„DeputÄti, lÅ«dzu, nobalsojiet par atbalstu ANO GlobÄlajam droÅ¡as, sakÄrtotas un likumÄ«gas migrÄcijas paktamâ€
Baiba Rubesa* · 06.12.2018. · Komentāri (0)Ar šo vÄ“stuli aicinu Saeimas deputÄtus balsot par Latvijas atbalstu ANO GlobÄlajam drošas, sakÄrtotas un likumÄ«gas migrÄcijas paktam, balstoties uz datos un pierÄdÄ«jumos balstÄ«tu informÄciju.
Nevienam nepatÄ«k migrÄcija: ne migrantiem, ne viņu Ä£imenÄ“m, ne valstÄ«m no un uz kurÄm migrÄ“. TomÄ“r jau gadu desmitus starptautiskajÄ vidÄ“ ir apziņa, ka migrÄcija ir viens no vÄjÄkajiem globÄlÄs drošÄ«bas jautÄjumiem, kas bÅ«tu jÄrisina kopÄ«gi. MigrÄcijai jau skÄrusi Latviju, jo aptuveni 300 000 mÅ«su valsts pilsoņu pÄ“dÄ“jo 15 gadu laikÄ izbraukuši; toties uz Latviju vÄ“las braukt studenti, investori, darba meklÄ“tÄji. ANO GlobÄlais migrÄcijas pakts uzrunÄ tieši šo cilvÄ“ku, arÄ« mÅ«su pilsoņu, jautÄjumu risinÄšanas iespÄ“jas.
Viens no seturtdienas, 6, decembra, Saeimas sÄ“des darba kÄrtÄ«bas minÄ“tÄ jautÄjuma rosinÄtÄjiem Rihards Kols (NA) publiski ir teicis, ka "lai gan "juridiski nesaistošs", šis dokuments norÄda uz attieksmi, uz nodomiem un plÄniem. Ja visi dokumentÄ minÄ“tie pasÄkumi nav mÅ«su plÄnos, vai tiešÄm mÄ“s esam gatavi maldinÄt starptautisko sabiedrÄ«bu?" VÄ“los uzsvÄ“rt, ka paktÄ nav iekļauta rÄ«cÄ«ba, kas nesaskan ar Latvijas imigrÄcijas, patvÄ“ruma un integrÄcijas politiku.
Visas Latvijas valdÄ«bÄ pÄrstÄvÄ“tÄs partijas ir izteikušas atbalstu robežu stiprinÄšanai, cīņai ar cilvÄ“ktirdzniecÄ«bu un atbalstu drošu, koordinÄ“tu atgriešanÄs migrÄcijas procesu veicinÄšanai. Pakts atbalsta tieši to pašu. TaÄu šÄ«s aktivitÄtes nav iespÄ“jams pilnvÄ“rtÄ«gi ieviest bez pÄrrobežu sadarbÄ«bas. DeklarÄcijas nozÄ«mÄ«gÄkÄ apņemšanÄs ir uzlabot starptautisko sadarbÄ«bu migrÄcijas pÄrvaldÄ«bÄ (8. punkts).
Saeimas ceturtdienas, 6.decembra, darba kÄrtÄ«bÄ iekļautajÄ rezolÅ«cijÄ par nepievienošanos ANO GlobÄlajam drošas, sakÄrtotas un likumÄ«gas migrÄcijas paktam minÄ“tie un publiski izskanÄ“jušie pamatojumi neatbilst pakta saturam.
Aicinu iepazÄ«ties ar rezolÅ«cijÄ iekļautÄs nepatiesÄs informÄcijas atspÄ“kojumu, kas pamatots ar ANO GlobÄlajÄ drošas, sakÄrtotas un likumÄ«gas migrÄcijas paktÄ iekļautajiem mÄ“rÄ·iem un rÄ«cÄ«bas virzieniem.
