Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar šo vÄ“stuli aicinu Saeimas deputātus balsot par Latvijas atbalstu ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumÄ«gas migrācijas paktam, balstoties uz datos un pierādÄ«jumos balstÄ«tu informāciju.

Nevienam nepatÄ«k migrācija: ne migrantiem, ne viņu Ä£imenÄ“m, ne valstÄ«m no un uz kurām migrÄ“. TomÄ“r jau gadu desmitus starptautiskajā vidÄ“ ir apziņa, ka migrācija ir viens no vājākajiem globālās drošÄ«bas jautājumiem, kas bÅ«tu jārisina kopÄ«gi. Migrācijai jau skārusi Latviju, jo aptuveni 300 000 mÅ«su valsts pilsoņu pÄ“dÄ“jo 15 gadu laikā izbraukuši; toties uz Latviju vÄ“las braukt studenti, investori, darba meklÄ“tāji. ANO Globālais migrācijas pakts uzrunā tieši šo cilvÄ“ku, arÄ« mÅ«su pilsoņu, jautājumu risināšanas iespÄ“jas.

Viens no seturtdienas, 6, decembra, Saeimas sÄ“des darba kārtÄ«bas minÄ“tā jautājuma rosinātājiem Rihards Kols (NA) publiski ir teicis, ka "lai gan "juridiski nesaistošs", šis dokuments norāda uz attieksmi, uz nodomiem un plāniem. Ja visi dokumentā minÄ“tie pasākumi nav mÅ«su plānos, vai tiešÄm mÄ“s esam gatavi maldināt starptautisko sabiedrÄ«bu?" VÄ“los uzsvÄ“rt, ka paktā nav iekļauta rÄ«cÄ«ba, kas nesaskan ar Latvijas imigrācijas, patvÄ“ruma un integrācijas politiku.

Visas Latvijas valdÄ«bā pārstāvÄ“tās partijas ir izteikušas atbalstu robežu stiprināšanai, cīņai ar cilvÄ“ktirdzniecÄ«bu un atbalstu drošu, koordinÄ“tu atgriešanās migrācijas procesu veicināšanai. Pakts atbalsta tieši to pašu. Taču šÄ«s aktivitātes nav iespÄ“jams pilnvÄ“rtÄ«gi ieviest bez pārrobežu sadarbÄ«bas. Deklarācijas nozÄ«mÄ«gākā apņemšanās ir uzlabot starptautisko sadarbÄ«bu migrācijas pārvaldÄ«bā (8. punkts).

Saeimas ceturtdienas, 6.decembra, darba kārtÄ«bā iekļautajā rezolÅ«cijā par nepievienošanos ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumÄ«gas migrācijas paktam minÄ“tie un publiski izskanÄ“jušie pamatojumi neatbilst pakta saturam. 

Aicinu iepazÄ«ties ar rezolÅ«cijā iekļautās nepatiesās informācijas atspÄ“kojumu, kas pamatots ar ANO Globālajā drošas, sakārtotas un likumÄ«gas migrācijas paktā iekļautajiem mÄ“rÄ·iem un rÄ«cÄ«bas virzieniem.

1. RezolÅ«cijā norādÄ«ts, ka nepieciešams "risināt migrācijas plÅ«smu problÄ“mas tur, kur tās rodas, kā arÄ« efektÄ«vi Ä«stenot Eiropas SavienÄ«bas jÅ«ras un sauszemes ārÄ“jo robežu kontroli, lai apturÄ“tu nekontrolÄ“tas migrācijas plÅ«smas uz Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m".

PretÄ“ji rezolÅ«cijā paustajam, pakts tieši paredz migrācijas virzÄ«tājspÄ“ku risināšanu izcelsmes valstÄ«s. Kā uzsver ANO Ä¢enerālsekretārs Antonio Guterešs, migrācijas iemesli, kā globālā nevienlÄ«dzÄ«ba un klimata pārmaiņas, var kļūt arvien nozÄ«mÄ«gāki, un tieši tāpÄ“c ir nepieciešama šÄda deklarācija - lai novÄ“rstu strukturālus iemeslus emigrācijai un nodrošinātu efektÄ«vu robežu pārvaldÄ«bu.

