Menu
Pilnā versija

Devalvācijas lielmeistari Rīgas pilī

Arturs PriedÄ«tis · 19.01.2018. · Komentāri (18)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MÅ«sdienās devalvācija ir ikdienas sastāvdaļa. Ar devalvāciju tiekamies nepārtraukti. JÄ“dzienu „devalvācija” jau sen neattiecina tikai uz valÅ«tas (naudas) kursa pazemināšanu attiecÄ«bā pret zeltu vai citu valÅ«tu kursu. Jau sen jÄ“dziens „devalvÄ“t” nenozÄ«mÄ“ tikai valÅ«tas pakļaušanu devalvācijai. Tā ir izveidojies, ka devalvācijas jÄ“dziens tagad ir ievÄ“rojami populārāks nekā deviances jÄ“dziens, kā socioloÄ£ijā apzÄ«mÄ“ rÄ«cÄ«bas novirzÄ«tÄ«bu no tiesiskajām vai tikumiskajām normām un sabiedrÄ«bā pieņemtajiem standartiem. Ja tiekamies ar nozÄ«mÄ«guma pazemināšanu, tad parasti atceramies vārdu „devalvācija”, kuru var uzskatÄ«t par sinonÄ«mu vārdam „degradācija” – pakāpeniska pasliktināšanās, panÄ«kšana, pagrimšana.

Krimināli oligarhiskā valstiskuma radÄ«tais mentālais haoss nemitÄ«gi uzkurina jebkura Ä«stenÄ«bas elementa devalvāciju. To apzināti vai neapzināti realizÄ“ krimināli oligarhiskā valstiskuma kadri. Šim kroplajam valstiskumam der tikai garÄ«gi kropli kadri. Krimināli oligarhiskajam valstiskumam piemÄ“roti ir vienÄ«gi tādi cilvÄ“ki, kuriem nekas nav svÄ“ts, cienÄ«jams, dārgs, godājams, apbrÄ«nojams, saudzÄ“jams, saglabājams. Tie ir cilvÄ“ki, kuru devalvācijas spÄ“jas nepazÄ«st nekādus ierobežojumus. Priekš viņiem nav nekā tāda, ko viņi atsacÄ«tos devalvÄ“t.

MÅ«su krimināli oligarhiskajā brÄ«vvalstÄ« par devalvāciju vairs neklājas brÄ«nÄ«ties. TeorÄ“tiski neklājas. Praktiski ne vienmÄ“r ir iespÄ“jams nebrÄ«nÄ«ties. Tā tas ir tajos gadÄ«jumos, kad tiekamies ar sevišÄ·i drausmÄ«gu devalvāciju un principā neticamu devalvāciju. AizvadÄ«tajā laikā tāda lÄ«meņa devalvācija ir sastopama RÄ«gas pilÄ«.

RÄ«gas pils nekad nav bijusi laba vieta. RÄ«gas pilsoņi divas reizes (1297.-1330.gados un 1484.gadā) nopostÄ«ja RÄ«gas pili. Viņi pilÄ« valdošo Livonijas ordeņa mestru uzskatÄ«ja par savu niknāko ienaidnieku.

Tagad ir pienākusi kārta RÄ«gas pili nopostÄ«t trešo reizi, jo Valsts prezidenta rezidence ir kļuvusi mežonÄ«gas tumsonÄ«bas un  amorālisma citadele. PÄ“cpadomju laikā RÄ«gas pilÄ« nav bijis neviens godÄ«gs, gudrs un cienÄ«jams Latvijas Republikas mestrs. No viņiem katrs ir slavens ar kaut ko intelektuāli tumšu un tikumiski nepieņemamu. PašreizÄ“jais mestrs ir slavens laulÄ«bas pārkāpÄ“js. Par viņa intelektuālo potenciālu vispār nav vÄ“rts runāt tāpat kā nav vÄ“rts runāt par Å«deni pilnÄ«gi sausā akā.

Saprotams, pils nav vainīga. Slikto mūsdienu mestru dēļ pils nav jānoposta. Jānoposta ir krimināli oligarhiskais valstiskums. Pienācīga vieta aiz restotiem logiem ir jāierāda nelietīgā valstiskuma centīgākajām antropoloģiskajām stutēm.

