Iesaki rakstu:

KamÄ“r deputāti, aktÄ«visti, juristi un labu griboši komentÄ“tāji šausminās par “nabaga Ä«rniekiem denacionalizÄ“tajos namos”, kam varÄ“tu nākties maksāt (iedomājieties tikai!) tādu pašu Ä«res maksu kā visiem citiem, es gribÄ“tu šoreiz paust politnekorektu viedokli: bet kāpÄ“c viņiem vispār pienākas tādas spectiesÄ«bas?

Kad padomju varas aplaupÄ«to, uz SibÄ«riju deportÄ“to un noslepkavoto Latvijas Republikas pilsoņu (latviešu, lÄ«vu, ebreju, baltvācu...) mantinieki atguva priekštečiem atņemtos dzimtas Ä«pašumus, tajā skaitā mājas, zemi, Ä“kas, zemnieku saimniecÄ«bas, arÄ« atsevišÄ·us uzņēmumus, tobrÄ«d pilsÄ“tu Ä«res namos lielākoties dzÄ«voja tādas Ä£imenes, kam šos dzÄ«vokļus bija “piešÄ·Ä«rusi” okupācijas vara.

TÄ«šuprāt izvairÄ«simies no mÄ“Ä£inājumiem aprÄ“Ä·ināt, cik daudzos gadÄ«jumos represÄ“tu Latvijas pilsoņu mantinieki savos atgÅ«tajos dzÄ«vokļos priekšÄ atrada visādus komunistus, izdienÄ“jušus okupācijas armijas virsniekus, padomju režīma amatpersonas, miličus, čekistus un viņu aÄ£entus, kuri bija palÄ«dzÄ“juši veikt represijas pret tiem, kam šos namus savulaik atņēma, jo nav pieejama precÄ«za statistika, cik šÄdu dzÄ«vokļu kopumā Latvijā ir un kas tieši tajos dzÄ«vo. Skaidrs ir tikai tas, ka tādos dzÄ«vokļos kopÄ“jais iemÄ«tnieku skaits uzreiz pÄ“c denacionalizācijas bija vÄ“rtÄ“jams simtos tÅ«kstošu.

Lai šos cilvÄ“kus neizmestu uz ielas, likumā bija iestrādāts aizsargājošs princips — viņiem Ä«res maksa tika cieti fiksÄ“ta, un bija noslÄ“gti ļoti ilgi Ä«res lÄ«gumi. ProblÄ“ma bija tāda, ka notika inflācija, Latvijā atsākās ekonomikas kāpums un pamazām uzlabojās dzÄ«ves lÄ«menis (par spÄ«ti vairākām krÄ«zÄ“m), taču šiem cilvÄ“kiem Ä«res maksa nepieauga, kaut gan palielinājās Ä“ku ekspluatācijas un remonta izdevumi, nekustamā Ä«pašuma nodoklis.

Tagad iedomāsimies, ko tas viss nozÄ«mÄ“ja namÄ«pašniekam: viņš dabÅ«jis atpakaļ okupantu atņemto un 50 gadu laikā nolaisto Ä“ku, viņam jāsāk atjaunošana, jālāpa kanalizācija, jāmaina jumts, jāsiltina, jāremontÄ“ fasāde, jāpārvelk dzirksteļojoši elektrÄ«bas vadi, ar hlora preparātu pagrabā jāindÄ“ pelÄ“jums, jāliek hidroizolācija un kas tik vÄ“l ne, jāmaksā augošais NĪN un pieaugošÄs algas remontniekiem, taču mājā piecus, desmit, divdesmit un vairāk gadus dzÄ«vo tādi iemÄ«tnieki, kas maksā par Ä«ri 15 latus mÄ“nesÄ« un kam Ä«re beztermiņa!

GadÄ«jās, ka šie piespiedu Ä«rnieki izrādÄ«jās piederÄ«gi tai sugai, kas kopš padomju laikiem pieradusi ne par ko nemaksāt un uzkrāj apkures, Å«dens un kanalizācijas parādus, zog elektrÄ«bu un nerÅ«pÄ“jas par kārtÄ«bu koplietošanas koridoros. Mājai samilzis parāds par apkuri un Å«deni, ko arvien sataisa daži neapzinÄ«gi dzÄ«vokļi, bet beigās siltuma nepieslÄ“gšana rudenÄ« draud visiem — arÄ« tiem, kas godÄ«gi maksā.

Kaut arÄ« denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki paši sevi uzskata par mūžīgajiem cietÄ“jiem, viņiem bija vismaz 25 gadi, lai meklÄ“tu jaunus mitekļus vai vienotos ar namÄ«pašniekiem par abpusÄ“ji cienÄ«giem lÄ«gumu nosacÄ«jumiem. PatiesÄ«bā viņi ir bijuši bez iemesla privileģēta elites grupa, kas — pretstatā citiem lÄ«dzcilvÄ“kiem — ir varÄ“juši maksāt dažkārt pat tikai desmito daļu no reālās Ä«res cenas, kamÄ“r citiem cilvÄ“kiem tādas privilÄ“Ä£ijas nepienākas.

