Iesaki rakstu:

Pašlaik politiskajā modÄ“ ir dezinformācija. Par dezinformāciju visvairāk (ja ne vienÄ«gie) uztraucas politiÄ·i jauna tipa valstÄ«s bez jebkādas suverenitātes. Jaunā tipa valstÄ«m nav politiskās un ideoloÄ£iskās suverenitātes, ārpolitiskās un ekonomiskās suverenitātes. Nav arÄ« militārās suverenitātes. Un, lÅ«k, ja nav suverenitātes, Ä«paši ideoloÄ£iskās suverenitātes, tad tādās valstÄ«s dezinformācija nesastopas ne ar kādu pretestÄ«bu. Dezinformācija tādās valstÄ«s jÅ«tas kā zivs Å«denÄ«.

Valsts bez ideoloÄ£iskās suverenitātes ir galva bez satura – idejiski tukša galva. To jebkura ārzemju ideoloÄ£ija var viegli piepildÄ«t ar savu saturu, kas pie mums tā arÄ« ir noticis. Latviešu „miljona” galvās nav pašu izstrādāts un formulÄ“ts idejiskais saturs, bet no „Eiropas”, „Amerikas”, „NATO” ievazāts idejiskais saturs. Tajā koši sprÄ“gā klaja dezinformācija – Latvijas sabiedrÄ«bas degradācijas un deÄ£enerācijas visefektÄ«vākais dzinÄ“jspÄ“ks.

MÅ«su politiÄ·i („simt gudrākās galvas”) Bruņinieku namā sadomājuši pieteikt karu dezinformācijai. 2018.gada 28. martā „Delfi” rakstÄ«ja: „Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisija trešdien uzklausÄ«s tiesÄ«bsargājošÄs un citas atbildÄ«gās iestādes jautājumā par dezinformācijas ierobežošanu elektroniskajos plašsaziņas lÄ«dzekļos. Komisija pārrunās iespÄ“jamos tiesiskos risinājumus.”

Kā parasti, „simt gudrāko galvu” aktivitātÄ“s tÅ«lÄ«t saožama bezprāta smaka. LatÄ«niski par tādu situāciju saka „Piscis primum a capite foetat” (zivs smako no galvas).

MÅ«su politiÄ·us baida Krievijas dezinformācija: „Saeimas AnalÄ«tiskais dienests informÄ“ja komisiju par veikto pÄ“tÄ«jumu par Krievijas ietekmi Latvijas informatÄ«vajā telpā. Secināts, ka viennozÄ«mÄ«gi nevar pateikt, ka noteikta sabiedrÄ«bas attieksme, uzskati tiek iedibināti mÄ“rÄ·tiecÄ«gas stratÄ“Ä£iskas komunikācijas dēļ. To ietekmÄ“jot arÄ« daudzi fona faktori, piemÄ“ram, sociālekonomiskā situācija valstÄ«.”

KF ir daudz sliktāka valsts par LR. Maskava ar savu drausmÄ«go „perestroiku” izpostÄ«ja dzÄ«vi simtiem miljonu cilvÄ“ku. Tas ir nepiedodams noziegums. KF zagšanas apjoms ir grandiozāks nekā LR. Turklāt zagļi sazagto naudu izved uz ārzemÄ“m. TomÄ“r KF ir politiskā, ārpolitiskā, militārā suverenitāte. LR nav nekāda veida suverenitātes.

KF tāpat kā LR nav ideoloÄ£iskās suverenitātes. Taču Krievijā atšÄ·irÄ«bā no Latvijas ir ļoti pamatÄ«ga gudru, talantÄ«gu un enerÄ£isku personÄ«bu opozÄ«cija neoliberālismam un postmodernismam. Latviešu „miljonam” patiešÄm var bÅ«t kaitÄ«gi opozÄ«cijas materiāli par neoliberālisma un postmodernisma katastrofālo apdraudÄ“jumu. Šos materiālus valdošÄ kliÄ·e acÄ«mredzot uzskata par dezinformāciju. Nedod Dievs, tā novirzÄ«s latviešu tautu no pareizā ceļa uz Stikla kalnu un Lielajai Bandai traucÄ“s saglabāt nacionāli reakcionāro režīmu.