1. RezolÅ«cijÄ norÄdÄ«ts, ka nepieciešams "risinÄt migrÄcijas plÅ«smu problÄ“mas tur, kur tÄs rodas, kÄ arÄ« efektÄ«vi Ä«stenot Eiropas SavienÄ«bas jÅ«ras un sauszemes ÄrÄ“jo robežu kontroli, lai apturÄ“tu nekontrolÄ“tas migrÄcijas plÅ«smas uz Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m".
PretÄ“ji rezolÅ«cijÄ paustajam, pakts tieši paredz migrÄcijas virzÄ«tÄjspÄ“ku risinÄšanu izcelsmes valstÄ«s. KÄ uzsver ANO Ä¢enerÄlsekretÄrs Antonio Guterešs, migrÄcijas iemesli, kÄ globÄlÄ nevienlÄ«dzÄ«ba un klimata pÄrmaiņas, var kļūt arvien nozÄ«mÄ«gÄki, un tieši tÄpÄ“c ir nepieciešama šÄda deklarÄcija - lai novÄ“rstu strukturÄlus iemeslus emigrÄcijai un nodrošinÄtu efektÄ«vu robežu pÄrvaldÄ«bu.
MÄ“rÄ·is Nr.2: "LÄ«dz minimumam samazinÄt nelabvÄ“lÄ«gu nosacÄ«jumu un strukturÄlu faktoru ietekmi, kas piespiež cilvÄ“kus atstÄt savas izcelsmes valstis."
MÄ“rÄ·is Nr.11: "NodrošinÄt integrÄ“tu, drošu un saskaņotu robežu pÄrvaldÄ«bu."
2. RezolÅ«cijÄ norÄdÄ«ts, ka "paktÄ identiski tiek uztverti migranta, bÄ“gļa un nelegÄlÄ imigranta jÄ“dzieni, piešÄ·irot tiem vienÄdu juridisko statusus un tÄdÄ“jÄdi noliedzot bÅ«tiskÄs atšÄ·irÄ«bas starp šiem jÄ“dzieniem".
DeklarÄcijas 4. punktÄ teikts pretÄ“jais - ka "migranti un bÄ“gļi ir atšÄ·irÄ«gas grupas, kuras regulÄ“ atšÄ·irÄ«gs tiesiskais regulÄ“jums. Tikai bÄ“gļiem ir tiesÄ«bas uz Ä«pašu starptautisko aizsardzÄ«bu, saskaÅ†Ä ar starptautiskajiem normatÄ«vajiem aktiem par bÄ“gļiem". Latvija savÄ ImigrÄcijas likumÄ nosaka, kam ir tiesÄ«bas imigrÄ“t valstÄ« un pie kÄdiem noteikumiem, tÄ arÄ« nosakot legÄlÄs un nelegÄlÄs imigrÄcijas veidus. TÄpat Latvija PatvÄ“ruma likumÄ nosaka starptautiskÄs aizsardzÄ«bas veidus un noteikumus valstÄ«.
3. RezolÅ«cijÄ norÄdÄ«ts: "Stingri nepiekrÄ«tot vienpusÄ“jiem ANO GlobÄlÄ drošas, sakÄrtotas un likumÄ«gas migrÄcijas paktÄ ietvertajiem apgalvojumiem, ka jebkÄda migrÄcija, pat nelegÄla, ir cilvÄ“ka tiesÄ«bas, ka tÄ ir neizbÄ“gama, pozitÄ«va un atbalstÄma parÄdÄ«ba un labklÄjÄ«bas, inovÄciju, ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas avots."
ANO pakts to neapgalvo. 15. punktÄ f) apakšpunktÄ rakstÄ«ts, ka "visos migrÄcijas cikla posmos nodrošinÄm visu migrantu cilvÄ“ktiesÄ«bu pienÄcÄ«gu ievÄ“rošanu, aizsardzÄ«bu un Ä«stenošanu, neatkarÄ«gi no viņu migrÄcijas statusa". Proti, vispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas, kas ir garantÄ“tas mums katram, attiecas arÄ« uz bÄ“gļiem un migrantiem. Vienlaikus jÄnorÄda, ka lielÄkÄ daļa starptautisko migrantu ceļo un pÄrceļas likumÄ«gÄ veidÄ. Pakta saturs ir galvenokÄrt par migrÄciju darba, studiju, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas uzsÄkšanas, Ä£imenes apvienošanas un citos nolÅ«kos, ne tikai par patvÄ“ruma meklÄ“šanu.
