Iesaki rakstu:

SagrozÄ«ti un vajadzÄ«gajā virzienā "noapaļoti" dati, dÄ«vaini, neadekvāti secinājumi un atklāta nolaidÄ«ba - virkne šÄdu faktu minÄ“ti divos Saeimas opozÄ«cijas deputātu pieprasÄ«jumos satiksmes ministram, VienotÄ«bas pārstāvim Anrijam MatÄ«sam (attÄ“lā) sakarā ar iecerÄ“to vienoto dzelzceļa projektu Rail Baltica. Pietiek šodien publisko abus šos jautājumu kopumus - tā kā lasÄ«tāji iepriekš ir sÅ«dzÄ“jušies par grÅ«tÄ«bām izlasÄ«t šÄdus apjomÄ«gus dokumentus, šajos interesantākie fragmenti ir Ä«paši iezÄ«mÄ“ti.

Lai turpinātu tālāku Rail Baltica projekta izpÄ“ti, 2013.gadā Satiksmes ministrija Ä«stenoja atklāta konkursa iepirkuma procedÅ«ru „Eiropas standarta platuma dzelzceļa lÄ«nijas Rail Baltica Latvijas posma detalizÄ“ta tehniskā izpÄ“te un ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“jums”, ID Nr. SAM 2012/12 TEN-T.

Tika paredzÄ“ts veikt projekta tālāku detalizÄ“tu izpÄ“ti par pamatojumu izmantojot AECCOM veiktās iepriekšÄ“jās izpÄ“tes rezultātus.

Šajā konkursā piedalÄ«jās 8 pretendenti. Par uzvarÄ“tāju tika atzÄ«ta personu apvienÄ«ba „EPG Eisenbahn und Bauplanungs – Gesellschaft mbH Erfurt, Grupa 93 Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”, kura savu piedāvājumu iesniedza kā pÄ“dÄ“jais pretendents un kura saņēma otro sliktāko kvalitātes vÄ“rtÄ“jumu, bet piedāvāja viszemāko cenu. Savukārt saskaņā ar pieejamo informāciju šo izpÄ“ti veic nevis konkursā uzvarÄ“jusÄ« personu apvienÄ«ba, bet gan pilnsabiedrÄ«ba RB Latvija, PVN maksātāja numurs LV40103780299, adrese Maskavas iela 240-3, RÄ«ga, LV-1063.

Iepirkuma priekšmets ir detalizÄ“ta tehniskā izpÄ“te, ietverot ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“juma ziņojuma sagatavošanu, detalizÄ“tu tehnisko izpÄ“ti un tehnisko risinājumu sagatavošanu, finanšu un ekonomisko aprÄ“Ä·inu veikšanu. Balstoties uz to, tiks Ä«stenota projekta Rail Baltica Latvijas posma realizācija, tiks piesaistÄ«ts finansÄ“jums un veiktas investÄ«cijas vairāk nekā miljarda eiro apmÄ“rā.

Lai gÅ«tu pārliecÄ«bu, ka tiek darÄ«ts viss nepieciešamais, lai šis Latvijai tik ļoti nozÄ«mÄ«gais projekts tiek Ä«stenots atbilstoši valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m, lÅ«dzam sniegt atbildes uz šÄdiem jautājumiem:

1. Vai JÅ«s esat pārliecināts, ka augstāk minÄ“tā iepirkuma konkursam apstiprinātā komisija tika izveidota, izvÄ“loties komisijas locekļus ar atbilstošu kompetenci un pieredzi, lai tie spÄ“tu adekvāti izvÄ“rtÄ“t konkursa pretendentu sagatavotos priekšlikumus? LÅ«dzu, pamatojiet visu komisijas locekļu izvÄ“les pamatotÄ«bu, un atbilstÄ«bu veicamajam uzdevumam.

2. KvalificÄ“ti kā atbilstoši konkursa prasÄ«bām tika 6 pretendenti un to priekšlikumi. Par uzvarÄ“tāju atzÄ«tā priekšlikuma piedāvātā cena atšÄ·Ä«rās no viskvalitatÄ«vāk sagatavotā priekšlikuma cenas par vairāk nekā divām reizÄ“m, tas ir – par vairāk kā 4,6 miljoniem eiro un vairāk nekā pusotru reizi no nākošÄ viszemākā cenas piedāvājuma! Vai šÄdā situācijā konkursa komisijai neradās pamatotas bažas par uzvarÄ“tāju atzÄ«tā piedāvājuma izpildes kvalitāti un tā atbilstÄ«bu nepieciešamajam rezultātam? Kādā veidā komisija pārliecinājās par šÄ« pretendenta spÄ“ju veikt iepirkuma priekšmetā paredzÄ“tos uzdevumus atbilstoši piedāvājuma nosacÄ«jumiem – piedāvātajai cenai, kura nozÄ«mÄ«gi atšÄ·Ä«rās no visu pārÄ“jo pretendentu piedāvātās cenas?