Bezprāta smaku no Bruņinieku nama dirnētāju aktivitātēm izdala ne tikai patoloģiskā mānija visā vainot Krieviju. Bezprāta smakai ir vēl citi bezprātīgi iegansti.

VÄ“lÄ“šanās ierobežot dezinformāciju patiesÄ«bā ir absurds. Pie mums dezinformāciju nav iespÄ“jams ierobežot. Tā objektÄ«vi pastāvÄ“s tik ilgi, cik ilgi pastāvÄ“s nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais režīms. Par to taču nedrÄ«kst teikt patiesÄ«bu! PatiesÄ«bas vietā nepieciešams tautai un cilvÄ“cei nepārtraukti melot - dezinformÄ“t sociumu. TāpÄ“c centieni ierobežot dezinformāciju gÅ«s rezultātus tikai pÄ“c tam, kad bÅ«s likvidÄ“ts nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais režīms ar tautas nodevÄ“jiem un tautas laupÄ«tājiem priekšgalā un pakaļgalā. Ja tas nenotiek, dezinformācija turpināsies. Tas ir loÄ£iski. Tāpat ir loÄ£iski tas, ka dezinformācija ir jebkura antisociālā, antihumānā, antinacionālā režīma obligāts komponents.

Absurds ir vÄ“l vienā ziņā. Deputāti neapjÄ“dz, ka nav jābaidās no latviešu „miljona” dezinformÄ“šanas. Latviešu „miljona” smadzenes jau ir piecÅ«kotas ar neoliberālisma un postmodernisma cÅ«kÄ“dienu tik lielā mÄ“rā, ka tajās nav vietas neoliberālā un postmodernistiskā cÅ«kÄ“diena kontrpropagandai. CilvÄ“ka smadzenes un tajā skaitā latviešu „miljona” smadzenes nav bezizmÄ“ra piltuve. „Simt gudrākās galvas” Ä«stenÄ«bā nezina par tautas idejisko mežonÄ«bu un perverso orientāciju. Viņi nezina, kas tiek rakstÄ«ts interneta komentāros, kas notiek „satoristu” urkšÄ·Ä“tavās, kādas tÄ“mas pÄ“ta „akadÄ“miskās” aprindas, kāda satura grāmatas izdod RÄ«gas izdevniecÄ«bas, ko var apskatÄ«t izstāžu zālÄ“s. Nezina to, ka latviešu „miljonu” jau sen vairs nevar apdraudÄ“t Krievijas kaitÄ«gā informācija. Latviešu „miljons” ir precÄ«zi nocentrÄ“ts neoliberālisma un postmodernisma, kā arÄ«, saprotams, masveida zagšanas baudÄ«šanai. Latviešu „miljonam” citu neko nevajag. Latviešu „miljona” smadzenes jau sen ir maksimāli piepildÄ«tas.

DumjÄ«ba ir deputātu vÄ“lÄ“šanās vÄ“rsties pret procesu. Dezinformācija ir process. Kā liecina mediju ziņas, deputāti grib apkarot dezinformāciju kā procesu. Pret procesu nevar vÄ“rsties juridiski, administratÄ«vi u.tml. Tas ir nonsenss. Tāda ideja ir nepārprotama idiotija. Pret procesu var vÄ“rsties vienÄ«gi politiski, ideoloÄ£iski, psiholoÄ£iski, attiecÄ«gi iedarbojoties uz sabiedrisko apziņu un sabiedrisko domu, un tādÄ“jādi mazinot ļaužu interesi par attiecÄ«go procesu.

Taču pats bezprātÄ«gākais ir tas, ka vispār ir dumjÄ«ba centieni spÄ“koties ar dezinformāciju. CilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ vienmÄ“r ir eksistÄ“jusi dezinformācija, un tā tas neapšaubāmi bÅ«s lÄ«dz pasaules galam. Uz dezinformāciju droši attiecināms Zālamana MācÄ«tāja (Ecclesiastes) secinājums: „Kas jau ir bijis, tas atkal bÅ«s, un, kas jau ir noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules” (Māc.I, 9).