Mērķis Nr.2: "Līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu nosacījumu un strukturālu faktoru ietekmi, kas piespiež cilvēkus atstāt savas izcelsmes valstis."

MÄ“rÄ·is Nr.11: "Nodrošināt integrÄ“tu, drošu un saskaņotu robežu pārvaldÄ«bu."

2. RezolÅ«cijā norādÄ«ts, ka "paktā identiski tiek uztverti migranta, bÄ“gļa un nelegālā imigranta jÄ“dzieni, piešÄ·irot tiem vienādu juridisko statusus un tādÄ“jādi noliedzot bÅ«tiskās atšÄ·irÄ«bas starp šiem jÄ“dzieniem".

Deklarācijas 4. punktā teikts pretÄ“jais - ka "migranti un bÄ“gļi ir atšÄ·irÄ«gas grupas, kuras regulÄ“ atšÄ·irÄ«gs tiesiskais regulÄ“jums. Tikai bÄ“gļiem ir tiesÄ«bas uz Ä«pašu starptautisko aizsardzÄ«bu, saskaņā ar starptautiskajiem normatÄ«vajiem aktiem par bÄ“gļiem". Latvija savā Imigrācijas likumā nosaka, kam ir tiesÄ«bas imigrÄ“t valstÄ« un pie kādiem noteikumiem, tā arÄ« nosakot legālās un nelegālās imigrācijas veidus. Tāpat Latvija PatvÄ“ruma likumā nosaka starptautiskās aizsardzÄ«bas veidus un noteikumus valstÄ«.

3. RezolÅ«cijā norādÄ«ts: "Stingri nepiekrÄ«tot vienpusÄ“jiem ANO Globālā drošas, sakārtotas un likumÄ«gas migrācijas paktā ietvertajiem apgalvojumiem, ka jebkāda migrācija, pat nelegāla, ir cilvÄ“ka tiesÄ«bas, ka tā ir neizbÄ“gama, pozitÄ«va un atbalstāma parādÄ«ba un labklājÄ«bas, inovāciju, ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas avots."

ANO pakts to neapgalvo. 15. punktā f) apakšpunktā rakstÄ«ts, ka "visos migrācijas cikla posmos nodrošinām visu migrantu cilvÄ“ktiesÄ«bu pienācÄ«gu ievÄ“rošanu, aizsardzÄ«bu un Ä«stenošanu, neatkarÄ«gi no viņu migrācijas statusa". Proti, vispārÄ“jās cilvÄ“ktiesÄ«bas, kas ir garantÄ“tas mums katram, attiecas arÄ« uz bÄ“gļiem un migrantiem. Vienlaikus jānorāda, ka lielākā daļa starptautisko migrantu ceļo un pārceļas likumÄ«gā veidā. Pakta saturs ir galvenokārt par migrāciju darba, studiju, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas uzsākšanas, Ä£imenes apvienošanas un citos nolÅ«kos, ne tikai par patvÄ“ruma meklÄ“šanu.

Turklāt pakts paredz mÄ“rÄ·tiecÄ«gu cīņu ar migrantu kontrabandu un cilvÄ“ktirdzniecÄ«bu (9. un 10. mÄ“rÄ·is), kas ir nozÄ«mÄ«gākie nelegālās migrācijas iespÄ“jotāji, kā arÄ« robežu stiprināšanu (11. mÄ“rÄ·is), tā maksimāli novÄ“ršot neatbilstÄ«gu migrāciju.

Paktā tiek minēti arī migrācijas riski:

11. punkts: "MÅ«su mÄ“rÄ·is ir veicināt drošu, sakārtotu un likumÄ«gu migrāciju, vienlaikus samazinot neatbilstÄ«gas migrācijas biežumu un negatÄ«vo ietekmi [..]"

16. mÄ“rÄ·is: "iespÄ“jot migrantus un uzņemošÄs sabiedrÄ«bas, lai veicinātu patiesu iekļaušanos un sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu," - ir vÄ“rsts uz risku mazināšanu un polarizācijas novÄ“ršanu uzņemošajā sabiedrÄ«bā.