Valsts prezidents un viņa darbinieki (Ä«paši kancelejas vadÄ«tājs Arnis Salnājs) apbrÄ«nojamu devalvāciju apliecina sakarā ar Valsts prezidenta padomnieku stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas jautājumos pirmsvÄ“lÄ“šanu kampaņā pamācoši godÄ«gā Saeimas deputāta Dzintara ZaÄ·a brāli Zigurdu ZaÄ·i, kurš RÄ«gas pilÄ« darbu uzsāka 2017.gada 30.augustā. Tas notika lielā slepenÄ«bā, bez konkursa, žurnālistiem atsakoties sniegt informāciju.

Zigurds ZaÄ·is noteikti ir krimināli oligarhiskajam valstiskumam dzemdÄ“ts kadrs. Internetā publicÄ“tajā viņa biogrāfijā (CV) nopietnākā ziņa ir šÄda: „1986 - 1993, datorzinātņu bakalaurs RÄ«gas Tehniskā universitāte, Automātikas un Skaitļošanas Tehnikas (tagad - Datorzinātņu) fakultāte. Specialitāte: datoru sistÄ“mas, kompleksi un tÄ«kli.”

ApgÅ«ta ir cienÄ«jama un mÅ«sdienās patiesi aktuāla specialitāte cienÄ«jamā mācÄ«bu iestādÄ“ un cienÄ«jamā fakultātÄ“. Taču acÄ«mredzot pats Zigurda kungs tā neuzskata. Viņš ir pievÄ“rsies seklās aprindās modÄ«gai specialitātei: „2003 - 2005, MBAi (biznesa vadÄ«bas maÄ£istrs) Brandeis International Business School, Brandeis University (Waltham/Boston, USA) — MaÄ£istra grāds biznesa vadÄ«bā ar specializāciju starptautiskajā biznesā un stratÄ“Ä£ijā (MBAi).”

Zigurda kunga biogrāfiskās ziņas ir sagatavotas nekompetenti. NorādÄ«tajos gados viņš acÄ«mredzot apguva datorzinātņu bakalaura programmu un biznesa vadÄ«bas maÄ£istra programmu, bet nevis ieguva attiecÄ«gos grādus. Grādu piešÄ·ir noteiktā gadā un noteiktā dienā. Viņa CV nav norādÄ«ts abu grādu piešÄ·iršanas laiks.

VÄ“l dÄ«vaināka ir CV preambula (netaktiska pašreklāma): „Komunikācijas un zÄ«molvedÄ«bas stratÄ“Ä£is (Account Planner, Brand Strategist, Strategic Planner), viens no pieredzÄ“jušÄkajiem reklāmas, zÄ«molvedÄ«bas un marketinga profesionāļiem, kas šajā jomā strādā jau kopš 1992. gada. StratÄ“Ä£iskās plānošanas arodu kopj jau no 1998. gada. Vairāku aÄ£entÅ«ru un radošo kompāniju dibinātājs. PasniedzÄ“js un vieslektors.” Sanāk, ka Ä£eniālus panākumus ZaÄ·a kungs jau ir guvis pirms studijām ASV 2003.-2005.gadā. Tātad guvis bez attiecÄ«gās izglÄ«tÄ«bas.

Ja ZaÄ·a kungs netieši nedaudz devalvÄ“ cienÄ«jamo datorzinātņu specialitāti, tad Salnāja kungs apbrÄ«nojami neticami devalvÄ“ tādu cilvÄ“ka prāta spÄ“ju un zināšanu spÄ“ju grandiozu fenomenu kā valsts stratÄ“Ä£ija. StratÄ“Ä£ija valstiskajā domāšanā, valstiskajā plānošanā un rÄ«cÄ«bā ir visaugstākais lÄ«menis. Ne katram valstsvÄ«ram tāds lÄ«menis ir pa spÄ“kam. Ne katra valsts ir spÄ“jÄ«ga izstrādāt labu stratÄ“Ä£iju. Sociālajā filosofijā, politiskajā vÄ“sturÄ“ pret stratÄ“Ä£iju izturas ar dziļu pietāti. Uz Salnāju tas neattiecas. Viņš pret stratÄ“Ä£iju izturas bez cieņas un, domājams, nemaz neapzinās savas rÄ«cÄ«bas devalvÄ“jošo bÅ«tÄ«bu. Salnājs devalvÄ“ arÄ« Valsts prezidenta padomnieka štata vietu un devalvÄ“ Zigurdu ZaÄ·i kā cilvÄ“ku un speciālistu.