TurklÄt pakts paredz mÄ“rÄ·tiecÄ«gu cīņu ar migrantu kontrabandu un cilvÄ“ktirdzniecÄ«bu (9. un 10. mÄ“rÄ·is), kas ir nozÄ«mÄ«gÄkie nelegÄlÄs migrÄcijas iespÄ“jotÄji, kÄ arÄ« robežu stiprinÄšanu (11. mÄ“rÄ·is), tÄ maksimÄli novÄ“ršot neatbilstÄ«gu migrÄciju.
PaktÄ tiek minÄ“ti arÄ« migrÄcijas riski:
11. punkts: "MÅ«su mÄ“rÄ·is ir veicinÄt drošu, sakÄrtotu un likumÄ«gu migrÄciju, vienlaikus samazinot neatbilstÄ«gas migrÄcijas biežumu un negatÄ«vo ietekmi [..]"
16. mÄ“rÄ·is: "iespÄ“jot migrantus un uzņemošÄs sabiedrÄ«bas, lai veicinÄtu patiesu iekļaušanos un sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu," - ir vÄ“rsts uz risku mazinÄšanu un polarizÄcijas novÄ“ršanu uzņemošajÄ sabiedrÄ«bÄ.
4. RezolÅ«cijÄ norÄdÄ«ts, ka "pakts noklusÄ“ imigrÄcijas radÄ«tos riskus valstu un sabiedrÄ«bu drošÄ«bai, ekonomikai un identitÄtei".
ANO deklarÄcija 10. punktÄ uzsver pretÄ“jo: "Mums arÄ« jÄsniedz visiem saviem pilsoņiem pieeja objektÄ«vai, ar faktiem pamatotai un skaidrai informÄcijai par ieguvumiem no migrÄcijas un ar to saistÄ«tajÄm problÄ“mÄm." DeklarÄcijas izstrÄdes laikÄ dalÄ«bvalstis dalÄ«jÄs ar informÄciju par migrÄcijas situÄciju savÄ valstÄ« un reÄ£ionÄ, tajÄ skaitÄ Eiropas SavienÄ«bÄ, un, balstoties uz šo informÄciju, tika sagatavoti rÄ«cÄ«bas mÄ“rÄ·i un uzdevumi.
5. RezolÅ«cijÄ norÄdÄ«ts, ka "jebkÄdi lÄ“mumi saistÄ«bÄ ar migrÄcijas politiku ir nacionÄlo valstu kompetencÄ“ un tiem jÄbÅ«t balstÄ«tiem brÄ«vprÄtÄ«guma principos". TajÄ teikts, ka "pakts pauž nacionÄlai valstij nepieņemamu vÄ“stÄ«jumu un mazina nacionÄlo valstu lomu lÄ“mumos par imigrÄcijas jautÄjumiem" un "tÄ parakstÄ«šana var nonÄkt pretrunÄ ar Latvijas Republikas tiesÄ«bu aktiem".
TikmÄ“r pašÄ ANO deklarÄcijÄ uzsvÄ“rts tieši pretÄ“jais:
15. punkts, c) apakšpunkts: "GlobÄlÄ deklarÄcija apstiprina valstu suverÄ“nÄs tiesÄ«bas noteikt savu nacionÄlo migrÄcijas politiku un regulÄ“t migrÄciju savas jurisdikcijas ietvaros saskaÅ†Ä ar starptautisko tiesÄ«bu normÄm.
Savas suverÄ“nÄs jurisdikcijas ietvaros valstis var nošÄ·irt likumÄ«gu (regular) un neatbilstÄ«gu (irregular) migrÄcijas statusu, tostarp noteikdamas savus likumdošanas un politiskos pasÄkumus."
