Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VID mājaslapā lasāma Saeimas deputātes Ingas BÄ“rziņas (Jaunā vienotÄ«ba) valsts  amatpersonas deklarācija par 2022 gadu. ŠÄ·iet, kas tur sevišÄ·s – ļoti daudzu valsts amatpersonu deklarācijas atrodamas VID mājas lapā. Tā jau tas ir, bet viena nianse – ne visas amatpersonas ir tik šiverÄ«gas ap naudÄ«giem jautājumiem.

PÄ“dÄ“jais BÄ“rziņas iznāciens saistÄ«ts ar viņas runām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas SabiedrÄ«bas veselÄ«bas apakškomisijā, apspriežot grozÄ«jumus Tabakas aprites likumā, paredzot ierobežot karsÄ“jamās tabakas pieejamÄ«bu.

Pirms tam BÄ“rziņa, bÅ«dama KuldÄ«gas novada domes priekšsÄ“dÄ“tāja, iezÄ«mÄ“jās, rÅ«pÄ“joties par  uzņēmumiem, piemÄ“ram, par SIA „Kurzemes finieris” rÅ«pnÄ«cu.

Un atkal šÄ·iet, kas gan tur sevišÄ·s, - deputātiem taču jārÅ«pÄ“jas par tautas labklājÄ«bu. Pareizi. JārÅ«pÄ“jas par kopÄ“jo turÄ«bu un arÄ« par savu. 

BÄ“rziņas amatpersonas deklarācija rāda, ka, rÅ«pÄ“joties par kopÄ“ju labumu, arÄ« pašas labums mazumā neiet. Tā, piemÄ“ram, pašvaldÄ«bas deputātes deklarācijā par 2013. gadu viņas Ä«pašumā bija tikai četri dzÄ«vokļi KuldÄ«gā. BÄ“rziņas deklarācijā par 2016. gadu jau seši dzÄ«vokļi KuldÄ«gā, bet deklarācijā par 2022. gadu jau astoņi dzÄ«vokļi KuldÄ«gā un vÄ“l viens nekustamais Ä«pašums kopÄ«pašumā Grobiņā.

Ar pašvaldÄ«bas deputāta algu pie daudzu dzÄ«vokļu iegādes? BÄ“rziņa parāda, ka var! VÄ“l vairāk. Viņa parāda, ka ar deputāta algu var ne tikai tikt pie dzÄ«vokļiem, bet arÄ« veidot uzkrājumus. Tā, piemÄ“ram, deklarācijā par 2013. gadu BÄ“rziņa uzrāda uzskrājumus komercbankās 46 000 eiro apmÄ“rā un nevienas parādsaistÄ«bas. Deklarācijā par 2016. gadu, kad četru dzÄ«vokļu vietā jau parādÄ«jušies seši, BÄ“rziņai uzkrājumos komercbankās palikuši 41 297,52 eiro un nevienas parādsaistÄ«bas. Deklarācijā par 2022. gadu, kad sešu dzÄ«vokļu vietā parādÄ«jušies astoņi un vÄ“l viens nekustamais Ä«pašums kopÄ«pašumā, BÄ“rziņai uzkrājumos komercbankās atlikuši vien 25 835,06 eiro un arÄ« nevienas parādsaistÄ«bas.

Ej nu sazini, kā to visu dabūt gatavu? Varam pieņemt, ka taupīgs latvietis uz daudz ko spējīgs.

Atveram KuldÄ«gas domes mājaslapas arhÄ«vu, un tur 2014. gada 25. novembrÄ«, laikā, kad domi vadÄ«ja BÄ“rziņa, publicÄ“ts šÄds paziņojums “Pārņemta “Kurzemes finieris” rÅ«pnÄ«ca”. Paziņojumā norādÄ«ts par uzņēmÄ“ju tikšanos ar KuldÄ«gas novada Domes vadÄ«bu, lai paziņotu par oficiālu SIA „Kurzemes finieris” rÅ«pnÄ«cas pārņemšanu un strādnieku pakāpenisku atjaunošanu darbā. Paziņojuma tekstā salasāmas KuldÄ«gas domes vadÄ«bas simpātijas pret paziņojumā pieminÄ“to uzņēmÄ“ju un viņa iecerÄ“to biznesu.

Ej nu sazini: nejaušÄ«ba vai likumsakarÄ«ba, bet kaut kāda sāls tajā domes publikācijā tomÄ“r ir!

Ejam tālāk.  ŠÄ gada notikumi Saeimā. Tur 7. februārÄ« tika apspriesti grozÄ«jumi Tabakas aprites likumā saistÄ«bā ar cigarešu un smÄ“Ä·Ä“jamo vielu ierobežojumiem. Kā vienu no kvÄ“lākajām parasto smÄ“Ä·Ä“jamo cigarešu aizstāvÄ“m sevi atmaskoja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja BÄ“rziņa. Deputātiem izskatÄ«šanai bija iesniegti divi pÄ“c bÅ«tÄ«bas lÄ«dzÄ«gi priekšlikumi, kas paredz liegt turpmāk iegādāties tabakas produktus personām, kas dzimušas pÄ“c 2007. gada, un otrā priekšlikumā pÄ“c 2009. gada.

Viens no priekšlikumiem paredzÄ“ja aizliegt arÄ« alternatÄ«vos tabakas produktus kā, piemÄ“ram, e-cigaretes, otrs priekšlikums aizliegumu attiecināja tikai uz tabaku saturošÄm cigaretÄ“m jeb parastajām cigaretÄ“m, saglabājot iespÄ“ju iegādāties alternatÄ«vos produktus (e-cigaretes, nikotÄ«na spilventiņi, utml.).  Pirms tam bija zināms BÄ“rziņas nosodošais viedoklis par cigarešu kaitÄ«gumu un to, ka nauda, kuru ienes smÄ“Ä·Ä“šanas produktu tirdzniecÄ«ba, nevar bÅ«t svarÄ«gāka par cilvÄ“ka veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu. ŠÄ·ita – diskusijas bÅ«s Ä«sas, sÄ“de tiks novadÄ«ta konstruktÄ«vi, deputāti nobalsos par labu tautas veselÄ«bai un dos startu nesmÄ“Ä·Ä“tāju paaudzes radÄ«šanai. Taču nekā! SÄ“dÄ“ sākās neticamas lietas. BÄ“rziņa pÄ“kšÅ†i atsedza savu patieso interesi. Viņa nāca klajā ar aicinājumu veidot tabakas kaitÄ«guma izpÄ“tes darba grupu. Tas nozÄ«mÄ“ja piekšlikumu iekonservÄ“šanu uz ilgiem laikiem. Cigarešu ražotāji un tirgotāji tai brÄ«dÄ« varÄ“ja uzelpot un ievilkt plaušÄs kuplu dÅ«mu uz BÄ“rziņas veselÄ«bu.

LikumsakarÄ«ba vai nejauša sagadÄ«šanās? Ej nu sazini! JāpÄ“ta tālāk!

Novērtē šo rakstu:

0
0