3. LÅ«dzu uzskaitÄ«t, balstoties uz kādiem faktiem un atzinumiem, konkursa komisija atzina par pamatotu šÄdu viena pretendenta piedāvātās cenas izteikti lielo atšÄ·irÄ«bu no visiem pārÄ“jiem piedāvājumiem?

4. Lūdzam iesniegt pretendentu piedāvājumu novērtējumu tabulas ar visiem faktoriem un parametriem, kuri tika vērtēti un, balstoties uz kuriem, tika iegūti komisijas lēmumā apkopotie konkursa rezultāti.

5. Lūdzam iesniegt par uzvarētāju atzītā pretendenta piedāvājumu, kā arī iesniegt to divu pretendentu piedāvājumus, kurus konkursa komisija atzina par viskvalitatīvākajiem - attiecīgi arī DB International GmbH un Konsorcija EUROESTUDIOS un PROJEKTS 3 SIA piedāvājumus, tātad kopumā lūdzam iesniegt visus trīs minētos piedāvājumus.

6. Lūdzam iesniegt ar konkursa uzvarētāju noslēgtā līguma kopiju. Lūdzam arī iesniegt visus tā pielikumus un labojumus.

7. Vai konkursa uzvarÄ“tājs ir nodrošinājis visas lÄ«gumā paredzÄ“tās finansiālās garantijas? LÅ«dzam iesniegt šo garantiju kopijas.

8. Lūdzam iesniegt Rail Baltica Latvijas posma detalizētas tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma veicamo darbu grafiku, izmaksu tāmes un izpildītāju sarakstu.

9. Ar konkursa uzvarÄ“tāju noslÄ“gtā lÄ«guma projekta punkts 2.1 paredz iespÄ“ju mainÄ«t pušu nolÄ«gto lÄ«gumcenu. LÅ«dzam informÄ“t par veiktajām lÄ«gumcenas izmaiņām un sniegt to pamatojumu.

10. LÅ«dzam sniegt informāciju par jau veikto izmaksu un starpmaksājumu transakcijām, kādos apmÄ“ros, kad, par ko un kam tās ir tikušas veiktas?

11. Saskaņā ar lÄ«guma projekta nosacÄ«jumiem šÄdi starpmaksājumi tiek veikti pÄ“c Tehniskajā specifikācijā noteikto ziņojumu iesniegšanas. LÅ«dzam iesniegt šos ziņojumus pilnā apmÄ“rā, norādot to iesniegšanas laiku un izpildÄ«tāju.

12. Kura amatpersona pieņem šos ziņojumus, un, balstoties uz kuras amatpersonas atzinumu, tiek pieņemts lÄ“mums par šo starpziņojumu atbilstÄ«bu darba uzdevumam? LÅ«dzu iesniegt šos apliecinājumus un lÄ“mumus.

13. AECOM iepriekšÄ“jās izpÄ“tes rekomendÄ“tais dzelzceļa lÄ«nijas trases novietojuma Pamatvariants šÄ·Ä“rso trÄ«s Natura 2000 teritorijas, tā paredzÄ“tais novietojums Ä€dažu poligona teritorijā neatbilst drošÄ«bas attālumu prasÄ«bām, kā uz to norāda AizsardzÄ«bas ministrija, kas nozÄ«mÄ“, ka šÄds Pamatvarianta trases novietojums nevar bÅ«t Ä«stenojams. Esot šÄdai informācijai JÅ«su rÄ«cÄ«bā, vai JÅ«s uzskatāt, ka šÄds trases novietojums joprojām bÅ«tu jāvÄ“rtÄ“ kā viens no iespÄ“jamajiem dzelzceļa trases variantiem, kuru turklāt bÅ«tu iespÄ“jams izvirzÄ«t kā Apstiprināmo variantu?

14. Vai JÅ«s neuzskatāt, ka šÄdā situācijā bÅ«tu jāinformÄ“ detalizÄ“tās tehniskās izpÄ“tes veicÄ“ju par to, ka šis Pamatvariants nebÅ«tu iekļaujams Apstiprināmo variantu sarakstā, un, lai nezaudÄ“tu izvÄ“les iespÄ“jas starp Apstiprināmiem variantiem ( jo tie var bÅ«t arÄ« tikai divi!), šÄ« varianta vietā bÅ«tu jāsagatavo un jāpiedāvā cits variants, kas bÅ«tu reāli Ä«stenojams?

15. Lai gan Pamatvariantu nav iespÄ“jams reāli Ä«stenot, tomÄ“r detalizÄ“tās tehniskās izpÄ“tes uzdevuma specifikācijā pasÅ«tÄ«tāja identificÄ“tie varianti dzelzceļa lÄ«nijas savienojumam un atzariem tiek paredzÄ“ti tieši šim - Pamatvariantam. Vai nebÅ«tu pamatoti veikt atbilstošas izmaiņas veicamo uzdevumu specifikācijā, lai novÄ“rstu neÄ«stenojamu risinājumu izstrādi un to tālāku virzÄ«bu?