Jau dzirdu sašutušas balsis: “Tas raksta autors nelietÄ«gi negrib saprast! Viņš savā bārdainajā vecumā iedomājas, ka zina, kā tas ir!” ArÄ« es kādreiz esmu bijis jauns un dabÅ«ju Ä«rÄ“t dzÄ«vokļus visādos Å«Ä·os. Man vienmÄ“r bija jāmaksā pilna Ä«re, kaut arÄ« dzÄ«vokļi gadÄ«jās sliktāki nekā tie, kuru Ä«rnieki kādā denacionalizÄ“tā blakus namā maksāja vairākkārt mazāk, pie kam ar praksÄ“ tikpat kā neÄ«stenojamām tiesÄ«bām viņus nemaksāšanas gadÄ«jumā izlikt. Man neskauž, ka citiem ir gadÄ«jušies labāki apstākļi, bet man neliekas pareizi, ka viņiem 25+ gadus no vietas sevi jāiztÄ“lo par “cietÄ“jiem”, kaut gan viņi atrodas finansiāli un tiesiski privileģētā situācijā, ja salÄ«dzina ar citiem.

Nākamais loÄ£iskais jautājums: “Kur viņiem likties, ja no šÄda dzÄ«vokļa beigās tomÄ“r bÅ«s jāizvācas? GandrÄ«z visi no viņiem tagad jau ir pensionāri!” Ja nav cerÄ«bas vienoties ar mājas Ä«pašniekiem, tad laikus jāiestājas rindā uz pašvaldÄ«bas vai sociālo dzÄ«vokli — denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem ir tiesÄ«bas uz vietu šajā rindā. TomÄ“r, tā kā šÄ«s rindas virzās gliemeža, pie kam beigta, ātrumā, vislabākais ir pārcelties uz dzÄ«vi kādā mazpilsÄ“tā vai lauku ciemā, kur apkārt ir dabiska vide un tÄ«rs mežs, svaigs gaiss, labāki kaimiņi, pieejamāka pašvaldÄ«ba nekā RÄ«gā un savs dārziņš, kur parušināties ap puÄ·Ä“m.

PiemÄ“ram, Skrundas novada Rudbāržos ir divu un trÄ«sstāvu mājas ar visām Ä“rtÄ«bām un centrālapkuri, kas pieder vietÄ“jai agrofirmai un iedzÄ«votāju aizplÅ«šanas dēļ stāv pustukšas — gan agrofirma, gan novads priecāsies, ja šiem lÄ“tajiem dzÄ«vokļiem atradÄ«sies jauni iemÄ«tnieki. Tas pats vÄ“rojams Ventspils novada UgālÄ“, kur daudzi labi dzÄ«vokļi stāv tukši. No šÄ«m abām vietām ir izcila sabiedriskā transporta satiksme ar RÄ«gu, ja vajag.

Ja denacionalizÄ“tā dzÄ«vokļa iemÄ«tnieki strādā RÄ«gā un viņiem tāpÄ“c nepieciešams dzÄ«vot tieši RÄ«gā, tad tas nozÄ«mÄ“, ka viņiem ir darbs un viņi var atļauties maksāt normālu Ä«ri par dzÄ«vokli. Savukārt tie, kas saņem tikai pensiju, droši vien nemaz nav nopietni apsvÄ“ruši pārcelšanos uz laukiem (ja visa dzÄ«ve nodzÄ«vota pirms tam pilsÄ“tā, tāda doma prātā var neienākt), taču kopumā varu teikt, ka dzÄ«ve laukos ir kvalitatÄ«vāka un veselÄ«gāka, uz laukiem pensionāri ir kustÄ«gāki un kopumā žiperÄ«gāki — tā kā savu reizi esmu dzÄ«vojis gan viensÄ“tā, gan lauku ciemā, gan mazpilsÄ“tā, gan RÄ«gā, tad no savas pieredzes esmu pilnÄ«bā pārliecināts, ka laukos dzÄ«ve ir harmoniskāka.

Ja valsts savulaik uzlika par pienākumu namÄ«pašniekiem nodrošināt zemāku Ä«res maksu noteiktai iedzÄ«votāju grupai, tad vajadzÄ“ja arÄ« kompensÄ“jošo mehānismu — vai nu piemaksāt starpÄ«bu (tāpat kā to dara pašvaldÄ«ba, piemÄ“ram, ja sociālie dzÄ«vokļi ierÄ«koti kādai firmai piederošÄ mājā), vai nodrošināt, sacÄ«sim, NĪN vai citu nodokļu atlaides attiecÄ«gās starpÄ«bas apjomā. Nevaru atrast, ka jebkas tāds no valsts puses bÅ«tu ticis darÄ«ts vai ieviests.

Visu minÄ“to apsvÄ“rumu dēļ mani pārņem izbrÄ«ns, kad redzu — politiÄ·i iestājas par šÄ«s izredzÄ“tās personu grupas mantisko privilÄ“Ä£iju saglabāšanu, nevis risinājuma atrašanu. Nākamā gada budžetā pat piedāvāts rezervÄ“t 6 miljonus eiro, lai palÄ«dzÄ“tu šiem cilvÄ“kiem kaut ko kompensÄ“t. Īsti nesapratu, ko tieši viņiem vajadzÄ“tu kompensÄ“t, taču man ir morāla rakstura iebildumi pret jebkādas nodokļu maksātāju naudas izlietošanu šÄdiem mÄ“rÄ·iem: 25+ gadus cilvÄ“kiem ir bijušas likumā noteiktas privilÄ“Ä£ijas maksāt daudz mazāku Ä«res maksu par sveša Ä«pašuma lietošanu, un tagad viņiem maksās v Ä“ l ?! Un šoreiz no mÅ«su visu kopÄ«gās kabatas?

Sāksim meklÄ“t Ä«stu risinājumu, nevis piemaksāt par esošÄs (nepareizās) situācijas saglabāšanu!