄ«ja ÄŒingishans, Aleksandrs Lielais vai Staļins?

TāpÄ“c, ka minÄ“tās «demokrātiskās» iekārtas pastāv tik ilgi, kamÄ“r ir dzÄ«vs to izveidotājs un pārvaldÄ«tājs. Tikko viņš mirst, tā viņa bÄ“rni izputina radÄ«to impÄ“riju, – ja nav bÄ“rnu, tad nav arÄ« sekotāju, un impÄ“rija mirst.

Lai šo kļūdu labotu un lai nu dibinātās valstis, valstu apvienÄ«bas un citādi veidojumi pÄ“c neievÄ“lÄ“to patieso vadoņu nāves nonāktu viņu bÄ“rnu pārziņā, ir radÄ«ts citāds demokrātiskās pasaules pārvaldÄ«šanas mehānisms. Neliela kolektÄ«va mehānisms, kad viena vadoņa nāve nemaina bÅ«tÄ«bu un nesagrauj radÄ«to impÄ“riju, ko naivie dÄ“vÄ“ par demokrātiju.

Kungi stingri pieturas pie principa, ka varas koncentrāciju vienās rokās var paciest un ar to var sadzÄ«vot, bet, ja arÄ« atbildÄ«ba tiek koncentrÄ“ta vienās rokās, tad šÄdam veidojumam nav nākotnes. TāpÄ“c valstis pārvalda nelieli kolektÄ«vi, kuri sadarbojas ar citiem «kolektÄ«viem».

AtbildÄ«bas dalÄ«šana noved pie bezatbildÄ«bas, un viņi kļūst par nenotveramiem un nesodāmiem. Lai tā bÅ«tu, ir izdomāts varas dalÄ«jums – tiesu vara, likumdošanas vara, izpildvara, plašsaziņas lÄ«dzekļu neatkarÄ«ba un daudzas citas varas un apakšvariņas.

KontrolÄ“jot bruņotos spÄ“kus, policiju, kā arÄ« plašsaziņas lÄ«dzekļus, nosargāt tā saucamās demokrātiskās vÄ“rtÄ«bas nav grÅ«ti, un tas ļauj saglabāt varu bez vardarbÄ«bas pielietošanas.

Amatieri

ŠÄda sistÄ“ma ir zaudÄ“jusi vienotu un saprātÄ«gu pārvaldi, kur katrs segu velk uz savu pusi. NozarÄ“s darbojas nozaru profesionāļi, savukārt politikā apgrozās diletanti un talantÄ«gi pļāpas. Reālas varas un saprašanas par to, kā darbojas tiesu vara un izpildvara, viņiem nav. Kungi ļauj tiem jaukt gaisu un justies vareniem, kaut patiesÄ«bā konkrÄ“tus lÄ“mumus un rÄ«kojumus raksta un pat paraksta nozares speciālisti, parasti ignorÄ“jot politiÄ·u vÄ“lmes un solÄ«jumus.

Ir tapusi haotiska valsts pārvaldes sistÄ“ma, kurā sacenšas amatieri ar profesionāļiem. Amatieri, tas ir politiÄ·i, bieži mainās, bet profesionāļi mainās reti. Amatieri dara to, ko uzskata par pareizu, bet politiÄ·i labākajā gadÄ«jumā darbus tikai iesāk, un tad jau laiks iet citā amatā vai no pozÄ«cijas nokļūt uz opozÄ«cijas sola, tas ir rezervÄ“.

Dažādu nozaru speciālisti ir tā nostiprinājušies, ka politiÄ·i savas vÄ“lmes saskaņo ar tiem, vai pat lÅ«dz tiem atļauju. Par padarÄ«to vai nepadarÄ«to atbild politiÄ·is, bet reāli dara un reizÄ“m arÄ« neizdara profesionāļi.