16. Kā Satiksmes ministrijas vadÄ«ba Ä«steno šÄ« Latvijas valstij tik nozÄ«mÄ«gā projekta tehniskās izpÄ“tes un ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“juma procesa norises pārraudzÄ«bu, lai nodrošinātu tā atbilstošu izpildi? Kāda ir JÅ«su kā satiksmes ministra lÄ«dzdalÄ«ba un atbildÄ«ba šajā procesā?

IepazÄ«stoties ar JÅ«su iesniegtajiem AECOM pÄ“tÄ«juma materiāliem par šo projektu, tomÄ“r ir jāatzÄ«st, ka balstoties uz JÅ«su sniegto informāciju, nav iespÄ“jams secināt, cik pamatota un objektÄ«va ir JÅ«su rÄ«cÄ«bā esošÄ informācija, un tālākās veiktās darbÄ«bas saistÄ«bā ar šo projektu, kas rada pamatotas bažas, cik pārdomāti un valsts interesÄ“m atbilstoši tiek Ä«stenota šÄ« Latvijai tik nozÄ«mÄ«gā projekta sagatavošana. Un proti, lai gan AECOM pÄ“tÄ«juma gala ziņojums ir veidots tā, lai šis pÄ“tÄ«jums virspusÄ“ji izskatÄ«tos kā respektabls un lietišÄ·s pÄ“tÄ«jums, kas balstÄ«ts uz faktiskiem datiem, praktisko tehnisko un ekonomisko ekspertÄ«zi un izstrādāts ar stingri zinātniskām metodÄ“m, tomÄ“r, iepazÄ«stoties ar pÄ“tÄ«jumu detalizÄ“tāk, diemžēl ir jāatzÄ«st, ka šÄds priekšstats ir stipri pārvÄ“rtÄ“ts un neatbilst patiesÄ«bai.

JāatzÄ«st, ka gala ziņojuma struktÅ«ra ir nepārskatāma un izsekot tā iekšÄ“jai loÄ£ikai ir apgrÅ«tinoši, kas norāda uz šÄ« ziņojuma kvalitātes lÄ«meni. Turklāt trÅ«kst stingras sasaistes starp atsevišÄ·Äm ziņojuma daļām, jo sevišÄ·i attiecÄ«bā uz pÄ“tÄ«jumā izdarÄ«to secinājumu un rezultātu pamatotÄ«bu. Ziņojumā bieži nav iespÄ“jams izsekot izdarÄ«to spriedumu un interpretāciju pamatotÄ«bai, izdarÄ«to pieņēmumu un secinājumu pÄ“ctecÄ«bai, ziņojumā un tā pielikumos nesaprotamu iemeslu dēļ ir sniegta lieka, nevajadzÄ«ga un aprÄ“Ä·inos neizmantota informācija, informācija bez jebkādas nepieciešamÄ«bas bieži atkārtojas, vietām tiek dažādi strukturÄ“ta, kas liedz iespÄ“ju savstarpÄ“ji verificÄ“t tajā saturošos faktus, vietām informācija ir acÄ«mredzami pretrunÄ«ga, ziņojuma izteiksmes forma – gramatiskie risinājumi un izteiksmes veids vedina domāt, ka sākotnÄ“jais ziņojuma teksts ir bijis latviešu valodā vai ka šo ziņojumu nemaz nav sagatavojuši starptautiskie eksperti ar šim pÄ“tÄ«jumam atbilstošo kompetenci.

PÄ“c dziļākas iepazÄ«šanās ar šo ziņojumu nākas konstatÄ“t, ka AECOM veiktais priekšizpÄ“tes pÄ“tÄ«jums satur bÅ«tiskus trÅ«kumus, nepilnÄ«bas, acÄ«mredzamas kļūdas un neizskaidrojamas dÄ«vainÄ«bas, kādas nebÅ«tu pieļaujamas šÄda lÄ«meņa pÄ“tÄ«jumiem. Uz dažām no tām mÄ“s vÄ“lÄ“tos Jums norādÄ«t un lÅ«gt tās paskaidrot:

Gala ziņojuma apjoms ir mākslÄ«gi „uzaudzÄ“ts” ar pavirši sagatavotiem un bieži uz projektu vispār neattiecinātiem datiem, par ko liecina:

liela daļa no pielikumos sniegtās informācijas (teksti un datu tabulas) jau ir iekļautas gala ziņojuma pamattekstā (tādu tekstu sadaļu un tabulu ir vairāki desmiti);

ziņojuma pamattekstā iekļautās neko neizsakošÄs un nevajadzÄ«gās frāzes;