Dezinformācija ir katras normālas valsts drošÄ«bas un stabilitātes lÄ«dzeklis un garants. Dezinformācija ir valstiski vajadzÄ«ga darbÄ«ba. „Simt gudrākajām galvām” to ir grÅ«ti saprast, jo tām nav bijusi Latvijā saskare ar normālu valsti. Normālā valstÄ« dezinformācija (tajā skaitā informācijas apzināta noklusÄ“šana) mÄ“dz bÅ«t sociālā, politiskā, ideoloÄ£iskā, militārā, ekonomiskā, specdienestu vitāla nepieciešamÄ«ba visdažādākajā kontekstā. Tas, par ko faktiski jādomā „balto” cilvÄ“ku gudrākajām galvām, pavisam ir kaut kas cits.

Šis „cits” attiecas uz cilvÄ“kiem; respektÄ«vi, uz nelabajām izmaiņām „baltajos” cilvÄ“kos. Tagadnes kroplÄ«bas ap dezinformāciju ir sekas ļoti dziļiem destruktÄ«viem procesiem cilvÄ“kos, ārdot cilvÄ“kos cilvÄ“ciskumu, tikumiskumu, atbildÄ«bas sajÅ«tu utt. Bet par to mazliet vÄ“lāk. Vispirms iederas atgādināt par dezinformācijas lomu kultÅ«rā.

Kultūrā dezinformācija visdziļāk vienmēr ir pastāvējusi ideoloģiskajā darbībā (tās formātā žurnālistikā) un speciālo dienestu darbībā. Pēc tam seko militārā darbība.

Katrā ziņā ir jāsaprot, ka tam, ko dÄ“vÄ“ par dezinformāciju, ir divi novirzieni. Katram no tiem ir sava specifika un savas funkcijas, bet svarÄ«gākais – sava morālā aura.

Pirmais novirziens ir dezinformācija, kura balstās uz apzinātu melošanu materiāli vai garÄ«gi savtÄ«gā nolÅ«kā. Tādas dezinformācijas nolÅ«ks ir izteikti amorāls un krimināli sodāms.

Otrais novirziens ir dezinformācija kā idejiskās manipulācijas sastāvdaļa. Tāda dezinformācija ir paņēmiens, vÄ“loties izmainÄ«t cilvÄ“ku darbÄ«bas, uzvedÄ«bas un komunikācijas trajektoriju. Tādā gadÄ«jumā ar šo paņēmienu sabiedrÄ«bā vÄ“las nostiprināt zināmas vÄ“rtÄ«bas, uzskatus un zināmu viedokli par dzÄ«ves notikumiem un tendencÄ“m.

Otrais novirziens konstruktÄ«vi funkcionÄ“ žurnālistikā, kas parasti ir noteiktas ideoloÄ£ijas propagandÄ“tāja. ŠÄ« novirziena morālā vÄ“rtÄ«ba ir atkarÄ«ga no dezinformācijas mÄ“rÄ·a un mentālajām perspektÄ«vām. Ja mÄ“rÄ·is ir humāns, cilvÄ“ciski vajadzÄ«gs, sociāli un nacionāli progresÄ«vi tendÄ“ts, tad pret dezinformāciju nevar bÅ«t iebildumu. Cita lieta, ja mÄ“rÄ·is ir reakcionārs, degradÄ“jošs un deÄ£enerÄ“jošs, apliecina valdošÄs elites savtÄ«gās intereses.

Tik tikko minÄ“tajam paraugu netrÅ«kst. Speciālajā literatÅ«rā var izlasÄ«t par daudziem vairāk vai mazāk efektÄ«viem, intriģējošiem, asprātÄ«giem dezinformācijas vÄ“sturiskajiem paraugiem.

Žurnālistikas vÄ“sture vispār nav iedomājama bez dezinformācijas atraktÄ«viem sižetiem. VÄ“sturiski viens no pirmajiem sižetiem vÄ“sta par Å…ujorkas avÄ«zes „Sun” sešu aprakstu sÄ“riju. Tajā plaši stāstÄ«ja par MÄ“ness civilizāciju. Aprakstu sÄ“riju sāka publicÄ“t 1835.gada 25.augustā.

Cits piemÄ“rs. Denverā vietÄ“jais laikraksts 1899.gada 25.jÅ«nijā publicÄ“ja ziņu par Lielā Ķīnas mÅ«ra nojaukšanu, tā vietā ceļot automaÄ£istrāli. Ziņu pārpublicÄ“ja daudzi Eiropas preses izdevumi. Amerikāņu žurnālisti pamatÄ«gi izjokoja savus un eiropiešu lasÄ«tājus.