Visām darbÄ«bām ir paredzÄ“ti budžeta lÄ«dzekļi. Tie galvenokārt jau sen ir apstiprināti un nemainās. Tai slimnÄ«cai tik, aizsardzÄ«bas budžetam tik un tai nozarei tik. Lai kā un ko politiÄ·is gribÄ“tu mainÄ«t, viņam speciālisti paskaidro, ka tā tas nenotiek. Tas ir saskaņots, te darbiniekiem ir iepriekš dots solÄ«jums, šÄ« lieta izriet no valsts solÄ«jumiem citām valstÄ«m un ir pakļauta SavienÄ«bas rÄ«kojumiem. Paliek kāds procents lÄ«dzekļu, kurus politiÄ·is drÄ«kst pārdalÄ«t, bet tad nāk cits, un tas atkal šos procentiņus pārdala citādi, pÄ“c saviem ieskatiem.

PolitiÄ·is samierinās un nebojā nervus sev un citiem, steidz iekārtot savus draugus un radiniekus amatos. Kad pÄ“c vÄ“lÄ“šanām amatu ieņem cits demokrātiski ievÄ“lÄ“tais, tas šÄ«s darbÄ«bas atkārto, piebilstot, ka demokrātija ir slikta iekārta, bet labākas viņš nezinot.

Ja gadās, ka politiskā amatā nokļūst nepakļāvÄ«gs amatieris, tad neatkarÄ«gā prese, neatkarÄ«gā tiesu sistÄ“ma ātri viņu savalda. Tad var gadÄ«ties, ka kāda sieviete pÄ“kšÅ†i atcerÄ“sies, ka pirms gadiem divdesmit viņi ir kopā bijuši kādās viesÄ«bās vai viņa ir strādājusi šÄ« politiÄ·a pakļautÄ«bā. Nekas nav jāpierāda, pietiks miglaini atcerÄ“ties...

Brīvība

Speciālisti pārvalda valsti un rÄ“Ä·inās ar kungu interesÄ“m. ArÄ« viņiem ir savas interešu grupiņas, savas aprindas, kurās viņi kādu izvirza vai ievÄ“l. PolitiÄ·i nodarbojas ar mÄ“les trÄ«šanu un lÄ“mÄ“ju tÄ“lošanu, kaut patiesÄ«bā valstÄ« saimnieko speciālisti atbilstoši patieso kungu vajadzÄ«bām, par sevi, protams, neaizmirstot.

MÅ«sdienu demokrātijās vārda, izvÄ“les un pārvietošanās brÄ«vÄ«bas nav. Šo kontrolÄ“ speciālisti. Vārda brÄ«vÄ«ba ir, bet ir atļautie vārdi un nevÄ“lamie, kā arÄ« aizliegtie. IzvÄ“les brÄ«vÄ«ba ir, bet jāizvÄ“las no speciālistu atlasÄ«tiem kandidātiem. Pārvietošanās brÄ«vÄ«ba ir, taču pārvietoties drÄ«kst tikai speciālistu un kungu nospraustos virzienos. Un tā visās nozarÄ“s.

Demokrātiskās valstÄ«s atšÄ·irÄ«bā no diktatÅ«rām ir divas patiesÄ«bas. Ir pozÄ«cijas paustais un opozÄ«cijas izlÄ“cieni un kritika. Kad pozÄ«cija ar opozÄ«ciju mainās vietām, tad viss turpinās, tikai tie, kuri bija pret, nu jau ir par, un tie, kuri bija par, nu ir pret. Tas, kas lÄ«dz šim šÄ·ita salds, nu kļūst skābs un otrādi.

Ja diktatÅ«rā (autokrātijā) vÄ“lÄ“tājs negodÄ«gās vÄ“lÄ“šanās ievÄ“l tos, kuri valda, tad mÅ«sdienu demokrātijā vÄ“lÄ“tājs balso par tiem, kuri patiesÄ«bā maz ko ietekmÄ“ un lemj. Vienota saprātÄ«ga valsts pārvalde demokrātiskā valstÄ« nav iespÄ“jama. Demokrātijā visi procesi ir palaisti pašplÅ«smā un politiÄ·i tikai novÄ“loti reaģē, bet speciālisti nepalaiž garām izdevÄ«bu piekoriģēt šo pašplÅ«smu un kalpot kungiem.