ziņojumā iekļautā nevajadzÄ«gā informācija, piemÄ“ram, valstu situāciju raksturošanas apraksti uz 36 lapām (A pielikums 9.-44.lpp.), kurās valstu raksturošanai atlasÄ«to datu un informācijas lielā atšÄ·irÄ«ba liecina, ka izmantots nevis objektÄ«vas salÄ«dzināšanas, bet gan vieglākās pieejamÄ«bas princips, iekopÄ“jot informāciju no pieejamajiem resursiem, un, tālāk no pÄ“tÄ«juma tā arÄ« nekļūst skaidrs, kāpÄ“c katrai valstij izmantoti konkrÄ“tie dati;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar nevajadzÄ«gu informāciju, piemÄ“ram, 5.tabulā (31.lpp.) iekļautas valstis, kam nav nekāda sakara ar Rail Baltica; 2.tabulā (23.lpp.) dota iedzÄ«votāju skaita prognoze NUTS3 reÄ£ionos, kas it kā pamato, ka iedzÄ«votāju skaita kritums ir mazāks lielo pilsÄ“tu apkaimÄ“, bet šie dati nav pārvÄ“rsti konkrÄ“tā skaitliskā ietekmÄ“ uz gala rezultātu;

ziņojuma pamattekstā iekļautās tabulas ar informāciju, kas nav izmantota vai kura nav komentēta/aprakstīta pētījuma pamattekstā, piemēram, tabula bez numura un bez nosaukuma (37.lpp.), uz ko nav atsauces ziņojuma tekstā un kas nav iekļauta tabulu sarakstā;

ziņojuma pamattekstā iekļautās sekundāru datu tabulas ar liela apjoma, sīkā drukā rakstītu nepārskatāmu informāciju, piemēram, 30.un 31.tabulas, katra uz 3 lapām (65.-70.lpp.);

datu tabulu dublÄ“šana ziņojuma pamattekstā, piemÄ“ram, tabula Nr.29 (57.lpp.) dublÄ“ tabulu Nr.9 (36.lpp.), respektÄ«vi ziņojumā iekļautas vienādas tabulas ar dažādiem nosaukumiem.

AprÄ“Ä·inos pieļautas aritmÄ“tiskas kļūdas un neprecÄ«zi, „vÄ“lamajā virzienā” tendÄ“ti rezultātu un datu vÄ“rtÄ«bu noapaļojumi, piemÄ“ram:

iedzīvotāju skaita prognozē 1.tabulā (22.lpp.) Latvijai ir lietots ikgadējais iedzīvotāju skaita pieaugums (CAGR) -0.5%, kas iegūts, noapaļojot līdz vienai zīmei aiz komata A pielikuma 1-A.1 tabulā dotos datus (2.sējuma 6.lpp.), kur Latvijai CAGR=-0.51%. Viegli pārbaudīt, ka aritmētiski precīzi aprēķinot vidējo ikgadējo populācijas pieauguma rādītāju no pētījumā izmantotajiem datiem, iegūst CAGR=-0.56%, kas noapaļojot attiecīgi līdz vienai zīmei aiz komata dotu CAGR=-0.6%, nevis -0.5%, kā ir lietots pētījumā, tātad lietojot izejas datus, kuru vērtības pētījuma veikto matemātisko manipulāciju rezultātā nez kāpēc tiek izmainītas par vairāk nekā 10%, kas ir nepieļaujama kļūda.

AprÄ“Ä·ini veikti, balstoties uz patiesÄ«bai neatbilstošiem datiem un pieņēmumiem, piemÄ“ram:

pÄ“c 2011.gada tautas skaitÄ«šanas zināms, ka faktiskais iedzÄ«votāju skaita kritums Latvijā ir bijis ievÄ“rojami straujāks, un saskaņā ar koriģētajiem statistikas datiem pareizi aprÄ“Ä·ināts Latvijas iedzÄ«votāju skaita pieaugums CAGR=-1.14 %, nevis -0.5%, kā rÄ“Ä·ināts pÄ“tÄ«jumā (22.lpp.). Tātad atbilstoši pÄ“tÄ«jumā izvÄ“lÄ“tajai metodikai Latvijas iedzÄ«votāju skaita pareiza prognoze 2050.gadam ir 1.325 milj., nevis 1.864 milj., kas ir par 29% mazāk;

pasažieru plÅ«smas noteikšanai izmantotais iedzÄ«votāju skaits, balstoties uz esošo iedzÄ«votāju skaitu, pÄ“tÄ«jumā Latvijā 2015 gadā paredzÄ“ts vairāk nekā 2,2 miljoni, lai gan reāli tas ir mazāks par 2 miljoniem, tātad kļūda vairāk kā 10% apmÄ“rā;

līdzīgi kā izmantotie kļūdainie iedzīvotāju skaita dati ir izmantoti arī kļūdaini dati rādītājam GDP per capita (31.lpp.);

arÄ« šobrÄ«d zināmie oficiālie GDP un GDP pieauguma dati ievÄ“rojami atšÄ·iras no pÄ“tÄ«jumā izmantotajiem datiem (31.lpp.);

Izmantoto datu avoti nav konkrēti norādīti un nav identificējami, trūkst norādes par to, uz kuru gadu dati ir attiecināmi u.tml., kas nedod iespēju pārliecināties par to adekvātumu, piemēram:

nav norādīti konkrēti avoti - 3., 4., 5., 9., 13., 29., 35., 37., 42.tabula u.c.;

nepilnÄ«ga informācija – 9., 20., 37., 42.tabula u.c.

