Iesaki rakstu:

Saeimas deputātiem nav konkrÄ“ta risinājuma problÄ“mai, ko paver Latvijas Sodu izpildes kodekss, nosakot, ka iespÄ“jamais priekšlaicÄ«gas atbrÄ«vošanas termiņš cietumniekam pienāk ātrāk nekā iespÄ“ja tikt pārvietotam uz atklāta tipa cietumu un tādÄ“jādi daudziem zÅ«d jebkādas iespÄ“jas sagatavoties un pielāgoties dzÄ«vei brÄ«vÄ«bā. Tā kā izmaiņas Sodu izpildes kodeksā pÄ“dÄ“jā gada laikā Saeimā nav vÄ“tÄ«tas, tautas kalpiem ir diezgan miglains priekšstats par to, kādas izmaiņas izdarÄ«tas 2011.gadā, kad tika iestrādāts šis paradokss, kā arÄ« nav ziņu par to, kā šis kodekss darbojas dabā.

Kā Pietiek jau ziņoja, cietumnieki uzskata, ka progresÄ«vā brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda izpildes sistÄ“ma faktiski nedarbojas un nedod iespÄ“ju par smagiem noziegumiem un uz ilgiem termiņiem notiesātajiem pirms atgriešanās brÄ«vÄ«bā sagatavoties patstāvÄ«gai dzÄ«vei. Tieslietu ministrija savukārt uzsver: Latvijas Sodu izpildes kodekss neparedz, ka notiesātajiem obligāti jāiziet pilnÄ«gi visas soda izciešanas stadijas, turklāt netiek liegta iespÄ“ja uz priekšlaicÄ«gu atbrÄ«vošanu arÄ« tiem, kuri vÄ“l nav nonākuši lÄ«dz soda izciešanas vietas „maigākajai” pakāpei.

Latvijas Sodu izpildes kodekss daļēji slÄ“gtajā cietumā paredz divas soda izciešanas režīma pakāpes - zemāko un augstāko, un katrā no tām notiesātajam ir jāizcieš viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Savukārt slÄ“gtā tipa cietumā paredzÄ“tas trÄ«s soda izciešanas pakāpes, un katrā no tām arÄ« paredzÄ“ts izciest vienu ceturto daļu no piespriestā soda. Savukārt vienu ceturto daļu ieslodzÄ«tais ir tiesÄ«gs izciest atklāta tipa cietumā.

Taču tiem, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem un brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu sāk izciest slÄ“gtā tipa cietumā, nav iespÄ“ju nonākt lÄ«dz atklāta tipa cietumam, jo atbrÄ«vošanas termiņš, Ä«paši tiesÄ«bas uz priekšlaicÄ«gu atbrÄ«vošanu, pienāk ātrāk nekā iespÄ“ja tikt pārvietotam uz atklāto cietumu.

Pietiek jautāja vairākiem Saeimas  Juridiskās komisijas un Iekšlietu un aizsardzÄ«bas komisijas pārstāvjiem, kā viņi vÄ“rtÄ“ šo situāciju un kādus risinājumus tai redz.

Gunārs KÅ«tris: "Man šÄ·iet, ka tiem, kuri sēž ilgu laiku, šÄ« nav problÄ“ma. Domāju, ka lielāka problÄ“ma tā ir tiem, kuri ilgu laiku pavada pirmstiesas apcietinājumā. Kad viņiem beidzot stājas spÄ“kā spriedums, viņi jau lielāko laiku ir pavadÄ«juši stingrākajā režīmā, tādēļ viņi nevar pagÅ«t iziet cauri visu progresÄ«vās sodu izciešanas shÄ“mu.

Pašlaik šis jautājums nav Juridiskās komisijas dienaskārtÄ«bā, arÄ« ne krimināltiesÄ«bu apakškomisijas. Taču uzskatu, ka pirms šÄ« regulÄ“juma maiņas ir jāveic nopietna izpÄ“te, jānoskaidro precÄ«za situācija. BÅ«tu nepārdomāti kaut ko mainÄ«t bez izvÄ“rstas analÄ«zes. Es noteikti aicinātu Tieslietu ministrijas atbildÄ«gās amatpersonas un IeslodzÄ«jumu vietu pārvaldi sniegt detalizÄ“tu informāciju, lai meklÄ“tu šÄ« jautājuma risinājumu.