Labklājība

Valstu ekonomiskie sasniegumi nav balstÄ«ti to demokrātiskā iekārtā. Demokrātija nenodrošina un nerada ekonomiskus sasniegumus un pilsoņu labklājÄ«bu. MÅ«sdienu demokrātijas šÅ«pulis ASV strauju ekonomisko izaugsmi sasniedza Otrā pasaules kara laikā. Otrā pasaules kara beigās ASV ražoja tikpat, cik visas pārÄ“jās valstis kopā. Tad ASV bija maz demokrātisko vÄ“rtÄ«bu. Nekādas vārda brÄ«vÄ«bas nebija. Nebija arÄ« cilvÄ“ku un rasu vienlÄ«dzÄ«bas.

Valsts prezidents Franklins RÅ«zvelts ieņēma šo amatu četrus termiņus pÄ“c kārtas.

ASV ekonomisko izrāvienu radÄ«ja nevis vārda brÄ«vÄ«ba, bet gan brÄ«vā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, jo vara neiejaucās un ļāva uzņēmÄ“jiem pelnÄ«t. Jo mazāk valsts vara iejaucas uzņēmÄ“ja darbÄ«bā un jo mazāk tā to kontrolÄ“ un uzrauga, jo lielākus sasniegumus panāk uzņēmÄ“ji. Jo veiksmÄ«gāki ir uzņēmÄ“ju panākumi, jo bagātāki strādnieki un lielāka labklājÄ«ba. Un otrādi - jo vairāk valsts izrāda interesi par to, ar ko nodarbojas, kur un kā pelna, vai ievÄ“ro speciālistu izdotos priekšrakstus, jo mazāks ieguvums uzņēmÄ“jiem un cilvÄ“kiem kopumā.

ASV ieviesa citu attieksmi pret kapitālu, tas ir, pret dārgmetālu un papÄ«ra naudas glabāšanu bankās un matračos. Inflācijas un finanšu krÄ«zes veicināja to, ka cilvÄ“ki naudu nevis glabāja bankās vai matračos, bet tā tika ieguldÄ«ta celtniecÄ«bā, ražošanā, lauksaimniecÄ«bā, un arÄ« tas radÄ«ja vÄ“rā ņemamu ekonomisku aktivitāti, kuras rezultātā palielinājās cilvÄ“ku aizņemtÄ«ba un labklājÄ«ba. Tas stimulÄ“ja un veicināja ASV ekonomikas izaugsmi. Bet, ja aug ekonomika, tad aug varenÄ«bā arÄ« valsts.

Sistēmas

Kura no sistÄ“mām ir efektÄ«vāka un veicina iedzÄ«votāju labklājÄ«bu? ŠÄ·ietamā demokrātija vai kādas partijas vai cilvÄ“ku grupas neslÄ“pta varas uzurpācija, ko dÄ“vÄ“jam arÄ« par autoritāriem režīmiem?

PiemÄ“ram, vai Ķīna bÅ«tu sasniegusi šodienas militāro un ekonomisko varenÄ«bu, ja tur bÅ«tu ieviesta demokrātija – tas ir, vārda brÄ«vÄ«ba, izvÄ“les brÄ«vÄ«ba un citas brÄ«vÄ«bas? Diez vai.

Pastāv mÄ«ts, ka tikai demokrātija ļauj sasniegt ekonomisku labklājÄ«bu, tāpÄ“c esot jātiecas ieviest tieši šo pārvaldes formu. Skan apgalvojumi – ja kādā valstÄ« ieviesÄ«s vārda brÄ«vÄ«bu, izvÄ“les brÄ«vÄ«bu, godÄ«gas vÄ“lÄ“šanas, ticÄ«bas brÄ«vÄ«bu, pārvietošanās brÄ«vÄ«bu, neatkarÄ«gu tiesu sistÄ“mu, tad tas automātiski nodrošinās ekonomikas izaugsmi un labklājÄ«bu. Bet mÄ“s labi zinām, ka tas tā nav.

Ir valstis, kurās ir demokrātiska valsts iekārta, piemÄ“ram, Indija, kur katram ir ļauts darÄ«t, ko vÄ“las, iet, kur vÄ“las, balsot, par ko vÄ“las, bet valsts ir nabadzÄ«bas pārņemta. To labi var vÄ“rot attÄ“los no Indijas pilsÄ“tu ielām. Siltais klimats nodrošina izdzÄ«vošanu arÄ« bez jumta virs galvas, un neizlepušie cilvÄ“ki ir iemanÄ«jušies izdzÄ«vot arÄ« ar tādu barÄ«bu, kuru eiropietis uzskatÄ«s pat par suņu barošanai nederÄ«gu.

