DeputÄtu sarakste ar LabklÄjÄ«bas ministriju atklÄj – sociÄlais budžets tiek sastÄdÄ«ts, nebalstoties uz droÅ¡iem datiem
PIETIEK · 22.02.2017. · Komentāri (19)JÄņa Reira vadÄ«tajai LabklÄjÄ«bas ministrijai, strÄdÄjot pie sociÄlÄ budžeta sastÄdÄ«šanas, nav faktiski nekÄdu reÄlu, aktuÄlu datu, - prognozes tiek veiktas, koriģējot „bÄzi” ar sagaidÄmajiem un nesagaidÄmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti dažÄdi, apgalvojumi, bet neviens nespÄ“j parÄdÄ«t, cik pamatota ir šÄ« „bÄze”. ŠÄdu satraucošu ainu rÄda LabklÄjÄ«bas ministrijas sagatavotÄs atbildes uz opozÄ«cijas deputÄtu pieprasÄ«jumu, kÄ arÄ« šÄ«m atbildÄ“m sekojušie jautÄjumi jau Finanšu ministrijai. Pietiek šodien publicÄ“ abus dokumentus.
JÄnis Reirs: par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputÄtu jautÄjumiem
Esmu izskatÄ«jis Saeimas deputÄtu jautÄjumu Nr.260/J12 (09.02.2017. Nr.622.12/1-48-12/17) par valsts speciÄlÄ budžeta ilgtspÄ“ju un sniedzu šÄdas atbildes:
1. Iesniegt LabklÄjÄ«bas ministrijas speciÄlÄ budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vÄ“lams — 20 gadu periodam.
2. Iesniegt LabklÄjÄ«bas ministrijas veiktos aprÄ“Ä·inus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šÄ«s VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.
3. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrÄcija, dzimstÄ«ba, mirstÄ«ba, mūža ilgumsf citi demogrÄfiskie un ekonomiskie dati), kurus LM izmanto, lai veiktu nepieciešamos aprÄ“Ä·inus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.
4. Ja JÅ«s tomÄ“r nespÄ“jat iesniegt augstÄkminÄ“to informÄciju, lai varÄ“tu pÄrliecinÄties par JÅ«su pausto apgalvojumu pamatotÄ«bu, vai atzÄ«stat, ka patiesÄ«bÄ JÅ«su paustie apgalvojumi ir tikai politiskÄs spekulÄcijas, kurÄm nav pamata?
LabklÄjÄ«bas ministrijÄ valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas speciÄlÄ budžeta (turpmÄk - speciÄlais budžets) ilgtspÄ“jas novÄ“rtÄ“šanai vÄ“l joprojÄm tiek izmantots sadarbÄ«bÄ ar Pasaules Bankas ekspertiem reformas gados izveidotais ilgtermiņa prognožu modelis (turpmÄk - modelis). Izmantojot modeli, tiek veiktas dažÄdas simulÄcijas ilgtermiņa tendenÄu, ietekmju un savlaicÄ«gu risku apzinÄšanai ilgtermiÅ†Ä - prognozes nav tiesiski saistošas, bet tÄs tiek veiksmÄ«gi izmantotas LabklÄjÄ«bas ministrijas iekšÄ“jÄ darba procesÄ, kÄ arÄ« ES Padomes Ekonomikas politikas komitejas SabiedrÄ«bas novecošanas un ilgtspÄ“jas (turpmÄk - EPC AWG) uzdevumu veikšanai.
IestrÄdÄjot modelÄ« pieņēmumus saistÄ«bÄ ar makroekonomiskajiem rÄdÄ«tÄjiem tuvÄkajiem gadiem, tiek ņemtas vÄ“rÄ Finanšu ministrijas sniegtÄs makroekonomiskie rÄdÄ«tÄju prognozes attiecÄ«bÄ uz tautsaimniecÄ«bÄ nodarbinÄto bruto algas pieaugumu, inflÄciju, reÄ£istrÄ“tÄ bezdarba lÄ«meni, kÄ arÄ« likumÄ „Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” ietvertÄs speciÄlÄ budžeta ieņēmumu prognozes, savukÄrt ilgtermiņa makroekonomisko un demogrÄfisko pieņēmumu iestrÄdei pašlaik tiek ņemtas vÄ“rÄ 2014.gadÄ EPC AWG sniegtÄs makroekonomisko un demogrÄfisko pieņēmumu tendences.