Izmantotās prognozÄ“šanas un modelÄ“šanas metodes nav pietiekami detalizÄ“ti aprakstÄ«tas vai aprakstÄ«tas pretrunÄ«gi, daudzviet nav uzrādÄ«ti aprÄ“Ä·ini un starprezultāti, pÄ“tÄ«juma gaita nav izsekojama un atkārtojama, iegÅ«tie rezultāti nav pārbaudāmi, piemÄ“ram:

nav aprakstÄ«ts, kā iegÅ«ta GDP pieauguma ilgtermiņa prognoze 2.2%/gadā, dota neskaidra norāde uz vairāku datu avotu vienlaicÄ«gu izmantošanu (29.lpp.);

valstu kopÄ“jās pievienotās vÄ“rtÄ«bas (gross value added – GVA) rādÄ«tāju prognoze it kā veidota, trenda ekstrapolācijā iegÅ«tos datus koriģējot ar ekspertvÄ“rtÄ“jumiem (32.lpp.), tomÄ“r nav uzrādÄ«ti ne ar trenda ekstrapolāciju iegÅ«tie dati, ne ekspertu veiktās korekcijas, ne ekspertu sastāvs, ne to izvÄ“les pamatojums, ne ekspertu vÄ“rtÄ“jumu savstarpÄ“jās saskaņotÄ«bas statistiskais novÄ“rtÄ“jums. Nav uzrādÄ«ti starprezultāti, nav sniegta informācija par prognozes veikšanas procesu. Ir dots tikai GVA prognozes gala rezultāts (33.lpp.);

nav pamatots, kāpÄ“c GVA prognoze tiek rÄ“Ä·ināta NUTS3 statistiskajiem reÄ£ioniem (33.-35.lpp.), nav izskaidrots, kā šÄ«s prognozes tiek izmantotas turpmākajos aprÄ“Ä·inos;

populācijas, GDP un GVA pieauguma prognozes pasažieru plÅ«smas prognozÄ“šanā ir izmantotas, pieņemot, ka plÅ«smu apjomi pieaugs par 60% no rādÄ«tāja GDP per capita un par 100% no iedzÄ«votāju skaita pieauguma rādÄ«tāja, kas, kā zinām, ir negatÄ«vs (79.lpp.). Šim pieņēmumam nav dots nekāds pamatojums;

diskontÄ“jot nākotnes ieņēmumus izmantotas atšÄ·irÄ«gas diskonta likmes - investÄ«ciju ienesÄ«guma aprÄ“Ä·inā izmantota diskonta likme 5.5% (266.,267.lpp.), bet finansiālās rentabilitātes aprÄ“Ä·inā izmantota diskonta likme 5% (286., 289.lpp.).

Sniegtās rekomendācijas dzelzceļa maršruta novietojuma varianta izvÄ“lei bāzÄ“tas uz nepietiekamiem ekonomiskiem aprÄ“Ä·iniem, piemÄ“ram:

neskatoties uz to, ka pÄ“tÄ«juma atskaitÄ“ ir norādÄ«ts izmaksu analÄ«zes ārkārtÄ«gs svarÄ«gums projekta izmaksu un ieguvumu noteikšanā (237.lpp.), ieviešanas izmaksas (CAPEX) un uzturÄ“šanas jeb operÄ“šanas izmaksas (OPEX) ir rÄ“Ä·inātas tikai vienam no iespÄ“jamajiem maršrutiem – Pamatvariantam, kas saskaņā ar prognozi sola dot lielākos ieņēmumus. Citiem maršruta novietojuma variantiem izmaksas nav rÄ“Ä·inātas. ArÄ« ienesÄ«gums lÄ«dz ar to ir aprÄ“Ä·ināts tikai Pamatvarianta maršrutam, kas nedod iespÄ“ju savstarpÄ“ji salÄ«dzināt maršrutus, un nedod objektÄ«vu pamatojumu kāpÄ“c pÄ“tÄ«jumā piedāvātais variants ir izvÄ“lÄ“ts par Pamatvariantu.