4. RezolÅ«cijā norādÄ«ts, ka "pakts noklusÄ“ imigrācijas radÄ«tos riskus valstu un sabiedrÄ«bu drošÄ«bai, ekonomikai un identitātei".

ANO deklarācija 10. punktā uzsver pretÄ“jo: "Mums arÄ« jāsniedz visiem saviem pilsoņiem pieeja objektÄ«vai, ar faktiem pamatotai un skaidrai informācijai par ieguvumiem no migrācijas un ar to saistÄ«tajām problÄ“mām." Deklarācijas izstrādes laikā dalÄ«bvalstis dalÄ«jās ar informāciju par migrācijas situāciju savā valstÄ« un reÄ£ionā, tajā skaitā Eiropas SavienÄ«bā, un, balstoties uz šo informāciju, tika sagatavoti rÄ«cÄ«bas mÄ“rÄ·i un uzdevumi.

5. RezolÅ«cijā norādÄ«ts, ka "jebkādi lÄ“mumi saistÄ«bā ar migrācijas politiku ir nacionālo valstu kompetencÄ“ un tiem jābÅ«t balstÄ«tiem brÄ«vprātÄ«guma principos". Tajā teikts, ka "pakts pauž nacionālai valstij nepieņemamu vÄ“stÄ«jumu un mazina nacionālo valstu lomu lÄ“mumos par imigrācijas jautājumiem" un "tā parakstÄ«šana var nonākt pretrunā ar Latvijas Republikas tiesÄ«bu aktiem".

TikmÄ“r pašÄ ANO deklarācijā uzsvÄ“rts tieši pretÄ“jais:

15. punkts, c) apakšpunkts: "Globālā deklarācija apstiprina valstu suverÄ“nās tiesÄ«bas noteikt savu nacionālo migrācijas politiku un regulÄ“t migrāciju savas jurisdikcijas ietvaros saskaņā ar starptautisko tiesÄ«bu normām.

Savas suverÄ“nās jurisdikcijas ietvaros valstis var nošÄ·irt likumÄ«gu (regular) un neatbilstÄ«gu (irregular) migrācijas statusu, tostarp noteikdamas savus likumdošanas un politiskos pasākumus."

Paktam ir rekomendÄ“jošs, nevis juridiski saistošs raksturs. Parakstot paktu, lÄ“mumi par tā rekomendāciju ieviešanu vai neieviešanu paliek Latvijas kompetencÄ“. Jebkura starptautiska vienošanās vai nacionāla lÄ«meņa politika, kas varÄ“tu rasties, tiecoties Ä«stenot paktā minÄ“tos mÄ“rÄ·us, bÅ«s jāsaskaņo nacionālā lÄ«menÄ«. ANO nespÄ“j uzspiest valstÄ«m neko, ko tās nevÄ“las. Turklāt pakts balstÄ«ts jau esošos starptautiskos nolÄ«gumos, kurus Latvija ir ratificÄ“jusi. Visbeidzot, liela daļa no paktā paredzÄ“tajiem mehānismiem nacionālā lÄ«menÄ« jau Latvijā ir ieviesti un lasāmi Imigrācijas likumā, PatvÄ“ruma likumā, sabiedrÄ«bas integrācijas politikas plānošanas dokumentos.

6. Rezolūcijā norādīts, ka "pakts nav ticis pienācīgi prezentēts un skaidrots sabiedrībai".

Šis arguments ir patiess. TomÄ“r jāņem vÄ“rā – lai gan deklarācijas teksts apstiprināts jau šÄ« gada jÅ«lija beigās un visas dalÄ«bvalstis piedalÄ«jās tā izstrādÄ“, Latvijā priekšvÄ“lÄ“šanu laikā migrācijas jautājumi tika apskatÄ«ti teju tikai diasporas kontekstā. Citi aspekti izskanÄ“ja reti un virspusÄ“ji. SabiedrÄ«bai netika skaidrots deklarācijas saturs un ilgtermiņa ietekme, bet šÄ« rezolÅ«cija tiek izmantota, lai radÄ«tu trauksmi, polarizāciju un bailes.