Jāatgādina par jÄ“dziena „valsts stratÄ“Ä£ija” neiederÄ«bu vietÄ“jos valstiskajos diskursos. LR nevar bÅ«t valsts stratÄ“Ä£ijas. Valsts stratÄ“Ä£ija var bÅ«t tikai patstāvÄ«gām valstÄ«m. Pašlaik mÅ«su dzÄ«vi stratÄ“Ä£iski plāno BriselÄ“. Kādreiz plānoja Maskavā. Jebkuri izteikumi par LR valsts stratÄ“Ä£iju ir stulba blādÄ«šanās un farizejisms, liekulÄ«gi mānot tautu. Savukārt visi „stratÄ“Ä£u” posteņi valsts institÅ«cijās ir smieklÄ«ga ākstÄ«ba un budžeta naudas izšÄ·Ä“rdÄ“šana. PÄ“c 2004.gada sen jau bija pienācis laiks to saprast un izbeigt ākstÄ«ties ar „stratÄ“Ä£iju”.

Å…emot vÄ“rā ZaÄ·a kunga izglÄ«tÄ«bu un pašreklāmu, jāatgādina vÄ“l viens moments. Biznesa stratÄ“Ä£ija nebÅ«t nav tas pats, kas valsts stratÄ“Ä£ija ne satura ziņā un ne formas ziņā. Turklāt pret vietÄ“jā biznesa stratÄ“Ä£iju, ar ko esot nodarbojies ZaÄ·is, nākas izturÄ“ties ar smaidu. StratÄ“Ä£ija ir viena: kaut ko nozagt un kādu piekrāpt, lai otrā rÄ«tā atmostos kā miljonārs. Krimināli oligarhiskā zemÄ“, noziegumu brÄ«vÄ«bas un politiskās neatkarÄ«bas apstākļos nevar bÅ«t cienÄ«jams bizness un tā stratÄ“Ä£ija. Var bÅ«t vienÄ«gi stratÄ“Ä£ijas imitācija, ja vispār kāds vietÄ“jais biznesmenÄ«tis piekrÄ«t tÄ“rÄ“t grÅ«ti nopelnÄ«to naudiņu savas firmiņas „stratÄ“Ä£a” algošanai. MÅ«su biznesmeņi (firmu Ä«pašnieki) tāpat kā mÅ«su „politiÄ·i” ir visgudrākie un viszinošÄkie visos jautājumos. Viņi paši var dot padomus, un viņiem nav vajadzÄ«gi padomdevÄ“ji. Tāda parasti ir plebejiskas izcelsmes parvÄ“niju mentalitāte. Tautai bez aristokrātijas un buržuāzijas biznesmeņi un „politiÄ·i” var bÅ«t vienÄ«gi plebejiskas izcelsmes visgudri parvÄ“niji, kuru mentalitāte nav piemÄ“rota stratÄ“Ä£iskajai domāšanai, bet ir piemÄ“rota vieglprātÄ«gai viendienÄ«gai domāšanai. StratÄ“Ä£ija ir pacietÄ«bas sfÄ“ra. Plebejiski parvÄ“niji parasti nav pacietÄ«gi cilvÄ“ki. Viņiem visu ietiepÄ«gi vajag tÅ«lÄ«t. Krimināli oligarhiskais valstiskums ar „prihvatizācijas” sākotni, zagšanu un korupciju pilnā mÄ“rā saskan ar plebejisko parvÄ“niju „stratÄ“Ä£isko” loÄ£iku; viņi otrā rÄ«tā patiešÄm var atmosties kā miljonāri. Nav nepieciešams kaut ko plānot gadiem ilgi uz priekšu un gadiem ilgi pacietÄ«gi gaidÄ«t plānoto rezultātu.