Pamatvarianta ienesÄ«gums ir pozitÄ«vs, pateicoties ne tikai tam, ka ES finansÄ“juma daļa, aprÄ“Ä·inot ienesÄ«gumu, nav iekļauta projekta izmaksās, bet arÄ« tāpÄ“c, ka projekta ieņēmumu daļa ir bÅ«tiski papildināta ar monetarizÄ“tiem sociālajiem ieguvumiem – kā, piemÄ“ram, augstāku drošÄ«bu pret nelaimes gadÄ«jumiem, atmosfÄ“ras piesārņojuma samazināšanos un mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām - tie kopā sastāda 36% no visiem projekta „ieņēmumiem” (329.lpp.), tas ir nozÄ«mÄ«gs ieņēmumu apjoms no kopÄ“jā sagaidāmā ieguvuma no šÄ« projekta realizācijas, taču nekur pÄ“tÄ«jumā nav paskaidrots, kādā veidā pats projekts atgÅ«s šos ieņēmumus, kas saistÄ«ti ar šim “monetarizÄ“tajiem sociālajiem ieguvumiem”, lai projektam nodrošinātu rentabilitāti un dzÄ«votspÄ“ju.

BÅ«tiskākajiem rezultātiem nav dots statistiskās kļūdas un ticamÄ«bas novÄ“rtÄ“jums, lai gan izmantotā metodoloÄ£ija plaši izmanto pieņēmumu, tuvinājumu un datu korekciju iekļaušanu aprÄ“Ä·inos, piemÄ“ram, statistiskā kļūda un ticamÄ«ba nav uzrādÄ«ta diviem svarÄ«gākajiem pÄ“tÄ«juma rezultātiem:

pasažieru un kravu plūsmas summārai prognozei 81.tabulā (175.lpp.);

projekta ienesīgumam 146.tabulā (329.lpp.).

PÄ“tÄ«jumā nav vÄ“rtÄ“ts projekta izdevÄ«gums tautsaimniecÄ«bai kopumā, jo tas tendenciozi satur informāciju tikai par projekta iespÄ“jamo pozitÄ«vo ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu, savukārt projekta negatÄ«vā ietekme nav izvÄ“rtÄ“ta vispār, pÄ“tÄ«jums pat nesatur informāciju par to – piemÄ“ram par radÄ«tajiem kravu apjomu samazinājumiem pārÄ“jiem transporta veidiem (autopārvadājumi, Å«dens transports, gaisa transports), nodarbinātÄ«bas samazinājumu šajās nozarÄ“s, novirzot projektā paredzÄ“tos kravu apjomus uz dzelzceļa pārvadājumiem.

AugstākminÄ“tie fakti rada nopietnas un pamatotas bažas, ka Latvijai tik nozÄ«mÄ«gais projekts netiek atbildÄ«gi pārraudzÄ«ts un netiek virzÄ«ts ar atbilstošu kompetenci. Lai kliedÄ“tu šÄ«s bažas, pieņemot, ka tomÄ“r JÅ«su rÄ«cÄ«bā ir visa nepieciešamā informācija un savas tālākās darbÄ«bas, tai skaitā detalizÄ“tās tehniskās izpÄ“tes darba uzdevuma sastādÄ«šanu un tam paredzÄ“tā valsts iepirkuma Ä«stenošanu, JÅ«s esat veikuši, balstoties uz objektÄ«vu un kompetentu AECOM veiktā pÄ“tÄ«juma rezultātu izvÄ“rtÄ“jumu, mÄ“s lÅ«dzam JÅ«s paskaidrot savus lÄ“mumus un rÄ«cÄ«bu, kas balstÄ«ta uz AECOM veiktās priekšizpÄ“tes rezultātiem un rekomendācijām, atbildot uz zemāk esošajiem jautājumiem:

AECOM veiktās priekšizpÄ“tes gala rezultāts ir rekomendÄ“tajam maršruta novietojumam (sarkanajai lÄ«nijai), turpmāk – Pamatvariants, veiktais ienesÄ«guma aprÄ“Ä·ins. Šajā aprÄ“Ä·inā projekta ieņēmumos ir iekļauti netiešie ieņēmumi, ko veido naudas izteiksmÄ“ novÄ“rtÄ“ti (monetarizÄ“ti) sociālie ieguvumi – piemÄ“ram: nelaimes gadÄ«jumu samazinājums, atmosfÄ“ras piesārņojuma samazinājums un ietekmes uz klimata pārmaiņām samazinājums, kas kopā sastāda 36% no projekta „ieņēmumiem”. Tā kā no šiem sociālajiem ieguvumiem tiešajos projekta ieņēmumos var izteikt tikai laika ietaupÄ«jumu (kas ietverams augstākos pārvadājumu tarifos), lÅ«dzam izskaidrot, no kādiem finanšu avotiem projektā paredzÄ“ts finansÄ“t pārÄ“jos sociālos ieguvumus, kas ietverti projekta ieņēmumos?