Paktam ir rekomendÄ“jošs, nevis juridiski saistošs raksturs. Parakstot paktu, lÄ“mumi par tÄ rekomendÄciju ieviešanu vai neieviešanu paliek Latvijas kompetencÄ“. Jebkura starptautiska vienošanÄs vai nacionÄla lÄ«meņa politika, kas varÄ“tu rasties, tiecoties Ä«stenot paktÄ minÄ“tos mÄ“rÄ·us, bÅ«s jÄsaskaņo nacionÄlÄ lÄ«menÄ«. ANO nespÄ“j uzspiest valstÄ«m neko, ko tÄs nevÄ“las. TurklÄt pakts balstÄ«ts jau esošos starptautiskos nolÄ«gumos, kurus Latvija ir ratificÄ“jusi. Visbeidzot, liela daļa no paktÄ paredzÄ“tajiem mehÄnismiem nacionÄlÄ lÄ«menÄ« jau LatvijÄ ir ieviesti un lasÄmi ImigrÄcijas likumÄ, PatvÄ“ruma likumÄ, sabiedrÄ«bas integrÄcijas politikas plÄnošanas dokumentos.
6. RezolÅ«cijÄ norÄdÄ«ts, ka "pakts nav ticis pienÄcÄ«gi prezentÄ“ts un skaidrots sabiedrÄ«bai".
Šis arguments ir patiess. TomÄ“r jÄņem vÄ“rÄ – lai gan deklarÄcijas teksts apstiprinÄts jau šÄ« gada jÅ«lija beigÄs un visas dalÄ«bvalstis piedalÄ«jÄs tÄ izstrÄdÄ“, LatvijÄ priekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ migrÄcijas jautÄjumi tika apskatÄ«ti teju tikai diasporas kontekstÄ. Citi aspekti izskanÄ“ja reti un virspusÄ“ji. SabiedrÄ«bai netika skaidrots deklarÄcijas saturs un ilgtermiņa ietekme, bet šÄ« rezolÅ«cija tiek izmantota, lai radÄ«tu trauksmi, polarizÄciju un bailes.
Vienlaikus jÄizceļ deklarÄcijas 1. mÄ“rÄ·is: "VÄkt un izmantot detalizÄ“tus datus kÄ pamatu pierÄdÄ«jumos balstÄ«tai rÄ«cÄ«bpolitikai," - kÄ arÄ« 17. mÄ“rÄ·is: "Izskaust visus diskriminÄcijas veidus un veicinÄt pierÄdÄ«jumos balstÄ«tu viedokļu apmaiņu sabiedrÄ«bÄ, lai veidotu sabiedrÄ«bas uztveri un izpratni par migrÄciju." Tas nozÄ«mÄ“, ka ikviens lÄ“mums, kas tiks izstrÄdÄts, lai iedzÄ«vinÄtu deklarÄcijÄ identificÄ“tos mÄ“rÄ·us, bÅ«s jÄizsver, balstoties uz datiem un dialogu ar uzņemošo sabiedrÄ«bu.
PiemÄ“ram, izstrÄdÄjot un vÄ“rtÄ“jot Latvijas integrÄcijas politikas pamatnostÄdnes, regulÄri notiek diskusijas ar pilsonisko sabiedrÄ«bu.
Papildus rezolÅ«cijÄ iekļautajiem apgalvojumiem publiskajÄ telpÄ ir izskanÄ“juši arÄ« citi nepatiesi apgalvojumi:
7. Izskan, ka mediji vairs nedrÄ«kstÄ“s kritizÄ“t ar migrÄciju saistÄ«tus jautÄjumus, politiÄ·i vairs nedrÄ«kstÄ“s runÄt par migrÄcijas ierobežošanu.