Vienlaikus jāizceļ deklarācijas 1. mÄ“rÄ·is: "Vākt un izmantot detalizÄ“tus datus kā pamatu pierādÄ«jumos balstÄ«tai rÄ«cÄ«bpolitikai," - kā arÄ« 17. mÄ“rÄ·is: "Izskaust visus diskriminācijas veidus un veicināt pierādÄ«jumos balstÄ«tu viedokļu apmaiņu sabiedrÄ«bā, lai veidotu sabiedrÄ«bas uztveri un izpratni par migrāciju." Tas nozÄ«mÄ“, ka ikviens lÄ“mums, kas tiks izstrādāts, lai iedzÄ«vinātu deklarācijā identificÄ“tos mÄ“rÄ·us, bÅ«s jāizsver, balstoties uz datiem un dialogu ar uzņemošo sabiedrÄ«bu.

Piemēram, izstrādājot un vērtējot Latvijas integrācijas politikas pamatnostādnes, regulāri notiek diskusijas ar pilsonisko sabiedrību.

Papildus rezolÅ«cijā iekļautajiem apgalvojumiem publiskajā telpā ir izskanÄ“juši arÄ« citi nepatiesi apgalvojumi:

7. Izskan, ka mediji vairs nedrÄ«kstÄ“s kritizÄ“t ar migrāciju saistÄ«tus jautājumus, politiÄ·i vairs nedrÄ«kstÄ“s runāt par migrācijas ierobežošanu.

Nepatiesi. 17. mÄ“rÄ·a c) apakšpunkts: "Veicināt neatkarÄ«gu, objektÄ«vu un kvalitatÄ«vu informāciju medijos, tostarp internetā, sensitivizÄ“jot mediju speciālistus un izglÄ«tojot viņus par jautājumiem un terminoloÄ£iju saistÄ«bā ar migrāciju, ieguldot resursus Ä“tiskas ziņošanas standartos un reklamÄ“šanā un pārtraucot piešÄ·irt valsts lÄ«dzekļus vai bÅ«tisku atbalstu medijiem, kas sistemātiski veicina neiecietÄ«bu, ksenofobiju, rasismu un cita veida diskrimināciju pret migrantiem, tajā pašÄ laikā pilnÄ«bā ievÄ“rojot mediju brÄ«vÄ«bu."

Saskaņā ar Krimināllikuma 78. un 150. pantu jebkuras darbÄ«bas, kas ir vÄ“rstas uz naida vai nesaticÄ«bas izraisÄ«šanu, ir sodāmas. Ne tikai fiziski uzbrukumi, bet arÄ« naida runa ir sodāma. Tātad jau šobrÄ«d medijos pausta naida runa ir sodāma, tas nav jaunums ANO deklarācijā.

Deklarācijas 17. mÄ“rÄ·is "Izskaust visus diskriminācijas veidus un veicināt pierādÄ«jumos balstÄ«tu viedokļu apmaiņu sabiedrÄ«bā, lai veidotu sabiedrÄ«bas uztveri un izpratni par migrāciju" kopumā aicina mazināt maldinošas, diskriminÄ“jošas un naidÄ«gas informācijas izplatÄ«šanu. KritizÄ“t migrācijas pārvaldÄ«bu joprojām drÄ«kstÄ“s, tāpat kā izcelt ar migrāciju saistÄ«tos izaicinājumus un problÄ“mas, ja vien tas tiks darÄ«ts cieņpilnā veidā.

Tātad mediji drÄ«kstÄ“s ziņot par izaicinājumiem robežu pārvaldÄ«bā, integrācijas jautājumos, cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas apkarošanā, taču nedrÄ«kstÄ“s pielietot naida runu.

