DeputÄtu jautÄjumi KuÄinskim par valsts speciÄlÄ budžeta ilgtspÄ“ju
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputÄti · 19.03.2017. · Komentāri (14)JÅ«su valdÄ«bas divi ministri – labklÄjÄ«bas ministrs un finanšu ministre – jautÄjumÄ par valsts sociÄlÄ budžeta ilgtspÄ“ju pauž satraucošus un savstarpÄ“ji pretrunÄ«gus paziņojumus.
LabklÄjÄ«bas ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas sistÄ“ma, kurÄ glabÄjas esošo un nÄkamo pensionÄru uzkrÄjumi, nav ilgtspÄ“jÄ«ga un jau 2019. gadÄ sociÄlais budžets bÅ«s ”mÄ«nusos””.
PretÄ“js viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociÄlÄ budžeta ilgtspÄ“ju ietekmÄ“s FM piedÄvÄtÄ jaunÄ nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas obligÄtajÄm iemaksÄm novirzÄ«t veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanai.”.
Esam iesnieguši LabklÄjÄ«bas ministrijai deputÄtu jautÄjumus par valsts sociÄlÄ budžeta ilgtspÄ“ju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taÄu, LabklÄjÄ«bas ministrijai strÄdÄjot pie sociÄlÄ budžeta sastÄdÄ«šanas, nav faktiski nekÄdu aktuÄlu datu, un tiek izteikti dažÄdi pieņēmumi.
TÄpat vairÄkkÄrt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputÄtu jautÄjumus par valsts sociÄlÄ budžeta ilgtspÄ“ju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arÄ« par jauno nodokļu politiku, taÄu Finanšu ministrijas atbildes ir vispÄrÄ“jas, izvairÄ«gas, nekonkrÄ“tas un kopumÄ notiek atrakstÄ«šanÄs ar frÄzÄ“m: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstÄ«tas uz vairÄku makroekonomisko rÄdÄ«tÄju kopumu, ekonomikas tendencÄ“m, saglabÄjot pozitÄ«vus valsts izaugsmes rÄdÄ«tÄjus”, “…prognozÄ“šana ir komplicÄ“ts pasÄkums….”, “…..prognozÄ“ tiek izmantotas …….analÄ«zes metodes…..”, bet “attiecÄ«bÄ uz valsts speciÄlÄ budžeta ilgtspÄ“ju informÄ“jam, ka LabklÄjÄ«bas ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciÄlÄ budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidÄ“jam termiņam, lÄ«dz ar to jautÄjums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir LabklÄjÄ«bas ministrijas kompetencÄ“.”
Diemžēl ne no LabklÄjÄ«bas ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajÄm atbildÄ“m nav iespÄ“jams pÄrliecinÄties par tajÄ izdarÄ«to apgalvojumu pamatotÄ«bu, turklÄt abu ministru retorika ir pretrunÄ«ga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamÄ«bu.
Abu ministriju veidotÄs prognozes tiek veiktas, koriģējot „bÄzi” ar sagaidÄmajiem un nesagaidÄmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespÄ“j parÄdÄ«t un pierÄdÄ«t, cik pamatota ir pati šÄ« „bÄze”.
Lai varÄ“tu pÄrliecinÄties, cik pamatotas galu galÄ ir LabklÄjÄ«bas ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozÄ“s tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lÅ«dzam nodrošinÄt, ka LabklÄjÄ«bas ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnÄ«gus aprÄ“Ä·inus, kopÄ ar izmantoto aprÄ“Ä·inu metodiku un visiem izejas datiem (arÄ« elektroniskÄ formÄtÄ), balstoties uz kuriem var gÅ«t pilnu skaidrÄ«bu par šo prognožu pamatotÄ«bu.