AECOM RekomendÄ“tais Pamatvariants ir vistaisnākais (visÄ«sākais) maršruts, kas savieno Kauņu, RÄ«gu un Tallinu. Tā izvÄ“le ir pamatota, salÄ«dzinot potenciālos ieguvumus vairākiem iespÄ“jamiem maršruta novietojuma variantiem. Lai saprastu, ka lietošanai visizdevÄ«gākais variants bÅ«s vistaisnākajam, Ä«sākajam un ātrākajam maršrutam, nav nepieciešams veikt pÄ“tÄ«jumu. Tik pat saprotams ir tas, ka rekomendÄ“tais Pamatvariants, kas paredz pilnÄ«bā jaunas trases pilnÄ«gu izbÅ«vi, faktiski neizmantojot esošÄs dzelzceļa lÄ«niju trases, ir nozÄ«mÄ«gi dārgāks par tiem variantiem, kas izmanto jau izbÅ«vÄ“to infrastruktÅ«ru. TomÄ“r variantu izmaksu salÄ«dzinājums nav veikts, jo projekta izmaksas ir rÄ“Ä·inātas tikai Pamatvariantam, pārÄ“jo maršrutu izmaksas nav analizÄ“tas. Ir acÄ«mredzami, ka trases variantam, kurš izmanto jau izbÅ«vÄ“to dzelzceļa infrastruktÅ«ru, izmaksas bÅ«s nozÄ«mÄ«gi mazākas, salÄ«dzinot ar projektā piedāvātā Pamatvarianta izmaksām, bet pÄ“tÄ«jumā tās nav ne tikai salÄ«dzinātas, bet nav pat pieminÄ“tas. Vai jÅ«suprāt šÄdā situācijā pÄ“tÄ«jumā piedāvāto Pamatvarianta izvÄ“li par uzskatÄ«t par pamatotu, nemaz neveicot variantu ieguvumu - izdevumu analÄ«zi? Vai, JÅ«suprāt, pieņemt lÄ“mumu par šÄda Pamatvarianta izvÄ“li ir ekonomiski pamatoti un valsts interesÄ“m atbilstoši, nezinot pārÄ“jo variantu ieguvumu - izmaksu analÄ«zes rezultātus? Ja JÅ«su rÄ«cÄ«bā tomÄ“r ir šÄds rezultātu salÄ«dzinājums, lÅ«dzu to iesniegt.

AECOM veiktā pasažieru un kravu plÅ«smas prognoze un lÄ«dz ar to arÄ« ieņēmumu prognoze ir veikta, balstoties uz tobrÄ«d pieejamajiem statistikas datiem par iedzÄ«votāju skaitu un IKP rādÄ«tāju uz vienu iedzÄ«votāju. Ir zināms, ka šie izmantotie dati neatbilst patiesÄ«bai, izejas datu kļūda sastāda vairāk nekā 10% no vÄ“rtÄ«bas! Ja pÄ“c 2011.gada tautas skaitÄ«šanas statistikas dati tika bÅ«tiski koriģēti (arÄ« par iepriekšÄ“jiem gadiem) un tie uzrāda acÄ«mredzamu, nozÄ«mÄ«gu neatbilstÄ«bu AECOM pÄ“tÄ«jumā izmantotajiem datiem, turklāt neatbilstÄ«bas visticamāk ir ne tikai attiecÄ«bā uz Latvijas prognozÄ“m, un no šodienas skatÄ«juma tik pat aplams ir pÄ“tÄ«jumā prognozÄ“tais ikgadÄ“jais IKP 3.5% pieaugums Krievijai un Ukrainai, tāpat zināms, ka izteikta darba spÄ“ka emigrācija iepriekšÄ“jā desmitgadÄ“ ir bijusi arÄ« Polijai un Lietuvai un arÄ« Igaunijā ir notikusi tautas skaitÄ«šana, kas ieviesa korekcijas oficiālajos statistikas datos, kādēļ šÄ«s izmaiņas nav ņemtas vÄ“rā un pÄ“tÄ«juma rezultāti nav reaktualizÄ“ti atbilstoši tiem, jo izmaiņas ir bÅ«tiskas?

 Vai uzskatāt par iespÄ“jamu turpmāko tehnisko izpÄ“ti veikt, balstoties uz izpÄ“tes rezultātiem, kas iegÅ«ti, izmantojot kļūdainus datus, jo vairāk tādēļ, ka pašlaik tehniskās izpÄ“tes iepirkuma tehniskā specifikācija nesatur darba uzdevumus par AECOM izmantoto datu, veikto aprÄ“Ä·inu pārbaudi un prognožu pārrÄ“Ä·ināšanu neparedz, bet tieši otrādi – tie paredz to papildināšanu?

Vai uzskatāt, ka šÄdi veiktas projekta tehniskās izpÄ“tes rezultāti bÅ«s pietiekami uzticami, un neradÄ«s nopietnus zaudÄ“jumu riskus valstij, ja, balstoties uz tiem, tiks Ä«stenota tālāka projekta realizācija?