Nepatiesi. 17. mÄ“rÄ·a c) apakšpunkts: "VeicinÄt neatkarÄ«gu, objektÄ«vu un kvalitatÄ«vu informÄciju medijos, tostarp internetÄ, sensitivizÄ“jot mediju speciÄlistus un izglÄ«tojot viņus par jautÄjumiem un terminoloÄ£iju saistÄ«bÄ ar migrÄciju, ieguldot resursus Ä“tiskas ziņošanas standartos un reklamÄ“šanÄ un pÄrtraucot piešÄ·irt valsts lÄ«dzekļus vai bÅ«tisku atbalstu medijiem, kas sistemÄtiski veicina neiecietÄ«bu, ksenofobiju, rasismu un cita veida diskriminÄciju pret migrantiem, tajÄ pašÄ laikÄ pilnÄ«bÄ ievÄ“rojot mediju brÄ«vÄ«bu."
SaskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma 78. un 150. pantu jebkuras darbÄ«bas, kas ir vÄ“rstas uz naida vai nesaticÄ«bas izraisÄ«šanu, ir sodÄmas. Ne tikai fiziski uzbrukumi, bet arÄ« naida runa ir sodÄma. TÄtad jau šobrÄ«d medijos pausta naida runa ir sodÄma, tas nav jaunums ANO deklarÄcijÄ.
DeklarÄcijas 17. mÄ“rÄ·is "Izskaust visus diskriminÄcijas veidus un veicinÄt pierÄdÄ«jumos balstÄ«tu viedokļu apmaiņu sabiedrÄ«bÄ, lai veidotu sabiedrÄ«bas uztveri un izpratni par migrÄciju" kopumÄ aicina mazinÄt maldinošas, diskriminÄ“jošas un naidÄ«gas informÄcijas izplatÄ«šanu. KritizÄ“t migrÄcijas pÄrvaldÄ«bu joprojÄm drÄ«kstÄ“s, tÄpat kÄ izcelt ar migrÄciju saistÄ«tos izaicinÄjumus un problÄ“mas, ja vien tas tiks darÄ«ts cieņpilnÄ veidÄ.
TÄtad mediji drÄ«kstÄ“s ziņot par izaicinÄjumiem robežu pÄrvaldÄ«bÄ, integrÄcijas jautÄjumos, cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas apkarošanÄ, taÄu nedrÄ«kstÄ“s pielietot naida runu.
8. Izskan, ka migrantus, kas robežu šÄ·Ä“rso nelikumÄ«gi, vairs nedrÄ«kstÄ“s aizturÄ“t.
Nepatiesi. DeklarÄcijas 13. mÄ“rÄ·is aicina izmantot migrantu ievietošanu aizturÄ“šanas centros tikai kÄ galÄ“ju lÄ«dzekli un izstrÄdÄt alternatÄ«vas vai, ja aizturÄ“šana tiek veikta, nodrošinÄt, ka tas notiek saskaÅ†Ä ar pieņemtajiem cilvÄ“ktiesÄ«bu standartiem. Imigrantu aizturÄ“šana netiek atbalstÄ«ta kÄ iebiedÄ“šanas lÄ«dzeklis vai kÄ iemesls nežēlÄ«gai, necilvÄ“cÄ«gai vai pazemojošai attieksmei pret migrantiem, jÄnodrošina viņiem juridiskÄ palÄ«dzÄ«ba.
ŠobrÄ«d ImigrÄcijas likums nosaka aizturÄ“šanas kÄrtÄ«bu un tÄ 50.2. pants paredz, ka "Ärzemniekam tiesÄ«bas uz valsts nodrošinÄto juridisko palÄ«dzÄ«bu Valsts nodrošinÄtÄs juridiskÄs palÄ«dzÄ«bas likumÄ noteiktajÄ gadÄ«jumÄ un apjomÄ ir, ja:
viņam nepietiek lÄ«dzekļu, viņš uzturas Latvijas RepublikÄ un attiecÄ«bÄ uz viņu izdotÄ izbraukšanas rÄ«kojuma vai lÄ“muma par piespiedu izraidÄ«šanu izpilde tiek apturÄ“ta;
viņš šajÄ likumÄ noteiktajos gadÄ«jumos un kÄrtÄ«bÄ aizturÄ“ts un uzturas Latvijas RepublikÄ speciÄli iekÄrtotÄs telpÄs vai izmitinÄšanas centrÄ".