8. Izskan, ka migrantus, kas robežu šÄ·Ä“rso nelikumÄ«gi, vairs nedrÄ«kstÄ“s aizturÄ“t.

Nepatiesi. Deklarācijas 13. mÄ“rÄ·is aicina izmantot migrantu ievietošanu aizturÄ“šanas centros tikai kā galÄ“ju lÄ«dzekli un izstrādāt alternatÄ«vas vai, ja aizturÄ“šana tiek veikta, nodrošināt, ka tas notiek saskaņā ar pieņemtajiem cilvÄ“ktiesÄ«bu standartiem. Imigrantu aizturÄ“šana netiek atbalstÄ«ta kā iebiedÄ“šanas lÄ«dzeklis vai kā iemesls nežēlÄ«gai, necilvÄ“cÄ«gai vai pazemojošai attieksmei pret migrantiem, jānodrošina viņiem juridiskā palÄ«dzÄ«ba.

ŠobrÄ«d Imigrācijas likums nosaka aizturÄ“šanas kārtÄ«bu un tā 50.2. pants paredz, ka "ārzemniekam tiesÄ«bas uz valsts nodrošināto juridisko palÄ«dzÄ«bu Valsts nodrošinātās juridiskās palÄ«dzÄ«bas likumā noteiktajā gadÄ«jumā un apjomā ir, ja:

viņam nepietiek lÄ«dzekļu, viņš uzturas Latvijas Republikā un attiecÄ«bā uz viņu izdotā izbraukšanas rÄ«kojuma vai lÄ“muma par piespiedu izraidÄ«šanu izpilde tiek apturÄ“ta;

viņš šajā likumā noteiktajos gadÄ«jumos un kārtÄ«bā aizturÄ“ts un uzturas Latvijas Republikā speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā".

Tātad Latvija jau ievÄ“ro deklarācijā iekļautos principus. 

9. Izskan, ka Latvijai bÅ«s jāievieš jauni integrācijas atbalsta mehānismi.

Nepatiesi. 16. mÄ“rÄ·is: "Nodrošināt plašÄkas iespÄ“jas migrantiem un sabiedrÄ«bai Ä«stenot pilnÄ«gu iekļaušanos un sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu. a) Veicināt abpusÄ“ju cieņu pret uzņemošo kopienu un migrantu kultÅ«ru, tradÄ«cijām un paražām, apmainoties ar labās prakses piemÄ“riem un ieviešot tos praksÄ“ saistÄ«bā ar integrācijas politiku, programmām un aktivitātÄ“m, tostarp veidiem, kā veicināt dažādÄ«bas akceptÄ“šanu un sekmÄ“t sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bu un iekļaušanu."

Jau šodien sabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«bas veicināšana ir Latvijas integrācijas politikas pamatā, tāpat ir dažādas iniciatÄ«vas diskriminācijas izskaušanai un dažādÄ«bas veicināšanai. Tas ir KultÅ«ras ministrijas pārziņā. KonkrÄ“ta rÄ«cÄ«ba iekļauta Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.- 2018.gadam Ä«stenošanas plānā 2019.-2020.gadam. Pamatprincipi imigrantu integrācijas politikai Eiropas SavienÄ«bā, uz kā balstÄ«ta Latvijā ieviestā trešo valstu pilsoņu integrācija, jau ietver ANO deklarācijā uzskaitÄ«tos principus.

10. Izskan, ka migrantu naudas pārskaitÄ«jumiem bÅ«s labvÄ“lÄ«gāki nosacÄ«jumi nekā latviešu pārskaitÄ«jumiem.

Deklarācijas 20. mÄ“rÄ·Ä« runā par ātrāku, drošÄku un lÄ“tāku naudas pārskaitÄ«jumu infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu visiem iedzÄ«votājiem. Tirgus attÄ«stÄ«bas rezultātā lÄ“tāki naudas pārskaitÄ«jumi kļūtu pieejami ne tikai migrantiem, bet arÄ« vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem, kas šÄdus pakalpojumus izmanto.