TÄ kÄ, neskatoties uz steidzamÄ«bas kÄrtÄ pieņemtajiem grozÄ«jumiem likumÄ „Par valsts sociÄlo apdrošinÄšanu” un Mikrouzņēmumu nodokļa likumÄ — saistÄ«bÄ ar valsts sociÄlÄs apdrošinÄšanas obligÄto iemaksu (turpmÄk - VSAOI) minimÄlÄ objekta atcelšanu, speciÄlÄ budžeta prognozes netika mainÄ«tas un grozÄ«jumi likumÄ „Par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” netika veikti, tad arÄ« modelÄ« izmantotie pieņēmumi saistÄ«bÄ ar vidÄ“jÄs apdrošinÄšanas iemaksu algas tendencÄ“m, pašlaik nav mainÄ«ti, bet, ievÄ“rojot minÄ“tÄs likuma izmaiņas un to, ka VSAOI minimÄlÄ objekta ieviešanas finansiÄlÄ ietekme uz speciÄlo budžetu tika prognozÄ“ta +74 milj. EUR apmÄ“rÄ un 2019.gadÄ plÄnoto speciÄlÄ budžeta finansiÄlo bilanci 25 milj. EUR, ir veikts indikatÄ«vais finanšu novÄ“rtÄ“jums, ka VSAOI minimÄlÄ objekta neieviešanas rezultÄtÄ speciÄlais budžets 2019.gadÄ reÄli bÅ«s ar negatÄ«vu finansiÄlo bilanci: aptuveni 50 milj. EUR apmÄ“rÄ.
JÄsaka, ka minÄ“tÄs izmaiņas ir bÅ«tiskas, kas rada pamatu piesardzÄ«gÄkai speciÄlÄ budžeta uzkrÄjuma veidošanÄs un izdevumu pieauguma politikai.
Å…emot vÄ“rÄ to, ka Finanšu ministrija ir uzsÄkusi darbu pie Latvijas StabilitÄtes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanas, kas ir jÄiesniedz Eiropas Komisijai lÄ«dz šÄ« gada 15.aprÄ«lim, un LabklÄjÄ«bas ministrijai tiks iesniegts aktualizÄ“ts makroekonomisko rÄdÄ«tÄju scenÄrijs, kÄ arÄ« sociÄlÄs apdrošinÄšanas iemaksu ieņēmumu prognoze speciÄlÄ budžeta programmas 04.00.00. „SociÄlÄ apdrošinÄšana” valsts pensiju un sociÄlÄs apdrošinÄšanas pabalstu izdevumu aktualizÄcijai laika periodam no 2017.-2020.gadam, attiecÄ«gi tiks uzsÄkts darbs arÄ« pie ilgtermiņa prognožu aktualizÄcijas, kas jau ilgtermiÅ†Ä dos precÄ«zÄkus ietekmes rezultÄtus.
DeputÄtu jautÄjumi finanšu ministrei Danai Reizniecei Ozolai par valsts speciÄlÄ budžeta ilgtspÄ“ju
LabklÄjÄ«bas ministrs JÄnis Reirs publiski vairÄkkÄrt ir paudis viedokli, ka valsts speciÄlais budžets (turpmÄk - VSB) nav ilgtspÄ“jÄ«gs un ir nepieciešams rast risinÄjumu, lai valsts spÄ“tu izpildÄ«t savas nÄkotnes saistÄ«bas pret esošajiem nodokļu maksÄtÄjiem un spÄ“tu nodrošinÄt tiem sociÄlos maksÄjumus paredzÄ“tajÄ apmÄ“rÄ. MÅ«suprÄt, tas ir ļoti satraucoši. TÄdēļ lÅ«dzam JÅ«s sniegt šÄdu informÄciju:
1. Iesniegt savas speciÄlÄ budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vÄ“lams — 20 gadu periodam.
2. UzskaitÄ«t JÅ«su apsvÄ“rumus un pieņēmumus, balstoties uz kuriem, ir tikušas veiktas šÄ«s prognozes.
3. Iesniegt aprÄ“Ä·inus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šÄ«s prognozes.
4. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrÄcija, dzimstÄ«ba, mirstÄ«ba, mūža ilgums, citi demogrÄfiskie un ekonomiskie dati), kuri ir izmantoti, lai veiktu nepieciešamos aprÄ“Ä·inus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.
5. KÄdam bÅ«tu jÄbÅ«t VSB uzkrÄjumam, pÄ“c kÄdiem principiem tam bÅ«tu jÄveidojas, lai nodrošinÄtu VSB ilgtspÄ“ju?