TÄtad Latvija jau ievÄ“ro deklarÄcijÄ iekļautos principus.
9. Izskan, ka Latvijai bÅ«s jÄievieš jauni integrÄcijas atbalsta mehÄnismi.
Nepatiesi. 16. mÄ“rÄ·is: "NodrošinÄt plašÄkas iespÄ“jas migrantiem un sabiedrÄ«bai Ä«stenot pilnÄ«gu iekļaušanos un sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu. a) VeicinÄt abpusÄ“ju cieņu pret uzņemošo kopienu un migrantu kultÅ«ru, tradÄ«cijÄm un paražÄm, apmainoties ar labÄs prakses piemÄ“riem un ieviešot tos praksÄ“ saistÄ«bÄ ar integrÄcijas politiku, programmÄm un aktivitÄtÄ“m, tostarp veidiem, kÄ veicinÄt dažÄdÄ«bas akceptÄ“šanu un sekmÄ“t sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu un iekļaušanu."
Jau šodien sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas veicinÄšana ir Latvijas integrÄcijas politikas pamatÄ, tÄpat ir dažÄdas iniciatÄ«vas diskriminÄcijas izskaušanai un dažÄdÄ«bas veicinÄšanai. Tas ir KultÅ«ras ministrijas pÄrziņÄ. KonkrÄ“ta rÄ«cÄ«ba iekļauta NacionÄlÄs identitÄtes, pilsoniskÄs sabiedrÄ«bas un integrÄcijas politikas pamatnostÄdņu 2012.- 2018.gadam Ä«stenošanas plÄnÄ 2019.-2020.gadam. Pamatprincipi imigrantu integrÄcijas politikai Eiropas SavienÄ«bÄ, uz kÄ balstÄ«ta LatvijÄ ieviestÄ trešo valstu pilsoņu integrÄcija, jau ietver ANO deklarÄcijÄ uzskaitÄ«tos principus.
10. Izskan, ka migrantu naudas pÄrskaitÄ«jumiem bÅ«s labvÄ“lÄ«gÄki nosacÄ«jumi nekÄ latviešu pÄrskaitÄ«jumiem.
DeklarÄcijas 20. mÄ“rÄ·Ä« runÄ par ÄtrÄku, drošÄku un lÄ“tÄku naudas pÄrskaitÄ«jumu infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu visiem iedzÄ«votÄjiem. Tirgus attÄ«stÄ«bas rezultÄtÄ lÄ“tÄki naudas pÄrskaitÄ«jumi kļūtu pieejami ne tikai migrantiem, bet arÄ« vietÄ“jiem iedzÄ«votÄjiem, kas šÄdus pakalpojumus izmanto.
ŠÄ« deklarÄcijas daļa daudz lielÄkÄ mÄ“rÄ palÄ«dzÄ“s tieši mÅ«su diasporai un viņu Ä£imenÄ“m LatvijÄ. Jau šobrÄ«d ÄrzemÄ“s dzÄ«vo liels skaits Latvijas valstspiederÄ«go, kas arÄ« ir migranti un ik gadu uz mÄjÄm pÄrskaita apmÄ“ram 600 milj. EUR. ŠÄ« nauda veido nozÄ«mÄ«gus ienÄkumus viņu Ä£imenÄ“m LatvijÄ, un pÄ“dÄ“jÄ laikÄ aizvien vairÄk latviešu ÄrzemÄ“s izvÄ“las maziem pÄrskaitÄ«jumiem izmantot nebanku naudas sÅ«tÄ«jumus, kas piemÄ“ro augstÄkas komisijas. PÄ“c Pasaules bankas datiem, 2017. gadÄ naudas pÄrskaitÄ«jumi uz Latviju no 2011. lÄ«dz 2017.gadam vidÄ“ji izmaksÄja apmÄ“ram 4% no pÄrskaitÄ«juma summas. Samazinot vidÄ“jÄs izmaksas lÄ«dz paktÄ uzstÄdÄ«tajam mÄ“rÄ·im 3% apmÄ“rÄ, Latvijas Ä£imenÄ“m tas ļautu ietaupÄ«t apmÄ“ram 6 milj. EUR gadÄ.