Blakus Indijai ir Ķīna, kura bez demokrātijas normu ievÄ“rošanas pamanās attÄ«stÄ«ties efektÄ«vāk un ātrāk par demokrātisko Indiju.

Minētie piemēri neļauj izdarīt secinājumus, ka demokrātija ir labāka un efektīvāka par autoritāru valsts pārvaldi.

ArÄ« Čīles ekonomiskie sasniegumi nav balstÄ«ti demokrātiskajās vÄ“rtÄ«bās. Tieši otrādi. Čīliešiem paveicās, ka viņu diktators Augusto Pinočets skarbi izrÄ«kojās ar vietÄ“jiem komunistiem un citādiem demokrātiem.

Ä€frikā ir bijis daudz tautas revolÅ«ciju, un tur daudzi revolucionāri vÄ“l šodien cits uz citu šauj. Rezultātā posts un nabadzÄ«ba, pat bads. Bads valstÄ«s, kur gadā ir iespÄ“jams novākt pat trÄ«s ražas!

Dienvidāfrikas Republikā vel nesen rasisms bija definēts un ieviests ar likuma spēku. Nekādas vārda un izvēles brīvības. Dzīves līmenis bija augstākais visā kontinentā. Tai skaitā arī apspiestajiem melnajiem Dienvidāfrikas pilsoņiem un daudzajiem viesstrādniekiem. Nu rasisma vairs nav, un nav arī ekonomiskās izaugsmes. Nabadzība un trūkums nu kļūst par normu.

Strauju ekonomisko lÄ“cienu Ä€zijā veica Dienvidkoreja, SingapÅ«ra un Taivāna. ArÄ« šajās valstÄ«s ekonomiskajai izaugsmei par pamatu nebija nekādas demokrātiskas pārmaiņas, bet panākuma atslÄ“ga ir saprātÄ«gā autoritārā valsts pārvaldÄ“.

Secinājums

Nedz demokrātija, nedz autoritārs režīms nav ne slikts, ne labs. Visam savs laiks un pielietojums. Mazāk attÄ«stÄ«tām valstÄ«m sākumā nepieciešams autoritārisms, kad sabiedrÄ«ba izglÄ«tojas, ekonomika attÄ«stās, un tikai tad var atļauties arÄ« spÄ“lÄ“t demokrātiju, kur kungi lemj, amatieri tÄ“lo, ka valda, bet speciālisti ir nomodā par notiekošo.

Demokrātija der valstÄ«m ar nobriedušu un nostiprinājušos vai izveidojušos nacionālo ideju un augstu labklājÄ«bu. KamÄ“r tā nav, izdevÄ«gāka ir autoritāra pārvalde, jo demokrātiskām rotaļām pagaidām valstÄ« naudas nepietiek. Valstis, kuras sasniegušas labklājÄ«bu, šÄdu izklaidi var atļauties.

Necenties pārtaisīt pasauli, necenties ar demokrātiskām metodēm uzlabot valsts pārvaldi! Centies sakārtot savu apkārtni, pārskati, ar ko tiecies, rūpējies par savas ģimenes un savu labklājību. Rūpējies par saviem tuviniekiem un draugiem. Ja katrs tā darīsim, sasniegsim cilvēcisku dzīvi neatkarīgi no tā, vai valstī, kurā dzīvojam, ir vārda, preses un izvēles brīvība vai nav.

Pārstājiet glābt pasauli un cilvÄ“ci, izglābiet vismaz sevi. VarbÅ«t cilvÄ“cei tas derÄ“s kā atdarināšanas vÄ“rts piemÄ“rs.

P. S. Speciālisti ierÄ“ks, politiÄ·i apgalvos, ka tas tā nav un nevar bÅ«t, jo tā neesot, bet es, izmantojot šÄ·ietamo vārda brÄ«vÄ«bu, paužu savu diletantisko viedokli.