Menu
Pilnā versija

Demokrātijas caurais jumts

Jānis Urbanovičs · 03.06.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MÄ“dz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederÄ«bas jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās. Taču ar šÄ lÄ“muma palÄ«dzÄ«bu valdošais vairākums paslauka zem tepiÄ·a acÄ«mredzamu, arvien pieaugošu demokrātijas krÄ«zi mÅ«su valstÄ«.

Tie, kas tagad jÅ«tas gandarÄ«ti, ka šis kompromiss esot “novÄ“ris konstitucionālo krÄ«zi” un pasargājis Saeimu no iespÄ“jamas atlaišanas draudiem, vÄ“l dziļāk ielaiž šo kaiti. Jumts ir caurs: Satversme  un pastāvošÄ tiesiskā regulÄ“juma sistÄ“ma negarantÄ“ varas atzaru neatkarÄ«bu. Izpildvara diktÄ“ noteikumus likumdevÄ“jiem, tiesu varas neitralitāte rada šaubas, bet prezidentam izlÄ«dzsvarošanai dotās pilnvaras netiek pietiekami  izmantotas. 

 AdministratÄ«vi teritoriālās reformas (ATR) likumdošanas process tam ir uzskatāms piemÄ“rs. Kaut gan tas ir viens no bÅ«tiskākajiem lÄ“mumiem - stÅ«rakmens valsts attÄ«stÄ«bas jautājumos,  ATR apspriešanas gaitā un likuma pieņemšanā valdošajam vairākumam noteicošais bija ātrums, nevis kvalitāte. LikumsakarÄ«gas sekas – nekonsekvence dažādos risinājumos un Satversmes tiesas spriedumi, kas stiepj garumā reformas norisi un rada arvien jaunus pretrunu mezglus.

 AtgriezÄ«šos pie  “Varakļānu lietas”. Neesmu saņēmis atbildes uz pavisam konkrÄ“tiem jautājumiem. Kā varÄ“ja tā bÅ«t, ka tajā pašÄ dienā, kad Satversmes tiesa pasludināja savu spriedumu, uz Saeimu jau bija atnests likumprojekts  par ATR grozÄ«jumiem un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu likums Madonas un RÄ“zeknes novados?

VARAM ministrs ArtÅ«rs Toms Plešs apgalvo, ka tie sagatavoti “preventÄ«vi”. Vai AT reformas tÄ“vi var uzrādÄ«t preventÄ«vi sagatavotus likumprojektus arÄ« visos citos apstrÄ«dÄ“tajos gadÄ«jumos? Vai arÄ« informācija no tiesu varas  par gaidāmo spriedumu tomÄ“r noplÅ«da izpildvaras virzienā?  Vai iespÄ“jams, ka augstie juristi vienas puses argumentus, kas sakrÄ«t ar ministrijas pozÄ«ciju, sadzirdÄ“ja mazliet labāk kā Latgales balsi? Vai Saeimas pieņemtā likuma aizstāvju argumenti bija sagatavoti ar tādu pašu entuziasmu, kā protesta iesniedzÄ“ju?  Vai Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas komentāri par “vairāk vai mazāk priviliģētiem novadiem” neiziet ārpus juridiskiem rāmjiem,  tā kā uz politikas pusi?

Satversmes tiesas spriedums ir galÄ«gs un nepārsÅ«dzams, taču tas nenozÄ«mÄ“, ka tas nav apspriežams un kritizÄ“jams. 

VÄ“l jo vairāk pārsteidz Centrālās vÄ“lÄ“šanu komisijas (CVK) rÄ«cÄ«ba. Tautas priekšstāvji vÄ“l neko nebija lÄ“muši, bet CVK, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, 28. maija vakarā pieņem lÄ“mumu par vÄ“lÄ“šanu apturÄ“šanu Madonas novadā un RÄ“zeknes novadā. Ir zināms par sarunātām komandu sporta spÄ“lÄ“m, ko nosoda patiesie sporta fani. Bet kaut kas lÄ«dz šim nezināms ir iespÄ“jamā Saeimas lÄ“muma  “sarunāšana” ar  augstāko konstitucionālo uzraugu un izpildvaras institÅ«ciju… ŠÄ·iet, var sākt nojaust, ar ko valdošo koalÄ«ciju tā savaldzināja KristÄ«ne BÄ“rziņa iepretim ilggadÄ“jam CVK vadÄ«tājam, kurš tika bez kāda pamatojuma nomainÄ«ts, pie varas nākot “tiesiskuma koalÄ«cijai”.

VÄ“l dažas piebildes par apgalvojumiem, ko atsevišÄ·i konstitucionālo tiesÄ«bu eksperti izteica par deputātiem, kuri nevÄ“lÄ“jās izpluinÄ«t Latgali. MÄ“s graujot valsts tiesiskos pamatus, neievÄ“rojam Satversmes tiesas nolÄ“mumu… Gribu vÄ“rst uzmanÄ«bu, ka Satversmes tiesas spriedumā Ä«paši uzsvÄ“rts, ka kultÅ«rvÄ“sturiskais aspekts ir vÄ“rā ņemams arguments novadu veidošanā, ja tas ietverts reformas kritÄ“rijos un tiek vienoti piemÄ“rots visos strÄ«dÄ«gajos gadÄ«jumos. Taču tieši VARAM izvÄ“lÄ“jās ceļu likumu labot “ātri un bez žēlastÄ«bas”, lai gan pastāvÄ“ja alternatÄ«va to pārstrādāt prātÄ«gi un nesteidzoties. TāpÄ“c nevajadzÄ“tu aizrauties ar tiesiskā nihilisma birku karināšanu.

ValdošÄs koalÄ«cijas  rÄ«cÄ«ba ne pirmo reizi apliecina, ka Latvijā politiskās varas mehānismā pieaug  necieņa pret demokrātijas vÄ“rtÄ«bām, varas monopolizācija un tiesiska patvaļība.  Lietusargi ilgi vairs neglābs, jumts jālabo, iekams tas vÄ“l nav sagrauts driskās.

Novērtē šo rakstu:

0
0