ŠÄ« deklarācijas daļa daudz lielākā mÄ“rā palÄ«dzÄ“s tieši mÅ«su diasporai un viņu Ä£imenÄ“m Latvijā. Jau šobrÄ«d ārzemÄ“s dzÄ«vo liels skaits Latvijas valstspiederÄ«go, kas arÄ« ir migranti un ik gadu uz mājām pārskaita apmÄ“ram 600 milj. EUR. ŠÄ« nauda veido nozÄ«mÄ«gus ienākumus viņu Ä£imenÄ“m Latvijā, un pÄ“dÄ“jā laikā aizvien vairāk latviešu ārzemÄ“s izvÄ“las maziem pārskaitÄ«jumiem izmantot nebanku naudas sÅ«tÄ«jumus, kas piemÄ“ro augstākas komisijas. PÄ“c Pasaules bankas datiem, 2017. gadā naudas pārskaitÄ«jumi uz Latviju no 2011. lÄ«dz 2017.gadam vidÄ“ji izmaksāja apmÄ“ram 4% no pārskaitÄ«juma summas. Samazinot vidÄ“jās izmaksas lÄ«dz paktā uzstādÄ«tajam mÄ“rÄ·im 3% apmÄ“rā, Latvijas Ä£imenÄ“m tas ļautu ietaupÄ«t apmÄ“ram 6 milj. EUR gadā.

11. Izskan, ka būs jārada jauni pakalpojumi

Nepatiesi. Pakts aicina nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem, kas personām pienākas saskaņā ar viņu cilvÄ“ktiesÄ«bām. Tajā nav runa par pakalpojumu vienādošanu ar uzņemošÄs sabiedrÄ«bas iedzÄ«votājiem, bet gan par pašu pamatu - ka piekļuve pakalpojumiem netiek liegta diskriminācijas dēļ. Tāpat, ja runā par tulka vai juridiskās palÄ«dzÄ«bas pakalpojumiem, tie ir jau pastāvoši atbalsta mehānismi.

Piekļuve neatliekamajai medicÄ«niskajai palÄ«dzÄ«bai jau ir noteikta gan Imigrācijas likumā (t.sk. aizturÄ“tajām personām, kas robežu šÄ·Ä“rsojušas nelikumÄ«gi), gan VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumā (patvÄ“ruma meklÄ“tājiem, personām ar bÄ“gļa vai alternatÄ«vo statusu, ārzemniekiem ar pastāvÄ«gās uzturÄ“šanās atļauju).

Piekļuvi izglÄ«tÄ«bai nosaka VispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas likums: "BÄ“rniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas programmas apguve ir obligāta, pamatizglÄ«tÄ«bas ieguve ir obligāta, tāpÄ“c ir jānodrošina, ka arÄ« citu valstu pilsoņiem ir piekļuve vismaz obligātajai izglÄ«tÄ«bai."

Tulka pakalpojumus nodrošina biedrÄ«ba "PatvÄ“rums "DrošÄ māja"" jau vairākus gadus, lai veicinātu cieņpilnu pakalpojumu saņemšanu, atvieglojot darbu arÄ« pakalpojuma sniedzÄ“jiem (piemÄ“ram, ārstniecÄ«bas personālam vai sociālo pakalpojumu sniedzÄ“jiem). Tas finansÄ“ts no Eiropas Komisijas PatvÄ“ruma, migrācijas un integrācijas fonda.

Bezmaksas juridisko palÄ«dzÄ«bu sniedz Juridiskās palÄ«dzÄ«bas administrācija patvÄ“ruma meklÄ“tājiem un starptautiskās aizsardzÄ«bas saņēmÄ“jiem lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ“šanai. Termiņus lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ“šanai nosaka PatvÄ“ruma likums. Juridiskās palÄ«dzÄ«bas administrācija arÄ« nodrošina juridisko palÄ«dzÄ«bu lÄ“muma par apstrÄ«dÄ“to izbraukšanas rÄ«kojumu vai lÄ“muma par apstrÄ«dÄ“to lÄ“mumu par piespiedu izraidÄ«šanu pārsÅ«dzÄ“šanas ietvaros.

Tātad - Latvijā deklarācijā identificÄ“tos pasākumus attiecÄ«bā uz pamatpakalpojumiem jau nodrošina. 

Aicinu Saeimas deputātus balsot pret iesniegto rezolÅ«ciju un par Latvijas atbalstu ANO Globālajam drošas, sakārtotas un likumÄ«gas migrācijas paktam, balstoties uz datos un pierādÄ«jumos balstÄ«tu informāciju.

* saglabāta autores izpratne par rakstÄ«bu latviešu valodā

Novērtē šo rakstu:

0
0