Iesaki rakstu:

Jau kārtÄ“jo reizi plašsaziņas un sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bas centrā ir nonācis deputātu imunitātes jautājums. Proti, Saeimai bija jālemj par "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja, deputāta Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai.

Vislielākais sabiedrÄ«bas sašutums bija, kad Saeima nedeva atļauju veikt kriminālprocesuālas darbÄ«bas pie Aināra Šlesera. Šis gadÄ«jums bija viens no iemesliem, ko savā paziņojumā sabiedrÄ«bai minÄ“ja tā brīža prezidents Valdis Zatlers, paziņojot savu lÄ“mumu par Saeimas atlaišanu. Proti, Savā runā Zatlers akcentÄ“ja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam veikt kratÄ«šanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LLP) dzÄ«vesvietā, ''ir kā sirÄ“na, kas brÄ«dina par nopietnu konfliktu starp likumdevÄ“ju un tiesisko varu''.¹

Deputātu imunitāte ir nostiprināta Latvijas Republikas SatversmÄ“ (turpmāk – Satversme). Proti, tās 29.pantā minÄ“ts: Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarÄ«t pie viņa kratÄ«šanas, ne citādi aprobežot viņa personas brÄ«vÄ«bu, ja tam nepiekrÄ«t Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšÄ nākošÄ Saeimas sÄ“dÄ“ izlemšanai par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, lÄ«dz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.²

Satversmes 30.pants nosaka: Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.³

JāatzÄ«st, ka attiecÄ«bā uz deputāta imunitātes institÅ«ta pārskatÄ«šanu deputāti ar vÄ“rā ņemamu aktivitāti neizceļas.

Iesākumā īss ekskurss, kā tad deputātu imunitātes institūts ir radies un kādēļ.

Juridiski veidojot jaunās valsts konstitucionālos orgānus, viens no tiem bija Latvijas Tautas Padome – pagaidu likumdevÄ“js. Latvijas Tautas Padome tika izveidota 1918.gada 17.novembrÄ«. Tautas Padomes darbÄ«bas netraucÄ“tas norises nodrošināšanas nolÅ«kā 1919.gada 16.jÅ«lijā tika pieņemts Likums par Tautas Padomes locekļu neaizskaramÄ«bu. ŠÄ« likuma 2.pants noteica, ka Tautas Padomes locekli bez Tautas Padomes atļaujas nevar apcietināt, nedz arÄ« izdarÄ«t pie viņa kratÄ«šanu vai kaut kādu ar sodu apdraudÄ“tu darbÄ«bu, kā arÄ«, ka Tautas Padomes locekļa iepriekšÄ“ja apcietināšana pieļaujama tikai tanÄ« gadÄ«jumā, ja Tautas Padomes locekli notver tieši pie šÄda pārkāpuma vai nozieguma izdarÄ«šanas, nekavÄ“joši par to ziņojot Tautas Padomes Prezidijam.⁴

1922.gada 15.februārÄ« tika pieņemta Satversme, kurā tad arÄ« ietvertas jau iepriekš minÄ“tās Satversmes normas.

Satversmes izstrādātāji deputātu imunitātes institÅ«tu neradÄ«ja no jauna. Tā saknes meklÄ“jamas Francijā, kad 18. gadsimta beigās Lielās franču revolÅ«cijas laikā deputāta neaizskaramÄ«bas institÅ«ts ieguva mÅ«sdienās tam raksturÄ«go veidolu. ŠÄdas privilÄ“Ä£ijas rašanās skaidrojama ar to, ka 18. gadsimtā Francijā nepastāvÄ“ja nekādas personiskās brÄ«vÄ«bas garantijas, savukārt administrācijas patvaļa bija visspÄ“cÄ«ga, kas radÄ«ja nepieciešamÄ«bu nodrošināt Nacionālās sapulces uzdevumu netraucÄ“tu veikšanu.⁵

TādÄ“jādi secināms, ka deputātu imunitāte radÄ«ta, lai nodrošinātu likumdevÄ“ja darbu. JāatzÄ«mÄ“, ka 18.gadsimta beigās kā bija citādāka izpratne par demokrātijas procesiem, kā arÄ« nebija attiecÄ«gas kontroles pār policijas un citu institÅ«ciju darbÄ«bām. Turklāt, attiecÄ«go kontroles mehānismu izveido likumdevÄ“js, pieņemot attiecÄ«gos normatÄ«vos aktus.