Cik noprotu, progresīvā sodu izpildes sistēma ir atzīta par ļoti progresīvu, kas mudina nepārkāpt noteikumus, lai varētu pretendēt uz vieglāku sistēmu. Var gadīties, ka kādā posmā kaut kas īsti nestrādā, bet nedomāju, ka to vajadzētu uz ātro mainīt.

Andrejs Judins: "Tāda situācija ir, ka cilvÄ“ku var atbrÄ«vot no daļēji slÄ“gta tipa cietuma. Es par šo jautājumu interesÄ“jos pagājušajā gadā. Progresivitātes mÄ“rÄ·is ir integrÄ“t sodÄ«to sabiedrÄ«bā, bet šeit ir jautājums par mÅ«su atklātajiem cietumiem. Ja atklātais cietums atrodas ārpus pilsÄ“tas, cik lielā mÄ“rā tas palÄ«dz iekļauties sabiedrÄ«bā? ŠÄ« problÄ“ma ir pareizi identificÄ“ta, bet risinājums nevarÄ“t bÅ«t saistÄ«ts tikai ar mehānisku nodrošināšanu ar iespÄ“ju nonākt atklātā cietumā.

MÄ“s negribam atteikties no pirmstermiņa atbrÄ«vošanas arÄ« no daļēji slÄ“gta tipa cietuma. Ja ieslodzÄ«tais pārāk ātri nonāktu atklāta tipa cietumā, nepabijis pietiekami ilgu laika posmu daļēji slÄ“gta tipa cietumā, arÄ« nebÅ«tu pareizi. NevajadzÄ“tu šo jautājumu absolutizÄ“t, ka katram ir jānonāk atklātā cietumā. Likumā tas nav noteikts.

Mums ir divi soda mÄ«kstināšanas veidi – progresÄ«vā sistÄ“ma, kas paredz pārvietošanu uz arvien vieglāku režīmu, un ir pirmstermiņa atbrÄ«vošana. Jautājums ir, kā mÄ“s to salāgojam. Vai mÄ“s gribam no kādas no tām atteikties? NÄ“. ArÄ« paātrināt progresÄ«vo sistÄ“mu nebÅ«tu Ä«sti pareizi, jo var sanākt tā, ka viņš kādā režīmā pavada pārāk Ä«su laiku un vÄ“l nav iespÄ“ju izdarÄ«t secinājumus, vai viņš ir labojies vai nÄ“. To nevar vienkārši kā konveijeru paātrināt. Ja tas mehāniski tiks izdarÄ«ts un cilvÄ“ks, kas, piemÄ“ram, tiesāts par dzimumnoziegumiem, iznāks no apcietinājuma un atkal pastrādās šÄdu noziegumu, kāda bÅ«s sabiedrÄ«bas reakcija? Tas nav tik vienkāršs jautājums.

Lai garantÄ“tu, ka ikviens pirms atbrÄ«vošanas nonāk atklāta tipa cietumā, bÅ«tu jāatsakās no pirmstermiņa atbrÄ«vošanas. Vai ieslodzÄ«tie to vÄ“las? Bet ir ļoti bÅ«tiski uzlabot tieši atklātos cietumus, lai šÄ« sistÄ“ma tiešÄm darbotos efektÄ«vi. Labi, ka par šo tematu runā gan sabiedrÄ«bā, gan politiÄ·i. Skaidrs, ka ieslodzÄ«tie vÄ“las, lai daļēji slÄ“gtā tipa cietumā bÅ«tu jāpavada Ä«sāks laiks. Taču mÅ«su atklāto cietumu infrastruktÅ«ra nav tāda, kas veicina integrāciju. Resocializācijai ieslodzÄ«tajam pat ir labāk atrasties daļēji slÄ“gta tipa cietumā, nevis atklātajā, jo tur ir labāki psiholoÄ£ijas speciālisti, sociālie speciālisti. Protams, ka viņiem pašiem tā nešÄ·iet, taču tā ir.