Valstu speciālajos dienestos ir Ä«pašas struktÅ«ras dezinformācijas gatavošanai un izplatÄ«šanai. Neticu, ka tādas struktÅ«ras nav DP. EksistÄ“ speciāla terminoloÄ£ija. Tajā ir sastopami tādi termini kā „operatÄ«vā spÄ“le”, „aktÄ«vie pasākumi”. Par speciālo dienestu dezinformācijas virtuvi un tās panākumiem sabiedrÄ«ba uzzina tikai tad, kad ir pienācis laiks publiskot attiecÄ«go mantojumu. Tā tas pašlaik notiek sakarā ar PSRS čekistu panākumiem dezinformÄ“šanā. Domājams, Latvijā tagad arÄ« elpo bijušie čekisti un viņu avoti, kuri var atcerÄ“ties savu lÄ«dzdalÄ«bu Rietumu kolÄ“Ä£u dezinformÄ“šanā, sabiedriskās domas ietekmÄ“šanā Ä€frikā, Ä€zijā, Rietumeiropā, Amerikā, bet Ä«paši latviešu emigrantu aprindās.

Dezinformācijas vÄ“sture militārajā sfÄ“rā sākas ar persiešu caru Kserksu I. Viņš 480.gadā pirms mÅ«su Ä“ras izplatÄ«ja informāciju par sava karaspÄ“ka milzÄ«go apjomu. KaraspÄ“kā esot tik daudz vÄ«ru, ka viņu izšautās bultas izraisÄ«s Saules aptumsumu.

Tas skan nepierasti, taču ir iespÄ“jama dezinformācija kā cilvÄ“ku radošÄ talanta produkts un dezinformācija kā cilvÄ“ku morālā pagrimuma produkts. Visjaunākajā laikā tiekamies ar dezinformāciju kā cilvÄ“ku pagrimuma produktu. MÅ«sdienu informatÄ«vā terorisma noteicošais faktors ir cilvÄ“ku morālais pagrimums, ko jāfiksÄ“ ar tādiem šaušalÄ«giem jÄ“dzieniem kā degradācija un deÄ£enerācija. Tas nav normāli, ka sabiedrÄ«ba tagad informāciju iegÅ«st pārsvarā no „Facebook” un „Twitter”. Tas neliecina par cilvÄ“ku stabilu garÄ«go veselÄ«bu.

Ekliziasts secina dzÄ«ves parādÄ«bu mūžīgu atkārtošanos. Atkārtošanos pavada izmaiņas cilvÄ“kos. Teiksim, žurnālistikā „preses pÄ«les” pirmo reizi izdomāja 1815.gadā. Kādreiz žurnālisti apzinājās lasÄ«tāju maldināšanas amoralitāti. Kādreiz žurnālisti presÄ“ publicÄ“tās nepārbaudÄ«tās ziņas iezÄ«mÄ“ja ar burtiem „N.T.” – not testified. Tagad „feikus” neiezÄ«mÄ“ ar burtiem „N.T”. Ne tas morālais lÄ«menis!

Agrāk eksistÄ“ja sociālā atbildÄ«ba. Tagad sociālā atbildÄ«ba eksistÄ“ tikai uz papÄ«ra. Latvijā sociālajai atbildÄ«bai veltÄ«tās pirmās grāmatas autors PÄ“tersons no „trulÄ«bas” sociālo atbildÄ«bu vispār pasludināja par jaunu naudas pelnÄ«šanas veidu. Sociālā atbildÄ«ba kā bizness! AtbildÄ«ba tautas, nācijas, cilvÄ“ces priekšÄ kā peļņas lÄ«dzeklis! Vai tāda nostādne ir iespÄ“jama garÄ«gi veselā personā?

Kā jau minÄ“ju, tagad „baltās” rases gudrākajām galvām ir jākaro nevis ar dezinformāciju, bet gan ar degradāciju un deÄ£enerāciju, kas ir informatÄ«vā terorisma kardinālākais cÄ“lonis. Šaubos, vai Bruņinieku namā to kāds ir spÄ“jÄ«gs saprast. Nacionāli reakcionārais un krimināli oligarhiskais valstiskums var balstÄ«ties tikai uz indivÄ«diem, kuru prāta, gara un dvÄ“seles kvalitāte ir milzÄ«ga problÄ“ma.