Deputātiem, atstājot viņu imunitātes institÅ«tu, faktiski tad jāatzÄ«st, ka, vai nu vÄ“l dzÄ«vojam 18.gadsimta beigu tradÄ«cijās un tamdēļ lieki runāt par Latviju kā mÅ«sdienÄ«gu un demokrātisku valsti atbilstoši vispārpieņemtajiem starptautiskajiem tiesÄ«bu principiem, vai paši deputāti nespÄ“j izveidot normatÄ«vo regulÄ“jumu, lai mazinātu un nepieļautu dažādu institÅ«ciju patvaļu, vai arÄ« – deputātiem viņu imunitāte ir izdevÄ«ga personÄ«gu interešu vārdā.

PiekritÄ«siet, jebkurš no manis piesauktajiem iemesliem godu deputātam nerada.

Pat nerakājoties tik dziļās vÄ“stures ārÄ“s, Starptautiskā organizācija GRECO 2015. gada 27. marta ziņojumā izteica nožēlu par Latvijas bezdarbÄ«bu šajā jautājumā. Organizācija atgādina, ka imunitāte Saeimas deputātiem noteikta 1922. gadā un kopš tā laika nav grozÄ«ta. AdministratÄ«vās imunitātes privilÄ“Ä£ija ir atceļama, jo ir pārāk plaša un bezjÄ“dzÄ«ga šodienas Latvijas demokrātiskajā sabiedrÄ«bā. TādÄ“jādi tiktu kliedÄ“tas jebkādas aizdomas par to, ka parlamenta deputāti stāv pāri likumam, un stiprināta Latvijas pilsoņu uzticÄ“šanās savam parlamentam, kuras lÄ«menis šobrÄ«d ir diezgan zems.

ArÄ« VenÄ“cijas komisija 2014. gada 14. maijā publicÄ“tajā ziņojumā par parlamenta locekļu imunitāti atzÄ«st, ka imunitātes institÅ«tam ir sena vÄ“sture, tomÄ“r tā ir aplÅ«kojama no mÅ«sdienu skatpunkta. Imunitātes noteikumiem jābÅ«t tādiem, kas stiprina demokrātiju, atklātÄ«bu un likuma varu, kā arÄ« novÄ“rš ļaunprātÄ«gu tās izmantošanu. Imunitāte ir jānosaka maksimāli šauri, un to nevajadzÄ“tu attiecināt uz maznozÄ«mÄ«giem pārkāpumiem, kuru sodÄ«šana nevar bÅ«tiski ietekmÄ“t parlamenta locekļa darbÄ«bu.⁶

JāatzÄ«mÄ“, ka no administratÄ«vās imunitātes deputāti šÄ·irās 2016.gada 19.maijā.

Tamdēļ es vairāk pievÄ“rsÄ«šu uzmanÄ«bu VenÄ“cijas komisijas ziņojumā minÄ“tajam uzsvaram, ka imunitāte nepieciešama tiktāl, ciktāl netiek ietekmÄ“ta deputāta darbÄ«ba. Šajā griezumā, izanalizÄ“jot Satversmes attiecÄ«gos pantus, tad arÄ« skatÄ«šu tālāk.

Satversmes 30.panta pamatdoma ir nodrošināt, lai deputātam nevarÄ“tu ierobežot brÄ«vÄ«bu, izņemot, ja viņš tiek pārsteigts noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas laikā. Papildus atsevišÄ·i ir pieminÄ“ta kratÄ«šana.

Sāksim ar pÄ“dÄ“jo – kā deputāta darbÄ«bu ietekmÄ“tu kratÄ«šanas izdarÄ«šana? Turklāt kratÄ«šana tiek veikta ar izmeklÄ“šanas tiesneša sankciju, respektÄ«vi, lÄ“mums tiek pakļauts tiesas izvÄ“rtÄ“šanai. Vai deputāti neuzticas tiesai? Jānodala arÄ« divi citi brÄ«vÄ«bas ierobežošanas jÄ“dzieni – apcietināšana un aizturÄ“šana. Ja varÄ“tu bÅ«t diskusijas par aizturÄ“šanu, ko veic pÄ“c policijas darbinieka lÄ“muma, tad lÄ“mumu par apcietinājuma piemÄ“rošanu jau atkal pieņem tiesnesis. ArÄ« pārÄ“jos gadÄ«jumos, kad tiek lemts par brÄ«vÄ«bas ierobežošanu, jābÅ«t tiesas izvÄ“rtÄ“jumam. LÄ«dz ar to atkal aktualizÄ“jas jautājums – vai tad paši deputāti neuzticas tiesu varai?