RÄ«gas pilÄ« kropls ir štata vietas nosaukums „prezidenta padomnieks stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas jautājumos”. IzglÄ«totu cilvÄ“ku aprindās nav pieņemts runāt par „stratÄ“Ä£isko attÄ«stÄ«bu”, bet ir pieņemts runāt par stratÄ“Ä£isko plānošanu un stratÄ“Ä£isko prognozÄ“šanu. Tādu pieeju nosaka stratÄ“Ä£ijas bÅ«tÄ«ba. StratÄ“Ä£ija ir vispārÄ“js un nedetalizÄ“ts plāns kādai ilglaicÄ«gai darbÄ«bai, bet nevis attÄ«stÄ«bas process. Protams, stratÄ“Ä£iju var koriģēt. Taču vienalga arÄ« pÄ“c korekcijas stratÄ“Ä£ija paliks plāns, bet nevis attÄ«stÄ«bas process. StratÄ“Ä£ijā (plānā/prognozÄ“) var fiksÄ“t attÄ«stÄ«bu, taču arÄ« tādā gadÄ«jumā to nedrÄ«kst saukt par stratÄ“Ä£isko attÄ«stÄ«bu. Ja ZaÄ·a kungs nodarbojas ar stratÄ“Ä£isko attÄ«stÄ«bu, tad ir vajadzÄ«gs vÄ“l viens padomnieks, kurš gatavo stratÄ“Ä£isko plānu.

Salnājs bija spiests atbildÄ“t žurnālistiem. Viņa paskaidrojums par ZaÄ·a darba pienākumiem apliecina neticami apbrÄ«nojamu devalvāciju: „Valsts prezidenta padomnieka stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas jautājumos pienākums ir sniegt viedokli un konsultācijas Valsts prezidentam un Kancelejai stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas jautājumos, kā arÄ« veikt citus uzdevumus Valsts prezidenta un Kancelejas vadÄ«tāja uzdevumā. Pirmajos trÄ«s darba mÄ“nešos Valsts prezidenta un Kancelejas vadÄ«tāja uzdevumā Zigurds ZaÄ·is ir sniedzis savu redzÄ“jumu, rekomendācijas un ieteikumus aktuālos darba jautājumos Valsts prezidentam, Kancelejas vadÄ«bai un Valsts prezidenta padomniekiem, kā arÄ« Valsts prezidenta uzdevumā sagatavojis un ar Kancelejas vadÄ«tāju un Valsts prezidentu pārrunājis pamatprincipus Kancelejas darba attÄ«stÄ«bai. Zigurds ZaÄ·is ir piedalÄ«jies Valsts prezidenta padomnieku darba sanāksmÄ“s, kas saistÄ«tas ar stratÄ“Ä£isku un aktuālu jautājumu risināšanu, un piedalÄ«jies visās iknedēļas darba plānošanas sanāksmÄ“s.”

Vai ir iespÄ“jama vÄ“l lielāka valsts stratÄ“Ä£ijas, padomnieka štata vietas un konkrÄ“ta cilvÄ“ka devalvācija? Salnāja paskaidrojumā tiekamies nevis ar stratÄ“Ä£i Zigurdu ZaÄ·i, bet ar kaut kādu universāli kompotentu fantastisku personu. ZaÄ·is ir spÄ“jÄ«gs izpildÄ«t un praktiski jau ir izpildÄ«jis ne tikai Valsts prezidenta, bet arÄ« kancelejas vadÄ«tāja un citu padomnieku jebkuru uzdevumu. Universāli kompetentais ZaÄ·is prot sniegt gan „viedokli” un „konsultācijas”, gan „redzÄ“jumu”, „rekomendācijas”, gan „ieteikumus” „aktuālos darba jautājumos”. Bet tas vÄ“l nav viss, uz ko ir spÄ“jÄ«gs ZaÄ·a kungs. Viņš prot kompetenti norādÄ«t arÄ« „pamatprincipus Kancelejas darba attÄ«stÄ«bai”.

Tik tikko citÄ“tais Salnāja teksts nekādi nevar izraisÄ«t pozitÄ«vu attieksmi pret ZaÄ·a kungu. Viņa spÄ“ju universālisms atstāj nenopietnu iespaidu. Neviens sevi cienošs cilvÄ“ks neatbalstÄ«tu tādu viņa profesionālo raksturojumu. ZaÄ·im ir attaisnojošs pamats pamest RÄ«gas pili. Jau no paša sākuma RÄ«gas pilÄ« uz viņu skatās ne visai uzticÄ«gi. To apliecina Salnājs: „Kanceleja neinformÄ“ja sabiedrÄ«bu par Zigurda ZaÄ·a darba uzsākšanu Valsts prezidenta padomnieka stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas jautājumos amatā 2017.gada 30.augustā, jo bija nepieciešams nostiprināt savstarpÄ“jo sadarbÄ«bu un gÅ«t pārliecÄ«bu, ka darbs tiks turpināts arÄ« pÄ“c pirmajiem darba mÄ“nešiem.”

Novērtē šo rakstu:

0
0