11. Izskan, ka bÅ«s jÄrada jauni pakalpojumi
Nepatiesi. Pakts aicina nodrošinÄt piekļuvi pamatpakalpojumiem, kas personÄm pienÄkas saskaÅ†Ä ar viņu cilvÄ“ktiesÄ«bÄm. TajÄ nav runa par pakalpojumu vienÄdošanu ar uzņemošÄs sabiedrÄ«bas iedzÄ«votÄjiem, bet gan par pašu pamatu - ka piekļuve pakalpojumiem netiek liegta diskriminÄcijas dēļ. TÄpat, ja runÄ par tulka vai juridiskÄs palÄ«dzÄ«bas pakalpojumiem, tie ir jau pastÄvoši atbalsta mehÄnismi.
Piekļuve neatliekamajai medicÄ«niskajai palÄ«dzÄ«bai jau ir noteikta gan ImigrÄcijas likumÄ (t.sk. aizturÄ“tajÄm personÄm, kas robežu šÄ·Ä“rsojušas nelikumÄ«gi), gan VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumÄ (patvÄ“ruma meklÄ“tÄjiem, personÄm ar bÄ“gļa vai alternatÄ«vo statusu, Ärzemniekiem ar pastÄvÄ«gÄs uzturÄ“šanÄs atļauju).
Piekļuvi izglÄ«tÄ«bai nosaka VispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas likums: "BÄ“rniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas programmas apguve ir obligÄta, pamatizglÄ«tÄ«bas ieguve ir obligÄta, tÄpÄ“c ir jÄnodrošina, ka arÄ« citu valstu pilsoņiem ir piekļuve vismaz obligÄtajai izglÄ«tÄ«bai."
Tulka pakalpojumus nodrošina biedrÄ«ba "PatvÄ“rums "DrošÄ mÄja"" jau vairÄkus gadus, lai veicinÄtu cieņpilnu pakalpojumu saņemšanu, atvieglojot darbu arÄ« pakalpojuma sniedzÄ“jiem (piemÄ“ram, ÄrstniecÄ«bas personÄlam vai sociÄlo pakalpojumu sniedzÄ“jiem). Tas finansÄ“ts no Eiropas Komisijas PatvÄ“ruma, migrÄcijas un integrÄcijas fonda.
Bezmaksas juridisko palÄ«dzÄ«bu sniedz JuridiskÄs palÄ«dzÄ«bas administrÄcija patvÄ“ruma meklÄ“tÄjiem un starptautiskÄs aizsardzÄ«bas saņēmÄ“jiem lÄ“mumu pÄrsÅ«dzÄ“šanai. Termiņus lÄ“mumu pÄrsÅ«dzÄ“šanai nosaka PatvÄ“ruma likums. JuridiskÄs palÄ«dzÄ«bas administrÄcija arÄ« nodrošina juridisko palÄ«dzÄ«bu lÄ“muma par apstrÄ«dÄ“to izbraukšanas rÄ«kojumu vai lÄ“muma par apstrÄ«dÄ“to lÄ“mumu par piespiedu izraidÄ«šanu pÄrsÅ«dzÄ“šanas ietvaros.
TÄtad - LatvijÄ deklarÄcijÄ identificÄ“tos pasÄkumus attiecÄ«bÄ uz pamatpakalpojumiem jau nodrošina.
Aicinu Saeimas deputÄtus balsot pret iesniegto rezolÅ«ciju un par Latvijas atbalstu ANO GlobÄlajam drošas, sakÄrtotas un likumÄ«gas migrÄcijas paktam, balstoties uz datos un pierÄdÄ«jumos balstÄ«tu informÄciju.
* saglabÄta autores izpratne par rakstÄ«bu latviešu valodÄ