Tamdēļ Satversmes 29.pants varÄ“tu bÅ«t šÄdā redakcijā: Saeimas locekli nevar aizturÄ“t, izņemot gadÄ«jumus, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam.

Satversmes 30.pants vispār būtu izslēdzams.

Īstenojot šo priekšlikumu, deputāti bÅ«tu pasargāti no situācijām, ka lÄ“mums par brÄ«vÄ«bas ierobežošanu tiktu pieņemts vienpersoniski un ārpus tiesas kontroles.

Tiesa, tikai pašu deputātu lemšanā ir tas, vai saglabāt viņiem lÄ«dzšinÄ“jo imunitātes institÅ«tu vai ne. Å…emot vÄ“rā deputātu imunitātes izveidošanās priekšnosacÄ«jumus, jāpiekrÄ«t, ka agrāk tie bija pamatoti, bet šÄ« brīža situācija ir mainÄ«jusies.

VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 7.pants nosaka: Visi cilvÄ“ki ir vienlÄ«dzÄ«gi likuma priekšÄ, un viņiem ir tiesÄ«bas, bez jebkādām atšÄ·irÄ«bām, uz vienādu likuma aizsardzÄ«bu pret jebkādu diskrimināciju, kura pārkāpj šo Deklarāciju, un pret jebkuru kÅ«dÄ«šanu uz tādu diskrimināciju.⁷ Paredzot deputātu imunitāti lÄ«dzšinÄ“jā apjomā, kaut kā pagrÅ«ti par cilvÄ“ku vienlÄ«dzÄ«bu runāt. Proti, ja zādzÄ«bu izdara deputāts vai parasts cilvÄ“ks, tad pirmajā gadÄ«jumā pie viņa nevarÄ“s pat kratÄ«šanu izdarÄ«t, bet pie parastā varÄ“s. Te nu bÅ«tu plašas darba rokas tam politiskajam spÄ“kam, kurš ne tikai ar vārdiem runā par tiesiskuma nodrošināšanu, bet ir gājis vÄ“l tālāk – pasludinot bezkompromisa tiesiskumu.

"Eu, Bordān, varbūt laiks sevi parādīt ar reāliem darbiem?!"

Nobeiguma vietā: 2019.gada 6.jÅ«nijā Saeima pieņēma lÄ“mumu izdot parlamentārieti un partijas "KPV LV" frakcijas vadÄ«tāju Ati Zakatistovu kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesā par krāpšanu lielā apmÄ“rā. Par izdošanu kriminālvajāšanai balsoja 55 deputāti, bet pret – 21. Pret balsoja lielākā daļa "KPV LV" frakcijas deputātu un Jaunās konservatÄ«vās partijas (JKP) deputāti.⁸ Pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām un arÄ« pÄ“c tām JKP runā par tiesiskumu un pat bezkompromisa tiesiskumu. Tiesa, reālie darbi un balsojumi tomÄ“r parāda ko citu.

1 https://www.tvnet.lv/5391383/zatlers-rosina-atlaist-saeimu

2 https://likumi.lv/doc.php?id=57980

3 Turpat.

4 Likums par Tautas Padomes locekļu neaizskaramÄ«bu. Latvijas Pagaidu ValdÄ«bas Likumu un RÄ«kojumu krājums, 7.nr., 10.08.1919., 91.lpp.

5 http://providus.lv/article/neaizskart-neaizskaramo

6 https://juristavards.lv/doc/266885-saeimas-deputata-imunitate/

7 https://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas/individam-tiesi-pieejamas-apvienoto-naciju-organizacijas-cilvektiesibu-aizsardzibas-proceduras/vispareja-cilvektiesibu-deklaracija

8 https://www.delfi.lv/news/national/criminal/pusotru-menesi-pec-prokuraturas-luguma-saeima-izdod-zakatistovu-kriminalvajasanai.d?id=51164561