AECOM pÄ“tÄ«jumā izmantotās prognozÄ“šanas un modelÄ“šanas metodes gala ziņojumā nav pietiekami detalizÄ“ti aprakstÄ«tas, daudzviet nav uzrādÄ«ti aprÄ“Ä·ini un starprezultāti, un lÄ«dz ar to pÄ“tÄ«juma gaita nav izsekojama un atkārtojama, kā arÄ« iegÅ«tie rezultāti nav pārbaudāmi. Tehniskās izpÄ“tes iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktie darba uzdevumi neparedz priekšizpÄ“tÄ“ izmantoto metodiku pilnveidošanu, vÄ“l vairāk – tajā ir noteikts, ka tehniskās izpÄ“tes rezultātiem ir jābÅ«t salÄ«dzināmiem ar priekšizpÄ“ti, tātad pÄ“c bÅ«tÄ«bas jālieto priekšizpÄ“tes metodoloÄ£ija. Tādēļ lÅ«dzam jÅ«s iesniegt šo metodoloÄ£iju, saskaņā ar kuru JÅ«s veiksiet priekšizpÄ“tes un detalizÄ“tās tehniskās izpÄ“tes rezultātu salÄ«dzināšanu? LÅ«dzam JÅ«s uzskaitÄ«t, kuri konkrÄ“ti rezultāti tiks salÄ«dzināti?

LÅ«dzam jÅ«s paskaidrot, kādēļ Satiksmes ministrija ir atļāvusies veikt Ä«stenot valsts iepirkumu par tālāku detalizÄ“tās tehniskās izpÄ“tes veikšanu, kas izmaksās vairākus miljonus, balstoties uz nepārbaudāmiem, neizsekojamiem pÄ“tÄ«juma rezultātiem? Ja šo rezultātu pārbaude tomÄ“r ir tikusi veikta, lÅ«dzam norādÄ«t, kura amatpersona Satiksmes ministrijā to ir veikusi?

Vai arÄ« šÄ«s detalizÄ“tās tehniskās izpÄ“tes rezultāti tiks pieņemti, nepārliecinoties par to pamatotÄ«bu? Ja rezultātu pārbaude tiks veikta, kā ir paredzÄ“ts to Ä«stenot, un kas to veiks?

AECOM gala ziņojumā dotajiem galvenajiem pÄ“tÄ«juma rezultātiem – dažādo maršrutu novietojuma variantu ieņēmumu summārajai prognozei un Pamatvarianta ienesÄ«guma aprÄ“Ä·inam nav uzrādÄ«ts statistiskās kļūdas un ticamÄ«bas novÄ“rtÄ“jums. Vai tas nav uzrādÄ«ts tādēļ, ka kļūda ir pārāk liela un ticamÄ«ba pārāk zema? Ja tas tā nav, lÅ«dzam iesniegt pÄ“tÄ«juma rezultātu statistisko kļūdu un ticamÄ«bas novÄ“rtÄ“jumu.

2014.gada 4.decembrÄ« iesniegtajā deputātu jautājumā, Jums tika uzdots jautājums par to, kāda ir projekta ietekme ne tikai uz dzelzceļa nozari, bet arÄ« uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu kopumā, jo priekšizpÄ“tÄ“ veiktajā projekta ienesÄ«guma aprÄ“Ä·inā projekta ieguvumi lielā mÄ“rā veidojas no kravu un pasažieru apjoma pieauguma (saucamais inducÄ“tais pieaugums), ko izraisÄ«s jaunā dzelzceļa pieaugošÄs priekšrocÄ«bas salÄ«dzinot ar citiem transporta veidiem. Jautājumā pamatoti tika norādÄ«ts uz to, ka dzelzceļa pārvadājumu pieaugums lielā mÄ“rā veidosies no pārvadājumu samazinājuma citos transporta veidos (aviotransports, jÅ«ras transports, autopārvadājumi) gan attiecÄ«bā uz pasažieru, gan uz kravu pārvadājumiem. Jums tika uzdots jautājums, vai šÄ« negatÄ«vā ietekme ir novÄ“rtÄ“ta. Saņēmām no jums atbildi, kurā teikts, ka esot paredzams, ka negatÄ«vas nozÄ«mes uz nozares apgrozÄ«jumu, ieņēmumiem un strādājošo skaitu nebÅ«šot, jo Rail Baltica nodrošināšot visiem transporta veidiem vienādu pieejamÄ«bu Eiropas transporta telpai pa 1435 mm transporta koridoru.

LÅ«dzu, paskaidrojiet, kā visiem transporta veidiem var bÅ«t vienāda pieejamÄ«ba pa 1435 mm transporta koridoru? Jo sevišÄ·i - kā šo koridoru izmantos jÅ«ras un gaisa transporta uznÄ“mumi un tajos nodarbinātie darbinieki? Kā JÅ«su atbildÄ“ minÄ“tā iepirkuma priekšmets ļaus ieviest skaidrÄ«bu saistÄ«bā ar Jums uzdoto augstākminÄ“to jautājumu par kopÄ“jo sagaidāmo Rail Baltica projekta ietekmi uz tautsaimniecÄ«bu un tranzÄ«ta/kravu pārvadājuma nozari? LÅ«dzu uzskaitÄ«t, kuri konkrÄ“ti šajā iepirkumā ietvertie darba uzdevumi ir izmantojami, lai spÄ“tu to nodrošināt?