Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jāņa Reira vadÄ«tajai LabklājÄ«bas ministrijai, strādājot pie sociālā budžeta sastādÄ«šanas, nav faktiski nekādu reālu, aktuālu datu, - prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti dažādi, apgalvojumi, bet neviens nespÄ“j parādÄ«t, cik pamatota ir šÄ« „bāze”. ŠÄdu satraucošu ainu rāda LabklājÄ«bas ministrijas sagatavotās atbildes uz opozÄ«cijas deputātu pieprasÄ«jumu, kā arÄ« šÄ«m atbildÄ“m sekojušie jautājumi jau Finanšu ministrijai. Pietiek šodien publicÄ“ abus dokumentus.

Jānis Reirs: par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem

Esmu izskatÄ«jis Saeimas deputātu jautājumu Nr.260/J12 (09.02.2017. Nr.622.12/1-48-12/17) par valsts speciālā budžeta ilgtspÄ“ju un sniedzu šÄdas atbildes:

1. Iesniegt LabklājÄ«bas ministrijas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vÄ“lams — 20 gadu periodam.

2. Iesniegt LabklājÄ«bas ministrijas veiktos aprÄ“Ä·inus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šÄ«s VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

3. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrācija, dzimstÄ«ba, mirstÄ«ba, mūža ilgumsf citi demogrāfiskie un ekonomiskie dati), kurus LM izmanto, lai veiktu nepieciešamos aprÄ“Ä·inus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

4. Ja Jūs tomēr nespējat iesniegt augstākminēto informāciju, lai varētu pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību, vai atzīstat, ka patiesībā Jūsu paustie apgalvojumi ir tikai politiskās spekulācijas, kurām nav pamata?

LabklājÄ«bas ministrijā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (turpmāk - speciālais budžets) ilgtspÄ“jas novÄ“rtÄ“šanai vÄ“l joprojām tiek izmantots sadarbÄ«bā ar Pasaules Bankas ekspertiem reformas gados izveidotais ilgtermiņa prognožu modelis (turpmāk - modelis). Izmantojot modeli, tiek veiktas dažādas simulācijas ilgtermiņa tendenču, ietekmju un savlaicÄ«gu risku apzināšanai ilgtermiņā - prognozes nav tiesiski saistošas, bet tās tiek veiksmÄ«gi izmantotas LabklājÄ«bas ministrijas iekšÄ“jā darba procesā, kā arÄ« ES Padomes Ekonomikas politikas komitejas SabiedrÄ«bas novecošanas un ilgtspÄ“jas (turpmāk - EPC AWG) uzdevumu veikšanai.

Iestrādājot modelÄ« pieņēmumus saistÄ«bā ar makroekonomiskajiem rādÄ«tājiem tuvākajiem gadiem, tiek ņemtas vÄ“rā Finanšu ministrijas sniegtās makroekonomiskie rādÄ«tāju prognozes attiecÄ«bā uz tautsaimniecÄ«bā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reÄ£istrÄ“tā bezdarba lÄ«meni, kā arÄ« likumā „Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” ietvertās speciālā budžeta ieņēmumu prognozes, savukārt ilgtermiņa makroekonomisko un demogrāfisko pieņēmumu iestrādei pašlaik tiek ņemtas vÄ“rā 2014.gadā EPC AWG sniegtās makroekonomisko un demogrāfisko pieņēmumu tendences.

Tā kā, neskatoties uz steidzamÄ«bas kārtā pieņemtajiem grozÄ«jumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā — saistÄ«bā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) minimālā objekta atcelšanu, speciālā budžeta prognozes netika mainÄ«tas un grozÄ«jumi likumā „Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” netika veikti, tad arÄ« modelÄ« izmantotie pieņēmumi saistÄ«bā ar vidÄ“jās apdrošināšanas iemaksu algas tendencÄ“m, pašlaik nav mainÄ«ti, bet, ievÄ“rojot minÄ“tās likuma izmaiņas un to, ka VSAOI minimālā objekta ieviešanas finansiālā ietekme uz speciālo budžetu tika prognozÄ“ta +74 milj. EUR apmÄ“rā un 2019.gadā plānoto speciālā budžeta finansiālo bilanci 25 milj. EUR, ir veikts indikatÄ«vais finanšu novÄ“rtÄ“jums, ka VSAOI minimālā objekta neieviešanas rezultātā speciālais budžets 2019.gadā reāli bÅ«s ar negatÄ«vu finansiālo bilanci: aptuveni 50 milj. EUR apmÄ“rā.

Jāsaka, ka minÄ“tās izmaiņas ir bÅ«tiskas, kas rada pamatu piesardzÄ«gākai speciālā budžeta uzkrājuma veidošanās un izdevumu pieauguma politikai.

Å…emot vÄ“rā to, ka Finanšu ministrija ir uzsākusi darbu pie Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanas, kas ir jāiesniedz Eiropas Komisijai lÄ«dz šÄ« gada 15.aprÄ«lim, un LabklājÄ«bas ministrijai tiks iesniegts aktualizÄ“ts makroekonomisko rādÄ«tāju scenārijs, kā arÄ« sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognoze speciālā budžeta programmas 04.00.00. „Sociālā apdrošināšana” valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aktualizācijai laika periodam no 2017.-2020.gadam, attiecÄ«gi tiks uzsākts darbs arÄ« pie ilgtermiņa prognožu aktualizācijas, kas jau ilgtermiņā dos precÄ«zākus ietekmes rezultātus.

Deputātu jautājumi finanšu ministrei Danai Reizniecei Ozolai par valsts speciālā budžeta ilgtspÄ“ju

LabklājÄ«bas ministrs Jānis Reirs publiski vairākkārt ir paudis viedokli, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspÄ“jÄ«gs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spÄ“tu izpildÄ«t savas nākotnes saistÄ«bas pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spÄ“tu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzÄ“tajā apmÄ“rā. MÅ«suprāt, tas ir ļoti satraucoši. Tādēļ lÅ«dzam JÅ«s sniegt šÄdu informāciju:

1. Iesniegt savas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vÄ“lams — 20 gadu periodam.

2. UzskaitÄ«t JÅ«su apsvÄ“rumus un pieņēmumus, balstoties uz kuriem, ir tikušas veiktas šÄ«s prognozes.

3. Iesniegt aprÄ“Ä·inus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šÄ«s prognozes.

4. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrācija, dzimstÄ«ba, mirstÄ«ba, mūža ilgums, citi demogrāfiskie un ekonomiskie dati), kuri ir izmantoti, lai veiktu nepieciešamos aprÄ“Ä·inus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.

5. Kādam bÅ«tu jābÅ«t VSB uzkrājumam, pÄ“c kādiem principiem tam bÅ«tu jāveidojas, lai nodrošinātu VSB ilgtspÄ“ju?

Novērtē šo rakstu:

0
0