Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

JÅ«su valdÄ«bas divi ministri – labklājÄ«bas ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspÄ“ju pauž satraucošus un savstarpÄ“ji pretrunÄ«gus paziņojumus. 

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti
JÅ«su valdÄ«bas divi ministri – labklājÄ«bas ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspÄ“ju pauž satraucošus un savstarpÄ“ji pretrunÄ«gus paziņojumus. 
LabklājÄ«bas ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociālās apdrošināšanas sistÄ“ma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspÄ“jÄ«ga un jau 2019. gadā sociālais budžets bÅ«s ”mÄ«nusos””.
PretÄ“js viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociālā budžeta ilgtspÄ“ju ietekmÄ“s FM piedāvātā jaunā nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām novirzÄ«t veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanai.”.
Esam iesnieguši LabklājÄ«bas ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspÄ“ju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taču, LabklājÄ«bas ministrijai strādājot pie sociālā budžeta sastādÄ«šanas, nav faktiski nekādu aktuālu datu, un tiek izteikti dažādi pieņēmumi.
Tāpat vairākkārt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspÄ“ju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arÄ« par jauno nodokļu politiku, taču Finanšu ministrijas atbildes ir vispārÄ“jas, izvairÄ«gas, nekonkrÄ“tas un kopumā notiek atrakstÄ«šanās ar frāzÄ“m: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstÄ«tas uz vairāku makroekonomisko rādÄ«tāju kopumu, ekonomikas tendencÄ“m, saglabājot pozitÄ«vus valsts izaugsmes rādÄ«tājus”, “…prognozÄ“šana ir komplicÄ“ts pasākums….”, “…..prognozÄ“ tiek izmantotas …….analÄ«zes metodes…..”, bet “attiecÄ«bā uz valsts speciālā budžeta ilgtspÄ“ju informÄ“jam, ka LabklājÄ«bas ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidÄ“jam termiņam, lÄ«dz ar to jautājums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir LabklājÄ«bas ministrijas kompetencÄ“.”
Diemžēl ne no LabklājÄ«bas ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajām atbildÄ“m nav iespÄ“jams pārliecināties par tajā izdarÄ«to apgalvojumu pamatotÄ«bu, turklāt abu ministru retorika ir pretrunÄ«ga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamÄ«bu. 
Abu ministriju veidotās prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespÄ“j parādÄ«t un pierādÄ«t, cik pamatota ir pati šÄ« „bāze”.
Lai varÄ“tu pārliecināties, cik pamatotas galu galā ir LabklājÄ«bas ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozÄ“s tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lÅ«dzam nodrošināt, ka LabklājÄ«bas ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnÄ«gus aprÄ“Ä·inus, kopā ar izmantoto aprÄ“Ä·inu metodiku un visiem izejas datiem (arÄ« elektroniskā formātā), balstoties uz kuriem var gÅ«t pilnu skaidrÄ«bu par šo prognožu pamatotÄ«bu.

LabklājÄ«bas ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociālās apdrošināšanas sistÄ“ma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspÄ“jÄ«ga un jau 2019. gadā sociālais budžets bÅ«s ”mÄ«nusos””.

PretÄ“js viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociālā budžeta ilgtspÄ“ju ietekmÄ“s FM piedāvātā jaunā nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām novirzÄ«t veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanai.”.

Esam iesnieguši LabklājÄ«bas ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspÄ“ju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taču, LabklājÄ«bas ministrijai strādājot pie sociālā budžeta sastādÄ«šanas, nav faktiski nekādu aktuālu datu, un tiek izteikti dažādi pieņēmumi.

Tāpat vairākkārt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspÄ“ju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arÄ« par jauno nodokļu politiku, taču Finanšu ministrijas atbildes ir vispārÄ“jas, izvairÄ«gas, nekonkrÄ“tas un kopumā notiek atrakstÄ«šanās ar frāzÄ“m: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstÄ«tas uz vairāku makroekonomisko rādÄ«tāju kopumu, ekonomikas tendencÄ“m, saglabājot pozitÄ«vus valsts izaugsmes rādÄ«tājus”, “…prognozÄ“šana ir komplicÄ“ts pasākums….”, “…..prognozÄ“ tiek izmantotas …….analÄ«zes metodes…..”, bet “attiecÄ«bā uz valsts speciālā budžeta ilgtspÄ“ju informÄ“jam, ka LabklājÄ«bas ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidÄ“jam termiņam, lÄ«dz ar to jautājums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir LabklājÄ«bas ministrijas kompetencÄ“.”

Diemžēl ne no LabklājÄ«bas ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajām atbildÄ“m nav iespÄ“jams pārliecināties par tajā izdarÄ«to apgalvojumu pamatotÄ«bu, turklāt abu ministru retorika ir pretrunÄ«ga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamÄ«bu. 

Abu ministriju veidotās prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespÄ“j parādÄ«t un pierādÄ«t, cik pamatota ir pati šÄ« „bāze”.

Lai varÄ“tu pārliecināties, cik pamatotas galu galā ir LabklājÄ«bas ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozÄ“s tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lÅ«dzam nodrošināt, ka LabklājÄ«bas ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnÄ«gus aprÄ“Ä·inus, kopā ar izmantoto aprÄ“Ä·inu metodiku un visiem izejas datiem (arÄ« elektroniskā formātā), balstoties uz kuriem var gÅ«t pilnu skaidrÄ«bu par šo prognožu pamatotÄ«bu.

Novērtē šo rakstu:

0
0