Ir jādomā, ko var darÄ«t, lai atklātais cietums bÅ«tu efektÄ«vāks. Tad arÄ« varÄ“tu domāt par ātrāku progresivitāti. SvarÄ«gi ir izsvÄ“rt recidÄ«va iespÄ“jas. Tā ir mana un arÄ« jÅ«su drošÄ«ba. TeorÄ“tiski vajadzÄ“tu bÅ«t tā, ka cilvÄ“ks no atklāta tipa cietuma iznāk labāk sagatavots patstāvÄ«gai dzÄ«vei, bet realitātÄ“ diemžēl tā nav. Daļēji slÄ“gta tipa cietumos ir labāka infrastruktÅ«ra, tur ir vairāk speciālistu, kas velta laiku šim cilvÄ“kam. Protams, ir mazāk brÄ«vÄ«bas, bet ir probācijas cilvÄ“ki, ir iespÄ“jas strādāt, viņš tiek iesaistÄ«ts nodarbÄ“s, kas var mazināt recidÄ«va iespÄ“jas. Ja mums atklātā cietumā bÅ«s tāds pats pakalpojumu klāsts kā daļēji slÄ“gta tipa cietumos, tad, protams, var runāt par straujāku progresivitāti.

Bet vispirms ir atklātajiem cietumiem jāatbilst šiem standartiem, un tikai tad var runāt par obligātu nosacÄ«jumu, ka pirms atbrÄ«vošanas ieslodzÄ«tajam noteikts laiks ir jāpavada atklāta tipa cietumā. Tas ir komplekss jautājums, kas jāsāk ar atklāto cietumu kvalitāti, nevis ar mehānisku sodu izciešanas termiņu pārskatÄ«šanu.

Gaidis BÄ“rziņš: "Kad biju tieslietu ministrs, šÄda vÄ“stule tika saņemta, esmu šo problÄ“mu dzirdÄ“jis. Parasti šÄdas vÄ“stules tiek nodotas krimināltiesÄ«bu departamentam. Man bÅ«tu jāizpÄ“ta šÄ« problÄ“ma detalizÄ“ti, jo pirmā acu uzmetienā tas nešÄ·iet pareizi, bet tas ir jāvÄ“rtÄ“ speciālistiem un bÅ«tu jāiepazÄ«stas detalizÄ“ti ar regulÄ“jumu."

Kārlis Seržants: "Å…emot vÄ“rā, ka tas ir viens atsevišÄ·s gadÄ«jums, sodu izciešanas regulÄ“jums atļauj arÄ« variācijas. Atklātais cietums nav tas, kas ir obligāti sasniedzams. Tas atkarÄ«gs arÄ« no ieslodzÄ«tā uzvedÄ«bas un visa pārÄ“jā. Tas nav 100% garantÄ“ts. Ja pirmstermiņa atbrÄ«vošana pienāk ātrāk, tā ir ieslodzÄ«tā izvÄ“le – vai prasÄ«t pārvietot uz atklāta tipa cietumu vai iet ārā brÄ«vÄ«bā. Tā nav problÄ“ma, kas skar daudzus ieslodzÄ«tos.

Mums nav tik daudz ieslodzÄ«to, kas ieslodzÄ«ti uz gariem termiņiem. Ja šÄdu gadÄ«jumu ir daudz, tad ir jāskatās, iespÄ“jams, ka nepieciešami kādi uzlabojumi regulÄ“jumi. Taču svarÄ«gi ir, ka AizsardzÄ«bas komisija atbalstÄ«ja pirmajā lasÄ«jumā iespÄ“ju, ka no atklātā tipa cietuma varÄ“s doties pat lÄ«dz piecām dienām mājās svÄ“tku gadÄ«jumos. Tas ir liels solis un ļoti progresÄ«vs."